21.03.2023.

Pārmaiņas Latvijas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā

  • Dace Antuža
    Latvijas Bankas ekonomiste, Finanšu stabilitātes un makrouzraudzības politikas pārvalde
Ilustratīvs attēls Latvijas Banka
Foto: Latvijas Banka

Īsumā

  • Līdz ar FKTK integrāciju Latvijās Bankā veikti grozījumi Latvijas Bankas likumā, kas paredz, ka Latvijas Banka nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku, tajā skaitā piemēro makrouzraudzības instrumentus.

  • Pārmaiņas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā ļaus īstenot makrouzraudzības politiku vēl efektīvāk.

No 2023. gada 1. janvāra Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk – FKTK) ir integrēta Latvijas Bankā. Plašākai sabiedrībai tas saistās ar faktu, ka Latvijas Bankas funkciju lokā nu ietilpst arī finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku uzraudzība un citi uzdevumi, kas līdz šim bija FKTK pārziņā. Svarīgi piebilst, ka līdz ar abu iestāžu integrāciju, Latvijā ir mainījies ne tikai mikrouzraudzības institucionālais ietvars jeb institucionālais atbildības sadalījums, bet arī finanšu sektora makrouzraudzības institucionālais ietvars.

 

Mikrouzraugu fokusā ir individuālām finanšu iestādēm piemītošo risku mazināšana. Savukārt makrouzraugi novērtē, kā finanšu iestādes ir saistītas ar pārējo finanšu sistēmu un tautsaimniecību, novērtē risku, ka kādas iestādes stress varētu ietekmēt kopējo finanšu sistēmu un tautsaimniecību, pēta finanšu iestāžu kopīgās rīcības, kas var radīt cikliskus vai strukturālus riskus visai finanšu sistēmai, un attiecīgi negatīvi ietekmēt kredītu piedāvājumu vai citus nevēlamus traucējumus finanšu starpniecībā.

Lai mazinātu cikliskus vai strukturālus riskus (piemēram, pārmērīgi straujas vai neatbildīgas kreditēšanas un aizņemšanās riskus, pārmērīgas koncentrācijas riskus, sistēmiskus finansējuma un likviditātes riskus, sistēmisku finanšu iestāžu nepietiekamas finansiālās noturības riskus), tiek īstenoti makrouzraudzības politikas pasākumi. Tie attiecas uz visu finanšu sistēmu vai būtisku tās daļu nevis uz individuālām iestādēm.

Detalizētāk par makrouzraudzības instrumentiem, tajā skaitā Latvijā ieviestajiem makrouzraudzības instrumentiem, skatīt Latvijas Bankas mājas lapā.

Līdz 2023. gadam makrouzraudzības uzdevumus dalīti veica FKTK un Latvijas Banka. Saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, FKTK bija atbildīga par makrouzraudzības instrumentu piemērošanu, un lēmumus par makrouzraudzības instrumentiem pieņēma FKTK padome. Savukārt Latvijas Banka analizēja un novērtēja sistēmiska līmeņa riskus finanšu stabilitātei, rekomendēja un, sniedzot analītisko un konsultatīvo pienesumu, palīdzēja ieviest nepieciešamos makrouzraudzības pasākumus kopējās finanšu stabilitātes veicināšanai [1].

2013. gadā Latvijas Banka, FKTK un Finanšu ministrija (kā vadošā valsts pārvaldes iestāde, kas īsteno finanšu nozares politiku) noslēdza līgumu par sadarbību finanšu stabilitātes veicināšanā un izveidoja Makrouzraudzības padomi. Tā ir koleģiāls, pastāvīgs, konsultatīvs forums savstarpējai sadarbībai makrouzraudzības jomā, tā mērķis ir veicināt Latvijas finanšu sistēmas stabilitāti kopumā. Makrouzraudzības padomē puses konsultējas par kopējā finanšu sektora sistēmisko risku novērtējumu, par pasākumiem to mazināšanai, kā arī apmainās ar informāciju, vienlaikus izprotot un ņemot vērā to, ka tās ir neatkarīgas lēmumu pieņemšanā savas atbildības jomās.

Līdz ar FKTK integrēšanu Latvijas Bankā tika grozīts Latvijas Bankas likums, un tajā cita starpā tika noteikts Latvijas Bankas makrouzraudzības mandāts. Likuma 45. pantā teikts, ka “Latvijas Banka nosaka un īsteno makrouzraudzības politiku”. Lēmumus par makrouzraudzības lēmumu piemērošanu attiecīgi pieņem Latvijas Bankas padome.

Nosakot un īstenojot makrouzraudzības politiku, Latvijas Banka:

  • analizē un novērtē finanšu sistēmas stabilitāti kopumā, kā arī identificē, novēro un novērtē to apdraudošos sistēmiskos riskus; 
  • sagatavo pārskatu par finanšu sistēmas stabilitātes novērtējumu
  • piemēro ES un Latvijas normatīvajos aktos paredzētos makrouzraudzības politikas pasākumus un ir tiesīga attiecināt finanšu tirgus un tā dalībnieku darbību regulējošās prasības uz sistēmisko risku mazināšanu un Latvijas finanšu sistēmas noturības stiprināšanu pret satricinājumiem;
  • var izdot rekomendācijas par pasākumiem, kas nepieciešami, lai stiprinātu finanšu sistēmas noturību pret satricinājumiem un ierobežotu sistēmisko risku veidošanos;
  • var finanšu tirgus dalībniekiem noteikt pasākumus finanšu sistēmas ilgtspējas veicināšanai.

Lai veiksmīgāk sasniegtu makrouzraudzības galveno mērķi, Latvijas Banka turpina sadarboties ar Finanšu ministriju Makrouzraudzības padomē [2].

Svarīgi pieminēt Eiropas centrālās bankas (ECB) lomu makrouzraudzībā, kas atšķiras no ECB lomas mikrouzraudzības jomā. Mikrouzraudzības jomā ECB loma ir daudz tiešāka. Vienotā uzraudzības mehānisma ietvaros Banku Savienības dalībvalstu nozīmīgo iestāžu tieša mikrouzraudzība ir ECB rokās, kā arī tās kompetencē ir pieņemt pašus būtiskākos lēmumus attiecībā uz pārējām finanšu iestādēm, ko ikdienā uzrauga nacionālās uzraudzības iestādes. ECB un nacionālās uzraudzības iestādes cieši sadarbojas. Savukārt makrouzraudzība primāri ir nacionālo makrouzraudzības iestāžu kompetence, un lēmumus par makrouzraudzības pasākumiem pieņem nacionālā makrouzraudzības iestāde. Tiesa, arī ECB ir piešķirtas noteiktas makrouzraudzības pilnvaras. ECB novērtē finanšu stabilitātes riskus eiro sistēmas dalībvalstīs (t.sk. Latvijā) un, ja nepieciešams, to novēršanai ir tiesīga noteikt stingrākas, nekā nacionālo iestāžu ieviestās makrouzraudzības prasības (taču šīs pilnvaras attiecas tikai uz tiem makrouzraudzības instrumentiem, kas iekļauti ES regulējumā, un neattiecas uz specifiski nacionālajos regulējošo aktos noteiktajiem makrouzraudzības pasākumiem,piemēram, uz aizņēmējiem vērstajiem instrumentiem). Pirms makrouzraudzības lēmumu pieņemšanas nacionālās makrouzraudzības iestādes informē un saņem ECB viedokli par plānotajiem makrouzraudzības pasākumiem.

Jāpiemin arī Eiropas Sistēmisko risku kolēģija (turpmāk - ESRK), kas ir atbildīga par Eiropas Savienības (ES) līmeņa finanšu sistēmas makrouzraudzību. Tā ir ECB paspārnē esoša ES līmeņa aģentūra, kura identificē sistēmiskos riskus finanšu sistēmas stabilitātei ES un izdod brīdinājumus un ieteikumus par pasākumiem finanšu stabilitātes veicināšanai un risku mazināšanai. Tie var tikt adresēti ES kopumā, vienai vai vairākām dalībvalstīm, Eiropas vai nacionālajām uzraudzības iestādēm. Šai iestādei nav pilnvaru tieši noteikt makrozraudzības pasākumus kādā no ES dalībvalstīm.

Latvijā spēkā esošo makrouzraudzības instrumentu kopumu veido papildu kapitāla rezervju prasības sistēmiski nozīmīgām iestādēm un uz aizņēmējiem vērstie instrumenti. Detalizētāku informāciju par Latvijā ieviestajiem makrouzraudzības instrumentiem iespējams atrast Latvijas Bankas mājas lapā. 

Noslēgumā

Pirms Latvijas Bankas un FKTK integrācijas tika veikta rūpīga analīze par integrācijas ieguvumiem un trūkumiem, secinot, ka ieguvumi pārsniedz potenciālos trūkumus. Makrouzraudzības jomā ieguvumi ir skaidrs un pilnveidots makrouzraudzības mandāts, pilnvaras par makrouzraudzības instrumentiem vienā lēmējinstitūcijā, kā arī sinerģija starp makro un mikro līmeņa kompetencēm, kas ļaus īstenot makrouzraudzības uzdevumus vēl efektīvāk.

[1] Likuma par Latvijas Banku 41. pantā bija noteikts, ka “Latvijas Banka palīdz kompetentajām iestādēm sekmīgi īstenot politiku, kas attiecas uz kredītiestāžu konsultatīvo uzraudzību un finanšu sistēmas stabilitāti.”

[2] Makrouzraudzības padomes dalībnieki ir Latvijas Bankas prezidents, Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš atbild par makrouzraudzības politikas jautājumiem, Latvijas Bankas padomes loceklis, kurš atbild par finanšu tirgus un tā dalībnieku darbības regulēšanas un uzraudzības jautājumiem, finanšu ministrs, Finanšu ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu politikas jautājumos.

APA: Antuža, D. (2024, 25. may.). Pārmaiņas Latvijas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5874
MLA: Antuža, Dace. "Pārmaiņas Latvijas makrouzraudzības institucionālajā ietvarā " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 25.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5874>.

Restricted HTML

Up