12.08.2015.

PAPP programmas starprezultāti Latvijā: labi, varētu būt vēl labāk

  • Gunārs Bērziņš
    Gunārs Bērziņš
    Latvijas Bankas ekonomists

Šodien Latvijas Banka ir publicējusi jūlija bilanci. Tā liecina, ka, īstenojot Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes 2015. gada 22. janvāra lēmumu par paplašināto aktīvu pirkšanas programmu (PAPP), š.g. jūlijā vērtspapīru iegāžu rezultātā bilances postenis "Vērtspapīri, kas tiek turēti monetārās politikas mērķiem" pieauga par 178 milj. eiro un sasniedza 901 milj. eiro. Te mēs gluži neredzam ieguldījumu sadalījumu Latvijas valsts vērtspapīros un Eiropas starptautisko institūciju vērtspapīros, savukārt Eiropas Centrālās bankas mājaslapā pieejamā informācija par PAPP pagājušā mēneša rezultātiem ļauj izdarīt ne visai rožainu atziņu. 

Eirosistēma ziņo, ka līdz jūlija beigām kopumā iegādāti Latvijas valsts vērtspapīri 527 milj. eiro apjomā (https://www.ecb.europa.eu). Ja paskatāmies uz dinamiku, tad nepārprotami redzam, ka Latvijas valsts vērtspapīri tiek pirkti arvien mazāk.

Breakdown of debt

Atcerēsimies, ka PAPP ietvaros arī ECB apņēmās iegādāties 8% nacionālo valstu valdību vērtspapīrus no kopējā PAPP pirkuma, https://www.ecb.europa.eu, un šie pirkumi ir iekļauti attiecīgo valstu norādītajos vērtspapīru apjomos.  Rupji rēķinot, ECB pirkums ir apmēram 20 milj. eiro Latvijas valdības vērstpapīru ik mēnesi.

Ko mēs no tā visa varam secināt? Pēdējos divos mēnešos Latvijas Banka arvien mazāk iegādājas Latvijas valsts vērtspapīrus. Kā jau savā rakstā "Eirosistēmas monetārā politika šķērsgriezumā – šoreiz par PAPP" norādīja Egils Kaužēns, Latvijas Bankas kopējā PAPP intervence būs virs 2 mljrd. eiro un, ņemot vērā 25% noteikto emisijas limitu, Latvijas Bankai nāksies pirkt starptautisko institūciju vērtspapīrus vairāk nekā 1 mljrd. eiro apjomā, un tas acīmredzami sāk piepildīties. Pēc šī brīža tempiem skatoties, man rādās, ka paredzētā PAPP darbības laikā pat pārsniegsim 3 mljrd. eiro. Jautājums ir, vai esam apmierināti ar to, ka gaidām devīto vilni jeb PAPP netiešās ietekmes nonākšanu līdz Latvijai?

Vēlos atgādināt, ECB 21.-22. janvāra padomes protokolā publicēto, kur nepārprotami tika norādīts, ka ECB Padomes redzeslokā būs un tiks izskatīta nepieciešamība pēc izmaiņām noteiktajā emisijas limitā (šobrīd 25% no katras eiro zonas valsts izlaistajiem valdības parāda vērtspapīriem), veicot papildu novērojumus un dziļāku analīzi, lai ņemtu vērā obligāciju dažādo struktūru, kā arī, lai nerastos bloķējošais vairākums parāda restrukturizācijas gadījumā. No šī brīža skatupunkta Latvijas Bankas interesēs ir PAPP noteiktā emisijas limita (25%) paaugstināšana, tādējādi uzlabojot Latvijas iespēju tiešā veidā gūt lielāku ieguvumu no PAPP programmas un veicinot naudas ieguldījumus un patēriņu Latvijā.

APA: Bērziņš, G. (2024, 23. apr.). PAPP programmas starprezultāti Latvijā: labi, varētu būt vēl labāk. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/543
MLA: Bērziņš, Gunārs. "PAPP programmas starprezultāti Latvijā: labi, varētu būt vēl labāk" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 23.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/543>.
Up