13.12.2022.

Krāpniecība maksājumos

  • Kristīne Grīviņa
    Latvijas Bankas maksājumu un finanšu tirgus analītiķe
Ilustratīvs attēls: portatīvajā datorā tiek ievadīti kartes dati
Foto: Shutterstock

Pēdējo gadu laikā par finanšu krāpniecību dzirdam bieži – krāpnieku telefona zvani ar piedāvājumu "ieguldīt kritpovalūtās", e-pasti ar it kā pievienotu dokumentu, zem kura slēpjas datorvīrusi, utt. Par krāpnieku upuri diemžēl var kļūt ikviens, pat salīdzinoši piesardzīgi cilvēki ar labām zināšanām ekonomikā.

Šī problēma ir ne tikai katra indivīda (ne tikai cilvēku, bet arī uzņēmumu) un policijas redzeslokā, bet cīņai ar krāpniecību aktīvi pievēršas arī komercbankas, cenšoties laikus pamanīt un novērst šādus mēģinājumus, tomēr diemžēl krāpnieki ir attīstījuši savas prasmes un ne vienmēr tiek apturēti pirms finansiālu zaudējumu nodarīšanas.

Ar šī gada janvāri Latvijas Banka saskaņā ar "Maksājumu statistikas pārskatu par klientu maksājumiem sagatavošanas noteikumiem" ir sākusi apkopot statistikas datus par krāpnieciskajiem maksājumiem. Kādas tendences tad ir vērojamas – par to tālāk rakstā.

Krāpnieciskie maksājumi karšu maksājumos un kredīta pārvedumos

Turpmāk tiks apskatīti karšu maksājumu un kredīta pārvedumu krāpnieciskie maksājumi, jo pārējiem maksājuma instrumentiem krāpnieciskie maksājumi, vai nu ir konfidenciāli (tos ziņo mazāk nekā trīs respondenti), vai nav sastopami.

2022. gada 1. pusgadā kopumā tika veikti 9.4 tūkstoši krāpniecisko maksājumu 4.1 milj. eiro apjomā. No kopējā krāpniecisko maksājumu skaita 18% (1.7 tūkst.) bija kredīta pārdevumi, bet 82% (7.7 tūkst.) karšu maksājumu. Tomēr interesants ir fakts, ka apjoma ziņā viss ir otrādi – lielākā daļa no krāpniecisko maksājumu apjoma, proti, 89% (3.6 milj. eiro) ir kredīta pārvedumi un tikai 11% (460.8 tūkst. eiro) – karšu maksājumi. Tas nozīmē, ka kredīta pārvedumiem ir mazāks krāpniecisko maksājumu skaits, bet lielākas summas – viena krāpnieciskā kredīta pārveduma vidējais apjoms ir 2173 eiro, savukārt krāpniecība ar karšu maksājumiem ir bijusi biežāka, bet apjoma ziņā mazāka – viena tāda maksājuma vidējais apjoms ir 60 eiro.

  Viena maksājuma vidējā summa, eiro Vidējais maksājumu skaits dienā Krāpniecības apjoms 2022. gada 1. pusgadā (181 diena), eiro 
Krāpnieciskie kredīta pārvedumi       2173 9 3 639 094
Krāpnieciskie karšu maksājumi 60 43 460 776

Kredīta pārvedumi

Ar kredīta pārvedumiem vienā reizē tiek izkrāptas lielākas summas, un 62% šādu gadījumu ir notikusi krāpnieka manipulēšana ar maksātāju. Proti, noskatītais nozieguma upuris, veicot maksājuma uzdevumu, labticīgi pārskaita līdzekļus uz kontu, kas, viņaprāt, pieder otrai darījuma pusei. Vidēji no 1. pusgadā veikto kredīta pārvedumu skaita (135.7 milj.) 0.001% ir krāpnieciski. Ik dienu tie ir vidēji 9 krāpnieciski maksājumi.

Kā liecina apkopotā statistika, 99.9% (1.6 tūkst.) no krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem ir uzsākti elektroniski, un lielākā daļa no tiem (77.4% jeb 1.3 tūkst.) ir uzsākti, izmantojot internetbanku pakalpojumus. 91% (1.5 tūkst.) no krāpnieciskajiem kredīta pārvedumiem, kuri uzsākti elektroniski, ir autentificēti ar drošu lietotāja autentifikāciju, jo, kā minēts iepriekš, notiekot šādai krāpniecībai, maksātājs labticīgi pats pārskaita šos līdzekļus.

Karšu maksājumi

Ar maksājumu kartēm tiek izkrāptas mazākas summas, bet tas notiek biežāk, un 50% šādu gadījumu ir notikuši ar viltotu karti, bet 40% gadījumos krāpniecība ir paveikta ar krāpnieka izdotu maksājuma uzdevumu (tie ir tādi gadījumi, kad krāpnieks ir izdevis viltotu maksājuma uzdevumu pēc tam, kad tas krāpnieciskā ceļā ir ieguvis maksātāja/maksājuma saņēmēja sensitīvus maksājuma datus). Savukārt no 1. pusgadā veikto karšu maksājumu skaita (209 milj.) 0.004% ir krāpnieciskie maksājumi, un vidēji dienā tie ir 43 maksājumi.

98.7% (7.6 tūkst.) no krāpnieciski veiktajiem karšu maksājumiem bija uzsākti elektroniski, lielākā daļa no tiem (89% jeb 6.8 tūkst.) bija internetā uzsāktie maksājumi (e-komercijas maksājumi).

86.6% (6.5 tūkst.) no elektroniski uzsāktajiem krāpnieciskajiem karšu maksājumiem bija bez drošas lietotāja autentifikācijas. 55% no šādiem darījumiem maksājums ir veikts eiro zonas ietvaros, bet 45% darījumu – ārpus tās. Maksājumu apjoma ziņā lielākā daļa, proti, 60% ir veikti uz ārpus eiro zonas valstīm, bet 40% – uz eiro zonas valstīs. Iemesli ar drošu lietotāja autentifikāciju neautorizētiem maksājumiem ir sekojoši – 43% tā ir darījuma riska analīze, 29% gadījumu tie ir zemas vērtības darījumi un 18% gadījumi tie ir atkārtoti darījumi, kad bankas nepieprasa darījumus apstiprināt ar drošu elektronisko autentifikāciju.

Lai arī bankas nepārtraukti pilnveido krāpniecības apkarošanas metodes, novērš krāpniecības mēģinājumus un brīdina klientus, kā pasargāt sevi, arī paši krāpnieki nesnauž un paralēli attīsta krāpniecības metodes. Tāpēc aicinām vienmēr pārliecināties par norēķinu kontu pareizību un sargāt savas kartes un personas datus, kā arī preventīvi ielūkoties Finanšu un kapitāla tirgus komisijas kolēģu apkopotajā informācijā, kā atpazīt krāpniekus un attiecīgi rīkoties – ieskaties "Pazīsti krāpnieku!".

APA: Grīviņa, K. (2024, 30. may.). Krāpniecība maksājumos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5783
MLA: Grīviņa, Kristīne. "Krāpniecība maksājumos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5783>.

Restricted HTML

Up