04.04.2022.

Publicēts jaunākais Latvijas Bankas "Finanšu Stabilitātes Pārskats"

2023. gada jūnijs

  • Latvijas Banka
Ilustratīvs attēls bankas ēka

Latvijas Banka publicējusi jaunāko "Finanšu Stabilitātes Pārskatu", kurā analizēta Latvijas finanšu sistēmas attīstība un noturība.

  • Pēdējā gada laikā tautsaimniecība un finanšu sektors ir piedzīvojuši virkni nozīmīgu izaicinājumu – Krievijas iebrukuma Ukrainā izraisīto ekonomiskā noskaņojuma kritumu, plašu un strauju izmaksu kāpumu, enerģētikas krīzi Eiropā, ar Krievijai un Baltkrievijai noteikto sankciju ievērošanu saistītos izaicinājumus, kā arī augstās inflācijas slāpēšanai centrālo banku straujā tempā īstenoto procentu likmju kāpumu. Taču, ņemot vērā piesardzīgu kreditēšanas praksi un salīdzinoši nelielu kredītu slogu tautsaimniecībā, Latvijas finanšu sistēma saglabājas stabila un kredītiestāžu spēja absorbēt šokus ir laba – tām kopumā ir labas kapitāla un likviditātes rezerves. Gaidāms, ka banku sektora šoku absorbētspēja turpinās uzlaboties, jo kredītiestāžu noturību papildus stiprina to peļņas kāpums. 
  • Latvijā makrouzraudzības politikas nostāja ir atbilstoša identificētajiem sistēmiskajiem riskiem, kreditēšanas norisēm, makrofinansiālajai situācijai, kā arī kredītiestāžu noturības pakāpei. Iestājoties labvēlīgākai makroekonomiskajai situācijai un gatavojoties aktīvākai kreditēšanai, kā arī ievērojot augošo tendenci Eiropas Savienības valstīs laikus nostiprināt kredītiestāžu noturību, arī Latvijā varētu tikt apsvērti soļi savlaicīgai noturības nostiprināšanai ar makrouzraudzības kapitāla rezervju palīdzību, ko ar mazākiem procikliskajiem efektiem var veikt apstākļos, kad kredītiestādēm ir pietiekamas brīvprātīgās kapitāla rezerves, laba pelnītspēja un finansējuma izmaksas nav augstas. 
  • Latvijas aizņēmēju finansiālā noturība pagaidām kopumā saglabājas samērā laba, taču ilgstoši straujš cenu kāpums un stingri finanšu nosacījumi var negatīvi ietekmēt kredītiestāžu klientus un aktīvu kvalitāti un ierobežot tautsaimniecības atveseļošanos. Tāpēc kredītiestādēm svarīgi turpināt rūpīgi izvērtēt kredītrisku, laikus atzīt problēmkredītus un veikt atbilstošus uzkrājumus. 
  • Pieprasījuma un piedāvājuma faktoru ietekmē jau vairākus gadus tautsaimniecības finansējuma apjoms joprojām ir mazs un investīcijas tautsaimniecībā ir nepietiekamas. Uzņēmumu kreditēšana nedaudz pieaugusi, taču to galvenokārt īslaicīgi veicināja lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc īstermiņa kredītiem būtiska izmaksu kāpuma apstākļos. Ir svarīgi novērst strukturālos faktorus, kuru ietekmē izveidojusies ilgstoši kūtra investīciju un kreditēšanas vide. 
  • Vairākās eiro zonas valstīs vērojamas lejupvērsta pagrieziena pazīmes nekustamo īpašumu tirgus ciklā. Arī Latvijā aktivitāte mājokļu tirgū sarūk mājsaimniecību maksātspējas un jauno mājokļu pieejamības pasliktināšanās dēļ. Cenu korekcija Latvijas komercīpašumu tirgū ir lēna, jo darījumu apjoms un skaits ir neliels. 
  • Ilgtspējīgākai mājokļu tirgus attīstībai un kvalitatīva un pieejama dzīvojamā fonda veicināšanai nepieciešams risināt strukturālās nepilnības būvniecības nozarē. Ir svarīgi kāpināt ēku renovācijas tempu, t. sk. veikt apjomīgas investīcijas energoefektivitātes uzlabošanā, un veicināt jaunu mājokļu būvniecību.
  • ASV reģionālo banku stresa epizodes gada sākumā globāli aktualizēja kredītiestāžu turēto vērtspapīru portfeļu pārvērtēšanas riskus. Latvijas kredītiestādēm kopumā ir nelieli ieguldījumi galvenokārt augsti likvīdos – pārsvarā eiro zonas valstu un ASV valdības – vērtspapīros ar samērā īsu atmaksas termiņu. Latvijas banku sektoru kopumā norises ASV nav skārušas. 
  • Ņemot vērā ģeopolitisko kontekstu, saglabājas augsti kiberuzbrukumu un citu liela mēroga negaidītu finanšu infrastruktūras traucējumu riski
  • Turbulence finanšu tirgos būtiski ietekmējusi nebanku uzkrājumu pakalpojuma apakšsektorus, t. sk. vērtējumus pensiju 2. un 3. līmeņa plānos. Ir svarīgi izvērtēt risinājumus, kā samazināt risku, ka, personām pensionējoties nelabvēlīgos tirgus apstākļos, pensijas 2. līmeņa kapitāla vērtējuma nelabvēlīgās svārstības tiek realizētas un tādējādi tiek noteikta ievērojami zemāka pensija, nekā bijis gaidāms. 

"Finanšu Stabilitātes Pārskatā" ietverti arī vairāki tematiskie pielikumi un ielikumi par tādām tēmām kā dabas katastrofu ietekme uz Latvijas tautsaimniecību un apdrošināšanas nozari, aizņēmēju spēja izturēt izmaksu un procentu likmju kāpumu, sankciju izpildes risku pārvaldība, "tīmekļa skrāpēšanas" iespējas nekustamo īpašumu sludinājumu datu automatizētai vākšanai, jauno mājokļu pieejamība, digitālais eiro, pārmaiņas Latvijas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā. Tāpat kā iepriekšējos pārskatos sniegti arī Latvijas Bankas veikto kredītiestāžu stresa testu rezultāti. Turklāt Latvijas Banka papildinājusi banku noturības testēšanas ietvaru ar banku sektora pārejas un fizisko risku stresa testiem. 
 

APA: Banka, L. (2024, 26. feb.). Publicēts jaunākais Latvijas Bankas "Finanšu Stabilitātes Pārskats". Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5983
MLA: Banka, Latvijas. "Publicēts jaunākais Latvijas Bankas "Finanšu Stabilitātes Pārskats"" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.02.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5983>.

Restricted HTML

Up