Kuru vainot, kad kļūst auksti? Globālo naftas un dabasgāzes cenu noteicošo faktoru dekompozīcijas modeļi

Civilizācijas attīstības galvenais elements vienmēr bijusi enerģija. Kardeševa skala nosaka civilizācijas tehnoloģisko attīstību pēc tās spējas patērēt savas planētas, saules sistēmas vai pat galaktikas enerģiju. Mūsdienu sabiedrība lielākoties patērē enerģiju no diviem avotiem – naftas un dabasgāzes. Lai gan arvien populārāki kļūst arī ilgtspējīgāki enerģijas avoti, liela daļa sabiedrības turpina balstīties uz šiem abiem dabas resursiem. Tātad ir ļoti svarīgi izprast, kas ir noteicošie faktori to cenu izmaiņām un kā dažādi pasaules notikumi tos ietekmē.

Naftas un dabasgāzes cenas ir svārstīgas, tomēr pēdējā laikā tās lielākoties ir lejupejošas, mēreni samazinoties kopš 2025. gada sākuma (skatīt 1. attēlu). Lai gan pērn jūnijā naftas cenas biržā īslaicīgi strauji palielinājās Izraēlas un Irānas konflikta rezultātā, šobrīd šis risks ir būtiski mazinājies. Dabasgāzes cena lielākoties ir sekojusi naftas cenu tendencēm.

Viens no veidiem, kā iegūt naftas vai dabasgāzes cenu noteicošo faktoru dekompozīciju, ir izmantot Bayesan SVAR [1] modeļus ar zīmju ierobežojumiem. Šie modeļi, izmantojot zīmju ierobežojumus modeļu mainīgajiem, ļauj identificēt cenu ietekmējošos šokus. Kad mainīgo kustība sakrīt ar zīmju ierobežojumiem, kļūdas termins atbilst kādam no nosacītajiem šokiem.

Naftas modelis

Naftas modeli [2] iedvesmoja Lucs Kilians (Lutz Kilian) [1], viens no galvenajiem ekspertiem naftas cenu analīzē, profesors Mičiganas Universitātē un pētnieks Dalasas Federālo Rezervju Sistēmā.

Modeļa mērķis ir identificēt 3 "šokus" jeb noteicošos faktorus naftas cenas izmaiņām: piedāvājuma, biznesa cikla pieprasījuma un spekulatīvā pieprasījuma.

Piedāvājuma šoks (pozitīvs vai negatīvs) raksturo naftas pieejamību. Biznesa cikla un spekulatīvā pieprasījuma šoki atšķiras pēc to ietekmes kanāliem – biznesa cikla pieprasījums raksturo faktiskās izmaiņas pieprasījumā, bet spekulatīvais pieprasījums raksturo investoru uzskatu par nākotni, tas ir, uztraukumu par cenas straujām izmaiņām. To var raksturot arī kā ģeopolitisko risku.

Piedāvājuma šokam labs piemērs ir OPEC+ valstu vienošanās par naftas ieguves ierobežošanu. Zemāka naftas pieejamība nozīmē tās cenas palielināšanos. OPEC valstu ierobežojumu ietekmi var redzēt laikā no 2020. gada pavasara līdz 2021. gada pavasarim. Biznesa cikla šoka piemēru var redzēt 2020. gada pavasarī, sākoties Covid-19 pandēmijai, kad, cilvēkiem paliekot mājās, būtiski samazinājās faktiskais pieprasījums pēc naftas, kā rezultātā naftas cena strauji samazinājās. Savukārt spekulatīvā pieprasījuma šoks bija redzams, sākoties Krievijas pilna mēroga iebrukumam Ukrainā 2022. gada februārī, kā arī 2025. gada aprīlī, kad ASV prezidents Donalds Tramps izziņoja tarifus, radot apjukumu finanšu tirgos (skatīt 2. attēlu). 

Gāzes modelis

Arī gāzes modelī tika izmantoti 4 mainīgie, ar kuru palīdzību tika identificēti 3 šoki – piedāvājuma, pieprasījuma (ekonomiskās aktivitātes šoks) un krājumu. [3] Šajā gadījumā modelis veidots, iedvesmojoties no Eiropas Centrālās bankas publikācijas Adolfsen et.al (2022) (skatīt 3. attēlu) [2].

Iegūtie modeļi ir labs rīks, lai analizētu atsevišķus notikumus, bet varbūt ir svarīgi šeit apstāties un uzdot jautājumu: kam vispār šo vajag? 

Nafta un gāze, kā iepriekš minēts, vēl joprojām ir pasaules ekonomikas dzinējspēks, to cenu izmaiņas ietekmē ne tikai finanšu tirgus, bet arī mūsu ikdienas dzīvi. Cenu dinamikas noteicošo faktoru analīze palīdz centrālajai bankai izlemt, kā reaģēt, jo ne visi cenu kāpumi ir vienlīdz noturīgi un līdz ar to nenozīmē vienādu inflācijas risku.

Ja naftas vai gāzes cena pieaug negatīva piedāvājuma šoka dēļ – piemēram, ģeopolitisku notikumu (saspīlējumi Tuvajos Austrumos) vai tehnisku problēmu rezultātā –, šāds pieaugums parasti nav ilgstošs un ir pārejošs. Šādā gadījumā centrālā banka bieži vien izvēlas nogaidīt un nepaaugstināt procentu likmes, lai nepalielinātu negatīvo ietekmi uz izaugsmi.

Savukārt, ja cenu pieaugumu motivē pieprasījuma šoks, piemēram, spēcīga ekonomikas izaugsme, kas prasa vairāk energoresursu, centrālajai bankai var nākties reaģēt, jo pieprasījuma šoka ietekme uz naftas cenu ir noturīga (skatīt 5. attēlu). Jo ilgāk globālās naftas cenas saglabājas augstākā līmenī, jo lielāks ir risks, ka var notikt preču un pakalpojumu cenu paaugstināšana, kas rezultētos augstākā inflācijas līmenī. 

Trešais scenārijs ir krājumu vai spekulatīvais šoks. Ja cenu kāpums rodas investoru uzvedības vai uzkrājumu palielināšanās dēļ, tas var atspoguļot ne tikai īstermiņa risku, bet arī bažas par resursa pieejamību nākotnē. Parasti šādu šoku ietekme uz naftas cenām nav noturīga, tāpēc riski, ka naftas cenas tālāk varētu radīt būtisku ietekmi uz inflāciju, ir ierobežoti, līdz ar to centrālā banka var nereaģēt uz šīm svārstībām, tādējādi neradot nevajadzīgus papildu šokus ekonomikai (skatīt. 6. attēlu).

Modeļi kļūst īpaši noderīgi, kad notiek straujas cenu pārmaiņas. Viena no šādām epizodēm bija 2025. gada aprīļa sākumā, kad ASV prezidents Donalds Tramps izziņoja "atbrīvošanas tarifus" [4], kas daudzkārt pārsniedza analītiķu gaidas, un līdz ar to bija vērojama spēcīga paziņojuma ietekme uz naftas un dabasgāzes cenu.

Skatoties uz naftas cenām, ir pamanāms straujš naftas cenu kritums pēc aprīlī izziņotajiem tarifiem (skatīt 7. attēlu). Modelis rāda, ka tarifi radīja finanšu tirgus dalībniekos uztraukumu (negatīvs spekulatīvā pieprasījuma šoks), kas attiecīgi samazināja naftas cenu. Šo interpretāciju atbalsta dažādi ziņu avoti, "The Guardian" sakot: "Lai gan naftas, gāzes produktu importam tika piešķirti atbrīvojumi no Amerikas Savienoto Valstu paziņotajiem tarifiem, pastāvēja bažas, ka šie pasākumi varētu veicināt inflāciju, palēnināt ekonomikas izaugsmi un saasināt tirdzniecības strīdus." [3] 

Skatoties uz dabasgāzes cenām Eiropā, ir redzama līdzīga dinamika kā naftas cenai, taču noteicošie faktori atšķiras (skatīt 8. attēlu). Naftas gadījumā daļa kritumu bija spekulatīvā pieprasījuma samazināšanās dēļ, savukārt dabasgāzes gadījumā šī kustība lielākoties skaidrojama ar krājumu veidošanas šoku. 2025. gada vasaras mēnešos dabasgāzes krātuves tika pildītas lēnāk, tādējādi augšupvērstais spiediens uz cenām bija vājāks nekā pēdējos gados, kad kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā krājumu veidošana tika uzsākta ļoti agri.

Enerģijas tirgi ir sarežģīti un dinamiski. Mūsu modeļi sniedz rīkus un interpretācijas, kā arī apstiprina vai noliedz ekonomistu izvirzītas hipotēzes, palīdzot saprast, kas īsti notiek, bet šie modeļi vislabāk strādā kā daļa no plašākas analīzes kopas: datu analīzes, mediju notikumu un politikas pasākumu konteksta sasaistes.

Centrālajām bankām ir svarīgi saprast, kas ir pamatā cenu izmaiņām enerģijas tirgū, lai tās spētu nodrošināt ekonomikas un cenu stabilitāti vidējā termiņā. Šobrīd enerģijas cenas priecē centrālo banku ekonomistus, jo īpaši naftas cena, kuras samazinājums pēdējā laikā skaidrojams ar piedāvājuma palielināšanos, un šī tendence palīdz centrālajām bankām sasniegt inflācijas mērķus bez papildu pieprasījuma ierobežošanas ar procentu likmēm. Taču, ja šādu cenu samazinājumu būtu noteicis pieprasījuma kritums, tad, visticamāk, riski cenu stabilitātei vidējā termiņā būtu augstāki un, iespējams, centrālajai bankai nāktos lemt par izmaiņām monetārā politikā.

Avoti

1. Lutz Kilian; Daniel P. Murphy 2014 "The role of inventories and speculative trading in the global market for crued oil" 
2. Jakob Feveile Adolfsen, Massimo Ferrari Minesso, Jente Esther Mork, Ine Van Robays ECB Working paper "Gas price shocks and euro area inflation" 
3. Trump tariffs will mean world uses less oil this year, IEA says | Oil | The Guardian

[1] Bayesan SVAR - Structural Vector Autoregression model.

[2] Tika izmantoti šādi dati – Brent jēlnaftas cena, EIA pasaules naftas izlaides apjoms, OECD naftas krājumi, Baltic Dry indekss (kuģu fraktēšanas cenas) bez trenda vai L. Kiliana veidotais reālās ekonomiskās aktivitātes indekss (dažādu kuģu fraktēšanas cenu apvienojums) un ASV patēriņa cenu indekss. Visi mainīgie tika log-diferencēti.

[3] Dabasgāzes modelī tika izmantoti šādi dati – TTF dabasgāzes cena, dabasgāzes daudzums vai dabasgāzes patēriņš, Eiropas dabasgāzes krājumi un eirozonas rūpniecības izlaides indekss. Dabasgāzes daudzums, dabasgāzes patēriņš un Eiropas dabasgāzes krājumu laika rindas tika sezonāli izlīdzinātas.

[4] "Atbrīvošanas tarifi" (Liberation Day tariffs) – 2. aprīlī izziņotie ASV prezidenta tarifi.