29.11.2016.

Kredītu struktūra: mazs cinītis gāž lielu vezumu

"Ne vienmēr vairāk ir arī labāk," pēdējos gados ar šādu atziņu arvien biežāk saskaramies dažādos plašsaziņas līdzekļos: laikrakstu lappusēs, radio vai televīzijas raidījumos, interneta portālu publikācijās. Parasti gan tā izskan valsts budžeta plānošanas kontekstā – pirms palielināt izdevumus kādā no budžeta pozīcijām, jāveic strukturālās reformas, lai katrs nodokļu maksātāju samaksātais cents būtu izmantots efektīvi. Taču tikpat veiksmīgi šo atziņu var izmantot, analizējot tendences kreditēšanas tirgū.

Pierasts, ka samērīga kreditēšana tiek saistīta ar kapitāla uzkrāšanu, produktivitātes kāpumu un straujāku ekonomisko attīstību. Taču pastāvošais uzskats par kreditēšanas pozitīvo iespaidu uz tautsaimniecības attīstību ne vienmēr izpildās arī praksē (Cecchetti, Kharroubi, 2012). Lai kreditēšana veicinātu tautsaimniecības izaugsmi, kredītu līdzekļi jāizmanto saimnieciski, ieguldot tos projektos, uzņēmumos un nozarēs ar vislielāko attīstības potenciālu.

Nav iespējams viennozīmīgi noteikt, vai Latvijas kredītu tirgū visi resursi izmantoti efektīvi, jo šāda vērtējuma rezultāti būtu atkarīgi no daudziem bieži vien subjektīviem pieņēmumiem par katras nozares attīstību nākotnē.

Galu galā jebkuras bankas interesēs ir ieguldīt tās rīcībā esošos resursus tā, lai sabalansētu savstarpēji konfliktējošus mērķus: gūt pēc iespējas lielāku peļņu, saglabāt augstu likviditāti un uzņemties mazāku risku. Tomēr sniegšu detalizētu statistikas datu analīzi par kreditēšanas attīstību Latvijā.

Tiek uzskatīts, ka attīstības valstīs būtu jāveicina kreditēšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (R. De Haas et al., 2010). Mikrouzņēmumi, mazie un vidējie uzņēmēji [i] spēj salīdzinoši ātri piemēroties tautsaimniecības strukturālajām pārmaiņām un reaģēt uz tās izaicinājumiem, radot jaunas darba vietas tiem, kas zaudējuši darbu lielos uzņēmumos vai mazāk perspektīvās nozarēs.

Latvijas kopējā pievienotajā vērtībā mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu devums pārsniedz 40%, un tajos ir nodarbināti vairāk nekā 55% darba ņēmēju (atbilstoši Eurostat statistikas datiem par 2014. gadu). Savukārt vidējo uzņēmumu devums kopējā pievienotajā vērtībā pārsniedz 25%, un tajos ir nodarbināti vairāk nekā 20% darba ņēmēju. Tomēr, lūkojoties uz kredītu atlikuma datiem Latvijas kredītiestādēs nozaru dalījumā, nākas secināt, ka mazo un vidējo uzņēmumu, un jo īpaši mikrouzņēmumu, kredītu atlikumā salīdzinoši lielāks īpatsvars ir tiem kredītņēmējiem, kas darbojas ar nekustamā īpašuma tirgu saistītās nozarēs: būvniecībā vai veic operācijas ar nekustamajiem īpašumiem.

Tieši šo nozaru straujā attīstība pirms 2008. gada krīzes parasti tiek saistīta ar nekustamā īpašuma cenu celšanos, ko veicināja ārvalstu kapitāla ieplūde un spekulatīvas darbības, gaidot vēl lielāku cenu pieaugumu nākotnē. Tādēļ tautsaimniecības attīstībai svarīgi ir ne tikai tas, lai vairāk kredītu tiktu izsniegts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, bet arī, lai šie mazie un vidējie uzņēmumi, kam tiek izsniegts kredīts, pārstāvētu nozari ar augstāku attīstības potenciālu.

 

1. attēls. Nozaru īpatsvars Latvijas banku un ārvalstu filiāļu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumā

Nozaru īpatsvars Latvijas banku un ārvalstu filiāļu uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikumā

Datu avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija


Lai gan kopumā uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums šobrīd ir krietni vien zemāks nekā 2008. gada vidū, kad Latvijas komercbankas sāka pastiprināt kreditēšanas standartus, pēdējā desmitgadē pārdzīvotie satricinājumi atstājuši atšķirīgu iespaidu uz dažādām uzņēmumu grupām.

Nav pārsteigums, ka nekustamā īpašuma cenu straujās samazināšanās ietekmē visvairāk cietušajām tautsaimniecības nozarēm – būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs – izsniegto kredītu atlikums neatkarīgi no uzņēmumu lieluma sarucis straujāk un lielākā apmērā nekā pārējās nozarēs.

Latvija nav arī izņēmums citās valstīs novērotai tendencei: krīzes laikā kredītu plūsma visvairāk izsīkst un visilgāk netiek atjaunota mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī mikrouzņēmumiem (De Haas et al, 2010). Salīdzinot mazos, vidējos un mikrouzņēmumus ar lielajiem uzņēmumiem – būvniecības un nekustamo īpašumu nozarēs, no vienas puses, un pārējās, no otras – abās attiecīgajās nozarēs mazo, vidējo un mikrouzņēmumu kredītu atlikums Latvijā kopš 2008. gada sarucis daudz lielākā apmērā gan skaitliskā, gan relatīvā izteiksmē.

Ar nekustamo īpašumu un būvniecību nesaistīto nozaru lielo uzņēmumu kredītu atlikums bijis pret piedzīvotajiem satricinājumiem visnoturīgākais, un tas 2013. gada pirmajā pusē jau pieauga. Šo pašu nozaru mazo, vidējo un mikrouzņēmumu kredītu sektorā kredītu atlikums kopš 2008. gada sarucis straujāk. Tomēr arī šajā sektorā pēc vairāku gadu panīkuma kreditēšana sāk lēnām atgūties, par ko liecina tajā šogad novērotais kredītu atlikuma pieaugums (2. attēls). Tādējādi šobrīd banku kredītportfeļa struktūra ir nosliekusies vairāk par labu ar būvniecību un nekustamo īpašumu nesaistīto uzņēmumu kredītiem.

 

2. attēls. Dažāda lieluma uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums: būvniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu pretstatā pārējām nozarēm

Dažāda lieluma uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums: būvniecība un operācijas ar nekustamo īpašumu pretstatā pārējām nozarēm

Datu avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija


Arī ar nekustamo īpašumu un būvniecību nesaistītās nozarēs mazo, vidējo un mikrouzņēmumu kreditēšana attīstījusies atšķirīgi. Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības iespaidā lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs strādājošo vidējo un mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu kredītu atlikums svārstījies ap vienu līmeni pat tad, kad citās nozarēs uzņēmumu kredītu atlikums strauji sarucis.

Ražošanas un pakalpojumu nozarēs, izņemot tirdzniecību un operācijas ar nekustamo īpašumu, kredītu atlikums pēc 2008. gada sarucis ne tik strauji kā tirdzniecībā un, kā aprakstīts iepriekš, nekustamo īpašumu nozarē. Tādēļ salīdzinājumā ar pirmskrīzes periodu banku kredītu portfelī lauksaimniecības un ražošanas uzņēmumu sektoru īpatsvars ir pieaudzis.

Šogad visos izdalītajos vidējo un mazo uzņēmumu un mikrouzņēmumu sektoros – lauksaimniecībā, ražošanā, tirdzniecībā un pakalpojumos – kreditēšana ir kļuvusi krietni vien aktīvāka, atspoguļojoties augstākā kredītu atlikumā (3. attēls)

 

3. attēls. Maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums atsevišķās nozarē

Maziem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums atsevišķās nozarē

Datu avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija


Bankas vēlmi un spēju aizdot maziem un vidējiem uzņēmumiem pretstatā lieliem uzņēmumiem nosaka galvenokārt tādi strukturāli faktori kā tās lielums, īpašnieku struktūra un dažos gadījumos arī likumdošanas vide.

Latvijas kredītu tirgum ir raksturīgi, ka lielie uzņēmumi aizņemas pašās lielākajās ārvalstu bankās, izmantojot to priekšrocības ievērojamu finanšu līdzekļu piesaistē ātri un par zemu cenu.

Ārvalstu bankas, tai skaitā lielās, vairāk ir ieinteresētas izsniegt kredītus lieliem uzņēmumiem, jo to rīcībā esošais standartizēto instrumentu loks uzņēmumu kredītspējas novērtēšanai balstās uz finanšu rādītāju analīzi, kam nepieciešami pārbaudāma un uzticama informācija.

Šobrīd Latvijā 87% no lielo uzņēmumu kredītu apjoma jeb aptuveni septiņi no desmit kredītiem izsniegti kādā no četrām pēc kredītportfeļa lielākajām bankām, no kurām visas ir ar skandināvu kapitālu. Mazajām bankām ir ierobežotas iespējas piesaistīt ievērojamus finanšu resursus lielu kredītu izsniegšanai un ir nepieciešams sadalīt kredītportfeli tā, lai tā risks nebūtu pārāk atkarīgs no dažiem lieliem klientiem.

Kredītu garantijas un pielietotās uzņēmumu kredītriska novērtēšanas metodes ļauj Latvijas lielākajām bankām ieņemt līderu pozīcijas arī mazo, vidējo un mikrouzņēmumu kreditēšanas sektorā. Tomēr to dominējošā pozīcija šajā sektorā nav tik izteikta: mazākas bankas ar vietējo kapitālu koncentrējas uz mazo, vidējo un mikrouzņēmumu kreditēšanu, bieži izmantojot zināšanas par iekšējo uzņēmējdarbības vidi un sadarbības rezultātā gūto kvalitatīvo informāciju par apkalpotajiem uzņēmumiem.

Četrās lielākajās Latvijas komercbankās vidējiem uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir 75% no kopējā vidējo uzņēmumu atlikuma, mazajiem uzņēmumiem izsniegto – 59% no kopējā mazo uzņēmumu kredītu atlikuma un mikrouzņēmumiem izsniegto – attiecīgi 67% no kopējā mikrouzņēmumu kredītu atlikuma (4. attēls).

 

4. attēls. Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums dalījumā pēc uzņēmuma lieluma un nozares lielās un pārējās bankās 2016. gada 3. ceturksnī

 Uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums dalījumā pēc uzņēmuma lieluma un nozares lielās un pārējās bankās 2016. gada 3. ceturksnī

Datu avots: Finanšu un kapitāla tirgus komisija

 

Labvēlīga likumdošanas vide, jo īpaši tās normas un prakse, kas ļauj bankām precīzāk novērtēt uzņēmēja kredītrisku un vieglāk atgūt kredītu tā maksātnespējas gadījumā, parasti palielina finansējuma pieejamību uzņēmumiem (Hoxha, 2013).

Bankām, lai tās varētu aktīvāk kreditēt, ir būtiski, lai kreditora tiesības būtu pēc iespējas labāk aizsargātas ar attiecīgajām likumdošanas normām komerctiesību un maksātnespējas jomās, kā arī, lai tiesu kapacitāte būtu pietiekama to adekvātai piemērošanai.

Mazāk stingras ķīlas tiesības nostiprinošas tiesību normas un nespēja tās adekvāti piemērot kavē uzņēmumu un mikrouzņēmumu kreditēšanu, ja kredīts tiek izsniegts pret ķīlu un uzņēmumu kredītriska vērtējumam ir otršķirīga nozīme. Savukārt uzticamas informācijas pieejamība par kredītņēmēja finanšu stāvokli un kredītmaksājumu vēsturi ir būtiska, ja bankas izsniedz kredītu, galvenokārt balstoties uz tā riska novērtējumu.

Likumdošanas vide pārejas ekonomikas valstīs (Latvijā, Lietuvā, Igaunijā, Polijā, Rumānijā, Horvātijā u.c.) būtiski neietekmē banku kredītportfeļa sadalījumu starp kredītiem lieliem uzņēmumiem un kredītiem maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem. Tomēr ir pierādīts, ka, uzlabojoties likumdošanai videi, banku kredītportfelī pieaug privāto kredītu īpatsvars (De Haas et al, 2010).

 

Secinājumi

Lai gan lielākajā daļā nozaru uzņēmumiem izsniegto kredītu atlikums ir sarucis salīdzinājumā ar sasniegto maksimumu 2008. gada beigās – 2009. gada sākumā, banku kredītportfelī pieaudzis kredītu īpatsvars ar nekustamo īpašumu un būvniecību nesaistītajās nozarēs.

Tautsaimniecības svarīgajā mazo un vidējo uzņēmumu sektorā šogad vērojama aktīvāka kreditēšana: bankas sākušas izsniegt vairāk kredītu, nekā tiek atmaksāts gan tradicionālajās lauksaimniecības un ražošanas, gan pakalpojumu nozarēs.

Raugoties nākotnē, starptautiskās institūcijas un Latvijas komercbankas paudušas vēlmi vairāk kreditēt mazos un vidējos uzņēmumus, atvieglojot tiem piekļuvi finansējumam. Piemēram, šogad Baltijas valstīs noslēgti pirmie ES Uzņēmumu un mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspējas programmas COSME līgumi, kuru ietvaros nākamajos 3 gados vairāk nekā 3000 mazo uzņēmumu Igaunijā, Latvijā un Lietuvā aizdevumos vai līzingā būs pieejami 165 milj. eiro.

Lai Latvijas komercbankas nākotnē varētu kreditēt vēl vairāk tieši mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī mikrouzņēmumus, svarīgi ir, lai kredītu tirgū lielajām bankām līdzās darbotos arī mazākas bankas, kurām ir specifiskas zināšanas par vietējo uzņēmējdarbību.

Tāpat būtiski ir nodrošināt banku darbībai labvēlīgu tiesisko vidi: likumdošanu un efektīvu tiesu darbu. To apstiprina arī pasaules valstu konkurētspējas novērtējums, kurā Latvija 2015. – 2016. gadā 140 valstu vidū ieņēma 44. vietu, Lietuva – 36. un Igaunija 30. vietu. Latvijā tieši institūciju vērtējums bija viens no zemākajiem salīdzinājumā ar vērtējumiem citās kategorijās.

Kredītu attīstību dažāda lieluma uzņēmumu grupās un nozarēs ietekmē arī tādi dinamiski faktori kā kredītu pieprasījums, banku lēmumi attiecībā uz kredītu standartu atvieglošanu vai pastiprināšanu, noguldījumu raksturs.

 

Izmantotā literatūra

CECCHETTI, Stehen G., KHARROUBI, E. Reassessing the Impact of Finance on Growth. BIS Working Papers, No. 381, 2012, 17 p.

De HAAS, Ralph, FERREIRA, Daniel, TACI, Anita. What Determines the Composition of Banks' Loan Portfolios? Evidence from Transition Countries. Journal of Banking&Finance, vol. 34, 2010, pp. 388 – 398.

HOXHA, Indrit. The Market Structure of the Banking Sector and Financially Dependent Manufacturing Sectors. International Review of Economics and Finance, vol. 27, 2013, pp. 432 – 444.

 

[i] Šajā rakstā uzņēmumi mikrouzņēmumos, mazos, vidējos un lielos uzņēmumos iedalīti pēc vairākiem kritērijiem, galvenais no kuriem ir vidējais darbinieku skaits gadā. Mikrouzņēmums – uzņēmums ar vidējo darbinieku skaitu gadā mazāku par 10, mazais uzņēmums – ar darbinieku skaitu 10 – 49, vidējais uzņēmums – ar darbinieku skaitu 50 – 249 un lielais uzņēmums – ar darbinieku skaitu virs 250.

APA: Mičūne, V. (2019, 17. sep.). Kredītu struktūra: mazs cinītis gāž lielu vezumu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/171
MLA: Mičūne, Vija. "Kredītu struktūra: mazs cinītis gāž lielu vezumu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 17.09.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/171>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up