24.04.2023.

Pasaules ekonomika nemierīgos ūdeņos

Ilustratīvs attēls ēka, cilvēki
Foto: EPA/Scanpix

Nupat Vašingtonā notikušajās Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) un Pasaules Bankas pilnvarnieku pavasara sanāksmēs SVF iepazīstināja ar jaunām prognozēm pasaules ekonomikas attīstībai – tiek gaidīts, ka pasaules ekonomikas izaugsme bremzēsies līdz 2.8% šogad un paātrināsies vien līdz 3% nākamgad. Politikas veidotāji no visas pasaules sanāksmju laikā apsprieda sasāpējušos jautājumus un iespējamos risinājumus. Kas šobrīd notiek pasaulē un kā tas ietekmē Latviju?

Viens no apspriestākajiem jautājumiem, protams, ir Krievijas izraisītā kara Ukrainā sekas un iespējas atbalstīt Ukrainu. Karš saasināja pārtikas, enerģijas, vides drošības jautājumus ne tikai tuvākajā reģionā, bet arī plašāk pasaulē. Daudzās nabadzīgākās valstīs saasinājās pārtikas nepietiekamības un parāda ilgtspējas problēmas. Skaidrs, ka ar daudzām no šīm problēmām būtu vieglāk tikt galā, ja Krievija beigtu karu. Bet ģeopolitiskā realitāte ir tāda, kāda ir. Ir svarīgi vismaz mazināt pārtikas tirdzniecības ierobežojumus. Diemžēl fragmentācija tirdzniecības, finanšu un kapitāla plūsmās pasaulē ir pieaugusi jau pirms kara, kas palielina svārstības un ekonomiku ievainojamību un galu galā rezultējas arī lēnākā izaugsmē un augstākās cenās. Arī mēs Latvijā izjūtam šīs sekas savos maciņos.

SVF valde nupat apstiprināja jaunu programmu Ukrainai 15.6 miljardu dolāru vērtībā, kas palīdzēs noturēt makrofinanšu stabilitāti, cik nu tas ir iespējams kara plosītā zemē. Jaunā atbalsta programma kopā ar citu donoru līdzekļiem palīdzēs “aizlāpīt” finansējuma caurumu tuvākajos gados. Tomēr finansējuma nepieciešamība vēl arvien ir milzīga, tai skaitā nepieciešami līdzekļi apjomīgo infrastruktūras atjaunošanas izmaksu segšanai. Ir svarīgi, lai finansējuma plūsma neapsīkst.

SVF sagaida, ka inflācija pasaulē samazināsies lēnām, no 8.7% pērn līdz 7% šogad un 4.9% nākamgad. Augstās inflācijas apkarošana turpina būt prioritāte, un centrālās bankas tādēļ turpinās paaugstināt procentu likmes. Tiesa, ņemot vērā, ka tas notiek diezgan strauji un sinhronizēti vairumā pasaules valstu, tas izraisa svārstības finanšu tirgos un izgaismo ievainojamības finanšu sistēmā. Pavasara sākumā piedzīvotais stress banku sistēmā ASV un Šveicē, ko gan palīdzēja ierobežot ātra un izlēmīga atbildīgo institūciju rīcība, vēlreiz apliecina efektīvas uzraudzības un regulējuma kritisko lomu finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Tomēr arī nebanku finanšu institūcijas var saskarties ar likviditātes problēmām un grūtībām nodrošināt finansējumu, turklāt regulējums un uzraudzība šajā sektorā vēl arvien ir nepietiekami, kamēr savstarpējas saiknes ar banku sektoru ir pieaugušas. Centrālām bankām priekšā neapskaužams izaicinājums – atrast līdzsvaru starp inflācijas mazināšanu (lasi, procentu likmju kāpumu) un finanšu stabilitātes nodrošināšanu.

Fiskālai politikai ir jābūt atbildīgai un arī jāpalīdz cīņā ar inflāciju – ir jāatjauno parāda ilgtspēja (proti, valstu spēja atmaksāt savus parādus), vienlaikus neaizmirstot par atbalstu nabadzīgākām sabiedrības grupām. Valsts sektora parādi attiecībā pret iekšzemes kopproduktu pēdējo pāris laikā ir samazinājušies gan attīstītajās, gan attīstības valstīs, tomēr daudzās nabadzīgākās valstīs parāds nav ilgtspējīgs, bet samilzušās sociālās un klimata problēmas prasa jaunu finansējumu. Piemēram, SVF nevar aizdot jaunu finansējumu, kamēr parāds nav ilgtspējīgs. Tomēr parāda restrukturēšana/norakstīšana nav viegls process, jo pie sarunu galda jāsēžas visiem kreditoriem, savukārt izpratne un prasības tiem mēdz būt ļoti dažādas. Visvairāk pārmetumus šajā kontekstā izpelnās Ķīna, kura ir aizdevusi naudu daudzām nabadzīgākām valstīm, bet nav gatava parādus norakstīt. Pašlaik veiksmīgas vienošanās šajā jomā var saskaitīt uz vienas rokas pirkstiem.

Kopumā jāsaka, ka, lai arī ekonomikas attīstības prognožu izmaiņas ir diezgan minimālas, nenoteiktība ir liela un risku daudz – piemēram, noturīgāka inflācija, parāda finansēšanas problēmas attīstības tirgos, kara eskalācija, vēl lielāka fragmentācija. SVF apskata arī iespējamu scenāriju, kurā šogad tiek piedzīvots lielāks stress finanšu sistēmā, kredītu nosacījumi kļūst striktāki un izaugsme pasaulē ir attiecīgi vēl par 0.3 procentpunktiem zemāka (2.5%). Tas, protams, nozīmētu lēnāku izaugsmi arī Latvijā. Bāzes scenārijā SVF lēš Latvijai 0.4% izaugsmi šogad un 2.9% nākamgad, kas ir nedaudz pesimistiskāk nekā Latvijas Bankas prognozes, attiecīgi 0.5% un 3.7%.

APA: Strašuna, L. (2024, 15. jul.). Pasaules ekonomika nemierīgos ūdeņos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5902
MLA: Strašuna, Lija. "Pasaules ekonomika nemierīgos ūdeņos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.07.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5902>.

Restricted HTML

Up