03.10.2016.

Latvijas Bankas konference 2016: "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga"

Latvijas Banka 2016. gada 28. septembrī rīkoja ikgadējo tautsaimniecības konferenci, kura šoreiz veltīta sabiedrībā plašu rezonansi guvušām tēmām – reformām veselības aprūpes un izglītības nozarēs.

Aicinām iepazīties ar konferences materiāliem.

  • Video kopsavilkums

  • Konferences videoieraksti

    Latvijas Bankas tautsaimniecības konference

    REFORMAS – KONKURĒTSPĒJAS UN IZAUGSMES ATSLĒGA
    2016. gada 28. septembrī

    KONFERENCES ATKLĀŠANA

    Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis

    IEVADREFERĀTS

    Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs

     

    I PANEĻDISKUSIJA

    VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANAS MODEĻA MAIŅA

    Vai finansējuma palielināšana vien atrisinātu Latvijas veselības aprūpes sistēmas problēmas? Latvijas veselības aprūpes finansēšanas modeļa nepilnības un iespējas tās novērst. Obligātās veselības apdrošināšanas ieviešana Latvijā: kādu modeli izvēlēties, kādi būs pacientu un visas sabiedrības ieguvumi?

    Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija

    Moderatore: Latvijas Televīzijas ziņu korespondente Līva Rauhvargere

     

    Diskusijas dalībnieki

    Latvijas Republikas veselības ministre Anda Čakša

    Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents, Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs Jānis Abāšins

    Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes maģistra studiju programmu prodekāne Daiga Behmane

    AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs Uldis Biķis

    SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs Māris Rēvalds

     

    II PANEĻDISKUSIJA 

    IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE: KĀ TO UZLABOT AR FINANŠU UN NEFINANŠU RISINĀJUMIEM?

    Smaguma centra maiņa no piedāvājuma puses (iestādes, pasniedzēji, skolotāji) uz pieprasījuma pusi (skolēni, studenti, darba devēji). Konkurētspējīga piedāvājuma izveide un efektīvas naudas ieguldīšanas nodrošināšana visos trijos izglītības līmeņos (vispārējā, profesionālā un augstākā izglītība).

    Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija

    Moderators: LNT Ziņu dienesta raidījuma vadītājs Mārtiņš Daugulis

     

    Diskusijas dalībnieki

    Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre Līga Lejiņa 

    Izglītības programmas "Iespējamā misija" direktors Kārlis Andersons

    Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors Toms Baumanis

    Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore Līga Meņģelsone

    Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore Ilze Vilkārse

     

  • Prezentācijas

    Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā

    Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja Ulda Rutkastes prezentācija "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".

     

    Prezentācija: Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga

    Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieka Mareka Gruškevica prezentācija " Izglītības reformas - konkurētspējas un izaugsmes atslēga", kas tika demonstrēta 2016. gada 28. septembrī Latvijas Bankas rīkotajā tautsaimniecības konferencē "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga".

  • Referenti un moderatori

    KONFERENCES REFERENTI UN MODERATORI

     

    IEVADREFERĀTS

    Ilmārs Rimšēvičs

    Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas Bankas prezidents kopš 2001. gada; pirms tam viņš bija Latvijas Bankas prezidenta vietnieks. Kā Latvijas Bankas prezidents viņš kopš 2014. gada ir Eiropas Centrālās bankas Padomes loceklis, bet kopš 2004. gada ir Eiropas Centrālās bankas Ģenerālpadomes loceklis. 20. gs. 90. gados viņš bija Latvijas Bankas valdes priekšsēdētājs. Ilmārs Rimšēvičs ir Latvijas pilnvarotais Starptautiskajā Valūtas fondā.

    Ilmārs Rimšēvičs ieguvis maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā Klārksona Universitātē (ASV) un bakalaura grādu ekonomikā un starptautiskajās tirdzniecības attiecībās Rīgas Tehniskajā universitātē. 

     

     

    I PANEĻDISKUSIJA

    VESELĪBAS APRŪPES FINANSĒŠANAS MODEĻA MAIŅA

    Uldis Rutkaste

    Uldis Rutkaste ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs. Viņa darba pienākumos ietilpst plašs risināmo jautājumu loks, t.sk. makro-ekonomiskās analīzes un pētniecības organizēšana, kā arī priekšlikumu izstrāde ekonomiskās politikas jomā un dalība ekonomiskās politikas debatēs ar Latvijas un starptautiskajām institūcijām.

    Uldis Rutkaste sāka darbu Latvijas Bankā 2002. gadā, bija ekonomists Monetārās politikas pārvaldē, vēlāk – vecākais ekonomists un galvenais ekonomists, kā arī Latvijas Bankas prezidenta padomnieks ekonomikas jautājumos. Pirms tam viņš strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamentā. No 2013. gada līdz 2015. gadam Uldis Rutkaste pildīja Ziemeļvalstu un Baltijas valstu grupas izpilddirektora vecākā padomnieka pienākumus Starptautiskajā Valūtas fondā.

    Uldis Rutkaste ieguvis ekonomikas maģistra grādu Latvijas Universitātē un diplomu Eiropas studijās Dienviddānijas Universitātē Odensē.

     

    Līva Rauhvargere

    Moderatore Līva Rauhvargere ir valsts SIA "Latvijas Televīzija" Ziņu dienesta žurnāliste un moderatore. Vairāku dokumentālo pārraižu autore un svētku tiešraižu vadītāja. Studējusi komunikācijas zinātni un žurnālistiku Latvijas Universitātes Sociālo zinātņu fakultātē un televīzijas žurnālistiku Danish School of Media and Journalism (Dānija). Līva Rauhvargere galvenokārt veido ziņu materiālus par izglītības, sociālajām un veselības tēmām.

     

    Anda Čakša

    Anda Čakša ir Latvijas Republikas veselības ministre. No 2014. gada marta līdz 2016. gada janvārim viņa bijusi Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas valdes locekle, no 2011. gada līdz 2016. jūnijam – Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētāja.

    Anda Čakša 1999. gadā absolvējusi Rīgas Stradiņa universitāti, iegūstot ārsta grādu, bet vēlāk apguvusi MBA veselības aprūpes vadības programmu un ieguvusi profesionālo maģistra grādu uzņēmējdarbības vadībā.

     

     

    Jānis Abāšins

    Jānis Abāšins ir Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents. Viņam ir plaša pieredze apdrošināšanas jomā Latvijā un ārvalstīs. Darbojies apdrošināšanā kopš 1993. gada kā Zviedrijas kompānijas Hansa Insurance Rīgas pārstāvniecības vadītājs, vēlāk pārveidojot šo kompāniju par AAS Trygg Hansa Latvia. Kopš 1998. gada darbojies Sampo grupā, sākumā vadot tās Maskavas pārstāvniecību un vēlāk kļūstot par AAS If Latvia valdes priekšsēdētāju. 2004.–2007. gadā Jānis Abāšins bija AAS BALTA valdes priekšsēdētājs. Pēc tam Jānis Abāšins pievienojās Elko grupai un bija tās vadītājs līdz 2009. gadam, kad sāka darboties kā privātais konsultants un investors.

    2003.–2007. gadā Jānis Abāšins bija Latvijas Apdrošinātāju asociācijas viceprezidents riska veidu apdrošināšanas jautājumos un kopš 2013. gada augusta ir tās prezidents, bet kopš 2016. gada maija – arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja valdes priekšsēdētājs.

     

    Behmane

    Daiga Behmane ir Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes prodekāne, izveidojusi un vada maģistra studiju programmu "Veselības vadība", ir lektore "Veselības aprūpes organizācijas", "Veselības ekonomikas", "Veselības tehnoloģiju novērtēšanas" un "Farmācijas politikas" studiju kursos. Daiga Behmane strādājusi veselības jomas valsts pārvaldes institūcijās no 1994. gada līdz 2011. gadam. Viņa vadījusi Zāļu cenu valsts aģentūru un Veselības ekonomikas centru, pārstāvējusi Latviju Eiropas Komisijas darba grupās, ir Pasaules Veselības organizācijas un Eiropas Komisijas eksperte veselības sistēmu un veselības ekonomikas jomās. Daiga Behmane ir Latvijas Veselības ekonomikas asociācijas valdes priekšsēdētāja.

    Daiga Behmane ieguvusi maģistra grādu vadībzinātnē un studējusi doktorantūrā Latvijas Universitātē, kā arī papildinājusi zināšanas veselības ekonomikā Londonas Ekonomikas augstskolā un Roterdamas Universitātē. 

     

    Uldis Biķis

    Uldis Biķis ir AS "Latvijas Finieris" padomes priekšsēdētājs. Viņš ir arī Latvijas Darba devēju konfederācijas viceprezidents, Baltijas Korporatīvās pārvaldības institūta valdes loceklis, SIA "VMF Latvija" padomes loceklis un Būvmateriālu ražotāju asociācijas valdes loceklis un pārstāv AS "Latvijas Finieris" vairākās citās profesionālajās un sabiedriskajās organizācijās.

    Uldis Biķis absolvējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes Meža fakultāti, iegūstot mežistrādes inženiera diplomu.

     

     

    Māris Rēvalds

    Māris Rēvalds ir SIA "Veselības centrs 4" valdes priekšsēdētājs, biedrības "Veselības aprūpes darba devēju asociācija" valdes priekšsēdētājs, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras Veselības komitejas priekšsēdētājs un Veselības aprūpes konsultatīvās padomes loceklis.

     

     

    II PANEĻDISKUSIJA 

    IZGLĪTĪBAS KVALITĀTE: KĀ TO UZLABOT AR FINANŠU UN NEFINANŠU RISINĀJUMIEM?

    Mareks Gruškevics

    Mareks Gruškevics ir Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes padomnieks un kopš 2015. gada jūnija konsultē ar izglītības politiku un cilvēkkapitāla attīstību saistītos jautājumos. 2006.–2012. gadā Mareks Gruškevics bijis Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretārs. Kopš 2013. gada viņš ir RADIO MARIJA LATVIJA valdes priekšsēdētājs, kopš 2014. gada – Latvijas Badmintona federācijas valdes priekšsēdētājs.

    Mareks Gruškevics 1999. gadā absolvējis Rīgas Tehnisko universitāti, iegūs-tot sociālo zinātņu bakalaura grādu ekonomikā, bet 2014. gadā Rīgas Juridis-kajā augstskolā ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu tiesībās un finansēs.

     

    Mārtiņš Daugulis

    Moderators Mārtiņš Daugulis ir Latvijas Neatkarīgās televīzijas (LNT) žurnālists un rīta programmas "900 sekundes" moderators. Viņš ir Rīgas Stradiņa universitātes lektors un vada bakalauru programmu "Politika un politiskā komunikācija". Mārtiņš Daugulis veic pedagoģisko darbu arī Latvijas Tiesnešu mācību centrā un Rīgas Juridiskajā augstskolā vieslektora kapacitātē. Kopš 2013. gada Mārtiņš Daugulis ir Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks un veic zinātniski pētniecisko darbu komunikācijas formu un digitālās un stratēģiskās komunikācijas analīzes jomā. Viņš bijis Eiropas Parlamenta deputāta padomnieks un strādājis Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijā.

    Nolūkā iegūt doktora zinātnisko grādu politikas zinātnē Mārtiņš Daugulis gatavo promocijas darbu par Ķīnas Tautas Republikas stratēģisko komunikāciju starptautiskajās attiecībās. Rīgas Stradiņa universitātē viņš ieguvis sociālo zinātņu maģistra grādu politikas zinātnē, specializējoties starptautiskajās attiecībās. Komunikācijas prasmes Mārtiņš Daugulis apguvis meistarklasēs Latvijā un ārvalstīs, tās attīstot arī kā dažādu pasākumu vadītājs un moderators.

     

    Līga Lejiņa

    Līga Lejiņa ir Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāre. Pirms tam viņa bija Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas valsts sekretāra vietniece – Politikas iniciatīvu un attīstības departamenta direktore.

    Darbu valsts pārvaldē viņa uzsākusi 1995. gadā Valsts izglītības attīstības aģentūrā. No 2004. gada viņa vadījusi Valsts izglītības attīstības aģentūras Eiropas Sociālā fonda ieviešanas daļu un no 2007. gada – Struktūrfondu koordinācijas departamentu. No 2010. gada Līga Lejiņa bijusi Valsts izglītības attīstības aģentūras direktora vietniece, bet no 2011. gada strādājusi Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijā par Struktūrfondu ieguldījumu departamenta vadītāja vietnieci.

    Līga Lejiņa absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.

     

    Kārlis Andersons
    Kārlis Andersons
    ir izglītības programmas "Iespējamā misija" direktors. Viņš absolvējis Rīgas Ekonomikas augstskolu un vairāk nekā 10 gadu vadījis tehnoloģiju uzņēmumus. Pieredzi izglītības jomā viņš guvis, iesaistoties dažādos izglītības projektos un Latvijas Universitātē iegūstot maģistra grādu pedagoģijā. Kopš 2016. gada Kārlis Andersons pievienojies izglītības programmas "Iespējamā misija" komandai, lai nodrošinātu kvalitatīvu izglītību katram bērnam Latvijā.

     

    Toms Baumanis

     

    Toms Baumanis kopš 2012. gada ir Rīgas Stradiņa universitātes attīstības prorektors. Viņš 1999. gadā bijis šīs universitātes lektors, bet 2008.–2012. gadā – rektora padomnieks.

    Toms Baumanis 1999.–2006. gadā bijis Pasaules Bankas Latvijas biroja projektu vadītājs un komunikācijas un sabiedrisko attiecību vadītājs, 2006.–2012. gadā – SIA magnētiskās rezonanses centra "DiaMed" valdes priekšsēdētājs, kopš 2013. gada – SIA "Nukleārās medicīnas centrs" valdes loceklis, kopš 2014. gada – SIA "Stomatoloģijas institūts" valdes loceklis. 1999.–2004. gadā viņš bijis Latvijas Institūta padomes priekšsēdētājs, bet 1993.–1999. gadā strādājis Latvijas Republikas Ārlietu ministrijā.

    Toms Baumanis 1993. gadā absolvējis Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti vēstures specialitātē, ieguvis starptautisko attiecību maģistra grādu Latvijas Universitātē (1995) un biznesa administrācijas maģistra grādu Rīgas Biznesa skolā (2008).

     

    Līga Meņģelsone

    Līga Meņģelsone ir Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektore kopš 2011. gada augusta. Viņa pārstāv uzņēmēju intereses dialogā ar Latvijas Republikas Saeimu, Ministru kabinetu, tirdzniecības organizācijām un reģionālajiem partneriem Latvijas, starptautiskā un Eiropas Savienības līmenī izglītības, reģionālās attīstības, nodarbinātības, darba tiesību, tautsaimniecības, sociālās drošības un veselības aizsardzības jautājumos. Iepriekš vadījusi ar plašsaziņas līdzekļiem saistītus uzņēmumus – ziņu aģentūru BNS un izdevniecību "Dienas Žurnāli".

    Līga Meņģelsone ir biedrības "Līdere" valdes locekle. Šī biedrība apvieno Latvijas sievietes – uzņēmējas un savas darbības jomas profesionāles. Viņa konsultē uzņēmumus mārketinga un uzņēmējdarbības attīstības jautājumos. Līga Meņģelsone ir Rīgas Hanzas Rotari kluba biedre.

     

    Ilze Vilkārse

    Ilze Vilkārse kopš 1998. gada ir Jelgavas Spīdolas ģimnāzijas direktore, bet darbu tajā kā mākslas, tehniskās grafikas un kulturoloģijas skolotāja sākusi 1992. gadā. Kopš 2011. gada Ilze Vilkārse ir Latvijas izglītības vadītāju asociācijas valdes locekle, veikusi vairākus valsts mēroga un reģionālus pētījumus par izglītības jautājumiem un piedalījusies gan Latvijas Republikas Izglītības un zinātnes ministrijas, gan alternatīvā pedagogu atalgojuma modeļa izstrādē. Ilze Vilkārse darbojas izglītības programmas "Iespējamā misija" Direktoru klubā, ar skolas komandu 2016. gadā piedalījusies mācību programmas "Samsung Skola nākotnei. Jaunais skolēns" finālā. Jelgavas Spīdolas ģimnāzija saņēmusi Latvijas Universitātes 2015. gada Skolu balvu par ieguldījumu skolēnu sagatavošanā studijām šajā augstskolā.

    Ilze Vilkārse 1989. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmiju. Viņa studējusi Latvijas Kultūras akadēmijā un 2006. gadā Latvijas Universitātē ieguvusi izglītības zinātņu maģistra grādu.

  • Atskats uz konferenci

    #reformasLV jeb kādēļ Latvijas Banka stūrgalvīgi bāž degunu pulvera mucā

    Strukturālo reformu nepieciešamība jau skaļi daudzināta iepriekšējās divās Latvijas Bankas konferencēs, kam gan runāt par to vēlreiz – 28. septembrī? Pēc pirmajām divām reizēm kādam varēja likties, ka vienkārši pārmijam sliedes valdības virzienā – mums lūk, monetārā politika ir vienīgā veselā taburetes kāja; ja tautsaimniecība klibo, tad neizdarītais valdības lauciņā - nomazgājam rokas nevainībā. Tagad pat sīkstākajam skeptiķim skaidrs, ka no sākta gala mūsu uzstādījums bija kopīgs rezultāts – Latvijas tautsaimniecības attīstība jeb dzīves līmeņa pieaugums ikvienam.

     

    Show me the money!*

    Virsraksta citāts ir no 20 gadus senas filmas, kurā kolorīts filmas varonis uz tukšām pļāpām vienmēr atbildēja "Parādi man naudu" [1]. Labs sauklis, kas nāca prātā, klausoties Latvijas Bankas ikgadējo tautsaimniecības konferenci. Mums būtu vērts šo citātu izmantot biežāk, jo kāda jēga diskusijām, ja nav skaidrs, no kurienes (un attiecīgi - cik daudz) būs nauda?

  • Priekšlikumi veselības nozares reformām

    Ar Latvijas Bankas ekspertu izstrādātajiem priekšlikumiem veselības aprūpes sakārtošanai – detalizētu koncepciju  - var iepazīties šeit.

APA: (2018, 10. dec.). Latvijas Bankas konference 2016: "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1695
MLA: "Latvijas Bankas konference 2016: "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 10.12.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/1695>.

Komentāri ( 6 )

  • marissem

    04.09.2016 19:38

    Te tiek domāts par cilvēka bezbeļņas saglabāšanu. Netiek domāts par pašu galveno. Par Dzīves sākumu no bērna dzimšanas . Par Jaunu dardba ģimeņu nodrošināšanu ar dzīvojamo platību un par iktienas darba nodrošināšanu ģimenēm un darba pienākuma pildošiem cilvēkiem. Es vispār uzskatu kad visas latvijas bankas jāparvērš par valsts bankām. lai nauda paliek valstī.Ja to nevar tad visas ārzemju bankas ie jjālikvidē,vai jāslēdz. Cilvēki bēg un bēgs no valsts ja neko neuzlabos cilvēka labklājību. Ieguldiet naudu cilvēkos, tā pat tā nauda atnāks atpakaļ valstī.Valsts bankām jādod jaunām ģimenē izauksmes iespējas, Jau pirmkārt nodrošinot ar dzīvesvietu.

  • Arturs

    25.09.2016 11:20

    Nosauciet valsti kur ekonomiskais izrāviens būtu noticis uz izcilas izglītības un kvalifikācijas bāzes ! Tādas nebija ne Dienvidkorejā ,ne Singapūrā ,ne Ķīnā un pat ne Īrijā ,kā labākajā veiksminieces piemērā ES. Gluži pretēji, somu Nokia sabruka ne jau izglītības un kvalifikācijas trūkuma rezultātā ,Zviedru Volvo pārdeva ķīniešiem ,likvidē Ericson mobīlo telefoniju. Vai tad zviedriem izglītība slikta ? Un kāpēc ASV apstrādājošajā rūpniecībā nodarbināto skaits no 1979.g. maksimuma -19,6 miljoni ir samazinājies līdz 12,3 miljoniem 2015.g. statistiskajā ziņojumā (US Bureau of Labor Statistics) ,taču ne sliktās izglītības dēļ ! Izglītība ir svarīga ,bet nedrīkst jūgt zirgu ratu aizmugurē.Vispirms ir jāieliek jaunā ievirzes pamati ,tad jaunatne zinās kādu specialitāti apgūt . Un vēl svarīgāk būtu juristiem apgūt so jauno specifiku ,lai juridiski savlaicīgi formulētu un arī pārvarētu intucionālās likumdošanas inerci un tās radītos attīstību bloķējošos un jau novecojušos visdažādākā rakstura likumdošanas un regulējošos aktus.

  • Arturs

    25.09.2016 12:21

    Savlaicīgi un interesanti būtu veikt konkrētus pētījumus un ieņemt mūsu pozīciju norvēģu profesora Ērika S . Reinerta teiktā sakarā ,proti , izglītība ,to iegūstot valstī bez attiecīgas ekonomiskās attīstības līmeņa ,viennozīmīgi veicina palielinātu emigrāciju.

  • Dins

    27.09.2016 15:24

    Kopš kura laika Latvijas Banka ir atbildīga par veselības nozari?

  • Egita Arbidāne

    27.09.2016 16:13

    Pašlaik Latvijas tautsaimniecībā ir vērojamas problēmas ar darbaspēka pieejamību. Arvien lielāka nozīme ir darbaspēka kvalitātei – gan pienācīgai veselības aprūpei, kuras pieejamība pašlaik diemžēl ir ierobežota, gan prasmju un kvalifikācijas celšanai, kam nepieciešama moderna un konkurētspējīga izglītības sistēma. Latvijas ekonomikas konkurētspēja un izaugsmes potenciāls ir paaugstināms tikai vienā veidā, ieguldot cilvēkos.

    Latvijas Banka par nepieciešamajām pārmaiņām ir gatava ne tikai teorētiski spriest, bet arī dot savu ekspertu ieguldījumu konkrētu priekšlikumu izstrādē. Ar Latvijas Bankas izstrādātajiem priekšlikumiem varat iepazīties šeit: https://www.makroekonomika.lv/latvijas-bankas-priekslikumi-veselibas-ap…

    Vai arī rīt, skatoties konferenci "Reformas – konkurētspējas un izaugsmes atslēga" tiešraidē vietnē www.makroekonomika.lv (no plkst. 9.00)

  • Juris

    27.09.2016 23:31

    Latvijas nākotni lielā mērā nosaka zinātnes un augstākās izglītības spēja iekļauties jauno tehnoloģiju izstrādāšanas un pielietošanas procesā. Bez nopietna valsts atbalsta zinātnei atpalicība ekonomikā ir nenovēršama. Plānoju piedalīties diskusijās par izglītības reformu, kura var nodrošināt valsts attīstību.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up