17.12.2020.

Recesijas kā prognozētāju informācijas avots situācijas noteikta prognozētspējas novērtējuma veikšanai: no ASV lielajiem makroekonomiskajiem datiem gūtie pierādījumi

Pētījums 2/2020

  • Boriss Siliverstovs
    Boriss Siliverstovs
    Latvijas Bankas ekonomists
  • Daniel S. Wochner
    Doctoral candidate in empirical economic research at ETH Zurich
Recesijas kā prognozētāju informācijas avots situācijas noteikta prognozētspējas novērtējuma veikšanai: no ASV lielajiem makroekonomiskajiem datiem gūtie pierādījumi
Foto: Latvijas Banka

Kopsavilkums

Šajā pētījumā atkārtoti pārskatīti Dž. Stoka (J. H. Stock) un M. Votsona (M. W. Watson) (32) gūtie secinājumi. Šie autori salīdzinājuši DFM un AR etalonmodeļu prognozētspēju simtiem mērķa mainīgo, pievēršoties iespējamai ekonomiskās attīstības cikla asimetrijai atbilstoši M. Šovē (M. Chauvet) un S. Potera (S. Potter) (4) un B. Siliverstova (28; 29; 30) pētījumiem. Šā pētījuma autoru veiktais prognozēšanas eksperiments balstīts uz pilnīgi jaunu, lielu makroekonomisko datu kopu (FRED-QD), kurā ietverts vairāk nekā 200 ceturkšņa rādītāju par nepilniem 60 gadiem (1960–2018; sk., piemēram, M. Makrakens (M. W. McCracken) un S. Nga (S. Ng) (22)). Iegūtie rezultāti atbilst šai jaunajai situācijas noteikta novērtējuma literatūrai un vispārina to atbilstību daudziem rādītājiem. Šā pētījuma autori dokumentē sistemātiskas modeļu veiktspējas atšķirības dažādās ekonomiskās attīstības cikla fāzēs (garengriezumā), kā arī mainīgo grupās (šķērsgriezumā). Lai gan absolūtais prognožu kļūdu lielums gan DFM, gan AR etalonmodelim recesijas periodos ir lielāks nekā kāpuma periodos, DFM tas parasti ir lielāks nekā AR etalonmodeļiem un statistiski nozīmīgs recesijas, nevis kāpuma periodos (M. Šovē un S. Poters (4)). Iegūtie secinājumi arī liecina, ka plaši izplatītā prakse, paļaujoties uz pilnas izlases prognozes novērtējuma metriku, varētu izrādīties nepilnīga, t.i., vismaz divām trešdaļām no visiem 216 makroekonomiskajiem rādītājiem pilnas izlases rRMSFE sistemātiski novērtē veiktspēju ekspansijas perioda apakšizlasēs par augstu un recesijas perioda apakšizlasēs – par zemu (sk., piemēram, B. Siliverstovs (28; 30)). Šos secinājumus neietekmē vairākas alternatīvas specifikācijas, un tie ir ļoti nozīmīgi gan patērētājiem, gan uz modeli balstītu ekonomisko prognožu veidotājiem.
 

Atslēgvārdi: prognožu novērtēšana, dinamiskā faktora modeļi, ekonomiskās attīstības cikla asimetrija, lielas makroekonomiskās datu kopas, ASV
 

JEL kodi: C32, C45, C52, E17


 

APA: Siliverstovs, B., Wochner, D. (2024, 07. dec.). Recesijas kā prognozētāju informācijas avots situācijas noteikta prognozētspējas novērtējuma veikšanai: no ASV lielajiem makroekonomiskajiem datiem gūtie pierādījumi. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5074
MLA: Siliverstovs, Boriss. Wochner, Daniel. "Recesijas kā prognozētāju informācijas avots situācijas noteikta prognozētspējas novērtējuma veikšanai: no ASV lielajiem makroekonomiskajiem datiem gūtie pierādījumi" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 07.12.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5074>.

Restricted HTML

Up