05.04.2016.

PAPP – vēl lielāks un ietekmīgāks

Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padome 10. martā lēma par Paplašinātās aktīvu pirkšanas programmas (PAPP) papildināšanu. Kopš 1. aprīļa vērtspapīru pirkšanas apjoms PAPP ietvaros tiek palielināts no 60 līdz 80 mljrd. eiro, kā arī Eirosistēma ievieš jaunu PAPP apakšprogrammu – Korporatīvā sektora vērtspapīru pirkšanas programmu (CSPP).

Latvija piedalās tikai Valsts sektora vērtspapīru pirkšanas programmā (PAPP). Ja CSPP pirkšanas apjomi acīmredzot būs salīdzinoši mazi un salīdzināmi ar Nodrošināto obligāciju pirkšanas programmas (CBPP3) apjomiem, tad, pēc maniem aprēķiniem, Latvijas Bankas pirktais valsts sektora vērtspapīru apjoms mēnesī varētu palielināties no vidēji apmēram 180 milj. eiro līdz 240-250 milj. eiro.

Jaunums eirozonas finanšu tirgum - CSPP ietvaros tiks pirktas eiro denominētas investīciju kategorijas obligācijas, ko emitējušas nebanku sabiedrības, kas darbojas eiro zonā. Šiem vērtspapīriem ir jāatbilst ECB monetārajām operācijām atbilstošo vērtspapīru prasībām, kas nozīmē, ka kredītreitingu aģentūras piešķirtajam reitingam jābūt ne mazākam par BBB- (Baa3). Šī programma tiks sākta 2016. gada otrā ceturkšņa beigās, pagaidām vēl tiek apspriesti tās tehniskie aspekti.

Kāds patlaban ir noskaņojums Latvijas finanšu tirgū? Uzkrātais rezervju pārpalikums ir apmēram 3.4 mljrd. eiro (šī nauda glabājas komercbanku kontos un faktiski nenonāk reālajā ekonomikā). Tuvākajā laikā varētu gaidīt, ka tas turpinās samazināties, jo publiskajā telpā izskanēja ziņas, ka banku sistēmā varētu būt pamatkapitāla samazināšana un dividenžu izmaksas. Šāda darbība palielinās banku sistēmas efektivitāti, un tā ir iespējama, ņemot vērā Latvijas banku augsto kapitalizācijas līmeni.

Latvijas valsts vērtspapīru likmes turpina samazināties - sākotnējā tirgū tās sasniegušas rekordzemus līmeņus. Procentu likmes ir negatīvas līdz divu gadu termiņam, bet, sākot ar trīs gadu termiņu, procentu likmes ir pozitīvas. Negatīvās likmes ir palielinājušas Valsts kases interesi par īstermiņa aizņemšanos vērtspapīru tirgū. Valsts kase šogad sāka aizņemties resursus uz trīs nedēļām – viena mēneša ietvaros, kas nepalielina valsts parādu mēneša beigās. 

APA: Kaužēns, E. (2024, 29. mar.). PAPP – vēl lielāks un ietekmīgāks. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/521
MLA: Kaužēns, Egils. "PAPP – vēl lielāks un ietekmīgāks" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 29.03.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/521>.

Komentāri ( 1 )

  • Vilnis Zakrevskis
    05.04.2016 15:15

    - Itālija eleganti virzās pretī nekontrolējamai banku krīzei;
    - ECB cenšas to paslaucīt zem deķa, pērkot strukturētus vērtspapīrus, kas pamatā nodrošināti ar vidēji sešus gadus veciem sliktajiem parādiem;
    - Finanšu starpnieki šajā procesā atkal sagrābsies tonnām naudas;
    - Citu valstu iedzīvotājiem nāksies apmaksāt toksiskos parādus plus starpnieku dzīres;
    - Un lolotie Itālijas banku parādzīmju turētāji baudīs savu personīgo finanšu glābšanu.

    Beigās kāds varēs uzņemt: "The Big Short II" - ES versiju

Up