16.08.2017.

Mīti un realitāte par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu

Foto: Shutterstock
Naudu mēdz salīdzināt ar tautsaimniecības asinīm, kas uztur organisma dzīvotspēju un nodrošina resursu piegādi orgāniem. Pēc šīs analoģijas banku sistēmu un kreditēšanu var salīdzināt ar organisma sirdi, kas nodrošina asinsrites darbību un apgādā tautsaimniecību ar finanšu resursiem.

Pēckrīzes periodā asinsrite nebija pietiekama, lai veicinātu tautsaimniecības strauju atveseļošanos. Kā galvenos cēloņus bankas norādīja uzņēmumu vājo finansiālo stāvokli un nesakārtoto maksātnespējas procesu. Savukārt uzņēmēji vainoja bankas, ka tās nevēlas izsniegt kredītus un kredītņēmējiem izvirza pārmērīgas prasības.

Vien 2016. gadā kreditēšanā [1] iezīmējās pozitīva kopējā dinamika, tomēr kreditēšanas apjomi mazo un vidējo uzņēmumu [2] (MVU) segmentā joprojām stipri atpaliek no pirmskrīzes apjomiem. Joprojām MVU kredītportfelis ir par 46% zemāks nekā pirms krīzes (1. attēls).

1. attēls. Iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegtie kredīti dalījumā pēc Kredītu reģistra uzņēmuma lieluma kritērijiem (mljrd. eiro)

 

Avots: Latvijas Banka

MVU vidē joprojām pastāv daudz mītu un aizspriedumu, kas bieži MVU attur pieteikties kredītproduktiem. Tādējādi tiek bremzēta MVU kreditēšanas attīstība un  tautsaimniecības atveseļošanās.

Lai rastu atbildes uz jautājumiem, kas ietekmē MVU piekļuvi finansējumam un MVU kreditēšanas attīstību, pēc Latvijas Bankas pasūtījuma 2016. gadā tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS veica MVU apsekojumu. Tika apsekoti 643 MVU. Iegūtie dati tika papildināti ar publiski pieejamiem uzņēmumu finanšu datiem [3]. Papildus MVU apsekojumam Latvijas Banka veica 10 banku aptauju ar mērķi iegūt informāciju par MVU kredītu pieprasījumu un šķēršļiem finansējuma iegūšanai no banku puses [4]. Iegūtie dati ļauj atspēkot daļu izplatītāko mītu par kreditēšanu.

Viens no mītiem – bankas ierobežo MVU kreditēšanu.

Var šķist mazliet pārsteidzoši, taču vairums MVU kā iemeslu nekreditēties min tieši finansējuma nepieciešamības, nevis kredītu piedāvājuma trūkumu. Zemo pieprasījumu ilustrē fakts, ka 57% aptaujāto MVU pēdējo triju gadu laikā (2013.–2015. gadā) kredītiestāžu vai līzinga sabiedrību finansējumam nebija pieteikušies ne reizi.

No tā secināms, ka Latvijas uzņēmēji ir samērā konservatīvi un piesardzīgi. To apliecina arī tas, ka, 36% aptaujāto MVU banku finansējumu nevēlas izmantot arī nākotnē, jo nevēlas uzņemties papildu riskus jeb saistības (2. attēls).

2. attēls. Galvenie kreditēšanu ierobežojošie faktori, % no respondentu skaita

 

Avots: Latvijas Bankas aprēķini, balstoties uz tās veiktās MVU aptaujas datiem

Turklāt papildus riska faktoru vienādi augsti novērtēja gan MVU ar labu , gan vājāku finansiālo stāvokli. Savukārt starp tiem MVU, kuriem finansējums būtu nepieciešams, gandrīz 50% tomēr neplāno pieteikties banku aizdevumam, jo arī nevēlas uzņemties papildu riskus.

Cits aizspriedums – MVU bieži saņem banku atteikumu.

Apsekojuma rezultāti liecina, ka 79% MVU, kas pēdējo triju gadu laikā bija pieteikušies kredītiestādes vai līzinga kompānijas aizdevumam, nepieciešamo finansējumu saņēma. Arī 2016. gada ECB/EK SAFE (Eiropas Centrālās bankas un Eiropas Komisijas apsekojums par finansējuma pieejamību uzņēmumiem (Survey on the access to finance of enterprises)) aptaujas rezultāti apstiprina, ka 75% MVU, kas pēdējo sešu mēnešu laikā bija pieteikušies kredītiestādes aizdevumam, nepieciešamo finansējumu saņēma. Jāmin gan, ka daļa MVU, izvērtējot savas iespējas iegūt finansējumu, pieteikumus banku finansējuma izskatīšanai nemaz neiesniedz.

Tomēr daļa MVU, kas savu finansiālo stāvokli vērtēja kā vāju un nepieteicās banku finansējumam, varētu to saņemt, jo savu finanšu novērtējumā ir bijuši pārāk konservatīvi.

Vēl viens mīts – aktīvāku kreditēšanu Latvijā kavē pārāk stingrās banku prasības attiecībā uz MVU finansiālo stāvokli.

Pieņemot lēmumu par kredītu izsniegšanu, bankas novērtē uzņēmuma spēju atmaksāt kredītu nākotnē, balstoties uz vēsturiskajiem finanšu datiem un prognozējamo uzņēmuma naudas plūsmu nākotnē. Bankas primāri skatās uz uzņēmuma finanšu rādītājiem, kas raksturo uzņēmumu pelnītspēju (piemēram, EBITDA [5]), parādu slogu (piemēram, parādsaistību apjoms pret EBITDA) un pašu kapitāla apjomu.

Atbildot uz jautājumu, kāpēc MVU neizmanto banku ilgtermiņa finansēšanas iespējas, tikai 27% respondentu atzīmēja, ka nespēj nodrošināt pietiekamu pašu kapitāla apjomu vai ka vāju finanšu rezultātu esamība liedz pieteikties nepieciešamajam finansējumam.

Lielās bankas pārsvarā ir konservatīvākas nekā mazākās bankas, taču arī lielo banku prasības nav vērtējamas kā pārmērīgi stingras. Piemēram, lielākās bankas norādīja, ka MVU, kas pārstāv stabilu nozari, pašu kapitāla rādītājam [6] jābūt vismaz 0.3, bet atsevišķi tirgus dalībnieki uzskatīja, ka kreditējama jauna uzņēmuma minimālais pašu kapitāla rādītājs var būt pat tikai 0.2 (3. attēls).

3. attēls. Banku norādītie finanšu rādītāju sliekšņi, lai MVU kvalificētos kredīta izskatīšanai (reizes)

 

Avots: Latvijas Bankas aprēķini, balstoties uz tās veiktās banku aptaujas datiem

Lielās bankas norādīja, ka jaunam kredītam maksimālais parādsaistību apjoms pret EBITDA [7] slieksnis ir 3.5. Savukārt mazākie tirgus dalībnieki pieļauj, ka parādsaistību apjoms pret EBITDA rādītāju stabilajās nozarēs varētu sasniegt pat 5.0. Vienlaikus jāapzinās, ka katrs finansējuma pieteikums tiek izskatīts individuāli. Vērā tiek ņemti ne tikai minētie finanšu rādītāji, bet arī attiecīgā kredīta nepieciešamība, pārstāvētā nozare, pašu ieguldījuma apjoms, nodrošinājuma kvalitāte u. c. būtiski faktori, piemēram, uzņēmuma vadības kompetence, Eiropas Savienības (ES) fondu līdzfinansējuma vai ALTUM galvojuma iespējamība.

Cits mīts, ko ir vērts apskatīt – banku skatījumā MVU finansiālais stāvoklis joprojām ir par vāju kreditēšanai.

Aptaujāto MVU finanšu dati liecina, ka MVU finansiālais stāvoklis kopumā atbilst banku noteiktajiem finanšu rādītāju standartiem kredīta pieprasījuma izskatīšanai un saņemšanai. Aptaujāto MVU vidējais kapitāla rādītājs ir 0.41, vidējais kredītu apjoms pret EBITDA 2.6 un vidējā EBITDA peļņas marža [8] 7.2%.

Tomēr jāņem vērā, ka MVU finansiālais stāvoklis nav viendabīgs. Vidējie MVU finansiālo stāvokli raksturojošie rādītāji ir labi, tomēr mazāk nekā puse (42%) visu aptaujāto MVU atbilst banku noteiktajiem finanšu rādītāju standartiem kredīta pieprasījuma izskatīšanai un saņemšanai. No aptaujātajiem MVU, kuri atzīmēja, ka plāno pieteikties finansējumam, 42% respondentiem ir pietiekami labs finansiālais stāvoklis, lai kvalificētos kredīta pieprasījuma izskatīšanai un saņemšanai.

Vai bankām būtu jāpazemina savas prasības uzņēmumu finanšu stāvoklim, lai tām atbilstu vairāk MVU, tādējādi sniedzot lielāku finansiālo atbalstu MVU sektoram? Ideja izklausās viegli realizējama, lai uzlabotu asinsriti tieši tur, kur jaunas asinis ir visvairāk nepieciešamas. Tomēr, runājot par banku darbību, jāatceras, ka banka ir tikai starpnieks [9], kas pārvalda noguldītāju, tas ir mūsu visu – uzņēmēju, skolotāju, ārstu un citu profesiju pārstāvju – naudu, un banka par to atbild.

Vai lasītājs būtu gatavs aizdot naudu, kas tiek krāta, piemēram, bērnu izglītībai vai pirmajai iemaksai jauna mājokļa iegādei, kāda paziņas biznesam, ja jūsu iekrātie līdzekļi veidotu 90%, bet paša paziņas ieguldījums uzņēmumā būtu tikai 10%? Biznesa idejas neveiksmes gadījumā Jūs zaudētu visu aizdoto naudu, bet, ja bizness gūtu panākumus, Jūs saņemtu atpakaļ vien savu aizdoto summu un, piemēram, 5% peļņas veidā – vai būtu vērts riskēt?

Lai gan šāds salīdzinājums ir vienkāršots, tas parāda, ka kredītu kvalitātes prasības ir pamatotas ar banku atbildību pret noguldītājiem. Vai Jūs būtu gatavi pazaudēt visu savu algu, kas tika ieskaitīta Jūsu bankas kontā, ja banka finansētu MVU ar vājām finansēm un biznesam būtu liela iespēja bankrotēt? Mūsu visu interesēs ir, ka tiek finansēti MVU ar stabilu finansiālo situāciju un labām spējām atmaksāt aizņemtos līdzekļus, bet augstāka riska investīcijām būtu piemērotāki citi instrumenti.

Katra banka izstrādā kredītpolitiku atbilstoši savam kredītņēmēja riska profilam. Formula ir vienkārša: naudas cenu nosaka riska līmenis. Daļa konservatīvāko banku piedāvā finansējumu ar zemām procentu likmēm, bet pretī sagaida labu MVU finansiālo stāvokli un pietiekamu nodrošinājumu.

Citas bankas ir gatavas sadarboties ar MVU, kuriem ir vājāka finansiālā situācija, bet par to tiek prasītas augstākas procentu likmes, ar kurām vienlaikus segt iespējamos zaudējumus kādā no šādiem MVU. Viens no iespējamiem risinājumiem, kā finansēt MVU ar vājāku finansiālo situāciju vai nepietiekamu nodrošinājumu, ir piesaistīt ALTUM garantijas, samazinot banku potenciālo zaudējumu apmēru. Tā kā ALTUM garantijās netiek lietoti noguldītāju līdzekļi, tās spēj sniegt mērķtiecīgāku atbalstu MVU, paredzot iespēju, ka kāds no MVU varētu ciest arī zaudējumus.

Vai MVU izaugsmi visbūtiskāk ierobežo kredītu nepieejamība? Atbildot uz jautājumu, kas ierobežo MVU izaugsmi, MVU biežāk min faktorus, ko varētu ietekmēt valsts politikas pasākumi (piemēram, nodokļu slogs, neefektīvā tiesiskā vide, likumu un Ministru Kabineta noteikumu biežās pārmaiņas, ēnu ekonomika, neefektīvā valsts pārvalde). Tiek minēti arī citi iemesli, piemēram, ar noieta tirgu saistītās grūtības [10], izmaksu pieaugums un kvalificētu darbinieku trūkums, kas bieži vien uzņēmumu ietekmē vairāk nekā kredītu nepieejamība (4. attēls). Finansējuma nepieejamība novērtēta ar 2.5 skalā no 1 (neierobežo) līdz 5 (ierobežo). Banku aptaujā minēti ierobežojošie faktori ir līdzīgi. Papildus tiem tiek minēta nestabila naudas plūsma, inovāciju trūkums un asa konkurence.

Kā var palielināt MVU iespēju saņemt banku finansējumu? Neskatīsim variantu, ka projekts pats par sevi nav peļņu nesošs, bet aplūkosim gadījumu, ka uzņēmums piedzīvo paša ieguldījumu vai kapitāla trūkumu. Bankas vēlas, lai MVU projektu attīstībā piedalītos ar savu finansējumu. Tādējādi īpašnieks būtu solidāri ieinteresēts uzņēmuma veiksmīgā un sabalansētā darbībā, kā arī, būtu pietiekams nodrošinājums ķīlas realizācijas gadījumā.

Taču MVU ir tieši pretējas intereses – finansēt pēc iespējas lielāku projekta daļu ar aizņemtajiem līdzekļiem. Finanšu teorijā ir plaši diskutēts par optimālo kredīta attiecību pret kapitālu. Salīdzinot Latvijas MVU ar citu ES valstu MVU finansēm (4. attēls), secinām, ka Latvijas uzņēmumu kapitāla līmenis ir viens no zemākajam ES valstīs. Latvijai ir 4. zemākais kapitāla rādītājs (0.38) un 5. zemākais kapitāla-pret-IKP rādītājs (77%) starp ES valstīm.

4. attēls. Nefinanšu sabiedrību kapitāla rādītājs 2016. gada beigās

 

Avots: ECB

Iemesls zemajam kapitāla apjomam ir gan ēnu ekonomika, gan uzņēmēju neieinteresētība maksāt nodokļus, gan dividenžu izmaksa, kā arī salīdzinoši īsais kapitāla uzkrāšanas periods, kas veidojies tikai kopš neatkarības un brīvā tirgus atjaunošanas. Tomēr uzkrātā kapitāla apjoms Latvijā stipri atpaliek no mūsu kaimiņiem (Lietuva 0.56, Igaunija 0.57) un no virknes Centrālās un Austrumeiropas valstu, kam bija līdzīgs brīvā tirgus atjaunošanās periods.

Banku skatījumā uzņēmumu kapitalizācija ir viens no svarīgākajiem priekšnoteikumiem kreditēšanai, un šajā jomā būtu vēlami uzlabojumi. Reinvestētās peļņas neaplikšana ar uzņēmuma ienākuma nodokli (UIN) ļautu ātrāk uzkrāt ieguldījumiem nepieciešamos finanšu līdzekļus un uzlabot MVU finanšu rādītājus.

Vai ir citi veidi, kā veicināt kredīta pieprasījuma pieaugumu? Jā, tas ir iespējams, veicinot MVU izaugsmi un finansiālās situācijas uzlabošanos. Atbildot uz jautājumu - kas sekmētu MVU izaugsmi, 79% MVU atzīmēja nodokļu sloga samazināšanu un 66% minēja pasākumus, kas veicinātu kapitāla ieguldījumus (piemēram, zemāka nesadalītās peļņas UIN likme; 5. attēls).

5. attēls. Faktori, kas būtiski ierobežo MVU izaugsmi (% no respondentu skaita)

 

Avots: Latvijas Bankas aprēķini, balstoties uz tās veiktās MVU un banku aptaujas datiem

Lai gan nav dzirdēts, ka kādā tautsaimniecībā kopumā būtu sūdzības par zemiem nodokļiem, SIA PricewaterhouseCoopers veiktā Baltijas uzņēmumu vadītāju aptauja [11] liecina, ka Latvijā ir augstāka neapmierinātība ar nodokļu slogu nekā kaimiņvalstīs Lietuvā un Igaunijā. Latvijas lielo un vidējo uzņēmumu vadītāji (85%) salīdzinājumā ar Lietuvas un Igaunijas uzņēmējiem (attiecīgi 69% un 63%) vairāk raizējas par nodokļu sloga palielināšanu, kas varētu ietekmēt uzņēmuma izaugsmes perspektīvas. MVU skatījumā attīstību veicinātu nodokļu sistēmas stabilitāte – biežās pārmaiņas rada administratīvu slogu uzņēmējiem un traucē ilgtermiņa plānošanu, kas ir būtiska, plānojot ilgtermiņa ieguldījumus, kuros tiktu izmantots arī banku finansējums.

Neapmierinātību ar augstiem nodokļiem, iespējams, rada arī nevienlīdzīgi konkurences nosacījumi. Tie izpaužas tad, kad atsevišķi uzņēmumi ar nedeklarētiem ienākumiem spēj samazināt cenas tik tālu, ka apgrūtina konkurētspēju uzņēmumiem ar legāliem ienākumiem. Tādējādi tiek radīta situācija, ka jebkādi nodokļi kļūst par šķērsli uzņēmumu attīstībai.

Secinājumi

MVU kreditēšanas attīstību kavē vājais kredītu pieprasījums, ko pavājina MVU nevēlēšanās uzņemties papildu riskus un nepietiekams MVU pašu ieguldījums. Arī MVU finansiālais stāvoklis ir samērā būtisks ierobežojošais faktors. Finansējuma pieejamību MVU sektoram ierobežo vājie MVU finanšu rādītāji, nevis finansējuma nepieejamība kā tāda.

Kopējai makrofinansiālajai videi pamazām uzlabojoties, kreditēšanas pieprasījumu un izaugsmi ierobežojošo faktoru ietekme mazinās – uz to norāda arī jaunākie kreditēšanas dati. Apsekojuma rezultāti liecina, ka valsts politikas pasākumi, piemēram, 0% UIN likme nesadalītajai peļņai, ēnu ekonomikas turpmāka mazināšana varētu uzlabot investīciju vidi un kreditēšanas attīstību.

 

Avoti

[1] Lielo uzņēmumu kreditēšanas atlabšana ir vērojama kopš 2013. gada.
[2] Saskaņā ar Kredītu reģistra noteikumiem MVU ir uzņēmumi, kuros vidēji gadā nestrādā vairāk par 249 darbiniekiem, gada neto apgrozījums nepārsniedz 50 milj. eiro un bilances aktīvu kopsumma nav lielāka par 43 milj. eiro.
[3] LURSOFT
[4] Veiktie aprēķini balstās uz 10 banku atbildēm, kas kopā veido vairāk nekā 80% no MVU kredītportfeļa bankās un 78% no kopēja iekšzemes kredītportfeļa.
[5] Peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem.
[6] Kapitāla attiecība pret kapitāla un saistību kopsummu.
[7] Parādsaistību apjoms pret EBITDA rādītājs ir parādsaistību, par kurām jāmaksā procenti, attiecība pret EBITDA (peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem), raksturo uzņēmuma parāda slogu.
[8] EBITDA marža ir peļņas pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem attiecība pret apgrozījumu, raksturo uzņēmuma pelnītspēju.
[9] Kopējo noguldījumu īpatsvars Latvijas banku finansējuma struktūrā sasniedz 70% (2017. gada jūnija beigās).
[10] Tā kā aptauja galvenokārt tika veikta ar mērķi noteikt kreditēšanu ierobežojošos apstākļus, noieta tirgus trūkuma cēloņi padziļināti netika meklēti, taču neliela tirgus apstākļos kritisks attīstību ierobežojošs apstāklis varētu būt uzņēmumu spējai pāraugt robežas, kad vietējais tirgus ir apgūts, vai, kad produkts ir dzīvotspējīgs tikai ar reģionālu vai globālu noieta tirgu – šis jautājums paver plašas tālākas izpētes iespējas.
[11] https://www.pwc.com

APA: , J., Āriņš, M. (2020, 04. jun.). Mīti un realitāte par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3868
MLA: , Jekaterina. Āriņš, Mikus. "Mīti un realitāte par mazo un vidējo uzņēmumu kreditēšanu" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 04.06.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/3868>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up