15.01.2013.

Latvijā rūpniecība IR!

  • Igors Kasjanovs

    Igors Kasjanovs

    Latvijas Bankas ekonomists

Sagribējās darīt galu mūžīgajam teicienam par to, ka “Latvijā nekas netiek ražots, rūpnīcas izzagtas utt.”. Šim teicienam, protams, ir sava taisnība, jo “kājas tam aug” 90.gadu sākumā, kad tiešām apstrādes rūpniecība (apstrādes rūpniecība ir rūpniecība, kas neietver sevī ieguves rūpniecību un enerģētiku) piedzīvoja grūtus laikus - pēc Padomju Savienības sabrukuma tika slēgtas iepriekš sistēmiski svarīgas ražotnes. Jā, kādu laiku apstrādes rūpniecības attīstība Latvijā ir bijusi vāja un faktiski tā bija stagnācija. Arī pirms-krīzes ekonomikas pārkaršana, ko vecināja ekonomikas patēriņa puses segmentu eskalācija, par labu apstrādes rūpniecībai nenāca. Taču jau pēc-krīzes periodā tieši apstrādes rūpniecība, pateicoties darba algu-produktivitātes balansa atjaunošanai tautsaimniecībā, noteica tautsaimniecības kopējo izaugsmi. Kā redzams attēlā, Latvijas apstrādes rūpniecība pēdējā gada laikā ir konstanti izlaides apjomu ziņā ir bijusi virs sava pirmskrīzes līmeņa. Arī kopējā Latvijas ekonomikas struktūrā rūpniecība spēcīgi atgūst pozīcijas par ko rakstīju jau iepriekšējā bloga ierakstā.

Latvijas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas indekss (2005.gads=100)

Latvijas apstrādes rūpniecības saražotās produkcijas indekss (2005.gads=100)

Bet makrolīmenis ir viena lieta, reālie uzņēmumi, pavisam, kas cits. Kamēr cilvēki skatās uz makro-cipariem, tikmēr netic, ka viss notiek, bet pret uzņēmumu sarakstu “ar vārdu” taču neko nepadarīsi? :)

Tad nu lūk, šeit apkopoju to uzņēmumu sarakstu, kas, manuprāt, apliecina to, ka Latvijā apstrādes rūpniecība ir DZĪVA! (Atcerieties, ka LV ir 2 milj. iedzīvotāju valsts, kas nozīmē, ka nevaram vieni paši ražot visu. Bet ņemot vērā šo apstākli, produktu klāsts šķiet iespaidīgs.)

Pārtikas un dzērienu rūpniecība. Šī ir produktu grupa, ar kuru saskaramies ikdienā. Tieši pārtikas produktu ražošana visvairāk ir saistīta ar vietējo tirgu un patēriņu, kas ir loģiski. Personīgi pēdējo gadu laikā pārtikas veikalos esmu pamanījis, ka vietējie ražotāji ir būtiski palielinājuši piedāvāto produktu klāstu. Iepriekš bija produkti, ko varēja nopirkt tikai no ārzemju ražojumu klāsta, bet tagad arvien vairāk parādās to vietējie aizstājējprodukti. Labs piemērs ir kaut vai šī 2012. gada eksporta un inovāciju balvas laureāts “Dobeles Dzirnavnieks”, kas ar savu produkciju aizvieto pastas importu. Tāpat ir vērts pievērst uzmanību tam, ka pēdējo gadu laikā ir būtiski pieaudzis dažādu mazo ražotāju piedāvājums - tirdziņos, eko-veikalos, gadatirgos un citur. Domāju, ka tieši eko-segmentā ir LV pārtikas rūpniecības nākotne. Cik liela ir nozare šobrīd? Liela. :) Tā šobrīd ir lielākā apstrādes rūpniecības nozare - tā veido 1/4 daļu no kopējās apstrādes rūpniecības nozares izlaides (2011. gada dati).

Apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošana. Šajā nozarē LV nav “lielo spēlētāju” ar daudzmiljonu apgrozījumu, bet tomēr ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuriem ir 2-5 milj. gada apgrozījums. Nozare kopumā veido mazliet virs 4% no apstrādes rūpniecības kopējās izlaides.

Kokrūpniecība 2011. gadā bija 2.lielākā Latvijas apstrādes rūpniecības nozare - tā veidoja 22.4% no kopējās nozares izlaides. Šeit tāpat kā pie pārtikas rūpniecības būtu uzskaitāmi n-tie uzņēmumi. Taču šoreiz svarīgākais nav tas, kas ražo, bet ko ražo. Un šajā aspektā pēdējos gados ir novērojama pozitīva tendence - ja iepriekš tiešām par kokrūpniecību varēja runāt kā ļoti zemas pievienotās vērtības apakšnozari, tad pēdējā laikā tieši šis produkcijas segments stagnē, bet attīstās gatavo kokapstrādes produktu ražošanas segments. Tiek ražots arvien vairāk gala patēriņa produktu. Domāju, ka arī tuvākajā nākotnē šāda strukturāla tendence saglabāsies - vienkārša koksnes apstrādes paliks pagātnē.

Papīra un papīra izstrādājumu ražošana. Nozare varbūt nav pati lielākā, tomēr veido nedaudz zem 2% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides. Domāju, ka nozares perspektīva ir gaiša - pieaugot kopējās apstrādes rūpniecības produkcijas apjomam, pieaug arī nepieciešamība pēc šīs nozares produkcijas.

  • Tetra Pak
  • Papīrfabrika Līgatne
  • Stora Enso Packaging
  • u.c.

Poligrāfija. Nozare veido nedaudz vairāk par 2% no apstrādes rūpniecības izlaides, taču nozare ir ļoti perspektīva arī ar skatu uz eksportu. Latvijas poligrāfijas nozares pārstāvji iekaro arvien jaunus tirgus un šobrīd jau darbojas ne tikai tuvajā Skandināvijā, bet arī tālākos Eiropas nostūros.

Ķīmiskā rūpniecība. Lai arī brīžiem šķiet, ka ķīmiskās rūpniecības Latvijā nav, tā gluži nav. Tā veido 2.7% no nozares kopējās izlaides. Latvijā tiek ražota kā sadzīves ķīmija, tā dažāda veida rūpniecisko ķīmiju un gāzes. Protams, lielākā daļa izejvielu tiek importēta, taču tas nemaina to, ka uz vietas tiek pievienota mūsu zināšanas un darbs. Liela nozīme ķīmiskās rūpniecības darbībā ir biodegvielas ražotāju sniegumam. Šobrīd biodegvielas ražotāji saskaras ar grūtiem laikiem valsts subsīdiju ražošanas dēļ, tomēr zināma konsolidācija nozarei iespējams nekaitēs.

  • Biolar (organiskās sintēzes ķīmiskie produkti, krāsas, lakas, sadzīves ķīmija)
  • Spodrība (mazgāšanas līdzekļi, kopšanas un tīrišanas līdzekļi)
  • Rīgas krāsu un laku fabrika (kā jau pateikts nosaukumā - krāsas un lakas)
  • Jaunpagasts Plus (bioetanols, pārtikas etanols, alkohols)
  • Aga (plašs dažādu plaša patēriņa un rūpniecisko gāzu klāsts)
  • Tenachem (dažāda veida hermētiķi)
  • Bio-Venta (biodīzeļdegvielas ražošana)
  • Stenders (kosmētika, ziepes)
  • Elme Messer (rūpnieciskās gāzes)
  • Vairāki sveču ražotāji
  • Dzintars (parfimērijas un kosmētika)
  • PPE Serviss (dažādu veidu līmju ražošana)
  • u.c. ķīmijas preču ražotāji.

Farmaceitisko vielu ražošana. Par farmācijas abiem lielajiem “vaļiem” gan laikam ir dzirdējis katrs Latvijā - bieži pērkam aptiekās tieši šo divu ražotāju produkciju. Tomēr pēdējā laikā savas pozīcijas gan vietējā, gan eksporta tirgos kāpina arī Silvanols. Vispār LV farmācijas sektora kvalitāti un konkurētspēju apliecina fakts, ka mūsu farmācijas uzņēmumi spēj katru gadu arvien vairāk diversificēt savu izlaidi kā produktu, tā tirgu ziņā. Farmācijas nozares izlaide veidoja 2.5% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

  • Olainfarm (medikamenti un ķīmiski farmaceitiskie produkti)
  • Grindex (zāles un farmaceitisko vielas)
  • Silvanols (bezrecepšu medikamenti, uztura bagātinātāji)
  • u.c.

Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana. Šī nozare, tāpat kā nākamā, ir vairāk orientēta uz vietējo tirgu, jo tās izlaide galvenokārt ir saistīta ar būvniecības aktivitātēm. Te nu ir tā reize, kad palielam varam iztikt bez importa plastmasas caurulēm un detaļām - spējam tās saražot tepat - vajadzīgas vien izejvielas. Gumijas un plastmasas izstrādājumu ražošana veidoja 2.3% no kopējās apstrādes rūpniecības izlaides.

  • Evopipes (caurules kabeļiem, ūdensapgādei)
  • Rotons (poliuretāna izstrādājumi, plastmasas caurules, akas, tvertnes, grodi, paletes utt.)
  • Poliurs (plastmasas caurules u.c.)
  • Sunningdale Tech (plastmasas detaļas)
  • Fedak-Films (polimēra filmas)
  • HGF Rīga (gumijas auto paklājiņi)
  • u.c.

Būvmateriālu ražošana. Protams, būvmateriālu ražotājus ir diezgan būtiski paplucinājusi iepriekšējā krīze - tieši būvniecības segmets cieta visvairāk, tādējādi arī sitot pa būvmateriālu ražotāju maciņiem. Tomēr tas nav traucējis spēcīgākajiem nozares dalībniekiem atrast jaunus noieta tirgus, modernizēt ražotnes un ražošanas procesus. Pateicoties šai, iepriekšminētajai gumijas un plastmasas izstrādājumu nozarei, metālapstrādes nozarei un mēbeļu ražošanas nozarei varam uzskatīt, ka būvniecības ciklu ir iespējams nodrošināt no LV produktiem no A līdz Z. Šī ir salīdzinoši liela nozare arī kopējās apstrādes rūpniecības nozares kontekstā - 5.9% no kopējās nozares izlaides.

  • Valmieras stikla šķiedra (stikla šķiedra, diegi, tehniskie audumi, filci, sieti)
  • Baltijas Gumijas fabrika (gumijas masas, gumijas izstrādājumi)
  • Tenapors (siltumizolācijas materiāli, metāla izstrādājumi, paneļi)
  • Axon Cable (kabeļi, to savienotājelementi)
  • Glaskek (logu sistēmas)
  • Cemex (betons, cements)
  • Knauf (gruntis, špakteles, apmetumi
  • Sakret (būvniecības maisījumi, līmes, krāsas u.c.)
  • Lode (ķieģeļi, celtniecības bloki)
  • Mobil asfalts (asfaltbetons, ceļu emulsija)
  • Dzelzbetons MB (dzelzsbetons)
  • Nexis Fibers (stikla šķiedra)

Metālu un to izstrādājumu ražošana. Šī faktiski ir trešā lielākā apstrādes rūpniecības apakšnozare Latvijā. 2011. gadā tā veidoja nedaudz virs 14% no apstrādes rūpniecības izlaides. Apgrozījuma ziņā šajā nozarē ir divi izteikti līderi - Liepājas Metalurgs un Severstaļlat, bet arī pārējie uzņēmumi ir tā vērti, lai tos minētu. Šīs un nākamo divu nozaru produkcija man personīgi vienmēr ir piesaistījusi lielāko uzmanību, jo sabiedrībā šķiet iesakņojies uzskats, ka Latvijā ražo vien pārtiku un izcērt kokus. Taču ceru, ka nākamās nozares vismaz nedaudz kliedēs šo uzskatu.

  • Liepājas Metalurgs
  • Dinex Latvia (izpūtēju ražošana kravas automobiļiem)
  • AKG Thermotechnik Lettland (ražo radiatorus un dzesētājus automobiļiem)
  • Leax Baltix (detaļu ražošana autobūvei un elektromehāniskajai rūpniecībai)
  • Malmar sheet metal (detaļas Volvo un Renault)
  • Sverstaļlat
  • Vikom (dažādas metāla konstrukcijas)
  • S.B.C (dažādas metāla konstrukcijas)
  • East Metal (komplektējošas detaļas dažādām iekārtām – vēja ģeneratoriem, autoceltņiem, kokapstrādes iekārtām, bērnu rotaļu laukumiem, virvju vērpjamajām mašīnām u.c.)
  • Izoterms (cauruļvadi, metālkonstrukcijas)
  • Valpro (metāla kannas, tvertnes, ugunsdzēšamie aparāti u.c. produkcija)
  • Belmast (dažāda veida metāla konstrukcijas, metāla torņi)
  • Lyngson (ūdens apkures radiatori)
  • Ardagh metal packaging (metāla iepakujuma ražošana)
  • KMM metāls
  • Krāsainie lējumi (dažāda veida sakausējumi un metāla formas)
  • Fonekss metāls (krāsaino metālizstrādājumu pārstrāde)
  • Tolmets (metāllūžņu pārstrāde)
  • Dīlers (metāla sakausējumi)
  • Arta-F (rāvējslēdzēji, sprādzes)

Elektronisko un elektrisko iekārtu ražošana, dažādu mehānismu ražošana. Ja pajautā cilvēkiem, tad parasti neviens nezina, ka Latvijā tiek ražota arī augsti tehnoloģiska produkcija - elektrotehnika, datoru komponentes, bezvadu tehnoloģiju ierīces, būvniecības iekārtas, elektrodzinēji utt. Bet tomēr, šo apakšnozaru īpatsvars 2011. gada apstrādes rūpniecības izlaidē ir bijis 6.6%.

  • SAF Tehnika (mikroviļņu datu pārraides aparatūras izstrādāšana un ražošana)
  • Mikrotīkls (dažāda veida bezvadu tehnoloģiju iekārtas - rūteri utt.)
  • Rebir (elektroinstrumentu ražošana)
  • Jauda (transformatoru apakšstacijas, zemsprieguma un vidējā sprieguma iekārtas, metāla konstrukcijas)
  • Rīgas Elektromašīnbūves rūpnīca (elektrodzinēji, ģeneratori, u.c.)
  • Hanzas elektronika (Elektronisko komponenšu izgatavošana)
  • Rikon (izgatavo dažādu ostu tehniku)
  • Ditton pievadķēžu rūpnīca (pievadķēdes automobiļiem, specializētajiem transporta līdzekļiem, rūpnieciskajā tehnikai utt.)
  • Sidrabe (dažāda veida augsti tehnoloģiskās iekārtas)
  • Volburg (elektroniskās ierīces un moduļi)

Transportlīdzekļu ražošana. Jā, ražojam arī transportlīdzekļus. Automobiļus vismaz industriālos apmēros neražojam, tomēr ražojam kuģus, vilcienus, autobusus un ielu tīrāmās mašīnas. Vai tad mazajai Latvijai tas ir maz? Jā, nozare uz kopējās apstrādes rūpniecības fona nav liela (4.0%), bet ar katru gadu īpatsvars pakāpeniski pieaug.

  • Rīgas Kuģu būvētava (kuģu remonti un būvniecība, peldošo platformu izgatavošana)
  • AMO Plant (autobusu ražošana, jā - tiešām - Latvijā tiek ražoti arī autobusi, ne daudz, bet apjoms ar katru gadu pieaug)
  • Daugavpils Lokomotīvju remonta rūpnīca (tiek remontētas un faktiski arī būvētas lokomotīves)
  • Bucher Schoerling Baltic (esat pamanījuši uz ielām tās mazās mašīnītes, kas tīra ietves? Pilnīgi iespējams, ka tā ir ražota tepat Latvijā)
  • u.c. tajā skaitā vairāki uzņēmumi, kas nodarbojas ar dzelzceļa ritošā sastāva remontdarbiem, pārbūvi.
  • Zieglera mašīnbūve (Lauksaimniecības tehnika, kabeļu savienojumi drošības spilveniem, parkošanās sensori).

Mēbeļu ražošana. Nozare ar salīdzinoši labām tradīcijām, kas tika būtiski paplucināta krīzes laikā, tomēr šobrīd pakāpeniski atgūstas. Ja iepriekš mēbeļu ražotāji palielam orientējās uz vietējo tirgu, tad tagad LV mēbeļu ražotāji arvien vairāk iesaistās starptautiskajā tirgū. LV mēbeļu ražotāji ne tikai eksportē gatavās mēbeles, bet galvenokārt eksportē konkrētas sagatavotas detaļas mēbeļu ražošanai. Nozares īpatsvars apstrādes rūpniecības struktūrā - 2.1%.

Atzīsiet - Latvijā pastāv rūpniecība un ievērojami vairāk nekā domājam ikdienā. Protams, šie nav visi uzņēmumi, kas ražo. Ir liels skaits uzņēmumu, kuri varbūt neražo milzu apjomos, tomēr ražo preces par, kur;am pat nespējam ikdienā iedomāties. Jo vairāk iedziļinies Latvijā ražoto produktu klāstā, jo vairāk esi pārsteigts - vai tiešām, ko tādu spēj saražot tepat - Latvijā. Ir virkne uzņēmumu, kas ražo jaunas, inovatīvas lietas, par ko iepriekš neesam dzirdējuši vai nojautuši. Protams, Latvijas apstrādes rūpniecībā joprojām ir virkne dažādu problēmu. Sākot ar infrastruktūras nesakārtotību un kvalificēta darbaspēka trūkumu un beidzot ar ne līdz galam sakārtotu valsts atbalsta mehānismu. Attiecībā uz pēdējo gan man ir lielas cerības, ka esošais ekonomikas ministrs darbosies šajā virzienā, lai sakārtotu šo lauciņu. Un pirmie soļi jau tiek veikti aktīvi strādājot pie industriālās politikas izstrādes. Ceru vien, ka industriālās politikas izstrādē mēs pilnībā nepārņemsim ārvalstu ietvaru, bet gan paņemsim labāko no viņu pieredzes, bet zināšanai pieņemsim arī viņu neveiksmes. D.Rodriks ir labs, tomēr arī viņš pats bieži atzīst - nav vienas industrializācijas politikas panākumu formulas - jebkurā gadījumā ir vajadzīga būtiskas industriālās politikas adaptācija konkrētās valsts apstākļiem, priekšrocībām un trūkumiem.

Nepretendēju uz vienu taisnību un šis nav nekāds tops, vien atgādinājums par to, ko ražojam tepat Latvijā. Un vislielākais atbalsts, ko Latvijas cilvēki var darīt sevis paša un tautsaimniecības attīstības vārdā - izvēlēties Latvijā ražotu preci! :)

Starp citu - iespējams, ka bažām par to, ka neko neražojam ir racionāls izskaidrojums - 62-64% (2012) no apstrādes rūpniecības izlaides ražojam eksportam. Tādējādi tikai aizbraucot ārzemēs dažreiz ieraugām LV ražotas preces, ko nekad neesam redzējuši tepat… :)

Ja ir vēlme vēl dziļāk palūkoties tajā, ko tad Latvijā ražo un kādi vēl interesanti uzņēmumi ir, tad šeit ir pāris saites:

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija;

Mašīnbūves un Metālapstrādes Rūpniecības asociācija;

Latvijas Ķīmijas un farmācijas uzņēmumu asociācija;

http://www.liaa.gov.lv/lv/eksportetajiem/eksporta-un-inovacijas-balva (Eksporta un inovācijas balvas mājas lapa, kur var atrast informāciju par iepriekšējo gadu laureātiem, dalībniekiem);

Manuprāt, pats interesantākais visā šajā stāstā, ka ir iespēja pa kluso ielūkoties šo uzņēmumu ražošanas procesā - raidījums Ražots Latvijā, kur var pa durvju spraugu paskatīties kas un kā top Latvijas rūpnīcās:

P.S. Ja nu esmu aizmirsis kādu interesantu uzņēmumu, kurš Latvijā ražo produkciju tādējādi reprezentējot Latvijas apstrādes rūpniecības spēku, tad droši lieciet iekšā šeit komentāros!

APA: Kasjanovs, I. (2018, 07. dec.). Latvijā rūpniecība IR!. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/613
MLA: Kasjanovs, Igors. "Latvijā rūpniecība IR!" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 07.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/613>.

Komentāri ( 19 )

  • Diāna

    15.01.2013 13:16

    2012. gadā. eksporta pieaugums par 15%, importa par 14%. Praktiski, skaļi sakot, savu saražoto grūžam prom un dzīvojam uz importu. Tur kaut kas jāmaina...

  • Igors Kasjanovs

    15.01.2013 13:31

    Paldies par komentāru!

    Negribētu šoreiz iedziļināties skaitļos, bet pa lielam Jums ir taisnība. :) Imports mums ir vitāli nepieciešams gan patēriņa nodrošināšanai, gan investīcijām, gan arī eksporta preču ražošanai. Pirmais, ko varam darīt lietas labā ir aizvietot to importu, ko varam (objektīvu iemeslu dēļ, piemēram, naftu nevaram aizstāt), ar vietējo produkciju. Turklāt gan ikdienas patēriņā, gan lielo investīciju projektos (attiecīgi ir vajadzīgi viltīgi labojumi ieprikuma likumdošanā).

    I.

  • aldis

    24.01.2013 11:34

    Protams, Diāna, ka kaut kas jāmaina...
    Manuprāt, divos virzienos. Eksporta pieaugums būtu palielināms vēl par kādu procentu, lai izlīdzinātu eksporta/importa bilanci.
    Tomēr galvenais virziens ir ar inovāciju palielināt eksporta kvalitāti, lai konkurētspējas galvenais balsts nebūtu zemās algas un nemaksāti nodokļi, lai mēs paši uzkrātu kapitālu investīcijām un nebūtu jābaro ne rietumu, ne austrumu miljardieri.

  • Ainārs

    19.10.2015 13:09

    Protams, ka jāmaina.

    Jāmainās pašiem. Jāmaina uztvere un izpratne. Jāsaprot, ka daudz izdevīgāk ir nopirkt Latvijā ražotu pienu par 70 centiem, nevis importēto par 60. Nopērkot vietējo, Tev šķiet, ka tu pazaudē 10 centus, taču nopērkot importa, Tu pavisam noteikti pazaudē visus 60 centus, kuri nekad vairs pie tevis neatgriezīsies ne caur algu, ne pensiju, ne pabalstu, ne kādu noderīgu pašvaldības vai valsts projektu, nekā citādi. Ja nu vienīgi caur eksportu.

    Ja visi Latvijas patērētāji no rītdienas sāktu izvēlēties Latvijas preci, nevis importa analogu, kā arī uzņēmēji atcerētos ne tikai to ekonomikas lekciju, kurā māca, ka pieprasījums ceļ cenu, bet arī to lekciju, kurā stāstīja, ka pieprasījuma pieaugumu var "kompensēt" arī ar ražošanas apjomu celšanu, tad pēc dažiem gadiem mēs jau dzīvotu kā Vācijā.

  • Ģirts karnītis

    15.01.2013 14:22

    Šajā sarakstā neatradu programmatūras izstrādātājus. Domāju, ka to "pienesums" Latvijas IKP ir pietiekoši jūtams. Pie tam, daudzi no viņiem darbojas eksportam. Vai manas sajūtas ir meldinošas un programmatūras izstrāde tomēr sastāda ļoti mazu procentu, vai trūkst statistikas, vai ir kādi citi iemesli, kāpēc neparādās dati par programmatūras izstrādātājiem?

  • Igors Kasjanovs

    15.01.2013 14:59

    Paldies par komentāru!

    Jā, agrāk arī programmatūras izstrādāšana skaitījās pie apstrādes rūpniecības. Bet kopš Eurostat un arī CSP ir nomainījuši nozaru klasifikāciju no NACE 1.1 red. uz NACE 2.0 red., Informācijas un komunikāciju pakalpojumu nozare ir atsevišķa nozare nevis apstrādes rūpniecības apakšnozare. Par klasifikāciju var strīdēties, bet Jums ir absolūta taisnība par būtisko pienesumu. Šī nozare ir viena no straujāk augošajām nozarēm visā Latvijas tautsaimniecībā un 2011. gadā veidoja jau 3.8% no Latvijas iekšzemes kopprodukta (tur gan jāņēm vērā, ka nozarē ir arī citi komunikāciju pakalpojumi).

    P.s. Salīdzinoši nesen mana kolēģē J.Pastušenko publicēja nelielu blogu šajā virzienā. Ja ir interese: http://www.makroekonomika.lv/staigasana-pa-makoniem-iluzija-vai-karteja…

  • Vēsma Lēvalde

    16.01.2013 16:27

    Varu pat mazliet papildināt pozitīvo stāstu. Nevar teikt, ka tekstilnozarē nav daudzmiljonu apgrozījumu. 24 miljonu apgrozījums Lauma Fabrics ir pietiekami liels, lai to ieskaitītu lielajos ražotājos. Metālapstrādes nozarē ir vēl vairāki lieli un mazi ražotāji, kuru produkcijai ir augsta pievienotā vērtība un kas ir pieprasīta ārvalstīs. Turklāt vairākās vietas veidojas uzņēmumu puduri, kas sadarbojas. Poligrāfijā raksturīgi gandrīz nepārtraukti ieguldījumi modernizācijā, jo šī nozare strauji attīstās. Īpaši vērtīgi man šķiet mazie ražotāji, kuri varbūt nedod lielu apgrozījumu un daudz darbavietu, taču sniedz gandarījumu pašam ražotājam, attīsta radošu pieeju un - galu galā - atslogo sociālo budžetu. Papētiet internetā, cik daudz dizaina lietu top Latvijā, kādas savdabīgas idejas realizē pat viens cilvēks mazpilsētā.

  • Igors Kasjanovs

    17.01.2013 21:39

    Labdien, Vēsma!

    Paldies par komentāru. Jā, pārcentos ar ekspektācijām attiecībā uz apģērbu/tekstilizstrādājumu nozari. :) Tiešām Lauma Fabrics ir uzskatāms par ļoti lielu uzņēmumu LV mērogiem. Ar to teikumu patiesībā gribēju teikt, ka nozarei nav raksturīgi daudzmiljonu uzņēmumi, bet gan vairāk ir uzņēmumi 2-5 milj. intervālā. Tomēr tiešām labais stāsts slēpjas apstāklī, ka veidojas sava veida klasteri.
    Pilnībā piekrītu par metālapstrādi un poligrāfiju. Attiecībā uz pēdējo - mūsējie acīmredzami patlaban veiksmīgi iekaro Skandināvijas tirgus - domāju tie ir mūsu poligrāfijas nozares tuvākā nākotne. Arī metālapstrādē vairāki uzņēmumi ir veiksmīgi atraduši nišas produktus un nišas tirgus. Spriežot pēc investīciju plūsmām arī šogad, 2013.gadā turpināsies apakšnozares attīstība.
    + Mazie uzņēmumi - tas tiešām ir Latvijas zelts. Tiek ražots daudz un dažādu neiedomājamu produktu par, kuriem ne visi zina. Daudz šādu uzņēmēju var redzēt ikgadējās Eksporta un inovācijas balvu pieteikumos.

    P.s. Pie reizes pateicos Jums par Jūsu sniegtajām ziņām no Kurzemes reģiona uzņēmumiem. Un joprojām atceros, ka mana pirmā publikācija savulaik (vēl kā 1.kursa studentam) bija ar kādu Vēsmu Lēvaldi. :)

  • Vladimirs Pelipeiko

    21.01.2013 19:06

    Esmu sajūsmā par šo apkopojošu publikāciju. Ļoti priecājos gadījumos, kad šad-tad televīzijā vai radioraidījumā ziņo par Latvijas rūpniecības vai citu nozaru veiksmēm. Diemžēl tie ir tikai reti fragmentāri, nesistematizēti ziņojumi. Latvijas medijos ir kaut-kāda nesaprotama „alerģija” pret pozitīvo rūpniecības procesu un tas produkcijas atspoguļošanu. Publikācijas autors raksta, ka Latvijā rūpniecība pastāv un vairāk nekā domājam ikdienā, ka ražo preces, par kuram pat nespējam ikdienā iedomāties. – Bet kā var iedomāties ka kaut-ko ražo, ja par to nekas nav ne redzēts, ne dzirdēts! Toties ikdienā televīzijas kanāli cenšas viens otru pārspēt dažādos šovos, acīmredzot cerot tādā veida veicināt Latvijas ekonomikas attīstītību.

    Šādos apstākļos Igora Kasjanova publikācijai ir milzīga daudzaspektabla vērtība. Šo publikāciju derētu NELPLP’am iekļaut ka vienu no pamatnostādnēm vienotā sabiedriskā medija koncepcijā, lai turpmāk veidotas raidījumu programmas informētu sabiedrību par Latvijas attīstības procesiem. Mediju neatkarība nebūt nenozīmē valsts attīstības problēmu ignorēšanu vai pat naidīgu noraidīšanu, ko diemžēl šad-tad var novērot.

    Igoram Kasjanovam novēlu jaunus panākumus efektīvo Latvijas ekonomikas attīstības instrumentu veidošanā!

  • Igors Kasjanovs

    22.01.2013 09:30

    Paldies par novērtējumu - centīšos arī turpmāk ziņot par pozitīvajām norisēm tautsaimniecībā.

  • smaka

    23.01.2013 21:29

    Kas par murgiem. Vai Latvijā beidzot taisās būvēt autorūpnīcu?

  • Igors Kasjanovs

    25.01.2013 19:24

    Kādam murgi, kādam lepnums par Latvijas uzņēmējiem un rūpniekiem. Autorūpnīcu pēc manā rīcībā esošās informācijas neviens Latvijā nemaz netaisās būvēt. Un kāpēc cilvēkiem ir šī ieciklēšanās - ja ir autorūpnīca, tātad ir rūpnīca, ja nav - tātad nav... Kā jau minēju, mums ir daudz kā tāda, kā nav citām valstīm.

  • @Lielakurpe

    13.02.2013 15:40

    Jā, jā, daudziem lielas acis, kad veikalā pasaka, ka mums ir arī Latvijā ražoti apavi un pie tam no vairākiem ražotājiem. "Vai tad Latvijā vēl kaut ko ražo?" Ražo, un kā vēl. Vēl arī ārzemnieki pērk un priecājas.

  • @Lielakurpe

    13.02.2013 16:07

    Skatos, ka pie ķīmiskās rūpniecības nav pieminēts diezgan liels "spēlētājs" - Kvadro. Pie tekstila - Weri Spezials. Kā arī mazāki tekstilnieki: Magnolica (KALIPSA), Maya, Vaide u.c.

    Vispār ļoti daudzi nav pieminēti.

    Kādam vajadzētu saņemties un uztaisīt Latvijas ražotāju katalogu. Nav vienotas vietas, kur aplūkot visu, kas Latvijā tiek ražots. Lai cilvēkiem būtu iespēja izvēlēties Latvijas preci. Pašai kādreiz bija tāda doma, bet kapacitātes trūkums.

  • Igors Kasjanovs

    01.03.2013 11:33

    Paldies par komentāru.

    Jā, protams, minēti nav daudzi, bet vienmēr ir jābūt punktam, zem kura "pavelk svītru"...

    LV ražotāju katalogs ir laba ideja, bet kapacitāte tiešām nepieciešama liela, lai tādu izveidotu + paliek atklāts jautājums par kritērijiem - kādus uzņēmumus atlasīt - lielus pēc apgrozījuma? Vai pēc inovatīviem un interesantiem ražojumiem? Vai vēl pēc kaut kā?
    Šobrīd, cik nu brīvs laiks paliek, veidoju priekš sevis LV uzņēmumu datubāzi, tomēr tie vairāk ir lielie uzņēmumi, jo tie veido attiecīgi arī lielāku īpatsvaru pievienotās vērtības īpatsvarā, kas man nepieciešams ikdienas makro-analīzē.

  • Artūrs

    15.05.2013 16:51

    Labdien, Igor!

    Lielisks raksts!
    Apsveicamia ideja par kataloga izveidi!
    Tas būtu solis tuvāk eksporta palielināšanai!

    P.S.: Minējāt, ka veidojat LV uzņēmumu datubāzi, vai varat padalīties ar šo informāciju? Latvijas eksporta celtspējas vārdā?

    epasts: arturs.putovs@inbox.lv

    Ar cieņu,
    Artūrs

  • Agnese

    12.09.2013 23:50

    Paldies par rakstu. Es arī skatījos raidījumu Latvija var - raidlaiks tāds lai arī darbaholiķi uz to paspētu :))
    Tagad arī nepieciešams šo to par ražošanu paskatīties un jāsaka šis ir vienīgais APKOPOJOŠAIS raksts par apstrādes rūpniecību. Turklāt paldies par šī termina skaidrojumu.
    Ko vēl es atradu? to ka kāds piešķir naudu: http://www.db.lv/citas-zinas/ugunsgreks-janodzes-tagad-109784 Raksta beigās vesels saraksts, kuram īsti nevar atrast sakaru ar rakstu
    To ka CSP un db.lv kaut kāda info ir, bet viņu pašu lapās nekā prātīga (parastam cilvēkam lasāma) par ražošanu Latvijā nav http://www.packaging.lv/index.php?option=com_content&task=view&id=1138&…
    un vēl aizdomājos ka LIAA vai CSP taču varētu bižāk šāda tipa patriotiskus rakstus palaist tautās. Kā gan lai cilvēki kļūst par patriotiem, jo mūsdienās rūpnīcām reti kad ir milzīgi kūpoši skursteņi un cilvēku jūras-darbinieki, šādi raksti ir vienīgais kas informē, ka iespējams, te pat pāri ielai, mājā šķietami vispār bez skursteņa ir kāda ražotne. Piemēram, Stenders - ja nebūtu liela uzraksta un PR, ka viņi ekportē pat uz Ķīnu, tad kas to nojaustu, ka blakus lielveikalam ir tik jaudīga fabrika??
    Vēlreiz paldies un ceru uz vēl kādiem jaukiem rakstiem!

  • inga2170

    21.04.2015 21:54

    Paldies par rakstu!
    Autors ir minējis otro un trešo lielāko nozari,neminot pirmo. Kas šobrīd ir lielākā?

  • Igors Kasjanovs

    29.04.2015 11:39

    Paldies par komentāru, Inga!

    Kopš raksta tapšanas brīža situācija ir nedaudz mainījusies. Tā 2014.gadā lielākā nozare pēc izlaides ir bijusi kokrūpniecība, kurai sekoja pārtikas rūpniecība un gatavo metālizstrādājumu ražošana. Datus šādam nozaru dalījumam var atrast šajā Centrālās statistikas pārvaldes tabulā:

    http://data.csb.gov.lv/pxweb/lv/rupnbuvn/rupnbuvn__isterm__rupn/RU0130c…

    Ar cieņu,
    Igors Kasjanovs

Up