Novembris - rekordmēnesis koksnes izstrādājumu eksportā

Pamatojoties uz oktobra un novembra visai labajiem apstrādes rūpniecības rādītājiem, gada pēdējos mēnešos preču eksportā tika gaidīta un arī sagaidīta pozitīva gada izaugsme.

Novembrī salīdzinājumā ar oktobri pēc dažu mēnešu vājākiem rādītājiem būtiski pieaudzis koksnes izstrādājumu eksports, sasniedzot līdz šim neredzētu jaunu mēneša rekordu.

Koksnes eksporta labo sniegumu nodrošināja eksporta apjomu kāpums gan uz tradicionālajiem koksnes eksporta tirgiem - Lielbritāniju, Dāniju, Igauniju, Vāciju, Somiju un Lietuvu, gan uz jauniem un eksotiskiem tirgiem, piemēram, Ķīnu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE) un Lībiju.

Pārtikas rūpniecības ražojumu eksportā, izņemot alkoholiskos dzērienus un tabaku, jau ceturto mēnesi pēc kārtas vērojama pozitīva gada izaugsme. Pozitīvs devums pārtikas produktu eksportā bija gaļas un zivju izstrādājumu, konditorejas izstrādājumu, augļu un dārzeņu pārstrādes produktu eksporta kāpumam. Novembrī būtiski pieaudzis arī alkoholisko dzērienu eksports uz Krieviju.

Šā gada vienpadsmit mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1.1%. Preču eksporta kritums galvenokārt ir saistīts ar reeksporta preču plūsmu samazināšanos un globālo cenu kritumu, jo visvairāk gada laikā ir sarucis mehānismu un elektro iekārtu, kā arī minerālporoduktu eksports. Pozitīvi preču eksportu 2016. gadā ir balstījis lauksaimniecības un pārtikas produktu, ķīmiskās rūpniecības ražojumu, koksnes izstrādājumu, celtniecības materiālu un satiksmes līdzekļu eksporta pieaugums.

Neskatoties uz  ģeopolitikas izaicinājumiem, globālās ekonomikas neviennozīmīgo attīstību un vājo ārējo pieprasījumu, 2016. gadā Latvijas apstrādes rūpniecības izlaides un eksporta reālie apjomi ir uzrādījuši zināmu noturību, mēģinot ar kāpumu citos tirgos kompensēt eksporta kritumu uz Krieviju un tās satelītvalstīm..

Viens no galvenajiem riskiem Latvijas eksporta un visas ekonomikas ilgtspējīgai attīstībai joprojām ir uzņēmumu investīciju projektu gausā ieviešana Latvijā. Tomēr kreditēšanas aktivizēšanās, kas vērojama 2016. gada otrajā pusē, līdz ar sagaidāmo straujāku Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apgūšanu 2017. gadā, ļauj cerēt, ka investīciju aktivitāte Latvijā pieaugs, un turpmāk varētu pozitīvi ietekmēt arī eksporta uzņēmumu attīstību.

Savukārt preču imports ir turpinājis stagnēt un 2016. gada 11 mēnešos tas kritās par 3.0%, salīdzinājumā ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu. Tas galvenokārt saistīts ar globālo naftas cenu kritumu, kā arī reeksporta plūsmu mazināšanos un vājo investīciju aktivitāti.

Notikumi ārējā vidē joprojām ir ļoti grūti prognozējami, un 2017. gada Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozes pamatā balstās uz cerībām par ES fondu finansējumu plūsmu atjaunošanos, kas varētu paātrināt ekonomikas izaugsmes tempu. Taču ES finansējums nebūs "burvju nūjiņa", kas atrisinās visas Latvijas ekonomikas problēmas.

Uzņēmumu ieguldījumus, potenciālo ārvalstu investoru lēmumus un visas uzņēmējdarbības vidi Latvijā negatīvi ietekmē nestabilā likumdošanas vide un biežās nodokļu izmaiņas. Tā kā straujš tirgus kapacitātes pieaugums nav sagaidāms, un konkurence ārējos tirgos saglabāsies, Latvijas eksports arī 2017. gadā turpinās saskarties ar diversifikācijas izaicinājumiem gan preču, gan valstu griezumā, un uzņēmējiem joprojām nāksies meklēt jaunus nišas produktus un radīt produkciju ar augstāku pievienoto vērtību.

Lai veicinātu eksporta un visas tautsaimniecības izaugsmi, būtiski ir turpināt realizēt strukturālās reformas, kas balstītas uz ilgtermiņa pasākumiem. Lai sekmētu efektīvāku investīciju piesaisti, nepieciešams palielināt pašvaldību lomu investīciju piesaistes procesā, izvērtējot Latvijas nozaru un pašvaldību priekšrocības, t. sk. pieejamo infrastruktūru un darbaspēku.