27.09.2021.

Kredītu iesaiste tautsaimniecības izaugsmē stagnē

Vīrietis laivā ved eiro zīmi, ilustratīvs attēls
Foto: Shutterstock

Pašreizējo stāvokli cīņā ar Covid-19 pandēmiju raksturo duāls noskaņojums. No vienas puses, samērā zemais vakcinācijas līmenis un vīrusa delta paveida straujā izplatība jau tuvākajā laikā draud ar jauniem ekonomiskās aktivitātes ierobežojumiem, bet, no otras puses, – situācijas uzlabošanās daudzviet eiro zonā un citur pasaulē vieš optimismu par ārējā pieprasījuma attīstību un Latvijas tautsaimniecības izaugsmes rādītājiem.

Šādas savstarpēji pretējas tendences atspoguļojas patērētāju un uzņēmēju ekonomiskā noskaņojuma svārstībās, kas atsevišķos mēnešos veicina lielākus tēriņus un vēlmi aizņemties, bet atsevišķos – to slāpē.

Mājsaimniecības turpināja palielināt noguldījumus bankās – gada skatījumā to pieaugums saglabājās 17% līmenī, tomēr ikmēneša kāpums palēninājās, bet augustā mājsaimniecību noguldījumi pirmo reizi pēdējo divu gadu laikā pat nedaudz saruka.

Savukārt uzņēmumu naudas līdzekļu aprite bija svārstīgāka, atsevišķos mēnešos uzkrājumus samazinot importa un investīciju darījumiem, tomēr arī uzņēmēju noguldījumu gada kāpuma temps bija augsts.

Arī pēdējos mēnešos kreditēšana saglabājās gausa: lai gan neliels kāpums bija vērojams mājokļa un arī patēriņa kreditēšanā, uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis bija svārstīgs, kredītu pieejamībai Latvijā joprojām saglabājoties starp zemākajām un procentu likmēm – starp augstākajām eiro zonas skatījumā.

Iekšzemes noguldījumu gada pieauguma temps augstāko līmeni kopš 2007. gada sasniedza jūnijā (17.7%), pēc tam nedaudz samazinoties līdz 16.0% augustā (tostarp uzņēmumu noguldījumu gada kāpuma temps veidoja 14.6%, mājsaimniecību noguldījumu – 17.0%). Jūnijā-augustā noguldījumu atlikums kopumā palielinājās par 323 milj. eiro (iepriekšējos trīs mēnešos – par 449 milj. eiro), tai skaitā mājsaimniecību noguldījumi par 163 milj. eiro (iepriekš par 456 milj. eiro), uzņēmumu noguldījumi – par 160 milj. eiro (iepriekšējo trīs mēnešu laikā tie nedaudz saruka).

Iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums jūnijā-augustā samazinājās par 0.2%, tomēr kopējais kredītportfelis, pateicoties vienreizējam faktoram (jūlijā bankas "Citadele" iegādātajai likvidējamās "ABLV Bank" hipotekārā kredītportfeļa lielākajai daļai), stabilai mājokļa un patēriņa kreditēšanai, kā arī aizdevumiem nebanku finanšu sektora uzņēmumiem, pieauga par 2.1%. Iekšzemes kredītu gada pieauguma temps augustā sasniedza 7.5%, tomēr, izslēdzot banku sektora strukturālo un ar institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām saistīto pārmaiņu un vienreizējo faktoru ietekmi, kredītportfeļa gada pārmaiņu temps bija vien 0.1% (kredītiem nefinanšu uzņēmumiem -3.3%, kredītiem mājsaimniecībām +1.9%). Līdz ar straujāku tautsaimniecības izaugsmi iekšzemes kredītu attiecība pret iekšzemes kopproduktu 2021. gada 2. ceturksnī saruka par 2 procentu punktiem līdz 39%, norādot, ka kredītresursu iesaiste tautsaimniecības izaugsmē stagnē.

Par optimismu mājsaimniecību kreditēšanas laukā liecināja no jauna izsniegto kredītu apjoma palielināšanās – šā gada pirmajos astoņos mēnešos jauno kredītu mājsaimniecībām izsniegts 1.5 reizes vairāk nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā (mājokļa kredītu – 1.7 reizes, patēriņa kredītu – par 18% vairāk). Savukārt nefinanšu sabiedrībām izsniegto jauno kredītu apjoms no mēneša uz mēnesi saglabājas ļoti svārstīgs, bet astoņos mēnešos to izsniegts par 15% vairāk nekā pērnā gada zemajā līmenī.

Piesardzība patērētāju un investoru lēmumos, ņemot vērā vīrusa izplatību un pašreizējo vakcinācijas līmeni, šā gada nogalē un 2022. gada sākumā varētu raisīt visai rezervētu attieksmi pret jaunu aizņemšanos, palielinot plaisu starp tautsaimniecības attīstībai nepieciešamajiem un faktiski ieguldītajiem kredītresursiem, un vienlaikus saglabājoties uzkrājumu kāpumam. Vidējā termiņā izaugsmi virzot privātajam patēriņam, pandēmijas ietekmē veidotie uzkrājumi tiks tērēti un nākotnē mērenu noguldījumu palielinājumu veicinās ienākumu pieaugums.

Attēls. Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)

Attēls. Izsniegto iekšzemes kredītu un piesaistīto noguldījumu gada pārmaiņas (%)
Avots: Latvijas Banka
* Salīdzināšanas nolūkos izņemti vienreizējie efekti, kas saistīti ar strukturālajām pārmaiņām Latvijas komercbanku sektorā un institucionālo sektoru klasifikācijas izmaiņām.

 

APA: Purviņš, V. (2021, 24. oct.). Kredītu iesaiste tautsaimniecības izaugsmē stagnē. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5338
MLA: Purviņš, Vilnis. "Kredītu iesaiste tautsaimniecības izaugsmē stagnē" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5338>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up