18.10.2023.

ECB TLTRO resursu ietekme uz eirozonas banku bilancēm

  • Mārcis Risbergs
    Latvijas Bankas ekonomists, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
Ilustratīvs attēls elevators
Foto: Shutterstock

Turpinot pētījumu sēriju par Eiropas Centrālās bankas (ECB) īstenoto ilgāka termiņa refinansēšanas mērķoperāciju (targeted longer-term refinancing operations, TLTRO) ietekmi uz banku sektoru [1], šoreiz apskatīta ietekme uz eirozonas banku bilancēm.

Pētījumā tika salīdzinātas divas banku grupas. 1. grupā bija bankas, kuras pēc ECB veidotas atlases 2022. gada novembrī bija ar lielāko TLTRO atlikumu. Šajā sarakstā bija 224 bankas, kuras pārstāvēja visas eirozonas valstis un kopumā veidoja 92 % no visa izsniegtā TLTRO atlikuma. Savukārt 2. grupā bija visas pārējās eirozonas bankas (ap 4000), kuras bija vai nu aizņēmušās nelielu TLTRO apjomu, vai vispār neizmantoja šīs operācijas. Lai gan skaitliski grupu apjoms ir ļoti atšķirīgs, tomēr pēc kopējo aktīvu apjoma tās ir ļoti līdzīgas (sk. 1. att.), īpaši pēc TLTRO ietekmes mazināšanās 2022. gada beigās.

 
 

 

Galvenā uzmanība tika pievērsta eirozonas mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrību izsniegto kredītu eiro valūtā dinamikai un īpatsvara pārmaiņām aktīvos, kā arī prasību un saistību pret nacionālajām centrālajām bankām pārmaiņām.

Banku bilanču aktīvu pusē abās grupās bija vērojams gan kredītu atlikuma, gan prasību pret nacionālajām centrālajām bankām pakāpenisks pieaugums. Saistību pusē pieauga mājsaimniecību un nefinanšu sabiedrību pieprasījuma noguldījumu atlikumi (sk. 2. att.). To ietekmēja gan TLTRO, aktivizējot kreditēšanu, gan Covid-19 pandēmija, kuras seku mazināšanai daudzu eirozonas valstu valdības dāsnas fiskālās politikas ietvaros piešķīra finanšu līdzekļus dažādos veidos nefinanšu sabiedrībām un mājsaimniecībām.

Savukārt apskatot eirozonas banku saistību pret nacionālajām centrālajām bankām gada pieaugumu tempu, redzams, ka 1. grupas bankās līdz 2021. gadam pieauguma temps bija pārliecinošāks, īpaši 2020. gadā, kad sākās īpaši izdevīgais TLTRO piedāvājums [2]. Tomēr var novērot, ka pēc 2021. gada arī nelielās bankas (2. grupa) sāka izmantot TLTRO (sk. 4. att.), ielecot “pēdējā vilciena vagonā”, kad daudzas bankas izmantoja šīs operācijas praktiski bezriska peļņas gūšanai, jo, uzturot minimālu kredītportfeļa pieauguma tempu, banka pārējos līdzekļus varēja noguldīt centrālajā bankā un saņemt garantētus procentu ienākumus 0.5 bāzes punktu apmērā (sk. 3. att.).

 

 

Kā jau iepriekš bija redzams no bilances struktūras attēliem, 2. grupas banku aktīvi pieauga nedaudz ātrāk nekā 1. grupas aktīvi, ko apstiprina arī gada pieaugumu tempi (sk. 5. att.). Savukārt 2. grupas banku nozīmīgais kredītportfeļa pieaugums 2019. gada laikā, kas ietekmēja arī aktīvu pieaugumu, varētu būt skaidrojams ar statistikas sniegšanas pārmaiņām atsevišķās dalībvalstīs, un tam nebija saistības ar TLTRO resursu piesaisti (sk. 5., 6. un 7. att.).

Kopumā redzams, ka 1. grupas kredītu atlikuma gada pieaugums visstraujākais bija 2019. gadā (sākās TLTRO III) un 2020. gada maijā, 2021. gada sākumā un 2022. gadā, kad bankām bija jāizpilda nosacījumi par kredītu atlikumu pieaugumu, lai iegūtu īpaši labvēlīgos finansēšanas nosacījumus (sk. 6. att.). Tas parādās arī prasību pret nacionālajām centrālajām bankām gada pieaugumu tempu straujā kāpumā (sk. 3. att.).

 

 

Aplūkojot eirozonas mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu eiro valūtā gada pieauguma tempus (sk. 7. att.), 1. grupas bankām apstiprinās iepriekš teiktais par TLTRO pozitīvo ietekmi uz kreditēšanu, īpaši periodos, kad tika aprēķināta izpilde īpaši izdevīgajiem nosacījumiem. Arī 2. grupas bankām vērojama mājsaimniecību kreditēšanas aktivizēšanās 2021. gada pavasarī, jo arī šī banku grupa daļēji sāka izmantot TLTRO resursus.

Sākoties TLTRO III programmai, bija vērojama monetāro finanšu iestāžu emitēto vērtspapīru izlaide 1. grupas bankās, kas varētu nozīmēt, ka šie vērtspapīri daļēji tika izmantoti kā nodrošinājums TLTRO, un papildus tas bija ar augstāku ienesīgumu. Savukārt 2. grupas bankām pieauga nacionālās valdības emitēto vērtspapīru apjoms un eirozonas nebanku emitēto vērtspapīru turējumi bankās, kas varētu nozīmēt, ka mazākās bankas TLTRO resursu piesaistei izvēlējās ieķīlāt nacionālās valdības vērtspapīrus un eirozonas nebanku emitētos vērtspapīrus, kas papildus tam deva lielāku ienesīgumu.

 

 

Ja apskata banku saistības pret nacionālajām centrālajām bankām (galvenokārt TLTRO), tad vērojams nozīmīgs īpatsvara kāpums 1. grupai līdz 8 % (pirms TLTRO programmas uzsākšanas bija ap 2 %). Savukārt 2. grupai pieauguma temps bija daudz lēnāks (sk. 9. att.).

Savukārt apskatot eirozonas mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu īpatsvaru aktīvos, var redzēt, ka 2. grupas banku izsniegto kredītu nefinanšu sabiedrībām īpatsvars aktīvos samazinās (sk. 10. att.), kas varētu būt skaidrojams ar 1. grupas banku aktīvāku iesaisti kreditēšanā, ko parāda arī 1. grupas izsniegto kredītu nefinanšu sabiedrībām gada pieaugumu tempu kāpums. Kā arī 2. grupas banku prasību pret nacionālajām centrālajām bankām un banku īpašumā esošo valdības vērtspapīru kāpums.

 
 

Baltijas valstis

Baltijas valstu bankas nebija tik aktīvas TLTRO resursu izmantošanā, un šajā programmā iesaistījās tikai 2020. gadā (sk. 14. att.), nepiesaistot lielus finansējuma apjomus. Tam par iemeslu varēja būt gan salīdzinoši labā finanšu situācija ar lieliem brīvajiem līdzekļiem, kas jau tika glabāti nacionālajās centrālajās bankās, gan tas, ka vēsturiski Baltijas valstu banku aktīvos ir mazāk Eirosistēmai monetārās operācijās derīgu ķīlu. Tādējādi Baltijas valstu bankās nebija vērojama būtiska ietekme uz eiro izsniegto kredītu apjomiem eirozonas mājsaimniecībām un nefinanšu sabiedrībām nevienā no apskatītajām banku grupām (sk. 17. att.).

 
 
 
 
 
 

Secinājumi

Kopumā redzams, ka eirozonas lielākās bankas ļoti aktīvi sāka izmantot TLTRO resursus no 2020. gada, bet pēdējā programmas piedāvājumā 2021. gadā pieslēdzās arī mazākas bankas. Šajos periodos bija vērojama gan kreditēšanas aktivizēšanās, gan vērtspapīru portfeļa pieaugums.

Baltijas valstis ar savu nelielo banku sektoru samērā kūtri iesaistījās TLTRO resursu izmantošanā, neizmantojot pilnībā iespējas kāpināt kreditēšanas tempus un iegūt jaunas tirgus daļas. Tomēr jāatceras, ka neapdomīga kreditēšanas kāpināšana var nodarīt lielu ļaunumu tautsaimniecībai, jo TLTRO resursi vēlāk būs jāaizstāj ar tirgus finansējumu.


 

[1] Latvijas Bankas ekonomists Egils Kaužēns rakstā Qualis artifex pereo* – ilgāka termiņa aizņemšanās iespējas centrālajā bankā jeb Baltijas neizmantotās iespējas zemo procentu likmju laikmetā analizē, kā eirozonas un arī Latvijas kredītiestādēm veicies ar TLTRO izmantošanu.

[2] Ja jebkura eirozonas banka aizņemas TLTRO resursus un nodrošina, ka gada laikā izsniegto kredītu tempi pieaug vismaz par 1.15 %, tad ECB TLTRO resursu likme bija par 50 bāzes punktiem zemāka nekā ECB noguldījumu iespējas likme.

APA: Risbergs, M. (2024, 30. may.). ECB TLTRO resursu ietekme uz eirozonas banku bilancēm. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6128
MLA: Risbergs, Mārcis. "ECB TLTRO resursu ietekme uz eirozonas banku bilancēm" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6128>.

Restricted HTML

Up