09.03.2011.

(Ne) devalvācijas ekonomiskais pamatojums I

Pēdējā laika diskusijās par Latvijas Bankas monetāro politiku ir dzirdēts viedoklis, ka izvairāmies no devalvācijas tēmas un tās ekonomiskā pamatojuma apspriešanas. Ar šo ierakstu gribu pierādīt, ka tas tā nebūt nav. Arī agrāk par šo tēmu esam runājuši, un šķiet, ka visiem jau sen ir skaidrs, kāpēc uzskatām, ka devalvācija nestimulēs ekonomikas attīstību, bet tieši otrādi – kaitēs tai. Bet, ja nu tomēr ir nepieciešams atsvaidzināt atmiņu, varu vēlreiz atkārtot galvenos argumentus.

Tātad – devalvācija jeb valūtas kursa pazemināšana sadārdzina ārvalstīs saražoto preču un pakalpojumu vērtību, salīdzinājumā ar valsts iekšienē saražoto. Papildus tam, devalvācija samazina valsts ražošanas izmaksas, izteiktas ārvalstu valūtā. Abi šie efekti kopā teorētiski, pie noteiktu nosacījumu izpildes, palielina kopējo pieprasījumu pēc valstī saražotajām precēm un pakalpojumiem, jo mazinās importa pieprasījums, pieaug pieprasījums pēc valsts iekšienē saražotajiem importa aizstājējproduktiem un pieaug pieprasījums pēc valsts eksportētās produkcijas.

Šis nosacījums, kam jāizpildās, lai devalvācija palielinātu kopējo pieprasījumu, ir pietiekami augsta eksporta un importa pieprasījuma cenu elastība, jeb Māršala-Lernera nosacījums. Ja šis nosacījums neizpildās, un valsts eksports un imports vāji reaģē uz cenu izmaiņām, tad devalvācija kopējo pieprasījuma līmeni nevis palielina, bet gan samazina. Līdz ar to jebkurai tālākai diskusijai par devalvācijas labvēlīgo ietekmi automātiski pienāk beigas. Un jāatzīmē, ka Latvijas gadījumā vismaz importa elastība tiešām nav liela – daudzas no Latvijā importētajām precēm nav iespējams saražot uz vietas, pat ja importa cena par tām dubultotos. Līdz ar to automātiski pieņemt, ka Latvijā devalvācija palielinātu kopējo pieprasījumu, nekādā gadījumā nevar. Tomēr, lai diskusija nebeigtos, vēl īsti nesākusies, uz brīdi pieņemsim, ka vismaz vidēja termiņa laika periodā Māršala-Lernera nosacījums Latvijā ir spēkā.

Tomēr arī tas vēl negarantē pilnīgu veiksmi, jo līdzšinējie argumenti ņem vērā tikai pieprasījuma pusi. Kopējo valsts tautsaimniecības virzību noteiks tas, kā uz šo potenciālo pieprasījuma kāpumu reaģēs piedāvājums. Te ir iespējami divi varianti.

Klasiskā ekonomikas teorija paredz, ka visi tirgi spēj atrast līdzsvaru, ieskaitot darba tirgu. Līdz ar to devalvācijas izsauktais pieprasījuma kāpums izsauc nobīdi darba tirgū – uzņēmumi mēģina nodarbināt vairāk cilvēku, nekā par doto algu līmeni ir gatavi strādāt. Tas izsauc darba samaksas kāpumu, kas pilnībā neitralizē visas devalvācijas rezultātā iegūtās cenu konkurences priekšrocības. Rezultātā tie uzņēmumi, kuri paplašināja (vai uzsāka) darbību devalvācijas izraisītā pieprasījuma kāpuma rezultātā, ir spiesti atkal ierobežot (vai pilnībā pārtraukt) darbību un bankrotēt. Tādejādi gan nodarbinātība, gan bezdarbs un kopējais ienākumu līmenis valstī atgriežas tajā līmenī, kādā tas bija pirms devalvācijas. Secinājums – devalvācijas efekts ir bijis tikai īslaicīgs.

Otrs ekonomiskās teorijas virziens paredz, ka ne visos tirgos iestājas līdzsvars automātiski, piemēram, darba tirgū ir grūti samazināt nominālās darba algas. Tāpēc iespējama situācija, ka valstī ir pārāk augsts bezdarba līmenis. Ar devalvācijas palīdzību tiek panākta reālās darba algas samazināšana. Tādejādi ir iespējams palielināt kopējo nodarbinātību. Kopējais ienākumu līmenis valstī palielinās, bet ietekme uz dažādām iedzīvotāju grupām ir atšķirīga. Iedzīvotāji, kas bija nodarbināti pirms devalvācijas, ir zaudētāji – viņu reālā darba samaksa ir samazinājusies (tas ir galvenais devalvācijas mērķis). Arī pārējie valsts iedzīvotāji ar fiksētiem ienākumiem (piemēram, pensionāri) devalvācijas rezultātā zaudē daļu pirktspējas – pensijas it kā paliek nemainīgas, bet par tām faktiski var nopirkt mazāk preču un pakalpojumu. Ieguvēji ir tie bezdarbnieki, kuri, patiecoties zemākajām darbaspēka izmaksām, ir tikuši pie darba un lielākiem ienākumiem, kā arī uzņēmēji, kam par labu tiek pārdalīta daļa no nodarbināto ienākumiem.

Ja šo procesu attēlotu grafiski (uz Y ass – valsts kopējais ienākuma līmenis, bet X ass ir laika skala), tad ienākumu attīstību bez devalvācijas attēlojot ar zaļo līniju, un devalvācijas scenāriju - ar sarkanu, laika brīdī to notiek valūtas devalvācija, un pēc sākotnējā krituma laika posmā t* kopējis pieprasījums ir palielinājies. Klasiskā teorija paredz, ka ekonomika laika gaitā atgriezīsies uz zaļās attīstības līknes, bet alternatīvā teorija paredz, ka ekonomika attīstīsies saskaņā ar sarkano līkni.

Ienākumu līmeņa attīstība devalvējot (ar un bez elastīga darbaspēka)

Tomēr jebkurā gadījumā valsts ilgāka perioda ekonomiskā izaugsme gan pirms, gan pēc devalvācijas ir nemainīgi. To nosaka nevis pieprasījuma puses faktori (kurus, pie vairāku apstākļu sakritības, devalvācija var ietekmēt), bet piedāvājuma puse (kurus devalvācija ietekmēt nespēj). Tādejādi apgalvojumu ķēde: "mūs neapmierina pašreizējā 4% izaugsme – devalvējam latu – turpmāk augsim par 6-7% gadā un vairāk" nav ekonomiski pamatota neatkarīgi no tā, kuru ekonomisko skolu jūs atbalstiet. Devalvācijas efekti, pat labākajā gadījumā ir īslaicīgi, un noturīgu labklājības pieaugumu ar devalvāciju panākt nav iespējams – tā ir ekonomikas aksioma.

Tomēr, var rasties jautājums, varbūt tomēr pamēģināt devalvāciju kā ekonomiskās politikas instrumentu? Galu galā – iepriekš minētajos piemēros sliktākais, kas var notikt devalvācijas rezultātā, ir atgriešanās situācijā, kādā ekonomika bija pirms devalvācijas. Tad kāpēc Latvijas Banka turpina atbalstīt fiksētā kursa politiku?

Par to – nākamreiz.

APA: Bitāns, M. (2020, 25. jan.). (Ne) devalvācijas ekonomiskais pamatojums I. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/642
MLA: Bitāns, Mārtiņš. "(Ne) devalvācijas ekonomiskais pamatojums I" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.01.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/642>.

Komentāri ( 14 )

  • Mārtiņš Bitāns

    09.03.2011 10:16

    Vēl tikai gribēju piebilst, ka 2004.gada rakstā par eiro piesaisti (http://www.makroekonomika.lv/i-lata-parsaistes-un-eiro-ieviesanas-teore…), runa bija tieši par šajā rakstā minētajiem īslaicīgajiem efektiem.
    Šķiet, ka no šī teikuma tam būtu jābūt pilnīgi skaidram: "Savukārt zems lata un eiro maiņas kurss īstermiņā veicina valsts eksportu uz ES valstīm un kavē importu, mazina Latvijas iedzīvotāju relatīvo pirktspēju salīdzinājumā ar ES valstu iedzīvotājiem, kā arī darbojas kā inflācijas spiedienu pastiprinošs papildfaktors".
    Kā no šī var izsecināt, ka "Latvijas Banka paredz eksporta atbalstu caur zemu LVL kursu" - man nav saprotams....

  • Ivars Tillers

    09.03.2011 14:28

    Pretēji klasiskajās teorijas optimismam, devalvācija piedāvājuma pusē var arī radīt dziļu un paliekošu robu. Vēsturiskās pieredzes dēļ mūsu investoriem ir izteiktas īstermiņa peļņas preferences, savukārt darbaspēks ir demonstrējis pārrobežu mobilitāti. Tas nozīmē, ka, strauji kāpjot fiziskā kapitāla cenai nacionālās valūtas izteiksmē, par eksportpreci var kļūt nevis saražotās preces, bet gan ražošanas līdzekļi. Ja vien devalvācijas neaprobežotos ar nelielu kursa korekciju, var atkārtoties deviņdesmito gadu scenārijs, kad ražošanas līdzekļi un infrastruktūra tika izpārdoti par izejvielu cenu. Varētu teikt, ka tā nav liela bēda, jo lētais darbaspēks būs pievilcīgs ārvalstu investoriem, un tiešās investīcijas aizpildīs radušos kapitāla robu. Diemžēl tādos kapitāla mobilitātes apstākļos kā pašlaik, investori šeit nesastaps lētu un kvalificētu darbaspēku, un rezultātā jaunais līdzsvars būs tautsaimniecība ar mazāku kapitālu, darbaspēku un zemāku produktivitāti.

  • Kaspars

    10.03.2011 10:48

    Par investoru uzvedību var tikai minēt, kas labāks zināma nelaime vai nezināma laime. Tomēr nesapratu, kāpēc vienozīmīgi darbaspēka cenai pieaugot, investori pametīs Latviju, ja nedarīja to pirms 3 gadiem.
    Tāpat nesaprotu atsauci uz 90 gadiem, kad ražošana sabruka, jo nebija pieprasījuma tās produkcijai un nebija zināšanu kā īsā laikā pārstrukturizēt ražošanu un vai tas vispār bija iespējams pie tās energointesitātes.
    Nesaprotu no kurienes ir priekštats, ka aizbrauc kvalificēts darbaspēks un paliek lēts, var runāt par vecuma struktūru un sekām uz demogrāfiju, bet tas jau ir cits stāsts.
    Var aistāvēt tā saucamo iekšējo devalvāciju, bet nevajag pārspīlēt!

  • vd

    09.03.2011 13:24

    Hmmm...

    Un ka tas varetu but ka "Tas izsauc darba samaksas kāpumu, kas pilnībā neitralizē visas devalvācijas rezultātā iegūtās cenu konkurences priekšrocības." ja darba tirguu ir liels bezdarba liimenis?

    Cik es atceros to textbooks, algu kapums ir atkarigs no bezdarba limenja. Ja bezdarbnieku skaits ir liels, vairakiem nodarbinatiem bus diezgan gruti pieprasit lielakas algas. Tatad zila linija atbilst nevis elastigajam darba tirgum, bet labor market at FULL employment.

    Protams, BoL pozicija, visticamak, ir tada ka NAIRU ir ap 15%? :)

  • Mārtiņš Bitāns

    09.03.2011 14:06

    Ja darba tirgus ir elastīgs, tad tas vienmēr ir pie full employment - pēc definīcijas :)
    Un par NAIRU - nu nezinu, cik precīzi tas ir liels, bet diezgan augsts tas ir gan. Jo kā savādāk var izskaidrot to, ka pie 14-15% bezdarba līmeņa sāk pieaugt darba algas?

  • vd

    09.03.2011 14:44

    Labs jautajums. Varetu but ka tas liecina par augsto NAIRU. Bet tam ari ir konkuresjoshi izskaidrojumi. Piemeram, hysteresis ir klat. Depreciation of skills etc sho divu gadu laikaa.

    Galvenais ir tas, ka ne es, ne Tu (un visticamak, ari neviens BoL) nezin kas tiesham notiek darba tirguu. Jus neesat nopietni investejushi shadaa kapacitatee (bet vajadzetu) Varbut Mihailam H. ir kads priekshstats? :)

    Bet ieprieksheji notikumi, it ipashi reakcija krizes laikaa, manuprat, diezgan labi liecina ka tas nav "elastigs". Vienkarshi Tu to interprete ta ka ir izdevigak no BoL pozicijas, i.e. NAIRU is extremely high and all the unemployed are not fit for work and never were. Bet butu diezgan gruti nakt in the open ar tadu poziciju, vai ne? PR cilveki neljaus :)

    Uz ko tieshi balstas shi ticiba in a flexible labor market? Research? Ne. A kind of faith...

  • Oļegs Krasnopjorovs

    10.03.2011 09:35

    Cienījamais VD!

    "(un visticamak, ari neviens BoL) nezin kas tiesham notiek darba tirguu."

    Tam gan var nepiekrist. Mēs ar kolēģiem mēģinām panākt lai makroekonomika.lv sniegtu pilnīgāko un vispusīgu priekšstatu par Latvijas darba tirgus patreizējām tendencēm. Pat šodien būs grūti atrast citu mājas lapu, kur tādā griezumā būtu analizēti Latvijas darba tirgus dati no visiem pieejamiem statistikas datu avotiem. Gadījumā ja Jums ir speciālas vēlmes kā var uzlabot darba tirgus sektora analīzes atspoguļojumu makro.lv lapā, lūdzu, neturiet sveci zem pūra. Šajā ziņā katrs komentārs mums ir vērtīgs.

    Atbildot uz jautājumu – uzskatu, ka strukturālo bezdarbu un histerēzi nevajadzētu aprobežot ar jēdzieniem "registered unemployment" un "job seekers". Daļēji ir jāaplūko arī tos, kas "sēž bez darba", bet neparādās nevienā no šiem kategorijām – daļa "mājsaimnieku", invalīdu, priekšlaicīgus pensionārus, discouraged workers, tos, kuriem "nav vēlēšanās vai nepieciešamības strādāt", arī daļa studentu. Piem. pat "mājsaimnieku" skaita dinamika ir pretcikliska (lai gan skaidrs, ka elastība pret ciklu nav tik liela kā job seekers). Ja šos "apslēptus" bezdarbniekus ņemt vērā (tie parādās ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaitā), patreizējais bezdarbs Latvijā vairs nav vēsturiski augsts (detalizētāka aina parādīta mana blogā). Tāpat jāanalizē emigrācijas efektu uz šiem īpatsvariem, jo aizbrauca nevis discouraged workers, bet strādāt gribošie un varošie, savukārt discouraged paliek uz vietas (it īpaši tas vērojams Latgalē un laukos) un vēl virkne citu strukturālo efektu.

    Īsumā – strukturālais bezdarbs Latvijā ir augsts un 12% - 14% job seekers būtu best guess neatkarīgi no tā ko rāda research, jo strauju pārmaiņu laikā attiecība pret modeļiem kas labi strādāja treknajos gados jābūt visai piesardzīgai un daži no šiem modeļiem vienkārši sabruka. Jāatzīmē, ka algu pieaugums joprojām notiek uz nodokļu rēķina un strukturālo efektu rēķina, kas kropļo algu statistiku (piem. atlaiž zemāk kvalificētus ar zemu algu, rezultātā vidējā alga pieaug, bet reāli neviens algu pielikumu nesaņem). Visaptverošs vidējās stundu algas pieaugums 2010.gadā vēl nav noticis. Bet tiek paaugstināta alga augsti kvalificētiem atsevišķās pozīcijās, savukārt mazāk kvalificētie nevar atrast darbu par jebkuru algu un stāv rindā uz 100-latu programmu. Tas tikai apliecina augsto strukturālā bezdarba līmeni.

  • Mārtiņš Bitāns

    10.03.2011 10:19

    Nu nezinu gan, vai tā ir tikai ticība, tie ir arī fakti... ja kaut kas izskatās kā pīle, izklausās kā pīle, un lido kā pīle - tad tā visticamāk arī ir pīle. Tāpat ar NAIRU - tas pēc definīcijas ir bezdarba līmenis, zem kura bezdarbam samazinoties, sāk pieaugt algu inflācija. So, redzot, ka pie 15% bezdarba sāk pieaugt algas, secinājums, ka tas līmenis arī ir tuvu NAIRU...
    Protams, var vaicāt - kāpēc tas NAIRU ir tik augsts, un vai tas ir normāli? Skaidrs, ka nav, kaut vai no resursu efektīvas izmantošans viedokļa... Hysteresis - nu tur bija ar stiprām arodbiedrībām saistīts, vismaz Blanšardam un Sameram (insiders vs outsiders), nez vai tas ir Latvijas gadījums...
    Depreciation of skills? - nu ja cilvēks, kas trekno gadu laikā strādāja celtniecībā, tagad ilgu laiku ir bez darba, viņa kvalifikācija droši vien pazeminās... tikai problēma, ka Latvijā tik daudz celtnieku tuvākajā un tālākajā nākotnē nebūs vajadzīgi principā - neatkarīgi no viņu prasmju līmeņa... Tātad, vajadzīga pārkvalifikācija... kas ir strukturāla problēm, un to ar devalvāciju nerisina... bet nu labi, par to būs nākamajā blogā:)

  • Eliina

    12.04.2011 11:32

    Iespējamais skaidrojums, kādēļ palielinās darba algas laikā, kad ir tik augsts bezdarba līmenis, ir meklējams piespiedu bezdarba (muļķīgs latv.val.tulkojums, Involuntary unemployment) koncepcijā. Darba devējs saviem darbiniekiem nemaksā tikai par to, ka viņš ir atnācis uz darbu un tur pavada 8 stundas, bet gan arī par tā kvalifikāciju, motivāciju, lojalitāti uzņēmumam u.c.faktoriem. Neoliberālā (un pirms tam) klasiskās skolas pieņēmums, ka darbaspēka tirgu varam skaitīt gluži tāpat kā preču un pakalpojumu tirgu un to, ka indivīdu ekonomiskā uzvedība darba tirgū ir pilnībā racionāla, ir, maigi sakot, neapdomīgs. Laikā, kad liels skaits darba devēju LV sūdzas par augsti kvalificētu darbinieku trūkumu, darba algas palielināšana, lai tos "noturētu" ir tikai loģisks solis (skat. Efektīvās algas teoriju un ar to saistītos modeļus). Šādā veidā, algu līmenis ir augstāks, nekā pie pilnas nodarbinātības un būs cilvēki, kas vienkārši nespēs atrast darbu. Pētījumi par šo fenomenu pēdējā laikā ir ārkārtīgi daudz (īpašu uzmanību iesaku pievērst wage rigidity un wage setting practices un kā to ietekmē fairness, money illusion. (Akerflof, Bewley, Fehr u.c.)

  • irina čurkina

    20.05.2011 09:55

    :) es Jums pateikšu pāris iemeslus, kāpēc algas pieaugs arī pie 62% bezdarba :)
    1) publisko iepirkumu likuma prasība par atbilstību vidējai nozares algai;
    2) nespēja atrast bezdarbnieku vidū piemērotu speciālistu. Ilgtermiņā tas sākt kļūt par apgrūtinājumu - pie zemas algas ciest zaudējumus. Līzd ar to sāk pieaugt darbaspēka izmaksas pie zināmas robežas, kur uzņēmējs, iekarojot piemēram ārzemju tirgu, sāk piekopt pavisam citu politiku.
    Otro punktu ir protams jāpamato zinātniskāk ar konkrētiem case studies. Savu apgalvojumu diemžēl varu argumentēt tikai ar dažu uzņēmumu pieredzi. Bet pirmais domāju ir visai spilgts krīzes laika produkts.
    Par tēmu vispār - neuztveriet par nopietnu un nenemiet pie sirds, bet 2011.gadā runāt par devalvāciju......turklāt pēc tam, kad iedzīvotāji masveidā sāka mainīt naudu uz priekšu un atpakaļ, ciešot ievērojamus zaudējumus uz kursa svārstību 2008. (?) gadā.... :) nē, es pilnīgi noteikti atbalstu zinātni un viedokļu apmaiņu.

  • kb

    09.03.2011 22:23

    Ok, un kā tad ar iespēju caur devalvāciju uzlabot fiskālo situāciju - samazināt tās pašas pensijas un citas valsts ilgtermiņa saistības?

    Otrs - prasmīga devalvācija ļauj apcirpt privātā sektora kreditorus (ārējos!), tā iztīrot draņķīgās bilances, kas mūs velk uz japānu. Protams, kredīti eiro to sarežģī, bet krievija un argentīna kaut kā tika galā. Protams, to ir grūti prasmīgi izdarīt kā overnight decision. :-/ It sevišķi mūsu politiskajā kultūrā un tagad, kad policy window ir garām.

    Un vai nākošais blogs būs par to, ka devalvācija sadārdzinās kredītresursus? Tos sadārdzina devalvācijas gaidas. Ja ir pārliecība, ka devalvācija nebūs atkārtota & valsts spēs izturēt spekulantu spiedienu (ko ar IMF/EU naudu LB vajadzētu spēt), tad % vajadzētu būtiski uzlaboties uzreiz kā būs pabeigta apcirpšana.

    BTW, kāds ir LB viedoklis par milzīgo naudas kaudzi, ko komercbankas tur LB un par pārāk zemo RIGIBOR? kā to naudu dabūt ekonomikā?

  • Uldis Rutkaste

    10.03.2011 09:32

    kb, pastāsti, kā devalvācija spēj uzlabot bilances? Manuprāt, ir tieši otrādi, pēc Āzijas krīzes ekonomisti saprata, ka devalvācija var dot spēcīgu sitienu pa bilancēm, kā rezultātā devalvācija var izrādīties contractionary nevis expansionary.

    Par fiskālo situāciju - budžetam parasti ir divas puses, ieņēmumu puse un izdevumu puse. Piekrītu, ka devalvācijas izraisītā inflācija uzlabos budžeta ieņēmumus. Bet tā palielinātu arī budžeta izdevumus (tā pati inflācija plus latu izteiksmē pieaugušie procentu maksājumi, jo LV parāds pamatā ir ārvalstu valūtā).

Up