12.03.2021.

Inženierbūvniecībā gaidītā izaugsme izpaliek par spīti sniegtajam atbalstam

Foto: Shutterstock

2020. gada aktualitāte gan ekonomikā, gan mūsu katra sadzīvē nenoliedzami bija viss par un ap Covid-19 vīrusa tēmu. Kovidkrīze vairāk vai mazāk skārusi praktiski visas nozares, tomēr būvniecība, tajā skaitā ceļu nozare, daudzkārt tika minēta kā ekonomikas sildīšanas mehānisms, lai mazinātu krīzes negatīvo ietekmi uz tautsaimniecību. Reizē ar pirmo pandēmijas vilni valdība pagājušajā pavasarī lēma nozarei dot papildu finansējumu ceļu remontdarbiem.

Īsumā

  • Ceļu būvniecībai finansējums 2020. gadā palielinājies par aptuveni 34% pret 2019. gadu, tomēr apjomi saglabājušies 2019. gada līmenī.
  • Valsts papildus atbalsts ceļiem 2020. gadā un ceļu būvdarbu izmaksu kritums pandēmijā turējuši inženierbūvniecību Latvijā virs ūdens.
  • Apjomu kāpums izpalicis - slāpējušas visdrīzāk inženierbūvniecības ekspertu jau konstatētas, iesīkstējušas problēmas, kas nozari dara svārstīgu. Saraksts pagarš.
  • Ilgtermiņā neplānojam, lai efektīvi satiekas projekti, nauda un darbs. Būvregulējuma birokrātija maļ smagnēji.
  • Būvniecībā iesaistīto spēlētāju atbildību jomas neskaidras, turklāt cik būvnieku, tik biedrību; konkurence – ne vienmēr godīga.

Pērnais gads, kas vairāku apstākļu dēļ inženierbūvniecībā varēja atnest ievērojamu izaugsmi, tomēr lika vilties. Cik valsts investīcijas inženierbūvēs pērn palīdzējušas apspēlēt vīrusu un pašiem jau zināmas nozares vainas - palēnu birokrātiju un jaudu fragmentāru trūkumu?

Kad runa iegriežas par inženierbūvēm un to sekmēm, vietā īsi atgādināt, "kas ir kas". Savā daudzveidībā tās negribīgi pakļaujas vienotam aprakstam un būvju klasifikatori izlīdzas ar "inženierbūves ir visas būves, kurām nav ēkas pazīmju".

Nespeciālists varbūt iesmaidīs, bet pamēģiniet paši piecos vārdos satilpināt transporta, sakaru, tirdzniecības, enerģētikas un ūdenssaimniecības sistēmas veidojošos autoceļus, ielas, lidlauku skrejceļus, dzelzceļa līnijas. Un neaizmirsīsim arī tiltus, estakādes, tuneļus, ostas, dambjus, cauruļvadus, sakaru un elektropārvades līnijas. Elpa viegli aizraujas, bet ekonomists teiktu – tas ir tā vērts, jo inženierbūves ir svarīga tautsaimniecības teritoriālās struktūras daļa.

Kā vairumā nozaru, arī inženierbūvniecībai 2020. gads iesākās ar veselīgu izaugsmi (1. ceturksnī gada pieaugums par 17.4%), jo siltā ziema labvēlīgi ietekmēja ceļu būvdarbu izpildi, ļaujot bez pārtraukumiem turpināt 2019. gadā uzsāktos būvdarbus, veikt ceļu un tiltu remontdarbus un ātrāk uzsākt jaunus būvniecības projektus. 

Pērn 13. martā Latvijā izsludinātais ārkārtas stāvoklis saistībā ar vīrusa Covid-19 izplatību izraisīja apjukumu arī būvniecības nozarē, tomēr jau aprīlī būvniecības nozarē situācija stabilizējās. Sava veida pozitīva Covid-19 blakne – aizvadītajā 2020. gadā ievērojami samazinājās ceļu būvdarbu izmaksas: pandēmija noveda pie naftas cenu krituma, kas, savukārt, būtiski samazināja materiālu transportēšanas izmaksas ceļu būvdarbos.

1.attēls. Inženierbūvniecības būvobjektu devumi gada pārmaiņās (fakt. cenās., %, procentpunktos).

1.attēls. Inženierbūvniecības būvobjektu devumi gada pārmaiņās (fakt. cenās., %, procentpunktos).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas aprēķini

Pavasarī pirmā pandēmijas viļņa laikā Latvijas valdība pieņēma lēmumu piešķirt papildu finansējumu ceļu remontdarbiem 75 milj. eiro apjomā. Šī nauda, un ne tikai tā, ļāva cerēt uz inženierbūvniecības apjomu pieaugumu 2020. gada vasarā un rudenī - ceļu būvniecībai labvēlīgākajā sezonā. Arī ceļu būvdarbu izmaksas bija kritušās, apstiprināts publiskais finansējums vairākiem iesaldētiem projektiem, un pieteikti vairāki ES fondu projekti.

Tomēr inženierbūvniecības, tai skaitā ceļu būvdarbu, apjomi 2. un 3. ceturksnī kritās – attiecīgi par 8% un 9%, salīdzinot ar 2019. gada atbilstošajiem ceturkšņiem.

Gausumam vasarā varēja būt vairāki iemesli. Papildus finansētie būvdarbi reāli tika uzsākti tikai rudenī, jo to līgumi stājās spēkā ap jūliju-septembri. Covid-19 krīzē kavējās būvmateriālu, piemēram, tiltu konstrukciju piegādes. Turklāt būvnieki ne visos objektos spēja uzreiz darboties ar vajadzīgo jaudu, bet jaunu projektu ātrāku realizāciju kavēja joprojām gausā projektu dokumentu saskaņošana.

2020. gads bija zīmīgs arī ar divu apjomīgu inženierbūvniecības projektu apstādināšanu. Pavasarī tika apturēti iepriekš apstiprināti vērienīgi ES līdzfinansējuma projekti kopsummā par apmēram 500 milj. eiro. A/S Latvijas Dzelzceļš elektrifikācijas projektu lika apturēt negatīvās tendences kravu pārvadājumu apjomos, bet A/S Lidosta Rīga modernizācijas projekts apstājās reizē ar pirmo pandēmijas vilni.

Gada nogalē redzams, ka 4. ceturksnī ceļu būves rādītājos ir pieaugums par 16% (2. attēls) salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, un to visdrīzāk var izskaidrot ar vasarā realizēto un rudenī pabeigto ceļu būvdarbu "iegrāmatošanu" oktobrī vai novembrī.

2.attēls. Ceļu un dzelzceļu būvniecība (apjoms fakt. cenās, milj. eiro).

2.attēls. Ceļu un dzelzceļu būvniecība (apjoms fakt. cenās, milj. eiro).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Ceļu būvniecībai 2020. gadā finansējums palielinājies par aptuveni 34% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tomēr būvniecības apjomi gadā kopumā saglabājušies 2019. gada līmenī. Arī pārējo inženierbūvniecības sektoru sekmes bija pavājas, un apjomi saruka salīdzinājumā ar 2019. gadu. Līdz ar to 2020. gadā kopējie inženierbūvniecības apjomi ir samazinājušies par 2%.

Inženierbūvju īpatsvars būvniecībā sarūk, bet tā nozīme tautsaimniecības attīstībā joprojām nav mazinājusies

Lai pērno gadu labāk novērtētu, vērts atskatīties uz inženierbūvju sektora attīstību garākā posmā - pēdējos 20 gados (3. attēls). Gan kopējā būvniecības nozares, gan inženierbūvniecības izaugsme bijusi izteikti svārstīga: nozares īpatsvars tautsaimniecības kopējā pievienotajā vērtībā svārstījies robežās no 1% līdz 2.5%. Pēdējos gados inženierbūvniecības īpatsvars kopējā ekonomikā bijis 1.8%.

3.attēls. Pievienotās vērtības gada pārmaiņas, % (salīdz. cenās).

3.attēls. Pievienotās vērtības gada pārmaiņas, % (salīdz. cenās).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde, Latvijas Bankas ekspertu aprēķini

Lai gan inženierbūvniecības pievienotās vērtības īpatsvars iekšzemes kopprodukta (IKP) struktūrā nav liels, tomēr sektora loma ir nozīmīga reģionālajā attīstībā un līdz ar to - visas valsts ekonomiskajā konkurētspējā. Uzņēmumiem tas nodrošina piekļuvi darbaspēkam, piegādātājiem un klientiem. Iedzīvotājiem šī infrastruktūra ietekmē sociālo labklājību – nodrošina piekļuvi darbavietām, sociālās dzīves un kultūras iespējām.

Valsts ekonomikai attīstoties un pieaugot iedzīvotāju labklājības līmenim, cilvēki aizvien vairāk pārvietojas gan darba vajadzībās, gan atpūtas nolūkā. Tas būtiski audzē transporta nozīmi ikdienā, savukārt inženierbūves veido kopējo transporta tīklu, kas nodrošina uzņēmēju un iedzīvotāju mobilitāti.

Pēdējos gados kopējo būvniecības apjomu kāpumu pozitīvi ietekmējusi visu būvniecības sektoru izaugsme (4. attēls) - daudzveidīgajā nozarē nav vienas "lokomotīves". Aktivitātes uzplaiksnījumus un atplūdus dažādos sektoros nosaka naudas ieplūdes vai projektu dzīves cikls.

4. attēls. Būvniecības sektoru devumi gada pārmaiņās (faktiskajās cenās, % un procentpunktos).

4. attēls. Būvniecības sektoru devumi gada pārmaiņās (faktiskajās cenās, % un procentpunktos).
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Tā inženierbūvniecība 2017. gadā būtiski pieauga līdz ar publiskā pasūtījuma atjaunošanos, kad kļuva pieejams jauns ES struktūrfondu finansējums. Savukārt 2018. gadā lielajam specializēto būvdarbu pieaugumam ir cits skaidrojams: strādāts, lai pabeigtu lielus privātus būvniecības objektus (tirdzniecības centrus Akropole un Alfa, Rīgas IKEA). 2020. gadā kopējo būvniecības nozares izaugsmi pamatā virzījusi specializētā būvniecība, bet inženierbūvniecības devums bija negatīvs.

Laika periodā no 2009. līdz 2015. gadam inženierbūves bija lielākais būvniecības nozares segments, kad šīs grupas īpatsvars svārstījās no 50% līdz 58% no kopējā būvniecības apjoma. Turpmāko gadu gaitā inženierbūvju īpatsvaram kopējā būvniecības struktūrā bijusi tendence sarukt (5. attēls), jo viena pēc otras pabeigta virkne liela mēroga inženierbūvju. Piemēram, Dienvidu tilts (2004. - 2013.), Ventspils brīvostas sauskravu termināls (2011. - 2014.) un Rīgas brīvostas Krievu salas termināla pamatinfrastruktūras izbūve (2012. - 2015.). 2020. gada beigās inženierbūvju īpatsvars kopējā būvniecībā veidoja 36.6%.

5. attēls. Būvniecības nozares struktūras izmaiņas 2015.-2020. gadā, %.

5. attēls. Būvniecības nozares struktūras izmaiņas 2015.-2020. gadā, %.
 Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Inženierbūvju segmentā lielāko daļu veido ceļu un automaģistrāļu būvniecība - 2020. gadā tie bija 59% (6. attēls). Nākošā lielākā grupa ir pilsētsaimniecības infrastruktūras objektu būvniecība, kas sevī ietver elektrolīniju, cauruļvadu un komunikāciju izbūvi.

6.attēls. Inženierbūvju būvniecības apjomi, milj. eiro.

6.attēls. Inženierbūvju būvniecības apjomi, milj. eiro.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Noslēgumā nākas secināt, ka papildus piešķirtais valsts atbalsts ceļiem 2020. gadā vairāk ir bijis kā glābšanas riņķis, kas ļāvis inženierbūvniecības nozarei noturēties virs ūdens. Tomēr paliek atklāts jautājums: kāpēc pie tik būtiska finansējuma pieauguma un ceļu būvdarbu izmaksu krituma tā arī neredzējām nozares apjomu kāpumu? Viennozīmīgas atbildes nav, taču kopumā jāsecina, ka pie vainas visdrīzāk ir tās pašas nozares ekspertu līdz šim atkārtoti piesauktās problēmas.

Ir ko izvēlēties, kad lemjam, kurā malā iesākt.  Sava daļa nozares svārstīgumam, tāpat efektīvai resursu (būvmateriālu, tehnikas, darbaspēka) plānošanai iztrūkst vienota vienmērīga projektu un finansējuma plānošana ilgtermiņā, kvalificēta darbaspēka trūkums, laikietilpīgo būvniecības projektu plānošana, saskaņošana un realizēšana, ko vēl vairāk bremzē smagnējā birokrātija būvniecības regulējumu jomā. Tāpat joprojām neskaidrs būvniecības procesā daudzo iesaistīto pušu atbildību sadalījums, dempinga cenu piedāvājumi publiskajos iepirkumos, negodīga konkurence, izmaksu pieaugums lielajiem ilgtermiņa būvniecības projektiem u.c.

Drīzumā lasiet - kāpēc krīzes laikā jāiegulda infrastruktūrā un vai valsts atbalsts būvniecības nozarei Covid-19 saimniecisko seku mazināšanai palīdzēs lāpīt – uzlabot mūsu ceļus.

APA: Pelēce, D. (2021, 14. apr.). Inženierbūvniecībā gaidītā izaugsme izpaliek par spīti sniegtajam atbalstam. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5157
MLA: Pelēce, Daina. "Inženierbūvniecībā gaidītā izaugsme izpaliek par spīti sniegtajam atbalstam" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.04.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5157>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up