09.05.2023.

Kapitāla tirgi cīņā ar klimata pārmaiņām

Ilustratīvs attēls līkumots ceļš

Īsumā

  • Privātajam kapitālam būs jānāk palīgā valdībām, lai nodrošinātu klimata mērķu sasniegšanai nepieciešamās investīcijas.

  • Eiropas Savienība (ES) izstrādājusi vienotu klasifikācijas sistēmu darbībām, kas būtiski veicina tuvošanos vides mērķiem (EU Taxonomy jeb ES taksonomija).

  • ES izstrādājusi zaļo obligāciju kritērijus, kuru apstiprināšana ir noslēguma stadijā; vienotie kritēriji palīdzēs ES veidot efektīvāku, caurskatāmāku un uzticamāku zaļo obligāciju tirgu.

  • Pasaulē zaļo obligāciju tirgus attīstās, un sagaidāms attīstības tempu straujš kāpums, lai būtu iespējams sasniegt Parīzes vienošanās mērķus klimata jomā.

  • Vēsturiski kapitāla tirgus iespējas Latvijā nav izmantotas, paļaujoties vien uz banku finansējumu, tomēr pēdējā laikā parāda vērtspapīru tirgus vieš optimismu.

  • Latvijas valstij piederoši uzņēmumi jau ir veikuši zaļo obligāciju emisijas, gaidām pirmo privātā kapitāla uzņēmuma zaļo emisiju.

Pēdējos gados aizvien biežāk medijos sastopam ziņas par dažādām dabas katastrofām. Zinātnieki norāda, ka to cēlonis ir klimata pārmaiņas un tās ir cilvēku radītas, tāpēc nekavējoties jārīkojas, lai ierobežotu cilvēku izraisītās sekas. Politikas veidotāji to ir ņēmuši vērā. Tie ir gan globāli vienojušies par sasniedzamajiem mērķiem (2015. gadā tika sagatavota Parīzes klimata vienošanās jeb Parīzes nolīgums), gan reģionālā līmenī izstrādājuši dažādus plānus klimata pārmaiņu ierobežošanai.

Viens no šādiem plāniem ir Eiropas Komisijas klimata neitralitātes plāns, kas paredz 2050. gadā ES sasniegt nulles neto siltumnīcas gāzu emisijas līmeni. Lai ES valstis spētu sasniegt šo mērķi, to tautsaimniecībām nepieciešamas lielas pārmaiņas gandrīz visos sektoros. Enerģētikas sektoram būs jāsāk ražot aizvien vairāk atjaunojamās enerģijas, savukārt ēkām jākļūst energoefektīvākām un jātiecas uz arvien mazāku enerģijas patēriņu. Transporta industrijā nāksies atteikties no transportlīdzekļiem, kas darbināmi ar fosilo enerģiju. Arī rūpniecībai būs jāturpina kļūt zaļākai, lai ražošanas procesā nekaitētu videi, un pat lauksaimniekiem nāksies domāt, kā kļūt dabai draudzīgākiem un efektīvāk izmantot resursus. Tautsaimniecībai pakāpeniski virzoties aprites ekonomikas virzienā, turpinās attīstīties veco un izmantoto preču pārstrāde.

Izvirzīto mērķu sasniegšanai nepieciešamas ļoti lielas investīcijas. Eiropas Komisijas aplēses liecina: lai sasniegtu ES klimata neitralitātes mērķi līdz 2050. gadam, nepieciešams ik gadu papildus investēt no 175 līdz 290 miljardiem eiro. Daļu no nepieciešamajām investīcijām sniegs ES atbalsta instruments NextGenerationEU, kura mērķis ir palīdzēt ES tautsaimniecībai atgūties no koronavīrusa pandēmijas un cita starpā veicināt zaļākas jeb ilgtspējīgākas ekonomikas attīstību. Fonda līdzekļu apjoms ir ievērojams – 800 miljardi eiro, tomēr ir skaidrs, ka tā ir vien maza daļa no finansējuma, kas nepieciešams zaļajai transformācijai, un privātā sektora iesaiste pārejā uz zaļākas jeb ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību būs ļoti svarīga.

Kapitāla tirgus kļūst dabai draudzīgāks

Sabiedrība arvien vairāk apzinās, ka klimata pārmaiņas ir saistītas ar piesārņojumu, ko rada gadu desmitiem piekoptā ilgtnespējīgā saimniekošana. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ izveidojies ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ietvars ESG , kas balstīts uz trīs dimensijām – vide, sociālā atbildība un korporatīvā pārvaldība. Šī ietvara mērķis ir palīdzēt uzņēmumiem apzināties to ietekmi uz sabiedrību un vidi un efektīvi to pārvaldīt. Uzņēmumi, kuri savā darbībā iekļauj ESG vadlīnijas, kļūst investoriem pievilcīgāki. Tam par pamatu ir ne tikai investoru rūpes par vides saglabāšanos un sabiedrību kopumā, bet arī praktisks iemesls, proti, tiek uzskatīts, ka uzņēmumiem, kuri savos procesos ievēro ESG vadlīnijas, ir mazāka iespēja saņemt regulējošo institūciju sodus vai sabiedrības nopēlumu, kas ietekmētu finanšu rezultātus. Tāpat tiek uzskatīts, ka ESG vadlīnijas respektējoši uzņēmumi ātrāk būs gatavi klimata neitralitātes principu ievērošanai.

Vērtējot uzņēmumus, investori neaprobežojas tikai ar skatījumu, vai uzņēmums darbojas saskaņā ar ESG vadlīnijām. Tādi finanšu analītikas uzņēmumi kā Refinitiv, Bloomberg, MSCI u.c. piedāvā dažādus ESG reitingus, kas dod investoriem iespēju identificēt uzņēmumus, kas ir līderi ilgtspējas jautājumā.

Arī ES turpina spert būtiskus soļus, lai veicinātu kapitāla tirgu zaļināšanos. Izmantojot zinātniski pamatotus kritērijus, ES ir izstrādājusi un turpina attīstīt vienotu klasifikācijas sistēmu darbībām, kas būtiski veicina tuvošanos vides mērķiem (EU Taxonomy jeb ES taksonomija). Šī klasifikācijas sistēma dod iespēju uzņēmumiem, ieguldītājiem un politikas veidotājiem skaidri saprast, kādas ekonomiskās aktivitātes var tikt uzskatītas par ekoloģiski ilgtspējīgām. Tādējādi šī sistēma palīdz novērst zaļmaldināšanu [1] un palīdz uzņēmumiem kļūt videi draudzīgākiem. Tāpat ES ir izstrādājusi noteikumus, kas liek uzņēmumiem atklāt ieguldītājiem informāciju, lai tie spētu izdarīt ilgtspējīgu ieguldījumu izvēles. Un, visbeidzot, ES ir gan izstrādājusi videi draudzīgus etalonu marķējumus (EU CTB [2] un EU PAB[3] ), gan piedāvājusi zaļo obligāciju kritērijus, kuru apstiprināšana ir noslēgumu fāzē un kas palīdzēs ES veidot efektīvāku, caurskatāmāku un uzticamāku zaļo obligāciju tirgu. [5]

Ieguldītāju iespējas

Investoriem, kas vēlas veicināt ilgtspējīgu attīstību un zaļo mērķu sasniegšanu, ir vairākas ieguldījumu iespējas. Viena no  tām ir uzņēmumu akciju iegāde.  Investori var izvēlēties ieguldīt uzņēmumos, kam ir augsti ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības radītāji un kas apņēmušies mazināt savu siltumnīcefekta gāzu emisiju pēdas nospiedumu. Lai gan šādi investoriem ir iespējams atlasīt ilgtspējīgi domājošus uzņēmumus un veicināt virzību uz klimata mērķu sasniegšanu, vienlaikus jāatzīst, ka tomēr vairums biržā kotēto uzņēmumu ir lieli un to darbības virzieni ir plaši, tādējādi bieži vien netieši sanāk atbalstīt arī ne tik ilgtspējīgus risinājumus, no kuriem tik vienkārši atteikties, visticamāk, uzņēmumam nav iespējams. Cita, manuprāt, daudz spēcīgāka iespēja zaļi domājošiem investoriem atbalstīt virzību uz klimata neitralitāti ir parāda vērtspapīru tirgus. Pēdējā desmitgadē strauji attīstījies ar ilgtspējas ietvaru saistītais parāda vērtspapīru tirgus. Ilgtspējas ietvaram atbilstošos parāda vērtspapīrus iedala piecās kategorijās, no kurām četras ir tieši saistītas ar klimata pārmaiņām (skatīt 1. attēlu).

1. attēls. Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ietvaram atbilstoši parāda vērtspapīru veidi [4]

 

Avots: autora zīmējums

Emitējot šādus parāda vērtspapīrus, uzņēmumiem, valdībām un starptautiskām organizācijām ir iespējams piesaistīt kapitālu lētāk. Tomēr pēdējā laikā ilgtspējas ietvaram atbilstošu vērtspapīru emisijas strauji augušas, līdz ar to mazinājusies investoru vēlme aizdot līdzekļus lētāk (to mēdz dēvēt arī par zaļo prēmiju).  [6]

2. attēls. Ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ietvaram atbilstoši parāda vērtspapīri pasaulē
 

Avots: Refinitiv

Zaļās obligācijas, kas ir paredzētas konkrētu vides projektu realizēšanai, ir populārākās no visām piecām obligāciju kategorijām, kas saistītas ar ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ietvaru (skatīt 2. attēlu).

Zaļo parāda vērtspapīru attīstība pasaulē un Eiropā

Zaļo obligāciju emisiju apjomi pēdējos gados strauji palielinājušies, tomēr, salīdzinot ar parasto obligāciju emisijām, to apjoms saglabājas relatīvi ļoti mazs. Eiropa ir līderis zaļo obligāciju emisijās, tomēr arī Āzijā pēdējos gados redzams straujš kāpums. Kopumā pasaulē 2022. gadā ar zaļajām obligācijām tika piesaistīts mazāk kapitāla nekā 2021. gadā. Tas skaidrojams ar vispārējo tirgus situāciju, kas bija mazāk labvēlīga kapitāla piesaistei nekā 2021. gadā (skatīt 3. attēlu). Zaļās obligācijas tāpat kā parastie parāda vērtspapīri lielākoties ir pakļauti vieniem un tiem pašiem riskiem, līdz ar to procentu likmju kāpums vai nelabvēlīgāka makroekonomikas attīstība liek šo vērtspapīru cenām samazināties līdzīgi kā parastajiem parāda vērtspapīriem. 

3. attēls. Zaļo obligāciju emisijas pasaulē reģionu griezumā
 

Avots: Refinitiv

Eiropas līderpozīcija kapitāla piesaistīšanā ar zaļajām obligācijām lielā mērā skaidrojama ar Eiropas investoru lielo interesi par ilgtspējīgiem ieguldījumiem, turklāt Eiropas Investīciju Banka (EIB) ar savu pirmo emisiju 2007. gadā bija celmlauzis zaļo obligāciju tirgus veidošanā. Pašlaik EIB ir lielākā zaļo obligāciju emitētāja pārnacionālo institūciju vidū un tādējādi aktīvi globāli popularizē ES taksonomiju un Eiropas zaļo obligāciju standartus. Savukārt Āzijā zaļo obligāciju emisiju pieaugumu lielākoties veicina Ķīna. Ķīnas uzraugošo iestāžu centieni vienādot Ķīnas ilgtspējīgu parāda vērtspapīru standartu ar globālajiem standartiem palīdz piesaistīt aizvien vairāk starptautisko investoru un iezīmē arī nākotnē gaidāmu zaļo obligāciju emisiju palielināšanos.

4. attēls. Zaļo obligāciju emisijas Eiropas valstu griezumā

Avots: Refinitiv

Eiropā lielākās zaļo obligāciju emitētājas ir Vācija, Apvienotā Karaliste, Francija un Nīderlande (skatīt 4. attēlu). Eiropas valstīs ar zaļajām obligācijām piesaistītais kapitāls lielākoties ticis izmantots ekoloģiska transporta attīstīšanai un energoefektivitātes veicināšanai (skatīt 5. attēlu). Visvairāk zaļās obligācijas līdz šim Eiropā emitējis banku sektors, kam seko valdības, valstu finanšu aģentūras un komunālo pakalpojumu sniedzēji.

5. attēls. Eiropas valstu zaļo obligāciju piesaistītā kapitāla norādītais izmantošanas veids (2007-2013)
 

Avots: Refinitiv

Lai gan līdz šim ilgtspējas parāda vērtspapīru tirgus pasaulē audzis ļoti strauji, tomēr tas nav pietiekami, lai varētu sasniegt 2015. gada Parīzes vienošanās līgumā norādītos mērķus. Starptautiskās organizācijas “Klimata obligāciju iniciatīva” (Climate Bond Initiative) vadītājs norāda, ka no 2025. gada pasaulē ik gadu vajadzētu emitēt ilgtspējīgus parāda vērtspapīrus piecu triljonu ASV dolāru apmērā, lai mums būtu iespējas sasniegt Parīzes līgumā ierakstītos mērķus 2050. gadam.

Līdz šim straujāku ilgtspējas parāda vērtspapīru emisiju kāpumu ierobežoja atšķirīgie standarti. Tomēr tagad Eiropas Komisijas veidotie standarti pēc daudzu gadu izstrādes beidzot ir apstiprināšanas noslēgumu fāzē un arī Āzijā standarti tuvinās starptautiskajiem standartiem, tādējādi gaidāms, ka nākotnē ar ilgtspējas ietvaru saistīto parāda vērtspapīru emisijas un to apjomi strauji augs. 

Kapitāla tirgus Latvijā

Vēsturiski kapitāla tirgus attīstība Latvijā nav notikusi, kā cerēts, un tas joprojām saglabājas ļoti mazs pret iekšzemes kopproduktu. Par iemesliem Latvijas Banka jau rakstījusi iepriekš (skatīt rakstu “Kapitāla tirgus Latvijā – trešajā desmitgadē, bet joprojām vājš. Vai ir alternatīvas?”). Tomēr pēdējā laikā privāto parāda vērtspapīru tirgū ir vērojami uzlabojumi. Aizvien regulārāk ziņās var lasīt par Latvijas uzņēmumiem, kas nolēmuši piesaistīt kapitālu ar parāda vērtspapīru palīdzību.  Apskatot kopējo parāda vērtspapīru emisiju statistiku, prieks ir mazs, tomēr piesardzīgu optimismu vieš tas, ka pamazām rāpjamies ārā no 2018. gada bedres (skatīt 6. attēlu).

6. attēls. Latvijas uzņēmumu parāda vērtspapīru emisijas

Avots: Refinitiv, Latvijas Banka

No otras puses – Latvijas uzņēmumu sarosīšanās parāda vērtspapīru tirgū ir saistāma ar ne tik iepriecinošo faktu, ka bankas ļoti gausi kreditē uzņēmumus. Nekas neliecina, ka kreditēšanas tendences tuvākajā laikā būtiski uzlabosies, tādējādi, lai nodrošinātu vietējos uzņēmumus ar finanšu līdzekļiem izaugsmei, ir būtiski turpināt veicināt Latvijas kapitāla tirgus attīstību. Tā kā Latvijas banku kontos ir uzkrāti lieli noguldījumu apjomi, pat salīdzinoši neliela dīkstāvē esošo noguldījumu mobilizēšana sniegtu būtisku atspaidu kapitāla tirgus attīstībai, kā arī tautsaimniecības izaugsmei.

Atsevišķi apskatot ar ilgtspējīgas korporatīvās pārvaldības ietvaru saistīto privāto parāda vērtspapīru daudzumu Latvijā, secināms, ka to pagaidām nav. Vienīgie zaļo obligāciju emitenti pagaidām Latvijā ir Latvijas valstij piederošie uzņēmumi kā AS "Latvenergo", kas to darījis vairākkārt, un pa emisijai ir gan AS "Augstspriegumu tīkls", gan AS "Attīstības finanšu institūcija Altum".

VIEDOKLIS


Ilustratīvs attēls KristīneSignet Bank Investment Banking pārvaldes vadītāja Kristiāna Janvare
Kas līdz šim kavējis Latvijas privātos uzņēmumus piesaistīt kapitālu ar zaļo vai ar ilgtspēju saistīto obligāciju palīdzību? 
Latvijas tipiskais obligāciju emitents ir maza, vidēja izmēra uzņēmums, kas ar obligāciju emisijas palīdzību piesaista aptuveni 2-20 miljonus eiro. Jo mazāka obligāciju emisija, jo mazāks institucionālo investoru un lielāks privāto investoru īpatsvars, kas Baltijā pagaidām vēl nepievērš tik lielu lomu ilgtspējas aspektiem. Uzņēmumam, kurš vēlas emitēt zaļās vai citas ar ilgtspēju saistītās obligācijas, jārēķinās ar diezgan būtiskām papildu izmaksām un laika patēriņu, un, ja investori šādu struktūru nepieprasa un / vai nav gatavi to novērtēt ar zemāku kupona likmi, tad uzņēmumi pagaidām neredz pietiekamu motivāciju izvēlēties šo no uzņēmuma viedokļa sarežģītāko un dārgāko ceļu.

Savukārt Latvijas valsts ir veikusi vienu ilgtspējas ietvaram atbilstošu obligāciju laidienu. Skatoties nākotnē un ņemot vērā, ka arī Latvijā būs nepieciešamas lielas investīcijas virzībai uz klimata neitralitāti, gribētos cerēt, ka zaļo emisiju apjoms palielināsies un ne tikai no valsts uzņēmumu puses.

Ko mēs varētu sagaidīt nākotnē?
Sagaidām, ka nākotnē noteikti redzēsim zaļās un ar ilgtspēju saistītās obligāciju emisijas arī Latvijas privāto uzņēmumu vidū, jo investori (īpaši institucionālie) turpinās pievērst aizvien nozīmīgāku lomu ilgtspējas jautājumiem. Investori ir tie, kas nosaka spēles noteikumus, tādēļ, ja uzņēmumam būs būtiska institucionālo investoru iesaiste, tad tam arī no savas puses būs jāspēj piedāvāt investoriem pieņemamu risinājumu.

[1] Zaļmaldināšana (angļu valodā – greenwashing) – uzņēmuma rīcība, kurā tas rada nepatiesu iespaidu vai sniedz maldinošu informāciju par to, cik uzņēmuma produkti vai to radīšanas process ir videi nekaitīgs

[2] ES Klimata pārejas etalons (angļu valodā – EU Climate Transition Benchmark)

[3] ES ar Parīzes vienošanos saskaņotais etalons (angļu valodā – EU Paris-Aligned Benchmark)

[4] Ilgtspējas obligācijas – vides un sociālie mērķi parasti tiek apvienoti, un piesaistītais kapitāls tiek izmantots attīstībai ar pozitīvu ietekmi uz vides vai sociāliem mērķiem, vai abiem kopā. Ar ilgtspēju saistītas obligācijas – piesaistītā kapitāla izmaksas tiek sasaistītas ar iepriekš noteiktiem rādītājiem, kas ir saskaņā ar ilgtspējas stratēģiju. Pārejas obligācijas – sauktas arī par brūnajām obligācijām, jo tās emitē uzņēmumi ar lielu oglekļa pēdas nospiedumu ar mērķi padarīt savu darbību zaļāku. Zaļās obligācijas – kapitāla piesaistes instruments ar mērķi īstenot konkrētus zaļos projektus. Sociālās obligācijas – tiek izmantotas kapitāla piesaistē, lai risinātu konkrētas sociālās problēmas. (Pieejams mājoklis, pamata infrastruktūra, nodarbinātības veicināšana, utt.)

APA: Krongorns, E. (2024, 19. jul.). Kapitāla tirgi cīņā ar klimata pārmaiņām. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5908
MLA: Krongorns, Erlands. "Kapitāla tirgi cīņā ar klimata pārmaiņām" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 19.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5908>.

Restricted HTML

Up