30.10.2017.

Latvijas tautsaimniecība uzņēmusi raitu soli, liecina IKP ātrais novērtējums

Foto: Shutterstock
Kopš pagājušā gada beigām vērotais straujais iekšzemes kopprodukta (IKP) izaugsmes temps, kas licis celt tautsaimniecības attīstības prognozes, 3. ceturksnī ir turpinājis augt. Pieauguma temps vairākās nozarēs paātrinājies salīdzinājumā ar 2. ceturksni.

Saskaņā ar Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) ātro novērtējumu IKP 2017. gada 3. cet. salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni pieaudzis par 1.5% (salīdzināmajās cenās, sezonāli izlīdzināti dati). Salīdzinājumā ar 2016. gada 3. ceturksni IKP kāpis par 5.8% (neizlīdzinātos datos). Veicot kalendāro izlīdzināšanu, kāpums ir vēl lielāks (6.2%). Lielākas bāzes ietekmē izaugsme turpmāk visdrīzāk būs zemāka, nekā novērojām līdz šim.

Arī mazumtirdzniecības aktivitāte turpina augt, to rāda gan 3. ceturkšņa reālā apgrozījuma dati, gan mazumtirdzniecībā pievienotās vērtības kāpums (+5%). CSP dati par mazumtirdzniecības apgrozījuma pārmaiņām septembrī un 3. ceturksnī turpina uzrādīt lielāko pozitīvo devumu no tirdzniecības uzņēmumiem, kuri tirgo pārtiku, kā arī no uzņēmumiem, kuri pamatā pārdod mājsaimniecības piederumu un mājokļa labiekārtošanas preces.

Mazumtirdzniecības kāpums liecina par stabilu pirktspējas un patēriņa kāpumu. Tomēr, lai gan patērētāju noskaņojums pēc Eiropas Komisijas datiem ir ievērojami optimistiskāks nekā gada sākumā, uzlabojums 3. ceturksnī apstājās.

Topošie nozares attīstības projekti liecina, ka mazumtirdzniecības aktivitāte arvien vairāk koncentrēsies lielākos centros, tirgotājiem izmantojot intensīvāku patērētāju plūsmu, kā arī taupot uz atsevišķām izmaksām. Tas nav mazsvarīgi, ņemot vērā, ka palielinātai nozares kapacitātei būs nepieciešamas arī papildu darbarokas, par kurām arvien aktīvāk būs jākonkurē ar citām nozarēm, piemēram, būvniecību.

Būvniecības atkopšanās ir bijusi ir ārkārtīgi strauja (23%), un ir saistāma ar Eiropas Savienības (ES) fondu atjaunošanos, kā arī ar privāto investīciju palielināšanos. Tā jāvērtē kontekstā ar pagājušā gada 3. ceturksnī vēroto ļoti zemo sniegumu. Par spēcīgu kāpumu jau iepriekš liecināja būvnieku noskaņojuma rādītāji, kas turpina uzlaboties arī 4. ceturksnī. Arī ar būvniecību saistīto rūpniecības nozaru attīstība ir bijusi strauja. Jūlijā un augustā augusi gan ieguves rūpniecība, gan tādas apstrādes rūpniecības nozares kā metālizstrādājumu, būvmateriālu ražošana, kā arī kokrūpniecība. Būvniecības apjomi nākamgad visdrīzāk turpinās augt, turpinoties un pastiprinoties ES fondu apguvei.

Taču strauju turpmāko attīstību arvien vairāk ierobežos darbaspēka trūkums un izmaksu kāpums.

Pieejamie dati par 3. ceturksni šajā sektorā gan pagaidām liecina vien par mērenu cenu kāpumu.

Pozitīvi apstrādes rūpniecību arvien vairāk ietekmē tieši iekšzemes pieprasījuma (lielā mērā – būvniecības) kāpums. Pēc spēcīgā uzrāviena gada sākumā preču eksporta apjomu kāpums kļuvis mērenāks. Partnervalstu izaugsmes prognozes liecina, ka ārējais pieprasījums arī nākamgad pozitīvi ietekmēs apstrādes rūpniecības sniegumu, taču nozares izaugsme kopumā visdrīzāk atpaliks no šā gada straujā kāpuma. Gluži tāpat kā tirdzniecībā un būvniecībā, arī apstrādes rūpniecībā darbaspēka trūkums kļūst pamanāmāks. 4. ceturksnī jau gandrīz piektā daļa uzņēmēju to min kā vienu no galvenajiem faktoriem, kas ierobežo ražošanu.

Transporta sektorā 3. ceturksnī vērojams jau iepriekš paredzētais kritums dzelzceļa un ostu kravu apjomā. Ogļu kravu apjoms audzis krietni lēnāk, nekā redzējām gada pirmajā pusē, savukārt naftas produktu apjoma kritums atkal kļuvis straujāks. No otras puses, pasažieru pārvadājumi lidostā "Rīga" liecina par ļoti labu gadu avio pārvadājumos, un arī cauruļvadu transportā iezīmējas labāka situācija nekā iepriekš. Pieņemot, ka turpinās pašreizējā ģeopolitiskā situācija, ilgtermiņā transporta nozares attīstība naftas un ogļu kravu sarukuma dēļ būs vājāka nekā ekonomikas izaugsme kopumā.

IKP ātrais novērtējums vēl tiks precizēts, jo ienāks jauni dati par tautsaimniecības nozaru attīstību. IKP datu pilnais izvērsums, kas iekļaus informāciju par nozaru attīstību, IKP izlietojuma un ienākuma aspektu, tiks publicēts pēc mēneša.

APA: Zorgenfreija, L. (2018, 19. feb.). Latvijas tautsaimniecība uzņēmusi raitu soli, liecina IKP ātrais novērtējums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3954
MLA: Zorgenfreija, Līva. "Latvijas tautsaimniecība uzņēmusi raitu soli, liecina IKP ātrais novērtējums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.02.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3954>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up