Kāpēc mākslīgā intelekta attīstība gada sākumā sašūpoja finanšu tirgus?

Ar MI saistītās tālejošās tehnoloģiskās izmaiņas investoriem lika sākt apšaubīt tradicionālo programmatūras izstrādes uzņēmumu biznesa modeļa dzīvotspēju un apjaust tās nozares un darba plūsmas, kuras MI būtu pa spēkam aizstāt. Tāpat investori raizējās, vai milzīgie ar MI saistītie ieguldījumi infrastruktūras izveidē dos atdevi. Rakstā šīs tēmas izklāstītas plašāk.

Satricinājumi finanšu tirgos 2026. gada sākumā

Ik pa laikam ar MI saistītas norises satricina finanšu tirgus. Pēdējos šādus satricinājumus finanšu tirgi piedzīvoja laika posmā no 2026. gada janvāra beigām līdz pat februāra izskaņai, kad vairākās tirgus izpārdošanas epizodēs ASV "S&P 500" apakšindekss, kas atspoguļo programmatūras izstrādes uzņēmumu un ar to saistīto pakalpojumu sniedzēju akciju cenu attīstību (S&P 500 Software & Services Index) saruka gandrīz par 21 % [1]. Eiropas tirgus ekvivalents (STOXX Europe Total Market Software & Computer Services Index) nokrita gandrīz par 18 % (skat. 1. attēlu).

Satricinājumi aizsākās pēc tam, kad programmatūras izstrādes milža "Microsoft" finanšu pārskats uzrādīja rekordlielus kapitāla ieguldījumus datu centru izveidei, lai darbinātu MI modeļus [2]. Tai pašā laikā uzņēmums ziņoja par izaugsmes palēnināšanos mākoņpakalpojumu (Azure) segmentā. Tas vairoja investoru skepsi, vai investīcijas MI jomā atmaksāsies.

Par nākamo satricinājumu vilni parūpējās MI uzņēmuma "Anthropic" jaunākā, uzlabotā modeļa "Claude Opus 4.6" izlaišana platformā "Claude Cowork" [3]. "Opus 4.6" var izmantot savas uzlabotās spējas uzņēmuma izstrādātajā Cowork darba vidē, lai paveiktu dažādus darba uzdevumus daudzās jomās, piemēram, izanalizēt finanšu pārskatu un izveidot prezentāciju. Praksē tas nozīmē, ka MI var ne tikai sagatavot atbildes, bet arī veikt darbu cilvēka vietā.

Lai gan MI attīstība šajā virzienā aizsākās jau pirms pāris gadiem, "Anthropic" jaunākā modeļa "Claude Opus 4.6" labie darbības rezultāti šoreiz pastiprināti nonāca arī finanšu investoru uzmanības lokā un lika tiem aizdomāties par savu ieguldījumu attīstības perspektīvām [4]. Aģentisko programmēšanas rīku (jeb MI aģentu, kas ir MI darbināta programmatūras vienība, kas patstāvīgi veic uzdevumus un pieņem lēmumus, lai sasniegtu izvirzītos mērķus) uzlabotais sniegums pastiprināja bažas, ka tie varētu būtiski pārveidot tradicionālo programmatūras izstrādi. Līdz šim lielie valodu modeļi galvenokārt kalpoja kā pamats programmatūras izstrādātājiem, lai veidotu specializētus rīkus virknei profesionāļu, piemēram, juristiem, finansistiem un mārketinga speciālistiem. Savukārt aģentiskās programmēšanas rīki piedāvā platformu, kas ļauj uzņēmējiem izveidot savu pielāgotu programmatūru, potenciāli samazinot nepieciešamību pēc specializētas programmatūras iegādes. Tā ir joma, kurā darbojas daudzi SaaS (Software as a Service) uzņēmumi. Proti, finanšu investori vēl skaidrāk apjauta, ka MI modeļu izstrādātāji ir radījuši rīku, kas varētu atņemt dienišķo maizes darbu veselai virknei programmētāju tradicionālajos programmatūras izstrādes uzņēmumos, kā arī specializētiem MI rīku nodrošinātājiem dažādu profesionālo nozaru vajadzībām.

Tas sākotnēji radīja lejupvērstu spiedienu uz publiskajā tirgū kotētu programmatūras izstrādes uzņēmumu akciju cenām (skat. 1. attēlu). To lejupvērstā attīstība (S&P 500 Software & Services un STOXX Europe Total Market Software & Computer Services) bija daudz straujāka nekā indeksiem, kas atspoguļo kopējā akciju tirgus cenu dinamiku (S&P 500 un STOXX Europe 600).

Taču ātri vien akciju kritums "pārsviedās" uz citiem profesionālo pakalpojumu sniedzējiem, jo arī šajās jomās ir procesi, kurus var aizstāt ar MI izveidotiem rīkiem, tādējādi mazinot nepieciešamību pēc šo uzņēmumu sniegtajiem pakalpojumiem. Viens pēc otra kā domino kauliņi krita dažādu profesionālo pakalpojumu sniedzēju (tostarp juridisko pakalpojumu, nodokļu konsultāciju, ieguldījumu pārvaldītāju, apdrošinātāju brokeru, finanšu pakalpojumu) akciju cenas.

Vai tirgus reakcijai ir pamatojums? Vai MI aģenti aizstās programmatūras izstrādātājus?

Pateicoties jaunākās paaudzes "loģiskās domāšanas" MI modeļiem, kuri risina problēmas soli pa solim, spējot atrast kļūdu un pārbaudīt atbildes, to noderīgums sarežģītu jautājumu risināšanā palielinās. Tas palielina šo modeļu pielietojamības jomas un paļāvību uz modeļa risinājumiem un ir slikta ziņa tradicionālajiem programmatūras izstrādātājiem.

Eksperti ir vienisprātis, ka jaunās MI tehnoloģijas ir neaizstājams rīks, radot pilnīgi jaunu programmatūru, taču izskan arī viedoklis, ka pareģot tradicionālās programmatūras izstrādes kompānijas norietu ir par ātru un nesenā tirgus izpārdošana nebija racionāla. Tiek norādīts, ka specifiskas programmatūras izstrādes uzņēmumu vērtību veido arī padziļināta izpratne un zināšanas par konkrētu nozari vai procesu, kuru MI būtu grūti pilnībā kopēt. Tāpat esošās programmatūras ir dziļi iesakņojušās uzņēmumu darbības procesos, to savstarpēja integrācija ir sarežģīta, bet nomaiņa prasa laika un finanšu resursus.

Papildus tiek ieskicēts nākotnē gaidāmais MI resursu sadārdzinājums, lai segtu augstās izstrādes un infrastruktūras izmaksas. Proti, pašlaik daudzus MI produktus būtiski subsidē to izstrādātāji. Ņemot vērā lielos kapitālieguldījumus infrastruktūras izveidē, galu galā šiem uzņēmumiem būs jāuzrāda peļņa no saviem pašreizējiem ieguldījumiem, kas nozīmētu augstākas MI pakalpojumu cenas nākotnē.

Tas ļauj optimistiski raudzīties uz programmatūras izstrādes nozares nākotni, it sevišķi uz tiem uzņēmumiem, kuri sekmīgi izmantos MI ieguvumus, lai samazinātu izstrādes izmaksas un izveidotu jaunus produktus. Tātad, jo sekmīgāk šie uzņēmumi adaptēs MI rīkus savu programmatūru izstrādē, jo lielāka to iespēja "noturēties virs ūdens" un uzrādīt izaugsmes perspektīvu. Lielākas izredzes izdzīvot konkurences cīņā ir tiem programmatūras uzņēmumiem, kuri nodrošina kritiskos biznesa procesus. Bet arī šis viedoklis var mainīties, parādoties jauniem modeļiem un to pielietojumiem un MI rīkiem ar laiku uzrādot spēju arī mācīties un pilnveidoties, veicot arvien autonomākas darbības, kas var būtiski konkurēt ar jau izstrādātajām programmatūrām vai pat izrādīties labākas par tām, galu galā novedot pie lēmuma atteikties no šo programmatūru lietošanas.

Eksperti joprojām lauž šķēpus, kuri programmatūras izstrādātāji būs vairāk apdraudēti un kuri vairāk pasargāti, tomēr tie ir vienisprātis, ka MI aizvien vairāk sāks aizstāt uzdevumu izpildi, ko līdz šim paveica cilvēki. Tas ir tikai laika jautājums. Lai gan tehnoloģiskais progress un līdz ar to produktivitātes pieaugums ir ļoti vēlams, ir lietas, kas no finanšu tirgus stabilitātes aspekta liek īstermiņā bažīgi skatīties uz tehnoloģiju attīstību. Šeit iezīmējas divi galvenie riski.

1. MI ietekme uz tradicionālo programmatūras izstrādātāju dzīvotspēju un peļņas maržām

Ilgu laiku programmatūras izstrādes un konsultāciju uzņēmumi uzrādīja īpaši labvēlīgu izaugsmes perspektīvu. Uzsāktais digitalizācijas kurss, kuru paātrināja Covid-19 pandēmija, nodrošināja spēcīgu ceļa vēju. Aizvien vairāk uzņēmumiem digitalizējot savus produktus un automatizējot darba plūsmas, auga pieprasījums pēc dažādu programmatūru izstrādes. Programmētāju darbs bija labi pieprasīts un apmaksāts, programmu izstrādātāju peļņas maržas – augstas, attīstības perspektīvas – rožainas. Institucionālie investori šo sektoru uzskatīja par labu investīciju objektu. Ar privātā riska kapitāla un privātā kredīta instrumentu starpniecību šajos uzņēmumos tika ieguldīti būtiski apjomi, it sevišķi pandēmijas periodā un drīz pēc tam. Turklāt uzņēmumu vērtības novērtējumi darījumu slēgšanas brīdī bija ļoti augsti. Tagad institucionālie investori ir nobažījušies par savu ieguldījumu novērtējumiem un vai atgūs ieguldītos līdzekļus. Atšķirībā no biržās publiski kotētajiem uzņēmumiem, kur uzņēmumu akciju cenas strauji reaģēja uz investoru sentimenta izmaiņām, privātā riska kapitāla un privātā kredīta fondi savus ieguldījumus pārvērtē salīdzinoši retāk, tāpēc ieguldījumu patieso vērtību kritumi visbiežāk atklājas ar novēlošanos. Tāpēc MI ietekmes uz nozari patiesais mērogs vēl nav apjausts. Izšķirīgs būs brīdis, kad šiem uzņēmumiem būs pienācis parāda atmaksas termiņš. Tad tiks no jauna izvētīta ieguldītāju uzticība biznesa modeļa dzīvotspējai.

2. Ar MI saistīto tehnoloģiju uzņēmumu īpatsvara pieaugums akciju un obligāciju tirgos

No vienas puses, investori liek ļoti lielas likmes uz MI tehnoloģijas tālāku attīstību. Aizvien vairāk investoriem iegādājoties mākoņpakalpojumu gigantu jeb tā saukto hipermērogotāju (hyperscalers) [5] akcijas, to tirgus kapitalizācija ir būtiski pieaugusi. Tas nozīmē, ka šiem uzņēmumiem ir ievērojama koncentrācija ASV galvenajā akciju cenu indeksā "S&P 500" [6]. No otras puses, šie uzņēmumi lielos apjomos aizņemas līdzekļus, kapitāla tirgos emitējot parāda vērtspapīrus, lai finansētu infrastruktūras izveidi (skat. 2. attēlu).

Turklāt, kā rāda "Bloomberg" aplēses [7], mākoņpakalpojumu gigantu plānotie ieguldījumi jaunas infrastruktūras izveidē, kas ietver jaunu datu centru atvēršanu, šajā un nākamajos piecos gados turpinās būtiski pieaugt. Tas nozīmē, ka arī parāda vērstpapīru emisiju apjomi turpmākajos gados varētu strauji augt. Jau šogad nepilnu četru mēnešu laikā mākoņpakalpojumu gigantu parāda vērtspapīru emisiju apjomi pārsniedz 2025. gada emisiju apjomus (skat. 2. attēlu). Tātad arī parāda vērtspapīru segmentā šo lielo uzņēmumu koncentrācijai ir tendence pieaugt [8]. Tas kopā ar būtisku koncentrāciju akciju tirgos var radīt vērā ņemamu sistēmisku risku finanšu tirgus stresa situācijās.

Jāatzīmē, ka investori ik pa laikam kļūst nervozi par milzīgajiem ieguldījumiem MI un to atdevi. Ik pa brīdim tiek runāts par burbuļa veidošanos mākoņpakalpojumu gigantu akciju cenās. Papildus tam masīvā ar MI saistīto uzņēmumu aizņemšanās var radīt spiedienu uz korporatīvo obligāciju virspeļņas likmēm, kuras pašlaik ir vēsturiski ļoti zemos līmeņos. Tātad MI uzņēmumu lielā nepieciešamība pēc ārējā finansējuma var izsūkt tirgū pieejamos brīvos naudas līdzekļus, tādējādi sadārdzinot naudas cenu arī ar MI nesaistītiem uzņēmumiem.

Noslēgumā 

Pēc izpārdošanas epizodes tirgos ir iestājies nosacīts miers. Investori steidz apjaust MI nozares attīstības specifiskās nianses. Tomēr viens ir skaidrs – MI var sagādāt jaunus pārsteigumus, un reti kurai tradicionālajai nozarei ir imunitāte pret MI potenciālo ietekmi. Vienlaikus MI piedāvā arī milzīgu attīstības potenciālu.

Pašlaik nav skaidrs, kurš no ietekmes virzieniem būs noteicošais, līdz ar to investoru noskaņojums svārstās starp bažām par burbuli, kas kādā brīdī varētu pārsprāgt, un MI pārveidojošās dabas pozitīvo ietekmi. Raksta tapšanas brīdī hipermērogotāju akciju cenu indekss ir strauji atguvies, bet programmatūras izstrādes uzņēmumu akciju cenu indeksi gan ASV, gan Eiropā vēl joprojām uzrāda zaudējumus, netieši norādot, ka investori vairāk sliecas ticēt scenārijam, ka MI atstās paliekošu ietekmi uz tradicionālajiem programmatūras izstrādes uzņēmumiem. Finanšu tirgus investoriem tas nozīmē, ka jābūt piesardzīgiem, proti, jābūt gataviem cenu kāpumiem un kritumiem un jānovērtē, vai viņi spēj tos izturēt.

[1] S&P 500 Software & Services Index vērtības attīstība laika posmā no 31.12.2025. līdz 27.02.2026.

[2] Microsoft’s AI spending and disappointing cloud growth overshadow strong profits

[3] https://www.anthropic.com/claude/opus

[4] "Anthropic" nav vienīgais uzņēmums, kas nodrošina aģentiskās kodēšanas rīkus (agentic coding, kur kodēšanu nodrošina kodēšanas robots). Tos nodrošina arī "Microsoft" (Github Copilot), "OpenAI" (Codex) u.c.

[5] Mākslīgā intelekta kontekstā hipermērogotāji (hyperscalers) ir ļoti lieli tehnoloģiju uzņēmumi, kuri nodrošina milzīgu mākoņdatošanas infrastruktūru, lai darbinātu MI modeļus.

[6] 2026. gada februāra beigās lielo tehnoloģisko uzņēmumu – "Microsoft", "Amazon", "Alphabet", "Meta Platforms" un "Oracle" - īpatsvars kopējā "S&P 500" indeksa kapitalizācijā veidoja 16.7 %.

[7] AI Bubble: Even Success Can Put Financial System at Risk - Bloomberg

[8] "Bloomberg" aprēķinātajā investīciju kategorijas parādu vērtspapīru indeksā (Bloomberg US Corporate Bond Index), kas aptver ASV dolāros denominētos fiksēta ienesīguma parāda vērtspapīrus, hipermērogotāju svars kopējā indeksā 22.04.2026. veidoja 4.4 % pretstatā 2.6 % 2019. gada beigās.