23.12.2009.

Nedaudz pieaudzis naudas daudzums apgrozībā

Novembrī pirmo reizi pēdējo septiņu mēnešu laikā fiksēts naudas daudzuma apgrozībā kāpums - naudas rādītājs M3 palielinājies par 1.0%. Tas noticis, stabilizējoties situācijai finanšu tirgos, valstī ieplūstot papildus ārvalstu aizdevēju līdzekļiem un valdībai sezonāli, tuvojoties gada beigām, pakāpeniski palielinot budžeta izdevumu apjomu. Visai nozīmīgs novembrī bija iekšzemes noguldījumu kāpums (par 1.1%), toties turpināja sarukt skaidrās naudas pieprasījums. Savukārt privātajam sektoram izsniegto kredītu kritums saglabāja iepriekšējā mēneša kritumu (-0.6%), joprojām norādot uz zemo iekšzemes pieprasījumu un raksturojot banku nostāju pret neskaidro ekonomisko vidi valstī.

Noteicošā palielinošā ietekme uz naudas daudzumu apgrozībā bija iekšzemes noguldījumu kāpumam, visai būtiski augot latu un salīdzinoši nedaudz samazinoties eiro noguldījumiem. Mājsaimniecības, neskatoties uz ienākumu kritumu un bezdarba kāpumu, spēja palielināt savu noguldījumu apjomu par 0.3%, bet uzņēmumu noguldījumi mēneša laikā pieauga par 2.1%.

Kreditēšanas aktivitāte saglabājās zema, turpinot sarukt gan mājsaimniecībām izsniegto mājokļa un patēriņa kredītu, gan uzņēmējiem izsniegto komerckredītu atlikumam. Vienlaikus cerības uz uzņēmējdarbības sektora aktivizēšanos, tai skaitā saistībā ar eksporta potenciālo kāpumu, stiprina industriālo kredītu portfeļa kāpums jau otro mēnesi pēc kārtas un arī pret iepriekšējo gadu. Savukārt no mājsaimniecību kredītu pieprasījuma skatupunkta, to vēlmi aizņemties varētu stimulēt kredītu procentu likmju pazemināšanās tendence - novembrī mājsaimniecībām izsniegto latu kredītu vidējā svērtā procentu likme (13.0%) bija zemākā kopš 2007. gada marta, bet eiro kredītu (5.5%) - kopš 2006. gada oktobra. Tomēr jāpiebilst, ka, ja latu procentu likmju līmenis tautsaimniecībai stabilizējoties varētu turpināt sarukt, tad eiro procentu likmes, Eiropas Centrālajai bankai bažījoties par inflācijas risku, vidējā termiņā, visticamāk, atsāks pieaugt.

Naudas piedāvājuma attīstību tuvākajos mēnešos stimulēs valdības saņemto ārvalstu resursu pakāpeniska izmantošana budžeta izdevumu veidā, savukārt kreditēšanu galvenokārt varētu veicināt gaidāmā izaugsme eksportspējīgajās nozarēs.

APA: Purviņš, V. (2019, 24. oct.). Nedaudz pieaudzis naudas daudzums apgrozībā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/1455
MLA: Purviņš, Vilnis. "Nedaudz pieaudzis naudas daudzums apgrozībā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/1455>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up