26.08.2015.

Latvijas eksporta vezums: uz priekšu iet, bet lēnām

Latvijai, kas ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, eksports ir viens no svarīgākajiem tautsaimniecības izaugsmes balstiem. Neskatoties uz zemo kopējo pieprasījumu ārējos tirgos un sarežģīto ģeopolitisko situāciju austrumu kaimiņvalstīs, Latvijas preču eksports 2014. gadā spēja saglabāt ne tikai 2013. gada apjomus, bet uzrādīja arī 2.3% kāpumu. Kas nodrošina Latvijas eksporta noturēšanos "virs ūdens" pat nelabvēlīgos ģeopolitiskos apstākļos? Par to šajā rakstā.

Par spīti Krievijas pieprasījuma kritumam un rubļa kursa samazinājumam, kā arī lēnajai un nevienmērīgajai eiro zonas valstu attīstībai arī šā gada pirmajos piecos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir pieaudzis par 2.0%. Pēc krīzes Latvijas eksporta atkopšanos nodrošināja gan cenas, gan reālie apjomi; šobrīd cenas ir kritušās un eksporta kāpumu galvenokārt nodrošina fiziskā apjoma pieaugums (skat. 1. att.).

1. attēls.

20 gadu laikā pieaugusi ne tikai Latvijas preču vērtība, bet Latvija ir bijusi arī starp līderēm eksporta tirgus daļu pieaugumā, kas Latvijas gadījumā šo gadu laikā ir pat trīskāršojušās (skat. 2. att.).

 

2. attēls. Preču eksporta tirgus daļas pasaules importā (indekss, 2002=100)

Preču eksporta tirgus daļas pasaules importā (indekss, 2002=100)

Avots: CSP, PTO, Latvijas Bankas aprēķini

 

Eksporta tirgus daļu pieaugums pasaules importā apstiprina preču eksporta konkurētspēju, jo tirgus daļu palielināšanās liecina par ražotāju veiksmīgu darbību starptautiskajos tirgos. Eksporta tirgus daļu aprēķināšanai tiek izmantoti Centrālā statistikas pārvalde (CSP), Eurostat, Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) dati.  Lai gan pēdējo divu gadu laikā preču eksporta kāpums nebija mērāms ar divcipara skaitli, Latvijas eksportētāju konkurētspēja ir saglabājusies salīdzinoši noturīga, kas, ņemot vērā salīdzinoši neskaidro ārējo vidi, ir vērtējams atzinīgi.

Vispirms par pozitīvajiem faktoriem, kas līdz šim ir palīdzējuši Latvijas eksportētājiem noturēt tirgus daļas pat, neskatoties uz vājo pieprasījumu ārējā vidē. Pirmkārt, Latvijas eksportētāju priekšrocība ir spēja izmantot Latvijas kā mazas un elastīgas ekonomikas iespējas, kas ļauj salīdzinoši ātri un viegli pielāgoties izmaiņām ārējā pieprasījumā. Veicot aprēķinus par noteiktu preču eksporta tirgus daļām, tajās grupās, ko galvenokārt importē mūsu galvenās eksporta partnervalstis, redzams, ka Latvijas eksportēto preču grupu īpatsvars tajās ir ļoti niecīgs – ap 0.1% un vēl mazāks valstu galveno preču grupu importā (izņemot Igauniju un Lietuvu). Piemēram, Vācijas importā, kur gandrīz trešo daļu jeb 33% aizņem mehānisko iekārtu un transporta aprīkojuma ievedums, Latvijas ievesto mehānisko iekārtu īpatsvars ir tikai 0.04% no visa šīs preču grupas importa Vācijā. Latvijas eksportētāju piedāvājums kopējā tirgū ir neliels, tāpēc daudz elastīgāks un vieglāk pārorientējams.

Otrkārt, Latvijas preču eksporta struktūra ir pietiekoši diversificēta gan attiecībā uz eksporta preču klāstu, gan arī uz tirdzniecības partneriem – noieta valstīm. 2000. gadā gandrīz 40% no Latvijas preču eksporta veidoja koksne un tās izstrādājumi, bet jau 2010. gadā to īpatsvars eksportā nokrities uz pusi – zem 20%. Pašlaik galvenie Latvijas preču eksporta balsti (skat. 3. att.) ir kokrūpniecības un lauksaimniecības produkcija, pārtikas produkti, mehānismi un elektroiekārtas (daļa re-eksports).

 

3. attēls. Preču eksporta struktūra, %

Preču eksporta struktūra, % 

 Avots: CSP


Lai gan Latvijas galvenais un tradicionālais eksporta tirgus joprojām ir Eiropas Savienības (ES) valstis (2014. gadā 73% no visa eksporta), Latvijas preču eksporta “karte” ir pietiekami plaši izvērsta (skat. 4. att.). Latvijas eksporta noieta tirgu ģeogrāfija ar katru gadu paplašinās. 1995. gadā Latvija eksportēja uz 92 valstīm, bet 2014. gadā Latvijas preču eksports sasniedza jau 202 valstis. Paralēli Eiropas valstīm eksportētāji arvien vairāk saskata lielu eksporta potenciālu trešajās pasaules valstīs un meklē iespējas palielināt eksportu ne tikai jau labi zināmos, bet arī līdz šim mazāk apgūtos tirgos.  Piemēram, 2014. gadā Latvijas eksporta tirgu papildinājušas vairākas eksotiskas valstis, piemēram, Madagaskara, Burkinafaso, Maroka, Libērija, Nigērija, Kongo Demokrātiskā Republika, Čada, Togo, Paragvaja un citas. Galvenie Latvijas preču eksporta tirgi gan vairākus gadus saglabājas diezgan nemainīgi un arī 2014. gadā tie bija Lietuva (18.4% no visa eksporta), Igaunija (11.8%), Krievija (10.7%), Vācija (6.9%) un Polija (6.5%).

 

4. attēls.

Latvijas uzņēmēji ir spējuši spītēt apstākļu pasliktinājumam eksporta tirgos. Laikā, kad ekonomiskās izaugsmes temps parādu krīzes ietekmē ir būtiski krities daudzās ES valstīs, samazinot arī šo valstu pieprasījumu pēc importa, Latvijas uzņēmēji ir ne tikai noturējušies, bet pat kāpinājuši savas eksporta tirgus daļas tirdzniecības partnervalstu importā. Dati to apliecina, – lai gan kopējais ES valstu imports kopš aizvadītā gada gandrīz nav pieaudzis, Latvijas eksporta tirgus daļas ir saglabājušas augšupvērstu tendenci gan ES28, gan vairākās Latvijas galvenajās tirdzniecības partnervalstīs, piemēram, Lielbritānijā, Krievijā, Zviedrijā, Lietuvā un Dānijā (skat. 5. att.).

 

5. attēls. Latvijas eksporta attiecība pret galveno tirdzniecības partnervalstu importu (slīd. vid. %, 2012. g. 1.cet.– 2015. g. 1.cet.)

Latvijas eksporta attiecība pret galveno tirdzniecības partnervalstu importu

Avots: Eurostat un CSP dati, Latvijas Bankas aprēķini


Papētot tuvāk tās preču grupas, kuru eksports nodrošina tirgus daļu noturīgumu, redzams, ka tirgus daļu "uzvedība" pa valstīm atšķiras. Piemēram, preču eksporta tirgus daļas pieaugumu Lietuvas kopējā importā galvenokārt nodrošināja minerālproduktu, dzīvnieku un augu tauku, dzērienu un tabakas tirgus daļu kāpums. Zviedrijā eksporta tirgus daļas pieauga praktiski visās preču grupās, turklāt eksportā uz Zviedriju samazinājās neapstrādāto materiālu (galvenokārt koksnes) īpatsvars, bet pieauga rūpniecības preču, mehānismu un elektroiekārtu eksporta īpatsvars. Igaunijas importā saruka praktiski visu preču eksporta tirgus daļas. Tirgus daļas Vācijā saruka gandrīz visām preču grupām, t. sk., visstraujāk pārtikai, bet pieauga mehānismu un transporta iekārtu tirgus daļas. Polijā strauji saruka tirgus daļas pārtikai un lauksaimniecības produktiem, bet pieauga neapstrādātiem materiāliem, mehānismiem un transporta iekārtām, minerālvielām, dzīvnieku un augu eļļām, dažādiem izstrādājumiem. Tirgus daļas Lielbritānijā pieauga gandrīz visām preču grupām, izņemot pārtiku un lauksaimniecības produktus. Turklāt eksporta tirgus daļas Lielbritānijas importā galvenokārt pieauga tajās preču grupās, kas līdz šīm Lielbritānijas eksportā bija ar mazāku īpatsvaru – ķīmiskās rūpniecības ražojumiem, mehānismiem un transporta iekārtām. Jāatzīmē, ka pēdējo gadu laikā arī galveno partnervalstu importā Latvijas eksporta preču klāsts kļūst arvien diversificētāks.

Jāņem vērā, ka Latvijas eksportējošo nozaru specifika ir ļoti atšķirīga, respektīvi, dažas nozares nevar ātri aizstāt kritumu vienā tirgū ar pārdošanas palielinājumu citos. Viena no šādām nozarēm ir pārtikas nozare, kurā jauna eksporta tirgus meklējumi nedod ātrus rezultātus. Pārtikas eksportā jauna tirgus apgūšanai nepieciešamas laikietilpīgas procedūras, kas saistītas ar dažādām pārbaudēm, atļaujām, sertifikātiem un tamlīdzīgi. Tomēr Latvijas uzņēmumi nav kūtri, jo jau tagad vairāki pārtikas nozares uzņēmumi ir uzsākuši eksportu uz Ķīnu. Aprīļa beigās un maija sākumā "zaļo gaismu" eksportam uz Ķīnu ir saņēmuši piena un zivju produkcijas eksportētāji. Lai gan Latvijas ražotājiem Ķīna nebūs 100% Krievijas alternatīva, tomēr Ķīnas tirgus ir ar milzīgu potenciālu. Ķīna ir tāls un grūts tirgus, kurā iekļūšana ilgst vairākus mēnešus (pat gadus), tomēr eksports uz šo valsti var būt ļoti pelnošs un ilgtspējīgs, it īpaši, pārtikai, dizaina priekšmetiem un zaļajai enerģijai.

Un vēl… Latvijas ražotāju konkurētspējas noturīguma pamatā ir Latvijas ražotāju kapacitātes palielināšanās pasaules tirgū, piedāvājot augstas kvalitātes, ekoloģiskus un konkrētas nišas produktus. Lai gan augsto tehnoloģiju nozaru īpatsvars Latvijas preču eksportā joprojām nav liels, tomēr ar katru gadu Latvijas preču eksportā pieaug augsto tehnoloģiju ražojumu īpatsvars – saskaņā ar Eurostat datiem līdz 11.3% no visa eksporta 2014. gadā un 13.0% 2015. gada 1. ceturksnī (no 7.7% 2011. gadā).

Tomēr, 2. attēlā ir manāma vēl kāda ne tik pozitīva tendence – līdz šim straujais Latvijas eksporta tirgus daļu pieaugums pēdējos divos gados praktiski ir apstājies, turpretī pārējo valstu, izņemot Igauniju un Lietuvu, tirgus daļas pieauga daudz straujāk. Kas pēdējos gados ir bremzējis Latvijas konkurētspēju??

Kā redzams 2. attēlā, tad arī Igaunijas eksporta tirgus daļu dinamikā ir vērojama līdzīga tendence kā Latvijai, bet Lietuvā tirgus daļas ir pat sarukušas.Tas liek domāt, ka galvenie "sprunguļi" tirgus daļu kāpināšanā visām trijām Baltijas valstīm bija tieši Krievijas (kas Baltijas valstīm ir būtiska tirdzniecības partnervalsts) pieprasījuma kritums, t.sk. Krievijas embargo un rubļa vērtības samazināšanās.To noteikti ir ietekmējusi pēdējo gadu vājā ekonomiskā attīstība eiro zonā un ģeopolitiskā situācija, kuras dēļ investori ir piesardzīgi un neizvēlas veikt būtiskus ieguldījumus ražošanas attīstībai Baltijas valstīs.

 

6. attēls. Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā atsevišķās preču grupās (2000=100)

Latvijas eksporta tirgus daļas pasaules importā atsevišķās preču grupās

Avots: PTO, LB aprēķini


Diemžēl detalizētāki statistikas dati preču grupu griezumā par tendencēm pasaules tirgū ir pieejami tikai līdz 2013. gadam. Tomēr arī šeit (skat. 6. att.) jau redzams, kas ir galvenais Latvijas eksporta tirgus daļu kāpuma bremzētājs. Pirmkārt, eksporta tirgus daļu pieaugumu būtiski ietekmēja dzelzs un tērauda izstrādājumu eksporta sarukums, kas galvenokārt saistīts ar A/S KVV "Liepājas metalurgs" dīkstāvi kopš 2013. gada maija. Savukārt pārtikas cenu kritums globālajā tirgū ir nelabvēlīgi ietekmējis Latvijas lauksaimniecības produktu eksporta vērtību. Līdz ar militāro spēku izvešanu – no 2013. gada būtiski saruka NATO kravu eksports uz Afganistānu. Tādējādi samazinājās gan Latvijā ražoto preču (piemēram, graudu), gan naftas produktu eksports (re-eksports) uz šo valsti, kas 2011. un 2012. gadā deva būtisku artavu kopējā eksporta kāpumā. Tomēr, kā liecina tirgus daļu pieaugums šajā preču grupā, eksportētāji ir atraduši citus noieta tirgus un spējuši saglabāt tirgus daļu kāpumu šajās preču grupās.

Latvijas preču eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma ir investīcijām, kas nepieciešamas uzņēmumu ražīguma uzlabošanā un jaudu palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu produktu ražošanā.  Tas uzlabo konkurētspēju un rada produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī palīdz jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā. Diemžēl investīcijas pēdējo gadu laikā bijušas diezgan vājas gan mašīnās un iekārtās, gan ēkās un būvēs. Tāpat ārvalstu tiešo investīciju aktivitāte (ĀTI) ir zema un kopš 2012. gada trīs gadus pēc kārtas ĀTI neto plūsmas pieauguma tempi ir sarukuši: 2012. gadā ĀTI neto plūsma bija 3.9%, 2013. gadā 2.9%, bet 2014. gadā tikai 1.5% no IKP. Investīciju zemo aktivitāti visdrīzāk noteica ģeopolitiskā situācija austrumu kaimiņvalstīs, negatīvi ietekmējot uzņēmēju noskaņojumu un paaugstinot nevēlēšanos uzņemties papildu risku.

Vājāka pieprasījuma apstākļos un Krievijas embargo ietekmē ES valstu tirgos konkurence ir saasinājusies un Latvijas eksportējošo uzņēmumu tirgus daļas kāpināt kļūst arvien grūtāk. ES tirgus ir diezgan piesātināts ar daudzu vietējo uzņēmumu produkciju un, neskatoties uz vienotā tirgus būtību, tajā pastāv dažādu valstu īstenotie protekcionisma elementi. Turklāt, skatoties no globālā aspekta, ES valstu ekonomika ir salīdzinoši lēni augoša, kā rezultātā tās īpatsvars pasaules tirgū samazinās. Lai nākotnē spētu palielināt eksporta apjomus, arvien būtiskāka loma būs spējai turpināt kāpināt uzņēmumu produktivitāti, pilnveidojot cilvēkkapitālu un tehnoloģijas. Bet, lai to paveiktu, nepieciešamas inovācijas un ieguldījumi izglītībā un zinātnē, diemžēl līdz šim Latvijā ieguldījumi šajā nozarē ir bijuši ļoti zemi. Lai eksportētāji spētu kāpināt tirgus daļas, Latvijas eksporta izaugsmes saglabāšanā nozīmīga loma būs investīcijām uzņēmumu ražīguma palielināšanā, jaunu tehnoloģiju izmantošanā, inovatīvu un nišas produktu ražošanā, uzlabojot savu konkurētspēju un radot produkciju ar augstāku pievienoto vērtību, kā arī jaunu un esošo eksporta tirgus paplašināšanā ārpus ES, piemēram, ASV un Āzijas valstīs. 

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Latvijas eksporta vezums: uz priekšu iet, bet lēnām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/258
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas eksporta vezums: uz priekšu iet, bet lēnām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/258>.

Līdzīgi raksti

Up