06.01.2022.

Ko ekonomisti sagaida 2022. gadā?

Ilustratīvs attēls - akmens salikti viens uz otra, virsējais 2022
Foto: Shutterstock

Pagājušais gads bija notikumiem bagāts – turpinājās cīņa ar Covid-19, bija vērojamas likstas ar iedzīvotāju vakcināciju, piegāžu ķēžu pārrāvumi un diskusijas aktualizēšanās par cīņu ar klimata pārmaiņām. Izaicinājumu netrūks arī 2022. gadā – valstis turpinās cīņu ar Covid-19 pandēmiju, klimata pārmaiņu tēma kļūs arvien aktuālāka, saglabāsies zema sabiedrības uzticības varas iestādēm un ģeopolitiskie riski tikai augs – iemesli, kuru rezultātā aktualizēsies riski un nenoteiktība pasaulē.

Publicists Bils Emots (Bill Emmott) norāda, ka šie riski ir globāli saistīti un valstis nevarēs atrisināt tos atsevišķi. Valstīm nāksies kooperēties, lai stātos pretī globāliem izaicinājumiem.

2022. gadā Covid-19 pandēmija vēl nebeigsies, taču negatīvās sekas mazināsies

Veselības eksperti lēš, ka jaunais Covid-19 omikrona paveids ir ļoti lipīgs, bet slimības gaita ir vieglāka un letālu gadījumu skaits – mazāks. Kembridžas universitātes pētnieks Bens Krišņa (Ben Krishna) pieļauj, ka omikrons nav pēdējais Covid-19 paveids, ar kuru mēs sastapsimies, taču tas varētu būtu pēdējais paveids, kas radīs bažas. Cilvēki turpinās vakcinēties un uztraukums mazināsies. "The Economist" žurnāliste Nataša Lodera (Natasha Loder) klāsta, ka vakcīnas ir samazinājušas sasaisti starp inficēšanos un miršanas gadījumiem. Tāpat ir gaidāms, ka vakcīnas izstrādātāji uzlabos tehnoloģijas un vakcīnu klāsts paplašināsies. Šāda notikumu attīstība 2022. gadā mazinās Covid-19 izplatību un pandēmija pamazām kļūs par tik ierastu lietu kā gripa vai pat saaukstēšanās. Tomēr ceļš līdz tam, visticamāk, būs grubuļains, it īpaši nabadzīgajās valstīs, kurās vakcīnu pieejamība un tempi ir vāji.

Valstīm būs grūti vienoties par klimata pārmaiņu politiku

Klimata pārmaiņu politika paliks svarīgs jautājums 2022. gadā. Neskatoties uz valstu solījumiem un milzīgu sabiedrības uzmanību klimata pārmaiņām, valstīm būs ļoti grūti vienoties par konkrētiem soļiem. Aiz katras izmešu tonnas stāv reāli uzņēmumi, saražotā produkcija, nodarbinātība un algas. Kā samazināt izmešus pēc iespējas mazāk sāpīgi un kurš par to maksās – tie būs debašu centrālie jautājumi.

Ekonomists Darons Acemoglu (Daron Acemoglu) ir pārliecināts, ka 2022. gadā izmešu daudzums turpinās pieaugt un mēs atklāsim, ka būs nepieciešama vēl radikālāki soļi klimata pārmaiņu apkarošanā. Klimata pārmaiņu starpvaldību padome (Intergovernmental Panel on Climate Change, IPCC) brīdina, ka globālā sasilšana turpinās postoši ietekmēt laika apstākļus, gaidāmi biežāki karstuma viļņi, sausumi un plūdi. Eksperte Agnesa Binagvao (Agnes Binagwaho) norāda, ka destruktīvie laika apstākļi varētu pastiprināt globālās problēmas ar pārtikas pieejamību. Sausumi jau negatīvi ietekmē ražas un paaugstina pārtikas cenas, un diez vai tas mazināsies tuvākajā nākotnē.

Pāreja uz zaļo enerģiju prasa lielas izmaksas. Šajā jomā pieaugs starptautisko institūciju loma, veicinot zaļās ekonomikas principu nostiprināšanos. Piemēram, Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka (European Bank for Reconstruction and Development, EBRD) paredz 2023. gadā visas operācijas pakārtot Parīzes klimata vienošanās izpildei, bet no 2025. gadā nodrošināt zaļās ekonomikas finansēšanai vismaz 50% no kopējā budžeta.[A]

Būtiski apzināties, ka apņēmīga un efektīva valdības un politiķu rīcība pārejās uz zaļo ekonomiku nodrošinās zemākas šī procesa izmaksas sabiedrībai. Akadēmiskās aprindas vieš cerību, ka tautsaimniecības dekarbonizācija ir spējīga iet roku rokā ar noturīgu ekonomisko izaugsmi.

Pasaulei draud iekļūšana parāda un inflācijas slazdā

Pandēmijas laikā, 2020. un 2021. gadā, visā pasaulē īstenoti budžeta un monetārās politikas atbalsta pasākumi, mīkstinot negatīvo ietekmi uz tautsaimniecībām pēc Covid-19 izplatīšanas. Tā rezultātā (kopā ar piedāvājuma puses faktoriem, globālo energoresursu un pārtikas cenu kāpumu) ir pieauguši inflācijas rādītāji, kā arī valstu parādi. Pašlaik vairāku valstu parādi ir sasnieguši līmeņus, kas nav redzēti kopš 20. gadsimta 90. gadiem – akcentē EBRD prezidente Odile Reno-Baso (Odile Renaud-Basso)[A].

Ekonomisti nav vienisprātis par inflācijas ilgumu – daļa uzskata, ka ir vērojama jauna inflācijas ēra vai tuvojas stagflācija. Citi mierina, ka inflācija neradīs satraukumu 2022. gadā, jo bāzes efekti pāries un inflācijas gaidas būs stabilas. Turklāt sagaidāms, ka energoresursu tirgi stabilizēsies, vakcinācijas tempi pieaugs un cilvēki atgriezīsies ierastajā dzīves ritmā.

Taču centrālās bankas joprojām cenšas atbildēt uz jautājumu, vai inflācija ir pārejoša vai uz palikšanu. Vienlaikus skaidrs, ka augsta inflācija rada spiedienu uz centrālajām bankām pārskatīt pēdējos gados īstenoto ļoti atbalstošo monetāro politiku, beigt aktīvu iegāžu programmas un sākt procenta likmju kāpumu (monetārās politikas normalizāciju). Šī procesa blakus efekts ir aizņemšanas izmaksu kāpums, kas rada riskus par valstu nonākšanu parādu slazdā, jo pēdējos gados valstu parādu apkalpošanas izmaksas bija būtiski zemākas nekā pirms tam, un daļa valstu bija bezrūpīgas un netālredzīgas, audzējot savu parāda līmeni.

Lielie valstu parādi radīs galvassāpes centrālajām bankām atrast līdzsvaru starp inflācijas apkarošanu un vienlaicīgi ar procenta likmju kāpumu nesagraut jau tā nepārliecinošo pēc-krīzes ekonomisko izaugsmi. Ekonomists Nuriels Rubini (Nouriel Roubini) pieļauj, ka 2022. gadā gaidāms īsts centrālo banku tests, vai tās spēj pildīt savas funkcijas un apkarot inflāciju apstākļos, kad finanšu tirgi varētu nespēt "sagremot" lielus privātos un valsts parādus augstāku aizņemšanās izmaksu dēļ.

Ģeopolitiskie riski pieaugs

Šogad gaidāmi bezprecedenta ģeopolitiskie riski. Rubini pauž bažas, ka ASV un Ķīnas jau tā vēsās attiecības nonāks "aukstā kara" fāzē. Abas ekonomikas vēl jo vairāk attālināsies, radot stagflācijas draudus. Vēl viens faktors ir Krievijas ambīcijas būt nopietnam globālajam spēlētājam un interesēm Ukrainā, Eiropā (ar dabas resursu, piemēram, "Nord Stream 2" gāzes vada, starpniecību) un citur pasaulē.

Profesore Nairi Vudsa (Ngaire Woods) paredz, ka 2022. gadā pieaugs autoritārisma tendences. Saskaņā ar cilvēktiesību organizācijas "Freedom House" secināto Covid-19 pandēmija ir vājinājusi varas kontroli un līdzsvaru vairāk nekā 80 valstīs. Ir pieaugušas tādas tendences kā valdības uzraudzība, policijas brutalitāte un iedzīvotāju aizturēšanas. Daudzās valstīs plašsaziņas līdzekļu un vārda brīvība ir apdraudēta vai ierobežota. "The Economist" žurnāliste Džordžija Baņjo (Georgia Banjo) prognozē, ka 2022. gadā autokrāti turpinās vērsties pret disidentiem, žurnālistiem, cilvēktiesību aktīvistiem. Tehnoloģiju attīstībā šo uzdevumu padara tikai vienkāršāku. Šādas tendences vājinās valstu ekonomisko sadarbību un negatīvi ietekmēs ārējas tirdzniecības trauslo izaugsmi.

Secinājumi

Sagaidāms, ka 2022. gads būs izaicinājumiem pilns. Pasaule pakāpeniski iemācīsies sadzīvot ar Covid-19 pandēmiju, sasniegumu medicīnā, zāles un vakcīnas "normalizēs" koronavīrusu un pandēmija kļūs par epidēmiju. Diemžēl turpināsies klimata pārmaiņas – šo "kuģi" pagriezt nav tik viegli. Valstu valdībām, lai arī ir apņemšanās un vēlme, tomēr rīkoties koordinēti un saskaņā ar kopējo rīcības plānu būs grūti. Taču kurss uz zaļo ekonomiku turpināsies.

gads iezīmēsies ar augstiem makroekonomiskiem un ģeopolitiskiem riskiem. Inflācijas kāpums spiedīs centrālās bankas pārskatīt savu monetāro politiku un samazināt monetāro atbalstu. Ja ar to nepietiks un inflāciju neizdosies ierobežot, nāksies celt procentu likmes. Tas palielinās aizņemšanās izmaksas un apgrūtinās pandēmijas laikā uzkrāto privāto un valsts parādu apkalpošanu, radot parādu slazdu. Ģeopolitiskie riski saglabāsies augsti un to negatīvā ietekme vājinās globālo izaugsmi.

Ko darīt Latvijai un katram no mums? Šajā nemierīgajā laikā vēlos citēt kolēģa Oļega Krasnopjorova teikto: ir mērķtiecīgi jāturpina palielināt savu ilgtermiņa potenciālu, jārūpējas par izglītību un veselību. No tā ir atkarīga mūsu nākotnes labklājība.

[A] Project Syndicate, The Year Ahead Magazine 2022: Reckonings.

APA: Bessonovs, A. (2022, 27. jan.). Ko ekonomisti sagaida 2022. gadā? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5460
MLA: Bessonovs, Andrejs. "Ko ekonomisti sagaida 2022. gadā? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.01.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5460>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up