06.01.2015.

Ko importa sarukums stāsta par Latvijas tautsaimniecību?

Latvija 2014. gadā pat vājas un neskaidras ārējās vides apstākļos ir spējusi nodrošināt vienu no straujākajām tautsaimniecības izaugsmēm Eiropas Savienībā (ES). Taču preču importa vērtība jau 2013. gadā iezīmēja būtisku pieauguma tempu palēnināšanos un 2014. gada desmit mēnešos salīdzinājumā ar iepriekšējā gada atbilstošo periodu pat samazinājās par 1.5%. Vai importa sarukums liek bažīties par turpmāko tautsaimniecības attīstību? Vai arī tas iezīmē atkarības mazināšanos no importētajām precēm? Uz šiem jautājumiem atbildes mēģināšu rast šajā rakstā.

Pēckrīzes periodā strauji atkopjoties un augot tautsaimniecībai, gan preču importā kopumā, gan pēc izlietojuma atsevišķi izdalītās preču grupās [1] bija vērojams vērtības kāpums. Taču 2013. gadā pirmo sarukumu sāka uzrādīt kapitālpreču un starppatēriņa preču imports. Patēriņa preču imports kopā ar privātā patēriņa veselīgumu un reālo algu kāpumu vēl turpināja uzrādīt noturīgu augšupeju. Pēc 11% pieauguma 2010. - 2013. gadā patēriņa preču imports 2014. gadā palicis tuvs iepriekšējā gada līmenim un pēdējos ceturkšņos jau iezīmēja kritumu. Darba algu pieauguma temps saglabājās straujš, vienlaikus privātā patēriņa pieauguma temps ir bremzējies, norādot uz piesardzību tēriņos un augstas neskaidrības apstākļos nosliecoties par labu lielākiem uzkrājumiem.

1. attēls. Nominālais preču imports sadalījumā pēc BEC kategorijām, 2005=100, s.i.

 Nominālais preču imports sadalījumā pēc BEC kategorijām, 2005=100, s.i.

Avots: Centrālā statistikas pārvalde (CSP)

2. attēls. Nominālais preču imports sadalījumā pēc BEC kategorijām [2], % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

 Nominālais preču imports sadalījumā pēc BEC kategorijām, % pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu

Avots: CSP

 

Iekārtu ieveduma kritums – bažas par ekonomikas potenciāla attīstību

Kapitālpreču importa kritums vieš bažas par produktivitātes un konkurētspējas uzturēšanu. Šādā kontekstā jāapskata vairākas pretrunīgas tendences. Jāatzīst, ka investīcijas iekārtu veidā tautsaimniecībā kopumā ir samazinājušās. Tai pašā laikā apstrādes rūpniecībā investīcijas iekārtu veidā (kas ir ap 65% no apstrādes rūpniecības nefinanšu investīcijām) 2014. gadā uzrāda strauju (30%) pieaugumu. Šīs investīcijas rada potenciālu ražošanas palielināšanai un tirgus daļu noturēšanai tad, kad ārējais pieprasījums uzlabosies. Tomēr konkurētspējas paaugstināšanai ir svarīgi uzlabojumi arī enerģijas un transporta sektorā, kur pēc 2011. - 2012. gadā veiktajiem ieguldījumiem pēdējos divus gadus vērojama vāja investīciju aktivitāte. Lai arī iekārtu ieveduma mazināšanās lielā mērā var būt saistīta ar reģiona ģeopolitisko fonu, taču būtiska nozīme investīciju vides uzlabošanā un investīciju piesaitē ir arī iekšzemē pieņemtajiem lēmumiem.
 

Vai cenām ir ietekme importa vērtības samazinājumā?

Globālo preču cenu attīstība varētu vedināt domāt, ka importa vērtības mazināšanās notikusi uz cenu krituma rēķina. Tomēr, lai arī globālais pieprasījums ir vājš un pasaules izejvielu (īpaši naftas) cenas uzrādīja lejupvērstu tendenci, būtiska cenu ietekme uz kopējo importa preču vērtības samazināšanos Latvijā nav vērojama. Kopējais importēto preču cenu kritums 2014. gada deviņos mēnešos pret iepriekšējā gada attiecīgo periodu bijis niecīgs – 0.3%.

3. attēls. Nominālā importa gada pārmaiņas (%) un reālā importa apjoma un cenu pārmaiņu ietekme (pp).

Nominālā importa gada pārmaiņas (%) un reālā importa apjoma un cenu pārmaiņu ietekme

Avots. CSP, autores aprēķini

Lai gan statistika par cenu tendencēm preču grupām pēc izlietojuma klasifikācijas (BEC) nav pieejama, galvenās tendences varam identificēt no importa vienības vērtības indeksiem klasifikācijā pēc saimniecības nozarēm (CPA).

Visa kapitālpreču importa vērtības samazināšanās ir uz ieveduma apjoma sarukuma rēķina, jo iekārtām vērojams pat cenu pieaugums. Gatavajiem izstrādājumiem cenu pieauguma ietekme bija niecīga, tāpēc patēriņa preču importa kritums arī ir pamatojams ar apjomu samazinājumu. Sekojot pasaules tendencēm, lielākais cenu kritums ir bijis importētajai naftai un dabasgāzei, kas ietekmēja starppatēriņa preču ieveduma sarukumu. Starppatēriņa preču grupa ir vienīgā, kur importa vērtības kritumu būtiski ietekmējis un turpina ietekmēt cenu kritums (skat. arī nākamo sadaļu).

 

Starppatēriņa imports signalizē gan par eksporta bremzēšanos, gan zemākām ieveduma cenām

Starppatēriņa preču importa vērtības kritums ir vērtējams divējādi. No vienas puses, Latvijā, kur starppatēriņa preču struktūrā nozīmīgu lomu (ap 30%) ieņem minerālproduktu imports, naftas cenu samazināšanās atspoguļojas starppatēriņa importa preču vērtības kritumā. Tas varētu dot pozitīvu impulsu tautsaimniecībai. Starptautiskā Valūtas fonda eksperti jaunākajā publikācijā ir norādījuši, ka naftas importētājvalstis iegūst no naftas cenu samazināšanās sakarā ar reālo ienākumu pieaugumu un to ietekmi uz patēriņu, kā arī zemākām ražošanas izmaksām. Vienlaikus Latvija, kurai Krievija (kas ir naftas eksportētājvalsts un izjūt naftas cenu krituma negatīvu ietekmi uz tās tautsaimniecību) ir nozīmīgs eksporta tirgus, negatīvi izjūt Krievijas pieprasījuma sarukumu. Gan Krievijas pieprasījuma kritums, gan arī eiro zonas ekonomikas vājums bremzē Latvijas eksporta izaugsmi. Ap 40% importēto starppatēriņa preču Latvijā tiek ieguldītas eksporta ražošanā, tāpēc vājais ārējais pieprasījums un eksporta bremzēšanās atspoguļojas arī starppatēriņa preču ieveduma kritumā.

Ņemot vērā (pēc nozīmības importā) trešās galvenās partnervalsts Krievijas valūtas vājināšanos, atsevišķi jāpiemin imports no šīs valsts. Nominālajā izteiksmē tas ir samazinājies par 5% (2014. gada desmit mēnešos pret šādu periodu 2013. gadā), taču apjomi ir pieauguši par 8%. Tas nozīmē, ka importa vērtības sarukums atspoguļo gan Krievijas rubļa vājināšanos, gan naftas cenu kritumu. Importā no Krievijas pusi veido minerālprodukti, kas ir nozīmīgi arī kopējā importā (50% no importa no Krievijas un 30% no kopējā minerālproduktu importa). Nozīmīgs ir arī metālu un to izstrādājumu imports (attiecīgi 20% un 18%), un mazāka grupa importā no Krievijas, bet pietiekami nozīmīga šīs grupas kopējā importā ir koksne (attiecīgi 4% un 13%). Ņemot vērā Krievijas valūtas vērtības vājināšanos un naftas cenu kritumu arī 2014. gada beigās, gadā kopumā starppatēriņa preču importa vērtības mazināšanos būtiski ietekmēja cenu kritums. Tas gan atsevišķās grupās pievilcīgākas cenas dēļ var veicināt importa pieaugumu no Krievijas.

Preču importa struktūrā lielāko īpatsvaru aizņem starppatēriņa preces, kā tas vērojams visās ES valstīs. Tomēr Latvijā starppatēriņa preču īpatsvars kopējā importā (ap 45%) ir tuvu zemākajam ES un krietni zemāks nekā vidēji OECD valstīs (56%). Ņemot vērā Latvijā pieejamās izejvielas un resursus, proti, nepieciešamību tos importēt, viens no iemesliem, kas nosaka šādu zemu īpatsvaru, nav vis iekšējo resursu pietiekamība, bet gan salīdzinoši mazāka iesaiste globālajās vērtību ķēdēs (25% ir ārvalstu pievienotā vērtība bruto eksporta vērtībā; salīdzinājumam, Lietuvā, Igaunijā šis rādītājs ir virs 30%). Tādās valstīs kā Brazīlija, Ķīna, Indonēzija, kas ir nozīmīgi integrētas globālo vērtību ķēžu ražošanas procesā, starppatēriņa preces ir virs 70% no visa importa.

 

Re-eksporta artava importa sarukumā

Importā varam konstatēt arī tālāk re-eksportētās preces – tādas, kuras paši neražojam, bet patērējam un eksportējam. Viena no šādām "viegli identificējamām" grupām ir vieglie automobiļi.

Vieglo automobiļu imports agrīnajā pēckrīzes laikā ir strauji atkopies, bet kopš 2011. gada ir mazinājies. Tomēr dati par auto reģistrāciju Latvijā to neapliecina. Aplūkojot eksporta tendences, kur naski eksportējam vieglos automobiļus (kurus gan nav gadījies redzēt Latvijā ražojam), saprotams, ka šeit runa ir par re-eksportu, un tas nav tiešā veidā saistīts ar Latvijas iedzīvotāju rocību. Turklāt transportlīdzekļu grupa neuzrāda cenu samazināšanos (pieaugums par 2% 2014. gada deviņos mēnešos pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu). Tādējādi importa kritumā savu daļu dod arī re-eksporta samazināšanās, ko par 2013. gadu apliecināja veiktie re-eksporta novērtējumi.

4. attēls. Vieglo automobiļu ārējās tirdzniecības dati un reģistrācijas Latvijā

Vieglo automobiļu ārējās tirdzniecības dati un reģistrācijas Latvijā

Avots. Eurostat; CSDD

 

Kopējā preču importa loma pieaugusi – aizstājamība nav pašmērķis

"Importa aizstājējprodukts" - tāda ir viena no nominācijām Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) rīkotajā konkursā "Eksporta un inovācijas balva 2014", kur pērn decembrī laurus plūca SIA "Sakret" ar universālo nobeiguma špakteļtepi "LH". Finālā bija iekļuvuši arī daudzi citi ražotāji, kuri ar savu produkciju veiksmīgi konkurē līdzās citu valstu ražojumiem. Lai vai kā, joprojām aktuāls ir jautājums - vai arī tautsaimniecībā kopumā ir vērojama atkarības mazināšanās no importētajām precēm?

Preču importa [3] nozīme Latvijā jeb tautsaimniecības atkarība no preču importa ir nedaudz virs 50% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tā ir zemāka nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā, bet būtiski augstāka nekā vidēji ES valstīs (31% no IKP). Tāpat kā vairumā citu ES valstu, Latvijā preču importa atkarība ir pieaugusi – no vidēji 49% pirmskrīzes periodā (2004-2007) līdz 52% pēckrīzes periodā (2010-2013).

5. attēls. Preču imports (% pret IKP) ES valstīs

Preču imports (% pret IKP) ES valstīs

Avots. Eurostat

Ja aprēķina citu importa atkarības rādītāju, importu dalot ar iekšzemē saražotā un neto importa summu, Latvijas gadījumā iegūstam skaitli, kas ir lielāks par 100%. Tas apliecina re-eksporta klātbūtni ekonomikā (piemēram, iepriekš aprakstītie vieglie automobiļi). Lai arī, salīdzinot ar pirmskrīzi, tautsaimniecībā kopumā vērojams preču importa īpatsvara pieaugums, ir vērts atsevišķi aplūkot patēriņa preces.

 

Atsevišķi vietējie ražojumi aizstāj importu – vai tā ir tendence?

Patēriņa preču importa īpatsvars patēriņā salīdzinājumā ar pirmskrīzi – līdzīgi kā kopējais imports – ir palielinājies. Patēriņa preču importa ievedums ir bremzējies, 2014. gadā uzrādot pat kritumu. Tas skaidrojams ar jau minēto patērētāju piesardzību neskaidrās ekonomiskās vides apstākļos.

Taču patēriņa preču imports ir mazinājies straujāk nekā iekšzemes patēriņš, uz ko norāda tā īpatsvara mazināšanās patēriņā pēdējo divu gadu laikā. Tas varētu likt domāt, ka nedaudz, bet tomēr esam aizstājuši kādus importa ražojumus ar pašmāju precēm. Savu artavu te varēja dot arī tādas uz vietējo produktu atpazīstamību vērstas iniciatīvas kā Zaļā karotīte, Bordo karotīte, Latvijas labums un atbalsts pašmāju produkcijai valsts iepirkumos.

Vienlaikus atzīmējami atšķirīgie faktori, kas nodrošināja importa īpatsvara patēriņā mazināšanos 2008. - 2009. gadā (krīzes periodā) un pašlaik. Krīzes periodā straujš ilglietošanas preču patēriņa kritums, kura struktūrā ir liels importa īpatsvars, visnozīmīgāk ietekmēja importa īpatsvara patēriņā mazināšanos. Patlaban to visbūtiskāk ir ietekmējis mazāks importa pārtikas preču ievedums, gala patēriņa izdevumiem saglabājot pieaugumu.

6. attēls. Patēriņa preču importa attiecība pret gala patēriņa izdevumiem (%)

Patēriņa preču importa attiecība pret gala patēriņa izdevumiem (%)

Avots. CSP, Eurostat

Lai gan Pasaules Tirdzniecības organizācija un citas starptautiskās organizācijas iestājas par tirdzniecības liberalizāciju, Eiropas Komisijas 2014. gadā novembrī publicētajā ziņojumā norādīts, ka laikā no 2013. gada 1. jūnija līdz 2014. gada 30. jūnijam valstīs, kas ir galvenās ES tirdzniecības partnervalstis, pieauguši starptautisko tirdzniecību ierobežojoši pasākumi – ieviesti 170 jauni instrumenti, kas iegrožo tirdzniecību. Vienlaikus tikai 12 iepriekš ieviestie pasākumi ir likvidēti. Tomēr, ņemot vērā, ka globalizācija veicina starpvalstu tirdzniecības attīstību, šāda tendence, visticamāk, nedominēs vidējā termiņā. Brīva pieejamība citu valstu ražojumiem veicina ražotāju konkurētspēju un paplašina patērētāju izvēli. Kapitālpreču imports nodrošina pieejamību tehnoloģijām un produktivitāti. Tādēļ importa aizstājamība kā pašmērķis nav ne patērētāju, ne valsts interesēs.

Tomēr produkti, kurus varam konkurētspējīgi saražot un kuri būs uzticami pierādījuši, ka to cena atbilst kvalitātei un spēj apmierināt patērētāja prasības, pastāvēs un spēs izkonkurēt gan importētus produktus, gan nodrošinās eksporta ienākumus, izcīnot vietu un uzticamību citos tirgos. Piemēram, šāds Latvijā tapis produkts ir AS "Dobeles dzirnavnieks" ražotie makaroni. Tas spēj būt gan importa aizstājējprodukts (iegūstot 2012. gadā LIAA konkursa balvu), gan veiksmīgi konkurē ārējos tirgos un nodrošina eksportu.

Īsumā apkopojot, importa kritums iezīmē tautsaimniecības izaugsmes vājināšanos. Pat, ja ceram, ka ģeopolitiskā vide tikai īstermiņā nosaka investīciju lēmumu atlikšanu un eksporta vājināšanos, importa kritumā bažas rada kapitālieguldījumu mazināšanās. Latvijai ar mazu iekšējo tirgu uz privāto patēriņu balstītā izaugsme, kāda tā vērojama tagad, nav ilgtspējīga. Eksporta ienākumu mazināšanās negatīvi atspoguļosies arī patēriņā. Turklāt Latvijas ieguvumus no zemākām starppatēriņa importa cenām (visnozīmīgāk - naftas cenām) aptumšo pieprasījuma mazināšanās tās eksporta noieta tirgū – Krievijā.

Tautsaimniecībā atkarība no importa nav mazinājusies. Pēdējos gados patēriņa preču segmentā ir atrodami dažādi konkurētspējīgi importa aizstājējprodukti. Tomēr importa atkarības mazināšanai nevajadzētu būt par pašmērķi, jo tas nav draudzīgi ne ekonomiskajai attīstībai, ne patērētājiem vidējā termiņā. Pozitīvi, ka Latvijai vēsturiski negatīvās (importa pārsvars pār eksportu) preču tirdzniecības bilances mazinājumā preču eksporta konkurētspējas noturīgums 2014. gadā vēl dominēja pār tautsaimniecības izaugsmes vājināšanās radīto importa sarukumu.

Ja investīciju aktivitātes vājināšanās, ko atspoguļo arī kapitālieguldījumu ieveduma kritums, kavēsies ilgāku periodu, tā negatīvi ietekmēs tautsaimniecības izaugsmes potenciālu vidējā termiņā. Tāpēc investīciju vides sakārtošana, kas nav atkarīga no ārējām ģeopolitiskām norisēm un kas ir pašu rokās, jābūt augstai valdības rīcības prioritātei. Tostarp tautsaimniecības atdzišanas risku apstākļos nav atbalstāmas likumdošanas iniciatīvas, kas bremzē ekonomisko aktivitāti un investīciju vides uzlabošanai jāsakārto tiesiskā vide.

 

Izmantotā literatūra

Arezki R.., Blanchard O., Seven Questions About The Recent Oil Price Slump, IMF, December 22, 2014

European Commission, Directorate General for trade, 11th report on potentially trade-restrictive measures, November 2014

OECD-WTO, Database on Trade in Value Added (TiVA), May 2013

OECD, How Imports Improve Productivity and Competitiveness, May 2010



[1] Izmantoti dati par importa precēm sadalījumā pēc preču izlietošanas veida (BEC - Broad Economic categories) klasifikācijas kategorijām

[2] Dati sadalījumā pēc preču izlietošanas veida (BEC) klasifikācijas kategorijām CSP datu bāzē pieejami tikai pa ceturkšņiem, tāpēc apskatīts 2014. gada 9 mēnešu periods

[3] Tautsaimniecības atvērtības mērīšanai ņem vērā arī pakalpojumu sektoru; šajā rakstā, analizējot importa atkarību, ņemts vērā tikai preču sektors.

 

APA: Bērziņa, S. (2019, 13. nov.). Ko importa sarukums stāsta par Latvijas tautsaimniecību? . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/291
MLA: Bērziņa, Santa. "Ko importa sarukums stāsta par Latvijas tautsaimniecību? " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 13.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/291>.

Līdzīgi raksti

Up