13.06.2011.

Kā neuzkāpt augsta valdības parāda grābeklim?

Līdzīgi kā cilvēkam ejot cauri dzīves skolai, arī Latvijas tautsaimniecība, pēc neatkarības atgūšanas nostājoties uz tirgus ekonomikas pamatiem, ir saskārusies ar daudziem jauniem, iepriekš nepiedzīvotiem pavērsieniem, arī nepatīkamiem. Kā spilgts piemērs šeit minama straujā un nesabalansētā ekonomikas izaugsme tā sauktajos "treknajos" gados un tai sekojošā dziļā krīze. Neskatoties uz pārliecinošu citvalstu pieredzi, vēl piecus, sešus gadus atpakaļ retais bija gatavs pieslieties viedoklim, ka tolaik straujā attīstība novedīs pie ekonomikas sarukuma. Diemžēl šobrīd esam guvuši sāpīgu, bet vērtīgu pieredzi, un līdzīgas kļūdas, cerams, pārskatāmā nākotnē neatkārtosim. Tomēr labāk acīmredzot ir mācīties no svešām kļūdām, nevis punus gūt pašiem. Šajā rakstā diskutēsim par riskiem, ko Latvijai rada pieaugošais valsts parāda līmenis, kā arī iezīmēsim ceļus šo risku mazināšanai, lai Latvija neuzkāptu tam pašam augsta valsts parāda grābeklim, kam pāri gājusi virkne citu pasaules valstu.

Valsts parāds četrkāršojies pēdējo trīs gadu laikā

Latvijas valdības parāds (nauda, ko valdība galvenokārt aizņemas budžeta izdevumu segšanai) vēsturiski ir bijis zems, neradot nozīmīgus šķēršļus tautsaimniecības attīstībai. Tādēļ daudzi ir pieraduši par to nedomāt. Tomēr pēdējo trīs gadu laikā parāds ir četrkāršojies, 2010. gada beigās sasniedzot 45% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas nozīmē, ka Latvijas valdība budžeta deficīta finansēšanai ir aizņēmusies vairāk nekā Ls 2500, rēķinot uz vienu Latvijas iedzīvotāju. Ko šāds parāds nozīmē valdībai un iedzīvotājiem?

Lai valdība šādu parādu spētu atmaksāt, vidēji katram iedzīvotājam nodokļos būs jāsamaksā šie paši Ls 2500 plus procenti aizdevējiem. Piemēram, pagājušajā gadā vidēji viens Latvijas iedzīvotājs nodokļos samaksāja ap Ls 1500. Tas nozīmē, ka pilnīgai parāda atmaksai visiem Latvijas iedzīvotājiem būtu jāstrādā vairāk nekā pusotrs gads, nomaksājot nodokļus, ar nosacījumu, ja valdība nevienu nodokļos ieņemto latu netērētu citām vajadzībām kā vien parāda atmaksai. Šāda situācija, protams, nav reāla. Vienā rāvienā valdība parādu neatmaksā arī citur pasaulē. Ierasta prakse ir šo parādu pārfinansēt kapitāla tirgos. Tas nozīmē, ka esošā parāda atmaksai tiek veikts jauns aizņēmums, tā pagarinot parāda atmaksas termiņu teorētiski līdz bezgalībai. Te uzrodas vilinošs jautājums: ja jau parāda atmaksu var pagarināt, kādēļ neaizņemties vēl un vēl?

Parāda pieaugums rada papildus nastu valsts budžetam

Pirmkārt, diez vai atradīsies kāds, kas būtu gatavs aizdot bezgalīgi. Prakse rāda, ka, valstij sasniedzot zināmu parāda līmeni, aizdevēji tās gatavi kreditēt aizvien mazāk un mazāk. Attīstītām valstīm, protams, uzticas vairāk un šis slieksnis ir augstāks. Vidējas attīstības valstis kā Latvija investoru skatījumā kļūst aizdomīgas jau pie parāda līmeņa ap 40% no IKP. Tātad Latvijas pašreizējais parāds ir vērtējams kā augsts un kā tāds, kas var radīt investoriem bažas par valsts spēju nākotnē stabili kārtot savas parādsaistības.

Otrkārt, lai arī parādu ir iespējams pārfinansēt kapitāla tirgos, pagarinot tā atmaksu, procentu maksājumus jāveic regulāri. Pieaugot parāda slogam, palielinās arī procentu maksājumi, radot nozīmīgu nastu valsts budžetam, līdz kādā brīdī tie var kļūt neuzturami. Aug arī procentu likmes, un valsts aizvien vairāk kļūst atkarīga no finanšu tirgiem. Procentu likmi, pārfinansējot parādu finanšu tirgos, var ietekmēt gan globālās ekonomiskās norises un investoru kopējais noskaņojums, pieaugot vai samazinoties to riska apetītei, gan investoru vērtējums par valsts maksātspēju un tās iespējamo attīstību nākotnē. Spilgts piemērs ir Latvijas situācija krīzes laikā. Vēl neilgi pirms krīzes Latvija izlaida eiro denominētas valsts ilgtermiņa parādzīmes ar procentu likmi 5.5%, bet krīzes smagākajos brīžos šo vērtspapīru procentu likmes pieauga līdz 12% un valstij uz laiku zuda jelkādas iespējas aizņemties nepieciešamo finansējumu tirgū. Bet budžeta caurums bija jālāpa (izdevumus vienā dienā nevarēja nogriezt par miljardu latu), un nācās griezties pēc palīdzības pie starptautiskajiem aizdevējiem – Eiropas Komisijas un Starptautiskā Valūtas fonda.

Kļūstam aizvien atkarīgāki no finanšu tirgu šūpošanās

Salīdzinoši augstais valsts parāda līmenis un atkarība no finanšu tirgus jau pašlaik Latvijai rada nozīmīgus riskus. To, vai nākotnē piedzīvosim būtisku procentu maksājumu pieaugumu, noteiks rīcība tagad. Lai saprastu, cik lieli šie riski varētu būt, mērot tos naudas izteiksmē, izskatīsim konkrētu Latvijas valsts parāda pārfinansēšanas piemēru. Pašlaik valsts parāda vidējā procentu likme ir salīdzinoši zema – 2010. gadā tā bija vidēji 3.9%, ko skaidro lielais EK un SVF aizdevuma īpatsvars kopējā valsts parādā, jo tas tika saņemts par zemām procentu likmēm. Tomēr procentu maksājumi jau pašlaik ir lieli – pērn valsts kopbudžeta procentu izdevumi sasniedza aptuveni 220 miljonus latu. Bet kā mainītos šie procentu izdevumi, ja valdība parādu pārfinansēs finanšu tirgū?

Pirmkārt, nozīmīga parāda daļa valdībai būs jāpārfinansē jau tuvāko gadu laikā – lai atdotu iepriekšējos kredītus, līdz 2015. gadam būs no jauna jāaizņemas vairāk nekā 3 miljardi latu. Tātad šai parāda daļai mainīsies arī procentu likmes.

Otrkārt, procentu likmju pieaugums varētu būt visai liels. Valstis ar līdzīgiem kredītreitingiem kā Latvijai pēdējā laikā nav visai bieži aizņēmušās finanšu tirgos, bet tajos retajos gadījumos, kad valsts aizņēmusies eiro uz vidēju termiņu, procentu likme bijusi ap 6%. Lietuva savas pēdējās ASV dolāros izteiktās ilgtermiņa parādzīmes izlaida ar procentu likmi 6.4%. Latvija tikko izlaida ASV dolāros denominētas 10 gadu parādzīmes ar ienesīgumu 5.5%, kas apliecina pakāpenisku investoru uzticības atgūšanu Latvijai. Tomēr jāņem vērā, ka tirgus situācija ir trausla un var ātri mainīties.

Pašlaik procentu likmes aizņēmumiem galvenajās pasaules valūtās ir ļoti zemas, kas mazina arī Latvijas aizņemšanās izmaksas. Nākotnē, pasaules ekonomikai turpinot atlabt no krīzes, pieaugs arī procentu likmes, kas aizņemšanos padarīs dārgāku. Turklāt uz parādu krīzes skarto Dienvideiropas valstu fona Latvija pašlaik izskatās kā veiksmes stāsts, un investori ir gatavi dot Latvijai uzticības kredītu, cerot, ka iesāktais reformu ceļš tiks arī sekmīgi pabeigts. Novirzoties vai novēršoties no mērķu sasniegšanas valsts budžeta sakārtošanā un deficīta mazināšanā, ir droši, ka situācija strauji mainīsies, nozīmīgi sadārdzinot Latvijai pieejamo finansējumu. Negatīva scenārija gadījumā Latvijas parāds, to pārfinansējot finanšu tirgū, var sadārdzināties ievērojami. Ja parāds (pret pašreizējo vidējo likmi – minētajiem 3.9%) sadārdzinātos kaut par 3 procentu punktiem, tas Latvijas budžetam turpmāko desmit gadu laikā papildus izmaksātu gandrīz pusotru miljardu latu.

Ko varam darīt, lai mazinātu parāda sadārdzināšanās riskus?

Lai gan valsts parāda pieauguma risks ir liels, nav viegla un vienkārša risinājuma tā mazināšanai. Latvijas kredītreitingi pēdējā laikā uzrāda "dzīvības pazīmes", bet tie joprojām ir nepiedodami zemi. Uzticība pazaudējama ātri un atgūstama lēni. Kredītreitingu aģentūras Standard&Poor’s Latvijai piešķirtais ilgtermiņa valūtas saistību reitings ir par 5 pakāpēm zemāks kā Igaunijai. Kaimiņvalsts finanšu politika nodrošināt valsts finanšu ilgtspēju, pierādot, ka tās budžeta izdevumi ir uzturami no valsts ienākumiem un kļūstot par eiro zonas dalībnieci, ir bijusi konsekventa un veiksmīga. Arī citu nesen eiro zonai pievienojušos valstu pieredze un kredītreitingu aģentūru paziņojumi liecina, ka valsts ekonomikas sakārtošana un pievienošanās eiro zonai rada kredītreitingu pieaugumu par vairākām pakāpēm.

Tādēļ risinājumi Latvijas valsts parāda pārfinansēšanai par iespējami zemām procentu likmēm pamatā meklējami valsts budžeta sakārtošanā, deficīta mazināšanā, budžeta pārpalikuma veidošanā straujas attīstības gados. Arī jau aizsāktajās strukturālajās reformās, kas ļautu valstij gan stabili attīstīties, gan dzīvot saskaņā ar līdzekļiem. Fiskālās konsolidācijas pabeigšana un pragmatiska budžeta politika turpmākajos gados ļautu arī Latvijai nepalaist garām iespēju pievienoties eiro zonai, kas ir īpaši svarīgs aspekts no valsts parāda pārfinansēšanas viedokļa, jo apjomīgas parāda atmaksas Latvijai jāveic jau 2013. un 2014. gadā.


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 13. jūnijā.

APA: Rutkaste, U. (2019, 18. nov.). Kā neuzkāpt augsta valdības parāda grābeklim?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/414
MLA: Rutkaste, Uldis. "Kā neuzkāpt augsta valdības parāda grābeklim?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 18.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/414>.

Līdzīgi raksti

Up