Janvārī cenu līmenis bez izmaiņām

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes  (CSP) datiem gada inflācija janvārī bija 2.0%, bet mēneša laikā cenu līmenis kopumā palicis nemainīgs (0.0%). Precēm gada inflācijas tempā bija novērojams sarukums, bet pakalpojumi kļuvuši dārgāki. Mēneša laikā nedaudz lētākas kļuvušas nepārtikas preces (-0.1%), bet pakalpojumi kļuvuši dārgāki- (+0.2%).

Līdz ar šī gada janvāri tika paaugstināta minimālā darba alga, kā arī spēkā stājās vairākas nodokļu likmju izmaiņas. Kā nozīmīgākās pēc ietekmes uz inflāciju jāmin akcīzes nodokļa likmes pieaugums benzīnam (+7.8%) un dīzeļdegvielai (+11%), kā arī samazinātā pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likme Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, kas šobrīd ir 5%.

Kā redzams, janvārī cenu līmenis nav būtiski mainījies, kas liecina par šobrīd esošiem pretēja efekta faktoriem (piemēram, augošas naftas cenas, slikta raža, eiro/dolāra kurss u.c.), bet tas nenozīmē, ka šīm izmaiņām nebūs ietekme uz inflāciju nākotnē.

Skatoties uz katru izmaiņu atsevišķi, minimālās algas pieaugums rada spiedienu uz jau tā strauji augošo darbaspēka atalgojumu, kam vistiešākā ietekme ir uz pakalpojumu cenām. Janvārī pakalpojumu cenas augušas vien par 0.2% mēneša izteiksmē un 3.3% kopš pagājušā gada janvāra. Ja iepriekš tika izteikts pieņēmums, ka pakalpojumu cenas jau sāk "izjust" pieprasījuma radīto spiedienu, tad šobrīd varētu secināt, ka, pretēji vairākiem ietekmējošiem faktoriem, cenu "atspere" vēl līdz galam nav saspiesta un straujāku pakalpojumu cenu kāpumu redzēsim vēlāk.

Degvielas cenas janvārī, tostarp akcīzes nodokļa pieauguma iespaidā, kāpušas par 3.9% un 3.6% attiecīgi benzīnam un dīzeļdegvielai. Tas tuvākajos mēnešos atstās iespaidu arī uz citu preču un pakalpojumu cenām. Kāpumu janvārī piedzīvoja arī globālās naftas cenas, kas brīžiem pārsniedza pat 70 dolāru atzīmi par barelu jēlnaftas. Neskatoties uz to, šis cenu kāpums tiešu efektu uz enerģijas un degvielas cenām Latvijā nesniedz, jo to kompensē eiro kursa pret dolāru nostiprināšanās.

Skatoties uz tuvāko nākotni, piepildījies scenārijs par ASV strauji pieaugošo slānekļa naftas ieguves apjomu. Jaunākie dati liecina par iepriekšējos mēnešos nenovērtētiem ieguves apjomiem, kas šobrīd jau pārsniedz 10 milj. barelu naftas ieguvi dienā. Tāpat arī augstāku cenu ietekmē prognozēts lēnāk augošs naftas patēriņš nekā gaidīts. Naftas eksportētājvalstu organizācijai (OPEC) nākotnē varētu nākties pārskatīt ieguves politikas lēmumus, kas varētu ietekmēt pēdējos mēnešos redzamo naftas cenu dinamiku.

Latvijā pārtikas cenas janvārī nedaudz sarukušas (-0.2%), bet pasaulē palikušas nemainīgas – Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) veidotais pārtikas cenu indekss saglabājies ap decembra līmeni. Vērtējot samazinātā PVN likmi Latvijai raksturīgiem augļiem un dārzeņiem, ir pāragri izteikt viennozīmīgus secinājums, jo pastāv arī citi pārtikas cenu ietekmējošie faktori, piemēram, nelabvēlīgo laikapstākļu ietekmētā raža, pieaugošās enerģijas un degvielas cenas, kas vēlāk atspoguļosies glabāšanas un loģistikas izmaksās.

Kopumā jāsecina, ka janvārī turpinājies jau iepriekš novērotais inflācijas tempa samazinājums. Lai arī izmaiņas nodokļu politikā un minimālās algas pieaugums pieņemts ar šī gada 1. janvāri, ietekme uz inflāciju tam būs novēlota gan netiešās ietekmes, gan šobrīd esošo pretējo efektu dēļ. 

Attēls: Gada inflācija patēriņu grupu dalījumā (procentu punkti)