01.12.2011.

Krājbankas kraha sekas

Kā Krājbankas neglābšana ietekmēs Latvijas tautsaimniecību?

Skaidrs, ka šobrīd precīzu atbildi nezin neviens. Daudz kas būs atkarīgs no tā, par kādu cenu izdosies realizēt Krājbankas aktīvus, un tas savukārt lielā mērā būs atkarīgs no ieceltā administratora darbībām.

Tomēr šīs neskaidrības neliedz izdarīt vismaz aptuvenus aprēķinus, jo dažas lietas ir diezgan skaidras jau šobrīd. Piemēram, ir skaidrs, ka absolūtais vairākums Krājbankas noguldītāju savus noguldījumus atgūs, un liela daļa šo noguldījumu atgriezīsies finanšu sektorā. Protams, iespējami gadījumi, kad noguldījumi no Krājbankas netiks pārskaitīti uz kādu citu banku, bet noglabāti mājās (tādā gadījumā šī nauda uz laiku tiks izņemta no aprites, un tas nestimulēs ekonomiku). Tajā pašā laikā ir iespējami gadījumi, kad no Krājbankas atgūtā nauda tiek iztērēta (un tam vairumā gadījumu būtu ekonomiku stimulējošs efekts, vismaz īstermiņā).

Turklāt ir arī skaidrs, ka savus ieguldījumus, visticamāk, zaudēs Krājbankas akcionāri un subordinētā kapitāla īpašnieki. Personīgi šie zaudējumi droši vien ir ievērojami, bet no makroekonomiskā viedokļa šie zaudējumi nav sevišķi būtiski – it sevišķi, ja daļa no bankas veiktajām finanšu operācijām un pievienotās vērtības nekur nepazūd, bet tikai pāriet uz citām bankām, kas turpina strādāt Latvijā.

Pa vidu šīm divām grupām paliek tie Krājbankas noguldītāji, kuru noguldījumu apjoms pārsniedz likumā noteikto 100,000 eiro robežu. Labākajā gadījumā – ja bankas administratoram izdodas pietiekami veiksmīgi realizēt bankas aktīvus, arī šos noguldījumus būs iespējams atgūt pilnībā. Tad nekādas negatīvas ietekmes uz tautsaimniecību no Krājbankas bankrota nebūs.

Sliktākajā gadījumā depozīti tiks atgūti tikai valsts garantētā apjoma robežās, un visa nauda, kas bankā atradās virs šī līmeņa, tiks zaudēta. Taču arī šajā gadījumā visai zaudētajai naudai nebūs vienāda ietekme uz Latvijas tautsaimniecību. Pirmkārt, nerezidentu noguldījumu zudums tiešu un būtisku ietekmi uz Latvijas tautsaimniecību neatstās. Arī atsevišķu pašvaldību glabātās rezerves Krājbankā, ja tās nebija paredzēts iztērēt ne šogad, ne nākamgad, tiešu ietekmi uz Latvijas ekonomiku neatstās (lai gan brīdī, kad kļūs skaidrs, ka noguldītā nauda ir neglābjami zaudēta, un tā būs jāiegrāmato kā valsts sektora zaudējumi, tas var atstāt iespaidu uz valsts budžeta deficītu). Valsts un pašvaldību uzņēmumiem, kuri Krājbankā glabāja savu peļņu, kuru bija plānots pārskaitīt valsts budžetā, Krājbankas krahs var nozīmēt nespēju izpildīt šīs saistības. Līdz ar to par šo summu var mazināties ieņēmumi valsts budžetā. Tomēr ir arī labā ziņā – ja līdz ar Krājbankas bankrotu zūd tikai šo uzņēmumu peļņa, bet paša uzņēmumu darbība ir neskarta, tad šis peļņas zudums ir vienreizējs, un tas neietekmēs nākamā gada gaidāmo budžeta konsolidāciju.

Kopumā šķiet, ka sliktākajā scenārijā naudas zudums, kas Krājbankas bankrota gadījumā varētu negatīvi ietekmēt Latvijas tautsaimniecību, ir aptuveni 100 miljonu latu liels. Šīs naudas zudums varētu nozīmēt nākotnē neveiktas investīcijas, neizmaksātas darba algas darbiniekiem, nenoticis patēriņš. Šāda scenārija gadījumā Latvijas ekonomiskā izaugsme varētu būt par aptuveni 0.3% punktiem mazāka, nekā tika prognozēts pirms notikumiem ap Krājbanku (ja līdz šim nākamajam gadam prognozējām 2.5% izaugsmi, tad tagad - sliktākajā gadījumā - tā varētu būt 2.2%).

Vēlreiz jāatgādina, ka šis ir sliktākais iespējamais scenārijs. Realitāte gan jau būs kaut kur pa vidu – starp optimistisko scenāriju (ietekmes nav nekādas) un pesimistisko (IKP pieauguma tempu kritums nākamgad par 0.3% punktiem). Turklāt, pat pie nelabvēlīgākā attīstības scenārija, ar Krājbankas bankrotu saistītie riski Latvijas izaugsmei nākošgad ir nesalīdzināmi mazāki nekā tie riski, kas saistīti ar iespējamo ekonomisko attīstību eiro zonā. Ja eiro zonā notikumi attīstās pēc nelabvēlīgākā scenārija, mēs Latvijā varēsim priecāties, ja ekonomiskā izaugsme vispār būs pozitīva. Izaugsmes tempu kritums par 0.3% punktiem Krājbankas ietekmē tad būs mazākais, par ko uztraukties…

Kāpēc tika glābta Parex banka, bet Krājbanka - ne?

Tāpēc, ka Parex banka 2008. gadā bija sistēmiski svarīga banka, bet Krājbanka 2011. gadā – nebija.

Lai gan precīzas definīcijas, ko nozīmē sistēmiski svarīga banka, nav, tomēr, lai lemtu par kādas bankas glābšanu, ir jāizpildās vismaz diviem nosacījumiem. Pirmkārt, sistēmiski svarīgas bankas neglābšana valdībai un visai sabiedrībai izmaksā dārgāk nekā glābšana. Otrkārt, sistēmiski svarīgas bankas neglābšana izsauc paniku un negatīvi ietekmē (līdz pat bankrotam) arī citas, pilnīgi veselas un finansiāli stabilas bankas. Parex banka atbilda abiem šiem nosacījumiem, kamēr Krājbanka – nevienam.

  • Krājbanka pirms tās slēgšanas bija piesaistījusi apmēram 5% no visiem noguldījumiem Latvijas banku sistēmā. Parex noguldījumu daļa sasniedza gandrīz 20%.
  • Parex neglābšana, saskaņā ar LB aprēķiniem, būtu izsaukusi noguldījumu aizplūdi no citām bankām par aptuveni 1 miljardu latu. Krājbankas gadījumā šobrīd būtisks noguldījumu samazinājums citās bankās nav vērojams.
  • Ar noguldījumu atmaksu saistītās izmaksas no Noguldījumu garantiju fonda Krājbankas gadījumā veido aptuveni 350 miljonus latu (kurus, pārdodot Krājbankas aktīvus, valsts, visticamāk, atgūs pilnībā), kamēr Parex gadījumā izmaksu apjoms veidotu aptuveni 1.4 miljardus latu.
  • Kopējā negatīvā ietekme uz tautsaimniecību: pārņemšanas gadā prognozētais papildus IKP samazinājums, ja netiktu glābta Parex banka, būtu ap 3%. Krājbankas gadījumā, pat pie salīdzinoši sliktākās notikumu attīstības gaitas nākamgad IKP būtu tikai par 0.3% mazāks. Starpība – desmit reizes.

Secinājums – Parex bankas glābšana bija pareizais risinājums. Arī lēmums neglābt Krājbanku bija pareizs.

Vai pēc Krājbankas kraha Latvijas iedzīvotāji vēl var uzticēties valsts banku sistēmai?

Skaidrs, ka absolūti lielākais vairums Latvijas iedzīvotāju nekad nebūs pietiekami labi finanšu eksperti, lai orientētos banku biznesā un spētu izsekot līdzi banku bilanču posteņiem. Taču labā ziņa ir tā, ka tas nemaz nav nepieciešams. Kā zināms, Latvijā darbojas Noguldījumu garantiju fonds, caur kuru valsts garantē, ka visi noguldītāji bankas bankrota gadījumā saņems atpakaļ ieguldītās summas līdz pat 100,000 eiro apmērā. Absolūtajam vairumam Latvijas iedzīvotāju ar to pilnīgi pietiek, lai nebūtu jālauza galva par banku finanšu pārskatiem, un ko tie liecina par bankā noguldītās naudas drošību.

Tiem, kam dzīvē paveicies, un kuru rīcībā ir uzkrājumi, kas lielāki par šo likumā noteikto garantētās atlīdzības slieksni, labā ziņa ir tā, ka Latvijā noguldījumus pieņem aptuveni 20 bankas, un depozīts līdz 100,000 eiro apmērā no valsts puses tiek apdrošināts katrā no tām. Tātad, visās bankās noguldot katrā depozītu 100,000 eiro apmērā, ir iespējams bez sevišķām finanšu priekšzināšanām Latvijā droši glabāt ap 2 miljonu eiro (ap 1.4 miljonu latu) lielus uzkrājumus.

Tātad, par banku finanšu rādītājiem, to darbības modeli un akcionāru struktūru ir jāsāk domāt un analizēt tikai tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuru uzkrājumi un noguldījumi bankās ir lielāki par 1.4 miljoniem latu. Tas ir ļoti neliels skaits iedzīvotāju, kas pilnīgi noteikti var atļauties algot finanšu konsultantus, kas šo analīzi var veikt viņu vietā. Sliktākajā gadījumā – vērts paturēt prātā, ka lielākas peļņas iespējas (augstāki ienesīguma procenti) gandrīz vienmēr ir saistīti ar augstāku risku ciest arī zaudējumus. Un otrādi – jo drošāks ieguldījums, jo mazāka parasti tā atdeve. Tāds ir finanšu tirgus "svētku komplekts".

APA: Bitāns, M. (2022, 26. sep.). Krājbankas kraha sekas. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/629
MLA: Bitāns, Mārtiņš. "Krājbankas kraha sekas" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.09.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/629>.
Up