30.08.2022.

Inflācijas un algu rallijs – kurš pacels kausu?

Ilustratīvs attēls auto sacīkstes
Foto: Shutterstock

Pēdējā laikā Latvijas iedzīvotāju pirktspēja turpina mazināties. 2022. gada 2. ceturkšņa dati liecina, ka vidējais atalgojums Latvijā pieaudzis par 8.3%, salīdzinot ar 2021. gada 2. ceturksni. Zemas inflācijas apstākļos šāds rādītājs nozīmētu strauju labklājības pieaugumu nodarbināto vidū, tomēr pašlaik arī ar šādu algu pieauguma tempu nepietiek, lai kompensētu straujo cenu kāpumu. Cenas, it sevišķi energoresursiem un pārtikai, turpināja strauji augt, kā rezultātā inflācija šā gada 2. ceturksnī sasniedza 16.4%, būtiski mazinot iedzīvotāju reālo algu (tās pieaugums bija nomināls, bet reālā izteiksmē – atņemot inflācijas kāpumu, ienākumi kritās).

Ja pašreizējais inflācijas temps saglabāsies, pirktspēja arvien saruks, kas visvairāk skars mazāk apmaksāto iedzīvotāju grupas. Šobrīd stimulējošs faktors algu pieaugumam ir mazais bezdarba līmenis, kas 2. ceturksnī turpināja samazināties. Zemā bezdarba dēļ darba tirgū rodas darbinieku iztrūkums, kas mudina darba devēju piedāvāt lielāku atalgojumu. Tomēr pie apvāršņa jau pamazām veidojas negaisa mākoņi, kas atalgojuma tendences var ietekmēt negatīvi.

Energoresursu cenu kāpums diktē pieaugumu ražotāju izmaksām, kas liks taupīt uz citiem izdevumiem, tajā skaitā uz algām. Tomēr situācija ir krasi atšķirīga dažādās nozarēs. Tas pats attiecas uz plaisu starp inflāciju un algu pieaugumu — kopumā tā pieauga, bet bija nozares, kurās algas teju nemainījās, tāpat bija nozares, kurās vidējais algas pieaugums bija ļoti ievērojams. Piemēram, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības, mākslas, izklaides un atpūtas, kā arī transporta un glabāšanas nozarēs algu pieaugums bija attiecīgi 15.1%, 12.6% un 12.3%. Savukārt viszemākie algu pieaugumi novēroti finanšu, apdrošināšanas, citu pakalpojumu un veselības aprūpes nozarēs – attiecīgi 6.0%, 5.0% un 3.2%. Katrā nozarē situācija bija atšķirīga. Piemēram, izklaides un atpūtas nozarē algu kāpums notika pēc pandēmijas perioda, jo līdz tam darbojās vairāki ierobežojumi un nozare faktiski atradās "uz ledus". Savukārt viens no zemākajiem algu pieaugumiem veselības nozarē ir skaidrojams ar to, ka iepriekšējā gada attiecīgajā ceturksnī šīs nozares darbinieki strādāja papildu darba stundas, par kurām tika saņemtas piemaksas. Šogad tādu iespēju ir mazāk, kas negatīvi ietekmēja vidējo algas pieaugumu.

Noslēgumā varam secināt, ka augsta inflācija saglabājas kā galvenais šķērslis reālās algas pieaugumam, un tuvākajā laikā cenu pieauguma temps saglabāsies augsts. Ņemot vērā energoresursu cenu jautājumu, kā arī tuvojošos ekonomiskos izaicinājumus dažādās nozarēs, algas pieaugums, visticamāk, turpinās palikt iedzinējos. Līdz ar to tuvākajā laikā jāgatavojas, ka inflācijas un algu sacīkstē priekšgalā diemžēl būs inflācija.

APA: Migunovs, A. (2022, 26. sep.). Inflācijas un algu rallijs – kurš pacels kausu? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5660
MLA: Migunovs, Andrejs. "Inflācijas un algu rallijs – kurš pacels kausu? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5660>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up