17.10.2014.

Latvijas Bankas konference 2014: "Vai esam ko mācījušies no krīzes?"

Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai – šī atziņa caurvija 2014. gada 17. oktobrī notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību.

Aicinām iepazīties ar konferences materiāliem.

  • Konferences kopsavilkums

    Monetārās politikas instrumenti nav burvju risinājums jeb "sudraba lode" eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā, un izšķirīgā loma ir budžeta disciplīnas ievērošanai un strukturālo reformu īstenošanai – šī atziņa caurvija šodien notikušo konferenci "Vai esam ko mācījušies no krīzes?", ko Latvijas Banka rīkoja Rīgā ar Eirosistēmas politikas veidotāju, starptautisko un nacionālo institūciju un augsta līmeņa zinātnieku līdzdalību.

    Ikgadējā Latvijas Bankas tautsaimniecības konferencē piedalījās Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes locekļi – Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs, Vācijas centrālās bankas Deutsche Bundesbank prezidents Jenss Veidmanis, ECB Valdes loceklis Benuā Kerē; starptautisku un nacionālu ekonomiskās politikas institūciju (Starptautiskais Valūtas fonds, Eiropas Komisija, Vācijas valdība) amatpersonas un augsta līmeņa akadēmiķi (Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors Lešeks Balcerovičs, Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors Filips R. Leins, Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors Mihaels Haliass, I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors Kristiāns de Buasjē). 

    Konferences uzrunās un paneļdiskusijās tika meklētas atbildes uz jautājumiem, kādas mācības gūtas no 2008. gada ekonomiskās krīzes atsevišķākās problēmvalstīs un eiro zonā kopumā un kādi pasākumi īstenojami ilgtspējīgas un noturīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai.

    Uzrunājot pasākuma dalībniekus, I. Rimšēvičs bija viens no tiem, kurš norādīja, ka papildus Eirosistēmas piedāvātajiem monetārajiem stimuliem nepieciešamas arī fiskālās jeb budžeta un strukturālās politikas reformas. Stabilitāte un izaugsme balstās uz trim elementiem – 1) monetāro politiku, kas pašlaik nodrošina pietiekamus līdzekļus kreditēšanai, 2) fiskālo politiku, kam jānodrošina parāda mazināšana un investoru uzticība un 3) strukturālajām reformām, kas nepieciešamas konkurētspējas un stabilas nodarbinātības kāpumam, bet ir ļoti iekavētas eiro zonā.

    Tautsaimniecības konference: Vai esam ko mācījušies no krīzes?

    ECB Valdes un Padomes loceklis B. Kerē akcentēja, ka ilgtspējīgas ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanai ir nozīmīgi pasākumi gan pieprasījuma, gan piedāvājuma veicināšanā, turklāt tie viens otru papildina un stiprina. Viņš tāpat uzsvēra, ka nepieciešamas ir strukturālās reformas, kuru pozitīvā ietekme izpaužas gan tieši, gan pastarpināti, stiprinot konfidenci un nākotnes gaidas, un tā veicinot ekonomisko izaugsmi.

    Eiro zonas tautsaimniecības izaicinājums pašlaik ir nevis Eirosistēmas īstenotā monetārā politika vai fiskālās ekspansijas neesamība, bet strukturālas problēmas, kas negatīvi ietekmē konkurenci, inovācijas un produktivitāti, akcentēja J. Veidmanis. Novēršot strukturālās problēmas, eiro zonas izaugsmes potenciāls būtiski pieaugtu.

    Vācijas centrālās bankas prezidents īpaši atzīmēja Latvijas pieredzi, pārvarot krīzes sekas un sakārtojot tautsaimniecību, kas var kalpot kā piemērs pašreizējo eiro zonas ekonomisko problēmu risināšanā.

  • Konferences videoieraksts

     

    9.30–9.45 Konferences atklāšana

    Ilmārs Rimšēvičs, Latvijas Bankas prezidents

     

    9.45–10.10 Viesreferāts

    Benuā Kerē (Benoît Coeuré), Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis

     

    10.10–11.30 I paneļdiskusija Agrāk izveidojušās nesabalansētības korekcija – grūta izvēle un ieviešana

    Filips R. Leins (Philip R. Lane), Dublinas Trinity College starptautiskās makroekonomikas profesors

    Kreigs Bomons (Craig Beaumont), SVF Eiropas departamenta direktora vietnieks

    Mihaels Haliass (Michael Haliassos), Frankfurtes pie Mainas Gētes Universitātes Makroekonomikas un finanšu katedras profesors

    Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice), Eiropas Komisijas ECFIN.G3 Grieķijas nodaļas vadītājs

    Jautājumi un atbildes 

    Moderators: Mārtiņš Bitāns, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs

     

    11.30–12.00 Kafijas pauze

    12.00–12.20 Viesreferāts

    Jenss Veidmanis (Jens Weidmann), Deutsche Bundesbank prezidents

     

    12.20–13.40 II paneļdiskusija Eiro zonas atbildība

    Kristiāns de Buasjē (Christian de Boissieu), I Parīzes Universitātes monetārās un finanšu ekonomikas profesors

    Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowicz), Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors

    Jergs Asmusens (Jörg Asmussen), Vācijas Federālās darba un sociālo lietu ministrijas pastāvīgais valsts sekretārs

    Jautājumi un atbildes

    Moderators: Andris Strazds, Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks

     

  • Referenti un moderatori

    Konferences atklāšana

    Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada; pirms tam viņš bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis, bet pirms tam kopš 2004. gada bija Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis. 20. gs. 90. gados viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs. Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas pilnvarotais SVF, pirms tam bija pilnvarotā vietnieks. Ilmārs Rimšēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Klārksona Universitātē (ASV) un bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Rīgas Tehniskajā universitātē.

     

    Viesreferāts

    Benuā Kerē (Benoît Cœuré) kopš 2012. gada ir Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis un kopš 2013. gada – arī Starptautisko norēķinu bankas Maksājumu un norēķinu sistēmu komitejas (CPSS) priekšsēdētājs. Viņam ir maģistra grāds ekonomikas analīzē un politikā (1992; École des hautes études en sciences sociales, Parīze). Darba karjeru uzsācis 1992. gadā, strādājot par ekonomistu Francijas Statistikas un ekonomisko pētījumu nacionālajā institūtā. 1995.– 2011. gadā Benuā Kerē strādājis dažādos amatos Francijas Valsts kasē un Agence France Trésor, t.sk. 2006. un 2007. gadā bijis Agence France Trésor izpilddirektors un 2009.–2011. gadā – Francijas Valsts kases ģenerāldirektora vietnieks.

    Viņš bijis G20 Pasaules Bankas un citu daudzpusējo attīstības banku reformu darba grupas līdzpriekšsēdētājs (2009), G20 Likviditātes starptautiskās pārvaldības darba apakšgrupas līdzpriekšsēdētājs (2011), OECD 3. darba grupas loceklis (2009–2011), Francijas Attīstības aģentūras Direktoru valdes loceklis (2007–2009) un Francijas Ekonomikas analīzes padomes, Pensiju konsultāciju padomes un Nodarbinātības konsultāciju padomes loceklis (2009–2011).  Izvirzīts nominācijai "Francijas labākais jaunais ekonomists" (2005). Daudzu rakstu un grāmatu autors par monetārās politikas un finanšu jautājumiem Eiropā un citviet pasaulē.

     

    I paneļdiskusija

    Filips R. Leins (Philip R. Lane) ir Votlija (Whately) politekonomikas profesors Trīsvienības koledžā Dublinā. Viņš ieguvis doktora grādu Hārvarda Universitātē un bijis profesora asistents Kolumbijas Universitātē pirms pārcelšanās atpakaļ uz Dublinu. Viņš galvenokārt pievērsies pētījumiem finanšu globalizācijas, starptautiskās makro­ekonomikas un Eiropas monetārās ekonomikas jomā. Viņa pētījumi publicēti American Economic ReviewReview of Economics and StatisticsJournal of Economic PerspectivesNBER Macroeconomics Annual, Journal of International Economics un daudzos citos žurnālos. Viņš ir Ekonomikas politikas izpētes centra zinātniskais līdzstrādnieks un Beladžio grupas, Starptautiskās ekonomikas politikas un reformu komitejas un Īrijas Karaliskās akadēmijas loceklis. Viņš ir arī žurnāla Economic Policy atbildīgais redaktors.

     

    Kreigs Bomons (Craig Beaumont) ir Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) Eiropas nodaļas direktora vietnieks. Bijis Īrijas misijas vadītājs kopš 2011. gada sākuma. SVF uzdevumā strādājis arī Korejā, Austrālijā un Fidži (2002–2006; ekonomikas politikas uzraudzība), Jordānijā (2000–2001; SVF atbalstīta korekciju programma), Ungārijā un Somijā (1998–1999; ekonomikas politikas uzraudzība) un Bulgārijā (1995– 1997; cieši iesaistīts valūtas padomes izveidē). 

    No 2007. gada līdz 2009. gadam Kreigs Bomons bija SVF Finanšu departamenta Vispārējo resursu nodaļas vadītājs. Šajā amatā palīdzējis ieviest jaunu SVF ienākumu modeli, kas ir mazāk atkarīgs no aizdevumu procentu likmēm, un izstrādāt jaunas aizdevumu iespējas, t.sk. elastīgo kredītlīniju, veicinājis aizņēmumus SVF resursu palielināšanai, sākot ar Japānas 100 mljrd. ASV dolāru aizdevumu, palīdzējis izstrādāt vienošanos par SVF kvotu dubultošanu, piedalījies SDR valūtu groza pārskatīšanā, piemēram, saistībā ar iespējamo Ķīnas renminbi iekļaušanu. 

    No 1988. gada līdz 1994. gadam Kreigs Bomons bijis Jaunzēlandes Rezervju bankas padomnieks, palīdzot formulēt monetāro politiku inflācijas mērķa noteikšanas sākumstadijā un izstrādāt inflācijas prognozēšanas modeļus. 

    Kreigs Bomons ieguvis maģistra grādu Londonas Ekonomikas augstskolā.

     

    Mihaels Haliass (Michael Haliassos) ir makroekonomikas un finanšu profesors Gētes Universitātē Frankfurtē. Pašlaik viņš ir Finanšu studiju centra direktors un jaunā SAFE (Eiropas Ilgtspējīga finanšu arhitektūra) Izcilības centra direktors. Viņš ir Ekonomikas politikas pētniecības centra (CEPR, Apvienotā Karaliste) un NETSPAR (Nīderlande) zinātniskais līdzstrādnieks. Viņš ir arī Eiropas Centrālās bankas padom­nieks Eirosistēmas mājsaimniecību finanšu un patēriņa apsekojuma izstrādes jautājumos. 

    Mihaels Haliass ieguvis bakalaura grādu Kembridžas Universitātē un ekonomikas doktora grādu Jeila Universitātē 1987. gadā Džeimsa Tobina (James Tobin) vadībā. Mihaela Haliasa pētniecisko interešu lokā ir makroekonomika un finanses, un viņš specializējas mājsaimniecību finansēs; viņš ir līdzautors autoritatīvam izde­vumam šajā jomā (Household Portfolios, MIT Press, 2001). Viņa pētījumi publicēti lielākajos starptautiskajos žurnālos un zinātnisko rakstu krājumos. 2013. gadā viņš bija redaktors izdevniecības MIT Press publikācijai Financial Innovation: Too Much or Too Little? 

    Viņš piedalījies arī monetārās politikas analizēšanā. Aktīvi darbojoties SAFE Politikas centrā, viņš ir emuāra Greek Economists for Reform redaktors. Mihaels Haliass divus gadus bija loceklis žurnāla Economic Policy (2010–2011) speciālistu grupā un trīs gadus – viens no Grieķijas Nacionālās pētniecības un tehnoloģiju padomes (ESET) 11 locekļiem. Šī padome konsultē Grieķijas valdību par pētniecības un jauninājumu finansēšanu un veicināšanu (2010– 2013).

     

    Gabriele Džudiče (Gabriele Giudice) ir Eiropas Komisijas, kur viņš strādā kopš 1994. gada, Ekonomikas un finanšu lietu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītājs. Pašlaik viņš ir atbildīgs par Grieķijas un tās ekonomisko korekciju programmas uzraudzību. Saistībā ar to viņš kopš 2012. gada maija ir ES misijas vadītāja vietnieks. Iepriekš bijis atbildīgs par Apvienotās Karalistes, Igaunijas, Latvijas, Lietuvas un Zviedrijas uzraudzību, bijis arī ES misijas vadītājs saistībā ar Latvijai sniegto maksājumu bilances atbalstu (2009–2012), un viņa pārziņā bijusi ES uzņēmumu apsekojumu programmas cikliskā analīze un vadība (2008– 2009). Gabriele Džudiče darbojies ekonomikas un monetāro lietu komisāra Hoakina Almunjas (Joaquín Almunia) privātajā birojā (2004– 2008) kā padomnieks saistībā ar ES un eiro zonas ekonomikas, budžeta un monetārajiem jautājumiem, t.sk. par EMS darbību, Stabilitātes un izaugsmes pakta izstrādi un īstenošanu un ekonomiskās politikas koordinēšanu). Viņš studējis starptautisko ekonomiku Bokoni Universitātē Milānā un Starptautiskās politikas studiju institūtā Milānā. Viņa jaunākās publikācijas (autors/sastādītājs) ir EU Balance-of-payments assistance for Latvia. Foundations of success, European Economy, Occasional Paper, No. 120/2012 un The UK Economy: The Crisis in Perspective, 2011, Routledge.

     

    Moderators Mārtiņš Bitāns ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Darbu Latvijas Bankā viņš sāka 1998. gadā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, vēlāk – vecākais ekonomists un Monetārās izpētes un prognozēšanas daļas vadītājs, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks un Latvijas Bankas prezidenta vietnieka padomnieks monetārajos un finanšu jautājumos. Darba pieredze galvenokārt saistīta ar starptautiskās konkurētspējas un ilgtspējīgas izaugsmes problēmjautājumu pētniecību. No 2007. gada līdz 2009. ga­dam Mārtiņš Bitāns strādājis Starptautiskajā Valūtas fondā, pildot Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora padomnieka pienākumus. 
    Viņš ieguvis maģistra grādu starptautiskajā ekonomikā Dienviddānijas Universitātē Odensē. Vairāku Latvijas Bankas publikāciju autors.

     

    Viesreferāts

    Dr. Jenss Veidmanis (Jens Weidmann) kopš 2011. gada maija ir Deutsche Bundesbank prezidents, tādējādi vienlaikus ir arī Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis. 

    Dr. Veidmanis studējis ekonomiku Tiesību, ekonomikas un zinātņu universitātē Marseļā (Université de Droit, d'Economie et des Sciences (Aix-Marseille III)) un Reinas Frīdriha Vilhelma universitātē Bonnā (Rheinische Friedrich-Wilhelms-Universität Bonn), kur 1997. gadā ieguvis doktora grādu. Tajā pašā gadā viņš sāka strādāt Starptautiskajā Valūtas fondā Vašingtonā. 1999. gadā Dr. Veidmanis tika iecelts par Vācijas Ekonomikas ekspertu padomes ģenerālsekretāru. 2003. gadā viņš pievienojās Deutsche Bundesbank kā Monetārās politikas un analīzes daļas vadītājs un Ekonomikas departamenta vadītāja vietnieks. Pēc trim gadiem viņš pārcēlās uz Berlīni un kļuva par Federālā kanclera biroja Ekonomikas un fiskālās politikas departamenta vadītāju. Šajā amatā viņš darbojās arī kā Federālā kanclera personiskais pārstāvis, kas atbildīgs par G8 un G20 pasaules ekonomikas samitu sagatavošanās darbu veikšanu. 

    Dr. Veidmanis ir Vācijas pilnvarnieks Starptautiskajā Valūtas fondā un Starptautisko norēķinu bankas Direktoru padomes loceklis. Turklāt viņš darbojas gan Fiskālās stabilitātes valdes, gan Eiropas Sistēmisko risku kolēģijas Koordinācijas komitejā.

     

    II paneļdiskusija

     

    Kristiāns de Buasjē (Christian de Boissieu) ir monetārās un finanšu ekonomikas profesors Université Paris 1 (Panthéon–Sorbonne) un pasniedzējs Eiropas koledžā (Brige). Strādājis par Pasaules Bankas, Eiropas Komisijas un Eiropas Parlamenta konsultantu, līdz 2011. gadam bijis arī Parīzes Tirdzniecības un rūpniecības kameras padomnieks ekonomikas jautājumos. Viņš ir Francijas Finanšu asociācijas goda prezidents. 2007.–2008. gadā viņš bija Atali komisijas loceklis, bet 2009. gadā – "Lielā aizdevuma" komisijas loceklis. 2011. gadā viņu uz pieciem gadiem iecēla par Francijas finanšu tirgus uzraudzības iestādes (Autorité des Marchés Financiers AMF) locekli. Kristiāns de Buasjē ir Tehnoloģijas akadēmijas un Beļģijas Karaliskās akadēmijas loceklis. No 2003. gada līdz 2012. gadam viņš vadīja Francijas Ekonomiskās analīzes padomi, kas konsultē premjerministru ekonomikas un sociālajos jautājumos. Viņš bijis Francijas Ekonomikas padomnieku padomes (CAE; 1997–2003) loceklis. 

    Profesors de Buasjē ieguvis ekonomikas doktora grādu 1973. gadā (Parīzes Universitāte). Bijis pēcdoktora līmeņa pētnieks Ziemeļrietumu Universitātē un Hārvarda Universitātē un vieslektors Minesotas Universitātē un Federālo rezervju sistēmas (Vašingtona) Valdē. Sarakstījis daudzas grāmatas un rakstus par monetāro, banku un finanšu analīzi un ekonomisko politiku, regulāri publicē ievadrakstus Francijas un ārvalstu laikrakstos.

    Lešeks Balcerovičs (Leszek Balcerowicz) 1970. gadā ar izcilību absolvējis Plānošanas un statistikas centrālās augstskolas (PSCA; mūsdienās – Varšavas Ekonomikas augstskola) Ārējās tirdzniecības fakultāti Varšavā. 1974. gadā viņš ieguva maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Sentdžonsa UniversitātēŅujorkā un 1975. gadā saņēma ekonomikas zinātņu doktora grādu PSCA. Viņa akadēmisko sasniegumu starpā ir stipendija Saseksas Universitātē (1985), Mārburgas Universitātē (1988) un Stenfordas Universitātē (2011). Kopš 1992. gada Lešeks Balcerovičs ir Varšavas Ekonomikas augstskolas profesors un Starptautisko salīdzinošo pētījumu nodaļas vadītājs. 
    Lešeks Balcerovičs bijis Polijas finanšu ministrs (1989–1991) un Ministru prezidenta vietnieks (1997–2000), viņš ir arī Polijas sekmīgās ekonomiskās pārejas (tagad tā plaši pazīstama kā Balceroviča plāns) galvenais vadītājs pēc komunisma sabrukuma. Pēc tam viņš ieņēmis Narodowy Bank Polski prezidenta amatu (2001–2007). Viņš bijis arī partijas "Brīvības savienība" prezidents (1995–2000). 

    No 1992. gada līdz 2000. gadam Lešeks Balcerovičs bija Sociālo un ekonomisko pētījumu centra (CASE; Varšava) konsultatīvās padomes priekšsēdētājs. 2006. gadā viņš kļuva par Starptautiskā Finanšu institūta pilnvarnieku grupas locekli. Viņš ir Starptautiskās Atlantiskās ekonomikas biedrības (IAES) korespondētājloceklis, Group of Thirty (Vašingtonā bāzēta finanšu konsultatīvā grupa) loceklis un Briselē bāzētās ekonomistu domnīcas "Bruegel" goda priekšsēdētājs. 2011. gadā viņš tika iecelts par Konsultatīvās zinātniskās komitejas locekli, sniedzot konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju. Lešeks Balcerovičs ir Pilsoniskās attīstības foruma fonda (FOR; Varšava) priekšsēdētājs un dibinātājs. 

    Lešekam Balcerovičam vairāk nekā 20 universitātes visā pasaulē piešķīrušas goda doktora nosaukumu, un viņš saņēmis daudz apbalvojumu, t.sk. Polijas augstāko apbalvojumu – Baltā Ērgļa ordeni – par ieguldījumu sistēmiskas ekonomiskās pārejas īstenošanā. 2014. gadā viņam piešķirta Miltona Frīdmena balva par brīvības veicināšanu.

     

    Jergs Asmusens (Jörg Asmussen) ir Pasaules ekonomikas foruma Globālo aktualitāšu padomes (Global Agenda Council) biedrs, Žaka Delora institūta Berlīnē (Jacques Delors Institut – Berlin) Konsultatīvās padomes priekšsēdētāja vietnieks un Valsts sekretāru komitejas "Juridiskie jautājumi un sarežģīti uzdevumi saistībā ar ES dalībvalstu pilsoņu sociālās apdrošināšanas prasījumiem" (Legal Issues and Challenges Regarding Social Security Claims by Nationals of EU Member States) līdzpriekšsēdētājs kopš 2014. gada. Jergs Asmusens 2012. un 2013. gadā bija Eiropas Centrālās bankas Valdes loceklis un bija atbildīgs par Starptautisko un Eiropas attiecību ģenerāldirektorātu un Juridisko ģenerāldirektorātu. Pirms karjeras uzsākšanas Eiropas Centrālajā bankā Jergs Asmusens no 1994. gada strādāja dažādos amatos Vācijas Finanšu ministrijā, t.sk. no 2008. gada līdz 2011. gadam bija Vācijas Finanšu ministrijas valsts sekretārs. Viņš ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Bokoni Universitātē Milānā.

     

    Moderators Andris Strazds ir Latvijas Bankas Starptautisko attiecību un komunikācijas pārvaldes padomnieks. Pirms darba Latvijas Bankā bijis Nordea Bank Finland Plc. Latvijas filiāles vecākais un galvenais ekonomists (2009–2013), "PriceWaterhouseCoopers" SIA vecākis konsultants un menedžeris (2005–2009), SIA "Lattelekom" attīstības stratēģijas vadītājs (2003–2005), AS "Nord/LB Latvija" finanšu analītiķis un AS "Parex banka" analītiķis. Viņš absolvējis Rīgas Ekono­mikas augstskolu (bakalaura grāds ekonomikā un uzņēmējdarbībā), Stokholmas Ekonomikas augstskolu (maģistra grāds starptautiskajā ekonomikā un uzņēmējdarbībā) un ar izcilību apguvis Rīgas Ekonomikas augstskolas un Hārvarda Biznesa skolas kursu "Konkurēt­spējas mikroekonomika". Kopš 2003. gada lektors Rīgas Ekonomikas augstskolā; bijis Latvijas Valsts prezidenta Stratēģiskās analīzes komisijas biedrs (2008–2011).

  • Prezentācijas

    I paneļdiskusija

     


     

     


     

     


     

    Panel Discussion II

  • Atskats uz konferenci

    Par kāzu ģenerāļiem, Latvijas Bankas konferenci un strukturālām reformām

    "Sliktākais no iespējamiem scenārijiem –
    bubināt par strukturālām reformām un nedarīt neko."
    (Benuā Kerē Latvijas Bankas konferencē 2014. gada 17. oktobrī)

     

    Kad kāzu ģenerāļus aicina uz konferenci un viņiem nav ko teikt, viņi sameklē "aktuālu tēmu", ar kuru var nonākt avīžu virsrakstos, ar skaļu lozungu un spilgtu žestu plašas sabiedrības acīs apliecinot savas "rūpes par tautu" un atbilstību ieņemamajam amatam. Tieši šādi karstajiem, bet pārejas rakstura notikumiem (kas nākamajā dienā jau zaudē aktualitāti) tiek mākslīgi radīts globālu problēmu statuss. Ne velti par nacionālo atrakciju jau sen kļuvusi biedēšana ar kārtējo nepārvaramo pasaules galu/lata devalvāciju/eiro zonas sabrukšanu/krīzes divdesmit septīto vilni (pasvītrot vajadzīgo).

APA: (2020, 08. apr.). Latvijas Bankas konference 2014: "Vai esam ko mācījušies no krīzes?". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1701
MLA: "Latvijas Bankas konference 2014: "Vai esam ko mācījušies no krīzes?"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 08.04.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/1701>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up