13.12.2011.

Ko nākamais gads sola LV eksportētājiem - atskats un prognozes par ārējo pieprasījumu

Latvijas ekonomika ir atkopusies strauji un ir daudz labāk sagatavota iespējamajam otrajam krīzes vilnim nekā pirms pāris gadiem. Bet vai tā būs pietiekami laba "peldveste", kas garantēs, ka spēsim noturēties virs ūdens un izdreifēt starp finanšu atvariem Eirozonas un globālajos palu ūdeņos? Komentāros par Latvijas ekonomiku daudz lasāms, ka eksports patlaban ir Latvijas tautsaimniecības galvenais dzinējspēks. Nevar noliegt, ka Latvijai eksports ir svarīgs, jo tas dod iespēju ekonomikā ieplūst naudai: stimulē investīciju ieplūdi, dod iespēju veidot jaunas darba vietas un palielina nodokļu ieņēmumus. Taču jāatceras, ka eksports nav visa ekonomika, bet gan tās sastāvdaļa.

1. attēls. Preču eksporta gada pieaugums (2011. gada 9 mēnešos, %)

Preču eksporta gada pieaugums (2011. gada 9 mēnešos, %)

Avots: Eurostat

Jau 2010. gadā Latvija preču eksporta izaugsmes ziņā bija viena no ES līderēm. 2011. gadā statistikas dati par eksportu joprojām turpina priecēt, eksporta apjomam nozīmīgi pārsniedzot pirmskrīzes līmeni un vairākus mēnešus uzrādot arvien jaunus eksporta rekordus. Arī 2011. gadā Latvija līdz ar Baltijas kaimiņvalstīm saglabā līderpozīcijas Eiropas valstu vidū eksporta pieauguma ziņā (sk.1. att.). Bet, ņemot vērā apkārtējo fonu un to, ka prognozējama vāja globālā izaugsme – un noieta iespējas, loģisks ir jautājums: vai arī raugoties nākotnē, Latvija var paļauties uz stabilu eksporta izaugsmi?

Dabas katastrofas un lielās saimniecis­kās krīzes ir kā lūzuma punkti cilvēces un valstu attīstībā, kas liek strauji mainīt valstu izdzīvošanas stratēģijas. Arī 2009. gada pasaules lielā finanšu krīze radīja kritiskus apstākļus, kas valstīm lika veidot jaunus darbības modeļus izdzīvošanai. Skarbākos apstākļos var izdzīvot atjautīgākie, radošākie un inovatīvākie, ko pierādīja arī Latvijas uzņēmēji, kas krīzes smagākajā posmā spēja nozīmīgi uzlabot savu uzņēmējdarbību, tādējādi uzlabojot savu konkurētspēju un daļu no ārējā pieprasījuma krituma kompensēt ar augošām eksporta tirgus daļām (sk. 2. att.). Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums kādā valstī liecina, ka mūsu ražotāji spēj izkonkurēt citu valstu ražotājus konkrētajā tirgū un palielināt saražotās produkcijas noietu straujāk par pirktspējas pieaugumu konkrētajā valstī – vai spēj samazināt produkcijas noietu mazāk par pirktspējas kritumu, kā tas bija krīzes laikā. Ražotāju konkurētspējas uzlabošanās, kā arī labvēlīgā cenu un izmaksu dinamika ļāvusi pēdējo divu gadu laikā Latvijai uzturēt un pat palielināt eksporta tirgus daļas visos nozīmīgākajos tirdzniecības partnervalstu tirgos, kā arī iekarot jaunas tirgus nišas. Latvija turpina palielināt savu preču eksporta daļu pasaules importā straujāk nekā vairākums to valstu, kas ES pievienojās reizē ar Latviju. Kopš krīzes sākuma Latvijas eksporta tirgus daļas ir pieaugušas visos nozīmīgākajos tirgos, tai skaitā Baltijas valstīs, Ziemeļvalstīs, Vācijā, Lielbritānijā, Polijā, Krievijā un citur. Latvijas uzņēmēji savu konkurētspēju apliecinājuši ne tikai ES valstīs, bet eksporta vērtību kāpinājuši arī Āzijas valstu tirgos. Lai gan Āzijas īpatsvars Latvijas eksporta struktūrā vēl ir neliels, pēdējo gadu laikā tas ir ievērojami pieaudzis - no 3.0% 2007. gadā līdz 7.4% 2011. gada 9 mēnešos.

2. attēls. Preču eksporta tirgus daļas pasaules eksportā (indekss, 2002=100)

Preču eksporta tirgus daļas pasaules eksportā (indekss, 2002=100)

Avots: PTO, Latvijas Bankas aprēķini

Pozitīvi, ka eksporta tirgus paplašināšanās notikusi ne tikai uz galveno eksporta preču grupu rēķina, bet gan parādoties jaunām un pieaugot mazajām preču grupām (sk. 3.att).

3. attēls. Atsevišķu grupu* īpatsvars kopējā eksportā 9 mēnešos (%)

Atsevišķu grupu īpatsvars kopējā eksportā 9 mēnešos (%)

Avots: CSP, Latvijas Bankas aprēķini

* Minerālu, ķīmijas, metālu un mehānismu eksporta grupas ir izvēlētas, pamatojoties uz šo grupu būtisko devumu eksporta gada pieaugumā

Patlaban Latvijas eksports, skatoties pa nozarēm, ir pietiekami dažādots. 2000. gadā gandrīz 40% no Latvijas preču eksporta veidoja koksne un tās izstrādājumi, bet jau 2010. gadā to īpatsvars eksportā nokrities uz pusi – zem 20%, pieaugot citu nozaru devumam. Pašlaik galvenie Latvijas preču eksporta balsti ir kokrūpniecība, lauksaimniecība, metālapstrāde, mehānisko un elektroiekārtu ražošana (sk. 4.att.). Pakalpojumu eksportā dažādošanās process norit lēnāk: aptuveni pusi no pakalpojumu eksporta veido tranzīts (sk. 5.att.).

4. attēls. Preču eksporta struktūras izmaiņas,%

Preču eksporta struktūras izmaiņas,%

Avots: CSP

5. attēls. Pakalpojumu eksporta struktūras izmaiņas,%

Pakalpojumu eksporta struktūras izmaiņas,%

Avots: CSP

Dažkārt dzirdami jautājumi: "Ko tad Latvija tādu ražo un eksportē bez koksnes un pārtikas?!" Par spīti skeptiķiem, kas apgalvo, ka "pie mums jau nekas nenotiek", pat nelieli un šķietami šaurās nišās esoši uzņēmēji aktīvi darbojas un savu produkciju "nes" pasaulē. Blakus tādiem Latvijā un ārpus tās zināmiem uzņēmumiem kā "Stenders" vai "Lāču maize" Latvijā darbojas daudz mazu un vidēju uzņēmumu, kuri ražo nelielu sortimentu ar saviem oriģinālproduktiem, ko pārsvarā eksportē un Latvijā netirgo. Vai arī pēc speciāliem pasūtījumiem ražo tikai detaļas/sastāvdaļas, ko piegādā kā izejvielas nākamajiem apstrādes posmiem ārvalstīs. Kā piemērus var minēt vairākus jaunos eksporta uzņēmumus. Pieļauju, ka maz dzirdēts par uzņēmumu SIA "Computer Hardware Design", kas projektē un izstrādā kases aparātus, iekarojot tieši Āzija tirgu. Tāpat var minēt augsto tehnoloģiju uzņēmumu AS "Sidrabe", kas ražo vakuuma iekārtas, tehnoloģiskos procesus plēvju, folija, 3D objektu, stikla un pulvera pārklājumiem, un ar savu produkciju konkurē ASV, Vācijā, tai ir pārstāvniecības Eiropā, Korejā, Japānā un citur. 80% no savas produkcijas eksportē SIA "Rišon Inter", kas no stikla šķiedras kompozītmateriāla ražo dzelzceļa peronus, ceļu paneļus, apgaismes stabus, nojumes, māju konstrukcijas, un šī uzņēmuma ražotos materiālus plaši lieto ASV un Rietumeiropā, bet Latvijā tie ir maz pazīstami. Šādu piemēru Latvijā ir gana daudz.

Palūkojoties uz eksporta statistiku no kritiskās puses, nenoliedzams ir fakts, ka Latvijas eksportā būtisku daļu veido ne tikai Latvijā jaunradītas preces, bet arī reeksports. Par to liecina eksportējošo uzņēmumu tops (2010. gadā), kura galvgalī atrodas arī uzņēmumi, kuru pamatdarbība ir saistīta ar tirgošanos un starpniecības pakalpojumu sniegšanu. Jāatzīmē, ka nevienas valsts eksportu simtprocentīgi neveido tikai preces ar pievienoto vērtību un Latvija nav izņēmums. Latvija jau ģeogrāfiski ir tranzīta valsts, un visos laikos Latvijas ārējā tirdzniecībā ir bijušas preces, kas nepārprotami ir saistāmas ar loģistiku, nevis ražošanu un gala patēriņu. Tā piemēram, mehānismu, mehānisko iekārtu, elektroierīču, minerālu un arī farmācijas produktu eksportā sava loma ir reeksportam. Arī runājot par metāliem, ir jāmin gan reeksports, gan lielu produktu plūsma caur Latvijas rūpniecības uzņēmumiem, kur metāliem tiek piešķirta neliela vietējās pievienotās vērtības daļa. Lai gan eksporta statistika diezgan bieži tiek pelta par to, ka neatspoguļo reālos eksporta apjomus, nav šaubu, ka objektīvā realitāte pēdējos divos gados par Latvijas eksportu ir ļoti laba. Un noteikti var apgalvot, ka preču eksporta pieaugums, kas bija vērojams 2010. un 2011. gadā, galvenokārt nav saistīts ar reeksportu. Gan eksporta, gan ražošanas jomā Latvija (sk. 6. att.) ir līderos starp ES valstīm, kas apliecina, ka uzlabošanās apstrādes rūpniecībā ir cieši saistīta ar eksporta paplašināšanos. Apstrādes rūpniecības izaugsmi pēdējo divu gadu laikā galvenokārt noteicis ārējais pieprasījums, kas kopā ar konkurētspējas uzlabošanos nodrošinājis Latvijas apstrādes rūpniecības atgriešanos pie relatīvi augstas izlaides. Turklāt šī apstrādes rūpniecības un eksporta izaugsme ir plaši pārstāvēta, jo pieaugums vērojams visās preču grupās (sk. 7. att.).

6. attēls. Rūpniecības produkcijas apjoma gada pieaugums (2011. gada 9 mēnešos, %)

Rūpniecības produkcijas apjoma gada pieaugums (2011. gada 9 mēnešos, %)

Avots: Eurostat

7. attēls. Preču eksportā lielāko produktu grupu gada pārmaiņas, milj. latu

Preču eksportā lielāko produktu grupu gada pārmaiņas, milj. latu

Atgriežoties pie jautājuma: vai Latvijai ir pietiekami stipra "peldveste plūdu pārvarēšanai", jāteic, ka Latvijas eksports un eksporta uzņēmumi vairāk līdzinās tādiem kā atsevišķiem savstarpēji nesaistītiem "pludiņiem", kas mēģina noturēties virs ūdens. Vai tie spēs noturēt visu Latvijas ekonomiku, atbildēt ir grūti, jo vēl nav zināms, cik "lielu straumi" radīs eiro zonas un pārējās pasaules finanšu problēmas. Globālā pieprasījuma samazinājums, uzticības un nākotnes vērtējuma kritums, izaugsmes palēnināšanās Eiropas Savienībā un atkārtotas recesijas riska pastiprināšanās atsevišķās valstīs, kā arī globālās nesabalansētības riska pieaugums noteikti skars arī Latvijas ekonomiku, tikai jautājums: cik lielā mērā? Ņemot vērā Latvijas (pamatoti) lielo atkarību no eksporta (60% no IKP), jau tuvākā nākotne nesīs jaunus izaicinājumus gan katram uzņēmumam, gan valsts ekonomikai kopumā. Izaicinājumi īstermiņā: pirmkārt, palēninoties ārējā pieprasījuma izaugsmei, konkurence ārējos tirgos pieaugs, otrkārt, iespējamas konkurētspējas izmaiņas, kas skars gan darba tirgu, gan nodokļu politiku, gan uzņēmējdarbības vidi. Izaicinājumi ilgtermiņā: eksporta komplicētības un kvalitātes paaugstināšana, ražošanas faktoru uzlabošana, valsts industriālā politika.

Pagaidām neviena no svarīgākajām preču eksporta nozarēm neprognozē ilgstošu apjomu samazināšanos. Tomēr pārlieku lielam optimismam pašlaik nav pamata, jo globālo finanšu tirgus svārstības, kā arī parādu krīzes mocīto eiro zonas valstu ekonomikas attīstība jau sākusi bremzēties, uz ko norāda ne tikai ES valstu patērētāju un uzņēmēju noskaņojuma u.tml. rādītāji, bet arī reālās ekonomikas dati. Eiropas Savienības uzņēmumu krājumu apmēru novērtējums pieaug, kas liecina par to, ka pie esošās ražošanas izlaides pieprasījums sarūk, pakāpeniski piespiežot uzņēmumus samazināt arī izlaides apjomus, kas atsevišķās valstīs jau ir noticis, piemēram, Lietuvā, Igaunijā, Vācijā, Spānijā, Portugālē u.c. Apstrādes rūpniecības izlaides mazināšanās ārējās tirdzniecības partnervalstīs vispirms ietekmēs tos ražotājus, kas eksportē izejvielas, bet vēlāk arī pārējos. Saasinoties parādu krīzei vairākās Eiropas Savienības valstīs, pazeminātas arī svarīgāko Latvijas tirdzniecības partnervalstu ekonomiskās izaugsmes prognozes nākošam gadam, t.sk. šo valstu importa novērtējums 2012. gadam, kas noteikti negatīvi ietekmēs Latvijas nākamā gada eksportu.

Lai gan šogad importa kāpums ir bijis nedaudz straujāks kā eksportam, pozitīvi ir tas, ka importā vērojams tieši investīciju preču pieaugums, kas, no vienas puses, palielina preču tirdzniecības deficītu, bet, no otras puses, rada iespēju nākotnē palielināt ražošanas un pakalpojumu sektora konkurētspēju, kā arī preču un pakalpojuma eksporta pieaugumu. Labvēlīgs faktors rūpniecības attīstībai ir pieaugoša interese par Latviju kā vietu investīciju veikšanai, lai ražotu eksportam, par ko liecina fakts, ka jau 1. pusgadā ārvalstu tiešās investīcijas pārsniedza kopējo 2010. gada līmeni. Pozitīva ietekme ir bijusi Latvijas reitinga paaugstināšanai, kas uzlabo nosacījumus investīciju ienākšanai un attiecīgi uzņēmumu attīstībai. It īpaši tas varētu aktualizēties uz iespējamo eiro zonas valstu kredītreitingu pazemināšanas fona. Pieaugot investīcijām, mainījusies arī to struktūra, vairāk investīcijām ieplūstot rūpniecībā, īpaši elektroenerģijas, gāzes apgādes un siltumapgādes nozarē, kā arī transporta nozarē. Šīs investīcijas produktīvajā kapitālā ir pamats ilgtspējīgākai tautsaimniecības izaugsmei. Palielinājusies rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu būvniecība, līdz ar ieguldījumiem rūpniecībā un transportā kāpinot arī būvniecības nozares pievienoto vērtību.

Viens no riskiem, kas var atsaukties uz lielāku importa pārsvaru pār eksportu nākamajos gados, ir tas, ka eksporta cenu pieaugums atpaliktu no importa cenu kāpuma. Līdz šim mērenāks cenu kāpums importa precēm salīdzinājumā ar eksporta produkciju ir pozitīvi atbalsojies arī tirdzniecības bilancē, tāpēc būtiska ietekme būs arī turpmākajām cenu izmaiņām eksporta tirgos. Līdz ar to svarīgi eksporta struktūrā palielināt īpatsvaru gala patēriņa precēm ar lielāku pievienoto vērtību. Nozīmīgākie eksporta izaugsmes virzītāji turpinās būt koksnes, pārtikas, mehānismu, elektroiekārtu un farmācijas nozaru uzņēmumi. Arī pakalpojumu eksportā ilgtermiņā svarīgi kāpināt pakalpojumu īpatsvaru ar augstāku pievienoto vērtību, piemēram, palielinot IT un medicīnas pakalpojumu īpatsvaru.

Situācijā, kad augsto parādu dēļ daudzās ES, īpaši eiro zonas valstīs tiek samazināti budžeta izdevumi, uzņēmējiem svarīgāk kļūst lūkoties arī citu tirgu virzienā, piemēram, uz NVS un Āzijas valstīm, kurās izaugsme solās būt straujāka. Arī Krievijas loma Latvijas eksporta struktūrā turpina pieaugt gan lauksaimniecības un pārtikas preču, gan mehānismu, elektroiekārtu u.c. segmentos.


Raksts publicēts portālā Delfi 2011. gada 13. decembrī.

APA: Pelēce, D. (2019, 12. nov.). Ko nākamais gads sola LV eksportētājiem - atskats un prognozes par ārējo pieprasījumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/386
MLA: Pelēce, Daina. "Ko nākamais gads sola LV eksportētājiem - atskats un prognozes par ārējo pieprasījumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 12.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/386>.

Līdzīgi raksti

Up