09.02.2017.

Latvijas eksports turpina mērķtiecīgi "rāpot" uz priekšu

Foto: Shutterstock
Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2016. gada decembrī Latvijas preču ārējās tirdzniecības apgrozījuma vērtība salīdzinājumā ar novembri saruka par 2.6%, preču eksportam samazinoties par 8.8%, bet importam palielinoties par 11.4%. Salīdzinājumā ar 2015. gada decembri preču eksporta un importa vērtība uzrādīja pozitīvu izaugsmi attiecīgi par 7.6% un 11.4%, kas ir vērtējams kā labs sniegums.

2016. gadā preču eksporta vērtība ir saglabājusies gandrīz iepriekšējā  gada līmenī – samazinājums tikai par 0.3%, bet preču importa vērtība ir sarukusi par 1.7% salīdzinājumā ar 2015. gadu. Kopumā vērtējot Latvijas preču ārējās tirdzniecības aktivitāti 2016. gadā, to varētu salīdzināt ar rāpošanu, kas neizraisa sajūsmu, bet pie esošiem apstākļiem ir pat slavējama.

No vienas puses, skaitļi nav īpašu uzslavu vērti, jo nominālais preču eksports ir samazinājies, tomēr tas galvenokārt noticis globālo cenu krituma ietekmē un sarūkot reeksportam, kam ir salīdzinoši liels īpatsvars Latvijas preču eksporta struktūrā.

2016. gadā preču eksporta apjomi jeb reālais preču eksports ir uzrādījis pat nelielu pieaugumu, kas jāvērtē atzinīgi, ņemot vērā vājo ārējo pieprasījumu un konkurences palielināšanos ārējos tirgos. Vairāku nozaru (pārtikas, koksnes, farmācijas, būvmateriālu u.c.) pārstāvji, novērtējot 2016. gada rezultātus, atzinuši, ka

ir spējuši uzlabot savas pozīcijas esošajos eksporta tirgos un apguvuši jaunus noieta tirgus savai produkcijai. To apliecina arī Latvijas tirgus daļu pieaugums pasaules importā.

2016. gadā pozitīvu devumu preču eksportā sniedza lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu, transportlīdzekļu un mēbeļu eksporta pieaugums. Savukārt negatīvi preču eksporta izaugsmi ietekmēja galvenokārt preču grupas ar lielāko reeksporta īpatsvaru - minerālproduktu, mehānismu un elektroiekārtu, parastā metāla un tekstila izstrādājumu eksporta kritums.

Valstu griezumā – lielākais pozitīvais devums 2016. gadā bija eksporta pieaugumam uz Vāciju, Zviedriju, Dāniju, Lielbritāniju, Igauniju, Nīderlandi, Uzbekistānu, Ukrainu, Somiju u.c.

Preču imports 2016. gadā turpināja stagnēt jau ceturto gadu pēc kārtas. Lai gan preču importa vājāka izaugsme turpināja uzlabot preču ārējās tirdzniecības bilanci, importa samazināšanās ir saistīta ar lēno eksporta attīstību, vāju investīciju aktivitāti un naftas cenu kritumu.

2017. gada prognozes pasaules ekonomiskajai attīstībai ir pozitīvas, bet pieticīgas. Notikumi ārējā vidē joprojām ir ļoti grūti prognozējami gan ģeopolitisko notikumu kontekstā, gan saistībā ar ASV politikas maiņu un gaidāmām vēlēšanām vairākās Eiropas Savienības (ES) valstīs. 2017. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pārsvarā balstās uz cerībām par ES fondu finansējumu plūsmu atjaunošanos, kā arī uz labvēlīgāku ārējā pieprasījuma attīstību, kas varētu atjaunot investīciju aktivitāti un paātrināt ekonomikas izaugsmes tempu.

2016.gada nogalē un arī 2017. gada janvārī bija vērojams ES valstu ekonomiskā sentimenta indeksa (ESI) pieaugums. Arī apsteidzošie rādītāji liecina, ka Latvijas ārējās tirdzniecības partnervalstīs IKP izaugsme varētu būt nedaudz straujāka, nekā prognozēts iepriekš. Tas ļauj cerēt uz ārējā pieprasījuma pieaugumu.

Krievijas sankciju un pieprasījuma krituma negatīvā ietekme Latvijas eksportā ir mazinājusies, tomēr pilnībā to kompensēt ar jauniem noieta tirgiem uzņēmējiem vēl nav izdevies. Lai gan 2016. gada otrajā pusē Brexit balsojuma ietekmē pieprasījuma kritums no Lielbritānijas netika novērots, tomēr par nākotni pēc Lielbritānijas izstāšanās no ES joprojām pastāv neskaidrība.

Latvijas uzņēmēji, tai skaitā eksportētāji, bieži ir spējuši apliecināt savu elastību dažādu problēmu pārvarēšanā un demonstrējuši spēju pielāgoties pieprasījuma izmaiņām. Tomēr ražīguma, konkurētspējas un  Latvijas eksporta potenciāla palielināšanai ir nepieciešama stabila nodokļu sistēma, produktīvas investīcijas, reāls un aktīvs valsts atbalsts, mazinot birokrātisko slogu un veicinot sadarbību gan ar pašreiz nozīmīgākajām tirdzniecības partnervalstīm, gan ar Skandināvijas valstīm un vēl pilnībā neapgūtiem tirgiem. Piemēram, uz Uzbekistānu, Kazahstānu, Baltkrieviju u.c., tāpat citām Āzijas valstīm (Ķīnu, Japānu, Dienvidkoreju), Melnās jūras reģionu, kā arī Irānu, Indiju, kur vēl nav apzinātas un izmantotas visas piedāvātās iespējas. 

Arī sīvas konkurences un vāja pieprasījuma apstākļos mērķtiecīga darbības pārstrukturizācija, preču un tirgus diversifikācija, var nest pozitīvu rezultātus uzņēmumu darbībā un eksportā.

Ir teiciens, ka "to, kas virzās uz priekšu, ir grūtāk panākt nekā, to, kas stāv uz vietas". Tāpēc preču eksportam jāturpina mērķtiecīgi "rāpot" un pamazām jāceļas kājās!

APA: Pelēce, D. (2019, 21. nov.). Latvijas eksports turpina mērķtiecīgi "rāpot" uz priekšu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/2743
MLA: Pelēce, Daina. "Latvijas eksports turpina mērķtiecīgi "rāpot" uz priekšu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/2743>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up