01.08.2022.

Pārtikas inflācija eiro zonā, tai skaitā Baltijā – kara ietekmes ceļi

  • Mārtiņš Grāvītis
    Mārtiņš Grāvītis
    komunikācijas projektu vadītājs
Ilustratīvs attēls produkti tirgū
Foto: Shutterstock

Šeit kodolīgs apkopojums Eiropas Centrālās bankas analītiķu veiktai inventarizācijai pārtikas cenu inflācijas jaunākajos pavērsienos, pa plauktiņiem izliekot tos ietekmes ceļus pa kuriem karš - Krievijas jauns iebrukums Ukrainā, šo inflāciju ietekmē eiro zonā, turklāt Baltijā un Somijā īpaši spēcīgi. Kāpēc tā? 

Ekonomistu Katalīnas Bodnāras un Tobiasa Šūlera analīzes pilns teksts ECB Tautsaimniecības biļetena 2022. gada 4. laidienā: The surge in euro area food inflation and the impact of the Russia-Ukraine war (europa.eu).

Divu pasaules mērogā nozīmīgu pārtikas un citu izejvielu eksportētāju karš un tā atbalsis izvēršas arī par importa kavēkli eiro zonas valstīs – kā pārtikas produktiem, tā energoproduktiem, tostarp elektrībai, gāzei un citiem. Tas kļūst par faktoru cenu kāpumā pasaules mērogā.

Pirmskara mantojums: importētās pārtikas inflācija jau rūga

Kara situācija tikai saasina jau pirms kara iezīmējušos spriedzi pārtikas tirgos kā globāli, tā pie mums eiro zonā. Vasaras ieskaņā pārtikas inflācija eiro zonā pēc Saskaņotā patēriņa cenu indeksa (SPCI) uzrādīja vēsturisku rekordu (2022. gada jūnijā 8.9%)

Eiro zonā pārtikas cenas arvien bijis ietekmīgs kopējās inflācijas “motors”:  patēriņa grozā eiro zonā pārtikai ir liels īpatsvars – 20%, un pārtikas cenas, zināms, ir izcili svārstīgas.

Pārtikas inflācija palēcās gada griezumā jau Covid-19 pandēmijas pirmajā gadā – jo strēga piegādes. Pastarpēm piegāžu ierobežojumi atslāba, bet kopš 2021. gada pārtikas cenu inflācija uzņēma apgriezienus.

1. attēls. Eiro zonas Saskaņotais patēriņu cenu indekss un pārtikas cenu inflācija

ECB zonas Saskaņotais patēriņu cenu indekss un pārtikas cenu inflācija
  Avoti: Eurostat un ECB aprēķini
Piezīme: jaunākie iekļautie novērojumu dati – 2022. gada maijs

Atskatoties, iepriekš pārtikas cenas nopietni uzplaiksnījušas 2002. gadā saistībā ar veterinārām ligām un 2008. gadā, kad tam kājas auga pārtikas un lauksaimniecības mēslojuma globālā sadārdzinājumā.

Ģeogrāfiskā salīdzinājumā – citās lielās ekonomikās pārtikas inflācija turējusies vēl augstāka līdz šim 2022. gada gaitā: pavasara mēnesī aprīlī ASV 9.4% un Apvienotajā Karalistē 6.7%, bet pēdējos mēnešos eiro zonā tā iedzenoši paātrinājusies.

Eiro zonā pārtikā saišu ar kara reģionu – maz

Eiro zonas valstis ir salīdzinoši šaurā saimnieciskā saskarē ar Krieviju, Baltkrieviju, arī Ukrainu – iedarbību no šī reģiona norisēm izjūt mēreni, bet ir konkrētas pārtikas preces, kuru dēļ eiro zona ir stiprā šo kara stāvoklī esošo valstu ietekmē, t.sk. kukurūza, saulespuķes, arī mēslojums.

ES lielā mērā ir lauksaimniecības produkcijā pašpietiekama, saražo vairāk nekā patērē. Lauksaimniecības produktu un mēslojuma tirdzniecība pārsvarā rit ekonomiskā bloka ietvaros (57%), kamēr Krievija, Baltkrievija un Ukraina - to daļa eiro zonas kopējā importā - veido vien 2%.

Skatot konkrētus produktus, galvenokārt no Ukrainas nāk liela daļa kukurūzas, ko eiro zonā lieto pārsvarā lopbarībai, kā arī saulespuķu eļļa, kvieši un cukurs. To imports SPCI inflāciju ietekmē caur pievienotās vērtības ķēdi – uzņēmumiem izmantojot šīs izejvielas sava gala produkta ražošanā. Tā kā šo izejvielu piedāvājums globālajā tirgū šobrīd sarucis, grūtības tos iegādāties var stipri celt cenas.

2. attēls. Kā eiro zonu ietekmē lauksaimniecības preču un mēslojuma imports no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas

Kā eiro zonu ietekmē lauksaimniecības preču un mēslojuma imports no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas
Avoti: Eiropas Komisijas un ECB aprēķini.
Piezīme: dati attiecas uz 2020. gadu.

Piemēram, mājsaimniecības var izšķirties saulespuķu eļļas vietā lietot citas augu vai dzīvnieku izcelsmes eļļas, tomēr tās plaši izmantoto arī pārtikas rūpniecībā, tāpēc kopumā ietekme ir nozīmīga. Ierobežota lopbarības pieejamība ietekmē gaļas piedāvājumu un cenas. Eiro zona importē(ja) trešo daļu mēslojuma no kara skartā reģiona.

Krievijas agresija paaugstina pārtikas cenu spiedienu eiro zonā

Importētās pārtikas cenas, kas jau pirms kara eiro zonā kāpa spēcīgi, pēc jauna iebrukuma Ukrainā “ieminušas grīdā”: gada pieauguma likme aprīlī sasniedza 21.4%, salīdzinot ar februāra 16.4%. Lauku saimniecības iepirkuma cena un vairumcena arī kāpušas ievērojami, galvenokārt uz graudaugu rēķina – aprīlī pieaugums 47.9%, kas sekojis 27.7% kāpumam februārī.

Arī pievienotās vērtības ķēdē sekojuši cenu kāpumi. Tas sevišķi skāris augu un dzīvnieku izcelsmes eļļas un lopbarību – aprīlī attiecīgi pieplusojot 39.7% un 32.2%. Turpmāko mēnešu gaitā to cenās sajutīs pārtikas gala patērētāji.

Vislielākā atkarība pārtikas importā no kara zonas – Baltijā, Somijā

Tas attiecas kā uz pārtikas produktiem, tā mēslojumu, kur Somijai kopējā importā tie veido 8%, bet, piemēram, Igaunijai – 13%. Arī pārtikas cenu inflācija Baltijā visumā bijusi augstāka, faktiski augstākā eiro zonā (12% - 19%, skatot pret pagājušo gadu) – tās ir nelielas, atvērtas tautsaimniecības, kuras attiecīgi vairāk pakļautas svārstībām starptautiskajos izejvielu tirgos. Atšķirības eiro zonas valstu starpā SPCI pārtikas cenu inflācijā turpmāk var palielināties, piezīmē ECB ekonomisti.

Kopsavelkoši starpsecinājumi

Eiro zonas tieša atkarība no reģiona, kas ierauts Krievijas agresijā Ukrainā ir ierobežota, izņemot konkrētas preces, bet pārtikas cenas ietekmētas – kāpušas spēcīgi, jo noreaģējušas globālās cenas.

Karš kavē izejvielu importu lauksaimniecības un pārtikas ražošanai – kā graudaugus, eļļas augu sēklas, tā mēslojumu. To cenas augušas pasaules tirgos, kas ietekmē eiro zonas pārtikas cenu inflāciju reizē ar spēcīgu enerģijas cenu kāpumu.

Iepriekšējie pārtikas cenu palēcieniem sekoja ekonomikas piemērošanās un vidējā termiņā pārtikas cenu inflācija pierima. Šajā reizē pārtikas inflācija tuvākajos mēnešos turēsies augsta, neskatoties uz iespējam šo to līdzsvarot.

Līdzsvarojoši faktori īstermiņā nelīdzēs

Daļu no kara skartajām piegādēm var aizvietot piegādes no citurienes, bet jau par augstāku cenu.

Lai mazinātu kara ietekmi uz graudaugu tirgu, vismaz kvantitātē, var sākt kultivēt graudaugus ekoloģiski sargājamās teritorijās un mainīt uzsvarus kukurūzas izlietojumā – šobrīd to pasaulē pārsvarā lieto lopbarībai, mazāko daļu – pārtikā.

Krievijas un Ukrainas lopbarības piegādes var aizstāt no citiem reģioniem, piemēram, Latīņamerikas, bet – par augstāku cenu.

Šie kompensējošie pasākumi īstermiņā pārtikas cenu inflāciju stipri remdēt nevarēs: dažas izejvielas no kara reģiona grūti aizstāt žigli un pārtikas cenu inflācijas pārmaiņas, turpmāk pamatā noteiks tā. Piemēram, mēslojums, kura pieejamība sarukusi un cena uzlēkusi. Šo faktoru ietekme pieturēsies arī 2023. gadā.

Viedoklis

Ieva Opmane, Latvijas Bankas ekonomiste

No Latvijas skatu punkta raugoties
Baltijas valstis ir starp tām, kur inflācija un tostarp cena arī tieši pārtikai aug straujāk nekā vidēji eiro zonā. Turklāt Latvijā pārtikas īpatsvars kopējā patēriņā ir lielāks nekā vidēji eiro zonā (Latvijā 34%, salīdzinot ar eiro zonas 20% no kopējiem izdevumiem). Tas nozīmē, ka pārtikas cenu svārstības izjūtam spēcīgāk. Līdzīgi kā citviet Eiropā, pie mums ievērojami sadārdzinājušies energoresursi, kas nepieciešami arī pārtikas ražošanā. Baltijas valstīs ražošanas izmaksas papildus sadārdzina salīdzinoši straujāki algu pieauguma tempi, kas vienlaikus veicina arī papildus pieprasījuma veidošanos, kas vēl vairāk var pastiprināt cenu pieaugumu pie mums. Pārtikas cenas ir bijušas svārstīgas arī daudz mierīgākos laikos. Tās mēdz ietekmēt ļoti dažādi faktori – sākot no laika apstākļiem, augu vai dzīvnieku slimībām, enerģijas cenām, izejmateriālu, minerālmēslu u.tml. cenām, līdz pat būtiskām izmaiņām pieprasījumā (atcerēsimies, kā straujš pieprasījuma pieaugums spēj mainīt, piemēram, griķu vai sāls cenas). Latvijā pārtika tiek saražota vairāk nekā patērēta, tomēr ilgāk uzglabājami un lietojami pārtikas produkti ir relatīvi viegli eksportējami, tāpēc to cenas liela mērā ietekmē pasaulē notiekošais.
APA: Grāvītis, M. (2022, 16. aug.). Pārtikas inflācija eiro zonā, tai skaitā Baltijā – kara ietekmes ceļi . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5639
MLA: Grāvītis, Mārtiņš. "Pārtikas inflācija eiro zonā, tai skaitā Baltijā – kara ietekmes ceļi " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.08.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5639>.

Līdzīgi raksti

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Up