Makroekonomisko Prognožu Pārskats. 2025. gada decembris

Globālā nenoteiktība saglabājas augsta, tomēr kopš vasaras sākuma tā ir samazinājusies. ASV ir vienojušās par jauniem tirdzniecības līgumiem ar lielu daļu no pasaules lielajām tautsaimniecībām, un tas ir ļāvis samazināt 2. aprīlī izziņoto ievedmuitas tarifu likmes. Arī tirdzniecības karš ar Ķīnu ir nedaudz pierimis, savukārt, raugoties no ģeopolitikas viedokļa, aktīvie globālie konflikti turpinās, bet ar pārmaiņu ēsmām. Tuvajos Austrumos ir noslēgts trausls miers, bet Ukrainas gadījumā tiek aizvien skaļāk runāts par nepieciešamību izbeigt aktīvu karadarbību.

Kopumā pasaules un eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpmākajos gados gaidāma mērena. To ierobežos augstā nenoteiktība un vājāks patēriņš. Tiek prognozēts, ka eirozonas inflācija turpinās svārstīties tuvu ECB mērķrādītājam. Ārējais pieprasījums pakāpeniski pieaugs, lielākoties Latvijai nozīmīgu partnervalstu, piemēram, Lietuvas, Igaunijas un Zviedrijas, pieprasījuma palielināšanās ietekmē.

ECB Padomes noteiktajām procentu likmēm atrodoties neitrālā līmenī, finansēšanas nosacījumi joprojām bija labvēlīgi, tāpēc uzņēmumu un mājsaimniecību pieprasījums pēc finansējuma saglabājās augsts. Tomēr procentu likmju samazināšanas ciklam tuvojoties beigām vai noslēdzoties, turpmāki strauji uzlabojumi finansēšanas nosacījumos nav gaidāmi, sevišķi apstākļos, kad valdību parāda pieauguma temps palielinās un valdību parāda vērtspapīru procentu likmes aug.

Procentu likmju samazināšanos noteica gan ECB monetārās politikas lēmumi, gan kopā ar lielāku konkurenci starp bankām arī zemākas banku pievienotās procentu likmes mājsaimniecībām izsniegtajiem kredītiem. Tas veicinājis gan mājsaimniecību, gan nefinanšu sabiedrību kreditēšanas izaugsmi.

Budžeta deficīta novērtējums šim gadam ir uzlabojies, savukārt aizsardzības izdevumu strauja palielināšana, īpaši nākamgad, palielinās deficīta līmeni, kas vidējā termiņā tiek prognozēts virs 3 % no IKP. Budžeta deficīts noteiks lielāku aizņemšanās nepieciešamību, un vidējā termiņā  valsts parāda līmenis pārsniegs 50 % no IKP.

Mazinoties globālajai nenoteiktībai un sasparojoties gan ārējam pieprasījumam, gan iekšzemes aktivitātei, ekonomiskā izaugsme pakāpeniski kļūst spēcīgāka. 

Mazinoties tirdzniecības politikas nenoteiktībai, sasparosies izaugsme apstrādes rūpniecībā, kur iepriekš veiktas apjomīgas investīcijas. Arī papildu ieguldījumi aizsardzības kapacitātes stiprināšanā uzlabo tautsaimniecības dalībnieku noskaņojumu un turpinās balstīt gan īstermiņa, gan ilgtermiņa patēriņa un investīciju izvēles, spēcinot mazumtirdzniecības, būvniecības, un rūpniecības attīstību.

Bezdarbs mazinās un, līdzīgi kā iepriekš prognozēts, tuvojas 6 % līmenim vidējā termiņā. Pieprasījums pēc darbaspēka saglabājas noturīgs, par ko liecina arī uzņēmēju gaidas par nodarbinātību.

Darba algu kāpums saglabāsies straujš visā prognožu periodā. To nosaka noturīgs darbaspēka trūkums. Turklāt algu pieauguma prognoze tika palielināta, ņemot vērā augstāku pieprasījumu pēc darbaspēka privātajā sektorā.

Inflācijas prognoze palielināta visam prognožu periodam, un tā saglabājas aptuveni 3–4 % līmenī. Spēcīgāks algu pieaugums rada spiedienu gan pieprasījuma, gan izmaksu pusē, un prognožu periodā tas ir galvenais inflāciju noteicošais faktors.