30.01.2018.

Izaugsme 2017. gadā – straujākā sešu gadu laikā

Foto: Shutterstock
Aizvadītais gads pagājis izaugsmes zīmē. Ceturkšņu griezumā iekšzemes kopprodukta (IKP) gada pieauguma temps svārstījās - izteikti spēcīgam 3. ceturksnim sekoja izaugsmes palēninājums gada nogalē.

Tomēr gadā kopumā, spriežot pēc ātrā novērtējuma datiem, ekonomiskā izaugsme sasniegusi iespaidīgus 4.5%. Pagājušā gada 4. ceturksnī izaugsme ceturkšņa griezumā bijusi 0.3% apmērā, savukārt pret pagājušā gada attiecīgo periodu kāpums saglabājās salīdzinoši straujš: 4.2% (4.8% pēc izlīdzinātiem datiem).

Izaugsmes tempu palēnināšanās, salīdzinot ar straujo 3. ceturksni, bija gaidāma lielākas bāzes iespaidā, taču palēninājums ir nedaudz straujāks, nekā iepriekš pieejamā informācija liecināja. Noskaņojuma līmenis Latvijā turpināja augt, ārējā vide ir bijusi labvēlīga, būvniecībā (+21%) turpinājās straujš kāpums, kam palīdzēja netipiski siltā gada nogale, pirktspējas pieaugums veicinājis mazumtirdzniecības (+5%), un, domājams, arī citu pakalpojuma nozaru attīstību. Negatīvi laikapstākļu dēļ 4. ceturksnī IKP pieaugumu, visdrīzāk, ietekmējušas lauksaimniecības un enerģētikas nozares. Iespējams, vājāki rezultāti bijuši iepriekš pozitīvi pārsteigušajā transporta nozarē, kā arī finanšu nozarē, kur šogad banku peļņa strauji sarukusi.

Pagājušais gads no tautsaimniecības attīstības viedokļa vēlreiz atgādina, ka esam maza, atvērta ekonomika un mūs spēcīgi ietekmē ārējā vide. Kopā ar ilgi gaidīto izaugsmes paātrināšanos ārējos tirgos - strauji augusi apstrādes rūpniecība, kurā gandrīz divas trešdaļas no produkcijas tiek realizēta eksporta tirgos. Apstrādes rūpniecība novembrī sasniedza kārtējo ražošanas rekordu, taču problēmas ar izejmateriālu pieejamību vienā no lielākajām apakšnozarēm – kokrūpniecībā – visdrīzāk bremzējušas nozares attīstību decembrī un arī 2018. gada sākumā.

Pēc trīs ceturkšņu datiem pārsteidza uz eksportu orientētā transporta nozare. Mūsu kādreizējie transporta nozares balsti – ostu un dzelzceļa kravas – pagājušā gadā turpinājuši nu jau trīs gadus ilgo lejupslīdi, un kritums uz gada beigām kļuva arvien izteiktāks [1].

Nozari mēģina glābt citi censoņi. Pateicoties ātrākai izaugsmei reģionā un arī iekšzemes attīstībai, aktivizējušās auto kravu plūsmas, savukārt veiktie ieguldījumi lidostas attīstībā un aktīva lidsabiedrību darbība palīdzējusi kāpināt gaisa pasažieru skaitu un arī pārvadāto kravu apjomu. Taču ostas un dzelzceļš joprojām veido svarīgu transporta nozares daļu, tādēļ, iespējams, transporta nozare 4. ceturkšņa IKP rezultātu ir pavilkusi uz leju.

Otra svarīga mācību stunda – svārstībām vienā nozarē var būt ļoti liela ietekme uz tautsaimniecības gada rezultātiem. Te varam minēt būvniecību, kuras kritums 2016. gadā un straujais kāpums 2017. gadā lielā mērā noteica IKP izaugsmes tempu. Turklāt būvniecība "parāvusi" līdzi arī citus – 2017. gadā kāpums gan ieguves rūpniecības izlaidē, gan arī ar būvmateriālu ražošanā, metāla izstrādājumu ražošanā utt.

Pagājušajā gadā būvniecības izlaide atgriezās aptuveni 2015. gada līmenī, tomēr darbaspēka trūkuma novērtējums ir divreiz augstāks, nekā pirms diviem gadiem – šobrīd to kā problēmu atzīst jau vairāk nekā piektā daļa būvnieku.

Lieli plāni nozarei ir arī šogad gan Eiropas Savienības fondu apguves, gan privāto investīciju dēļ. Izaugsmi gan bremzēs darbinieku trūkums, kas arvien vairāk liks par sevi manīt un atspoguļosies straujākā atalgojuma kāpumā, vēl vairāk sadārdzinot kopējās izmaksas.

Trešā mācība – nenovērtēsim laikapstākļus par zemu. Lauksaimniekus un mežizstrādē strādājošos laikapstākļi 2017. gadā ietekmēja negatīvi, kas 3. un, visticamāk, arī 4. ceturksnī nozīmēja kritumu abās nozarēs. Arī  šogad tas, visdrīzāk, atsauksies uz produkcijas apjomu.

Turpretim enerģētikā lielās lietavas pagājušajā gadā nesušas strauju izaugsmi elektroenerģijas ražošanā hidroelektrostacijās (HES). 4. ceturksnī siltā laika dēļ enerģētikā, visdrīzāk,  bijis kritums salīdzinājumā ar pagājušo gadu. Tas noticis, jo pretēji HES saražoto apjomu straujam kāpumam, koģenerācijas stacijās, kas ir svarīgākas pievienotās vērtības ziņā, saražots uz pusi mazāk.

IKP pilnais izvērsums, kas sniegs informāciju par atsevišķu nozaru veikumu un arī izlietojuma puses komponentiem, tiks publicēts februāra beigās.

___________________________

 

[1] Tā saistīta ar Krievijas lēmumu pārorientēt savas eksporta kravas Krievijas ostu virzienā, kas pie nemainīgas politiskās situācijas visdrīzāk turpināsies arī nākamajos gados.

APA: Zorgenfreija, L. (2018, 18. nov.). Izaugsme 2017. gadā – straujākā sešu gadu laikā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4040
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Izaugsme 2017. gadā – straujākā sešu gadu laikā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/4040>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up