21.09.2016.

Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā

Šodien, šā gada 21. septembrī, notiek konference "Veselības aprūpes sistēma Latvijā - strukturālās reformas un finansēšanas modeļi". Tajā Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste uzstājās ar prezentāciju "Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā".

Konferences mērķis ir iezīmēt veselības aprūpes finansēšanas modeļa reformas galveno virzienu, kas būtu piemērojams un realizējams Latvijas apstākļos.

Konferencē piedalās pārstāvji no Latvijas Republikas Saeimas, ministrijām, Latvijas Bankas, veselības nozares profesionālajām organizācijām un veselības jomas eksperti. Konferenci organizē Veselības ministrija un Ministru prezidenta Māra Kučinska birojs.

APA: Rutkaste, U. (2019, 21. oct.). Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/186
MLA: Rutkaste, Uldis. "Prezentācija: Priekšlikumi obligātās veselības apdrošināšanas ieviešanai Latvijā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 21.10.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/186>.

Līdzīgi raksti

Komentāri ( 2 )

  • Āris Pētersons

    28.09.2016 11:32

    Obligātā veselības apdrošināšana būtu ieviešama sākotnēji tikai ambulatorajiem pakalpojumiem (diagnostikai, speciālistu konsultācijām), jo realitāti mainīt neizdosies (šis sektors jau medicīnā praktiski ir privāts). Varētu cerēt uz cenu krišanos konkurences apstākļos, dabisku kvalitātes pieaugumu, labāku pārraudzību.
    ,,Dienas stacionārus'' varētu iekļaut stacionārajā sadaļā, ko līdz ar diennakts stacionāriem, NMPD, ģimenes ārstiem joprojām finansētu valsts. Valsts finansētā budžeta daļa pieaugtu, jo atbrīvotos daļa ambulatoro līdzekļu (vai nemainītos, ja no atbrīvotajiem ambulatorajiem līdzekļiem iepirktu polises sociāli neaizsargātajām grupām). NAv jau arī liegts pielikt ,,atrastos'' 45-70 miljonus un tā katru gadu, kas būtu tikai normāli.
    Katrā ziņā modeli var ieviest soli pa solim, tā mazinot riskus.
    Efekts noteikti lielāks nekā politiķu tukšie solījumi un nesekmīgā cīņa ar ēnu ekonomiku.

  • Ainārs Sedlenieks

    29.09.2016 11:49

    Interesanti, vai ir kādi aprēķini par šīs sistēmas ietekmi uz valsts budžetu? Ieviešana un reģistra izturēšana taču kaut ko maksā. Tāpat vai nodokļa masveida atmaksa par iegādāto polisi arī var radīt papildus slodzi budžetam.
    Kamēr pat teorētiski nav zināmas polišu cenas ir grūti spriest par sistēmu un atbalstu tai no iedzīvotāju/vēlētāju puses.

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up