04.08.2022.

Kara bēgļi no Ukrainas un Eiropas darba tirgus

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Ilustratīvs attēls cilvēki pārvietojas
Foto: Shutterstock

Ukrainas kara bēgļu cilvēciskā nelaime, neatliekamā nepieciešamība viņiem palīdzēt – tas licis daudzviet Eiropā, tostarp Latvijā, risināt dažādus praktiskus uzdevumus: valstu budžetos meklējami papildus resursi, gādājama pajumte un vietas skolās, sniedzami citi sabiedriskie pakalpojumi.

Eiropas Centrālās bankas Tautsaimniecības biļetenā ekonomisti vasaras sākumā iezīmē problēmu loku, skarot arī Ukrainas kara bēgļu ieplūdi eiro zonas valstu darba tirgū, kas var nedaudz atvieglot saspriegumu ar darba roku trūkumu un pieprasītāko prasmju deficītu. Ar nosacījumu gan, ja viņiem izdodas darbu sameklēt, izlaižot pagaru integrācijas posmu, uzsver ekonomists Vasko Botelho. Arī citu nezināmo ir daudz.

<p>Piedāvājam Botelho analīzes īsu kopsavilkumu. Teksts pilnībā lasāms minētā biļetena 2022. gada 4. laidienā.

Neskatoties uz varas iestāžu ātro reakciju Eiropā, administratīvi žogi ap darba tirgu turas augsti, turklāt nav droši pasakāms cik ilgs būs karš, kā ritēs bēgļu atgriešanās Ukrainā. Tas nepalīdz kvantificēt un novērtēt šī kara bēgļu iespējamo nodarbināšanu un tā ietekmi uz darba tirgu.

Lielākā kara bēgļu plūsma Eiropā kopš Otrā pasaules kara

Karš Ukrainā novedis pie šīs valsts iedzīvotāju masveidīgas došanās bēgļu gaitās – to lielākais vairums ir sievietes un bērni. ANO Bēgļu aģentūra lēš, ka gada gaitā kara rezultātā kopumā Ukrainu pamest var nākties 8.3 miljoniem cilvēku, bet 25 miljoniem var nākties meklēt citu dzīves vietu vai kļūt par humanitārās palīdzības saņēmējiem. Kamēr bēgļu skaits turpinājis augt, ievērojams daudzums šo cilvēku – apmēram divi miljoni – no jauna šķērsojuši Ukrainas robežu, atgriežoties. Bēgļu aģentūra atzīmē, ka šī turpu-šurpu kustība pāri robežai var turpināties, tāpēc atrēķināt šo skaitu no bēgļu kopskaita nevar, jo atgriešanās mājās var ritēt saraustīti.

Ievērojams bēgļu procents - eiro zonas valstīs

Cik liela daļa Ukrainas bēgļu varētu eiro zonas valstīs palikt uz ilgāku laiku - vidējā termiņā, tas būs atkarīga no kara ilguma un smaguma.

Par orientieri var kalpot arī dati par pirmskara migrāciju uz Eiropu no Ukrainas. Visvairāk Ukrainas iedzīvotāju devušies uz Poliju (53%), Čehiju (9%), Vāciju (8%) un Ungāriju (8%), eiro zonas valstīm – kopā 24%. Taču vairums līdzšinējo migrantu no Ukrainas - 75% - pašlaik mīt eiro zonas zemēs, visvairāk Itālijā (30%), Vācijā (18%) un Spānijā (13%).

Tātad eiro zonā jau vietām izveidojusies ievērojama kopiena no Ukrainas, turklāt šo valstu rīcībā esošie līdzekļi bēgļu uzņemšanai un līdzšinējo bēgļu pieredze var ar laiku šo kopienu pieaudzēt.

Karam ievelkoties – vairāk bēgļu darbspējīgā vecumā

Ja pirmos bēgļu viļņus no Ukrainas veidoja vecāki ļaudis un sievietes ar bērniem, tad turpmāk, ja tiks atcelti karastāvokļa noteikumi, pievienojoties ģimenēm, bēgļos nonāks arī darbspējīgi vīrieši. Tas pakāpeniski audzētu darbspējīgo bēgļu procentu. Šīs analīzes ietvarā izdarīts pieņēmums, ka darbaspējīgo procents Ukrainas bēgļu vidū, kuri nonāk eiro zonā, var svārstīties starp 50% un 75%.

Viedoklis

Ieva Opmane,Latvijas Bankas ekonomiste

Ukrainas bēgļi Latvijā tavu darba vietu neaizņems.
Pērn, miera apstākļos, 12% no iebraucējiem Latvijā bija no Ukrainas, liela daļa no tiem Latvijā ieradās ar mērķi te strādāt. Šis gads iesācies ar daudz lielākām iebraucēju plūsmām no Ukrainas, bet mainījusies iebraucēju nodarbinātības aktivitāte. Bēgļi no Ukrainas šurp brauc droša patvēruma meklējumos, darba meklēšana ir vien nākamais solis, lai nodrošinātu līdzekļus saviem ikdienas izdevumiem.
Lai arī dzirdam, ka Latvijā iebraukuši vairāki desmiti tūkstoši bēgļu no Ukrainas, nav zināms, cik no tiem Latviju jau atstājuši, atgriežoties mājās vai dodoties bēgļu gaitās tālāk uz kādu citu valsti. Jāņem vērā arī tas, ka trešdaļa no bēgļiem ir bērni, bet vēl daļa – seniori.
Cik darbspējīgo bēgļu varētu iesaistīties Latvijas darba tirgū? Potenciālo apjomu ļauj noprast jau kara pirmo mēnešu atbalsis: līdz jūlija beigām šogad strādāt sākuši gandrīz 6000 Ukrainas bēgļu, liecina Valsts ieņēmumu dienesta dati. Taču tie ir vien 0.7% no Latvijā nodarbinātajiem. Ukrainas bēgļu nodarbināšana palīdz pieprasījumu pēc darbiniekiem Latvijā slāpēt vien nedaudz - tas saglabājas augsts, joprojām uzņēmējus darot bažīgus.
Protams, nav pasakāms, cik ilgi no Ukrainas atbraukušie cilvēki uzturēsies Latvijā un kādas būs turpmākās migrācijas tendences. Tomēr nesagaidām, ka kara bēgļu iesaistīšanās rezultātā nodarbinātība būtiski pieaugs.
APA: Grāvītis, M. (2022, 16. aug.). Kara bēgļi no Ukrainas un Eiropas darba tirgus. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5645
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Kara bēgļi no Ukrainas un Eiropas darba tirgus" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.08.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5645>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up