Vai -20 grādi aiz loga ilustrēja Bitcoin ziemu? Bitcoin cena un loma finanšu pasaulē

Bitcoin tika radīts 2008. – 2009. gadā, kad pilnā sparā ritēja globālā finanšu krīze. Bitcoin ir reizē tehnoloģija, virtuālā valūta, kurai nav emitenta, un sociālās kustības eksperiments. Bitcoin ir pirmais kriptoaktīvs, tam sekoja daudz citu blokķēdes tehnoloģijā veidotu kriptoaktīvu, tostarp stabilās kriptomonētas. Šajā rakstā – gan par Bitcoin cenas svārstībām, gan par tā un citu kriptoaktīvu lomu finanšu sistēmā.

1. Kriptoaktīvu cenas

Aplūkojot sešu pēc kapitalizācijas lielāko kriptoaktīvu cenu grafiku pēdējos četros gados (skat. 1.attēlu), var novērot, ka

• Tether un USDC ir stabilās kriptomonētas, kas piesaistītas ASV dolāram, un tāpēc Tether un USDC cena ir stabila, cenas svārstības ir ļoti minimālas, un attiecīgi nav arī peļņas no cenas svārstībām. Eksistē finanšu platformas, kur var aizdot savas stabilās kriptomonētas un citus kriptoaktīvus un saņemt procentu ienākumu (līdzīgi kā no noguldījumiem bankās), tomēr, visticamāk, stabilās kriptomonētas maz interesē investorus, kas kriptoaktīvu tirgu uztver kā piedzīvojumu;
• četrus volatīlos kriptoaktīvus raksturo cenas pieaugums no 2023. gada rudens, bet, sākot ar 2025. gada otro pusi, šie kriptoaktīvi agrāk vai vēlāk piedzīvo nozīmīga cenas krituma periodu. Bitcoin cenas kritums iezīmējas kopš 2025. gada oktobra.

Var piebilst, ka 2025. gadā ASV pieņēma pirmo federālo likumu par stabilajām kriptomonētām, kas nozīmēja, ka stabilās kriptomonētas kļūst par legālu maksājumu infrastruktūru un vairs nav "pelēkā zona", ka dažas stabilās kriptomonētas, ja tās ir pilnībā segtas ar rezervēm, netiek uzskatītas par vērtspapīriem, bet tās var izmantot maksājumiem un naudas pārskaitījumiem (1). ASV šādā veidā padara stabilās kriptomonētas, kas segtas ar ASV dolāru, par digitālo dolāru un palielina pieprasījumu pēc ASV valdības vērtspapīriem. Tāpat 2025. gadā ASV valdība pieņēma lēmumu veidot ASV stratēģisko Bitcoin rezervi, tomēr ASV nepērk Bitcoin tirgū, bet galvenokārt Bitcoin rezerves palielinās uz krimināllietās un tiesas procesos konfiscēto Bitcoin rēķina.  Savukārt Ķīna pēdējos gados ir pastiprinājusi aizliegumus, kas būtībā nozīmē, ka ir aizliegts rakt un tirgoties ar Bitcoin, un izmantot to norēķinos.

1. attēlā redzam, ka volatīlo kriptoaktīvu relatīvā spēcīguma indekss 2026. gada februārī bija zem 50, kas nozīmēja tirgus vājumu un pārdevēju dominanci pār pircējiem. Tirgus dalībnieki bieži rādītāju zem 30 uztver kā norādi, ka ir labs brīdis pirkšanai. Kā jau varēja gaidīt, stabilās kriptomonētas relatīvā spēcīguma indeksā svārstās ap 50, pamatā robežās no 40 līdz 60, t.i., uzvedas līdzīgāk kā valūtas.

2. Kāpēc samazinājās Bitcoin cena?

Kāpēc Bitcoin cena samazinājās 2025. gada oktobrī un novembrī? ASV valdības darba apturēšana palielināja neskaidrību par ASV fiskālo politiku, ekonomikas izaugsmi un darba tirgus stāvokli, jo nebija pieejami jaunākie dati. Investori šādās situācijās ieslēdz risk-off režīmu jeb uzņemas mazāk riska, jo baidās no sliktākā scenārija, par ko viņi var pat nezināt, līdz ar to investori palielināja pieprasījumu pēc drošiem aktīviem, piemēram, pirka ASV valdības obligācijas, zeltu, ārvalstu obligācijas, bet samazināja pieprasījumu pēc riskantiem aktīviem un pārdeva, piemēram, ASV uzņēmumu akcijas, augsta ienesīguma (jeb riskantākās) obligācijas, kriptoaktīvus. Plašs mediju atspoguļojums par valdības slēgšanu varēja radīt paniku investoros un motivēt tos realizēt peļņu. Mazinājās arī tirgus gaidas par ASV valdības obligāciju likmju samazinājumu ilgtermiņā, kas tradicionāli nav pozitīvi Bitcoin cenai.

Kāpēc samazinājās Bitcoin cena 2026. gada janvārī un februārī? Viens no ietekmējošiem faktoriem bija Kevina Vorša nominācija Federālās rezervju sistēmas vadītāja amatam –Voršs agrāk iestājies par augstākām procentu likmēm, lai mazinātu inflāciju, bet augstas procentu likmes ir nelabvēlīgas riska aktīviem. Augstas procentu likmes samazina akciju cenas, jo to nākotnes peļņa tiek diskontēta ar lielāku likmi, kas samazina tagadnes vērtību; pieaug bezriska likme, kā rezultātā pieaug valdības obligāciju likmes un investoriem valdības obligācijas kļūst pievilcīgākas; samazinās uzņēmumu peļņa, investīcijas, ekonomikas izaugsme un cieš riska aktīvi, kas ir procikliski. Tāpat ietekme uz Bitcoin cenu bija ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumam, ka liela ASV karakuģu grupa (massive armada) virzās uz Irānu, un Teherānai izteiktajam brīdinājumam atjaunot sarunas vai saskarties ar "smagākām sekām".

Tāpat ASV patērētāju nenokārtoto maksājumu līmenis ASV 2025. gada 4. ceturksnī sasniedza 4.8 % no kopējā parāda (hipotekārie kredīti, kredītkartes, auto kredīti, studentu kredīti u.c.), kas ir augstākais līmenis kopš 2017. gada (2). Pret ceturksni iepriekš pieaugums bija 0.3 procentu punkti. Nenokārtoto maksājumu līmenis audzis galvenokārt finansiāli mazāk nodrošināto mājsaimniecību ekonomiskās situācijas dēļ – šīs mājsaimniecības negatīvi ietekmē dzīves izmaksu pieaugums un darbaspēka tirgus pavājināšanās (mazinās pieprasījums pēc darbiniekiem).

Pēc karadarbības sākšanās Irānā februāra beigās Bitcoin kritums bija mazs, Bitcoin tirgus ātri atkopās, un šī kriptoaktīva cena pieauga par 7.2 % virs iepriekšējā līmeņa (skat. 2. attēlu). Salīdzinājumam – akciju tirgus indeksi šajā periodā saruka: S&P 500 samazinājās par 1.4 %, Eurostoxx 50 par 4.9 %, Nikkei 225 par 4.5 %. Kriptoaktīvu globālā un decentralizētā struktūra samazina lokālu konfliktu ietekmi uz to cenu.

3. Bitcoin korelācija ar citiem aktīviem un vietas nostiprināšana finanšu sistēmā 

Salīdzinājumā ar tradicionālajiem tirgiem kriptoaktīvu tirgus nav liels. Kopējā kriptoaktīvu tirgus kapitalizācija ir 2.5 trlj. ASV dolāru (3), ASV akciju tirgus kopējā kapitalizācija ir ap 69 trlj. ASV dolāru (4), bet ASV valsts vērtspapīru tirgus kapitalizācija ir ap 31 trlj. ASV dolāru (5). 

3.1. Bitcoin korelācijas un svārstīgums

Kā nākamo tēmu stāsta turpinājumā piedāvāju aplūkot "lieliskā septiņnieka" (uzņēmumu "Apple", "Microsoft", "Amazon", "Alphabet/Google", "Meta", "Nvidia", "Tesla") akciju un Bitcoin savstarpējo sasaisti. Ja par atskaites punktu ņemam 2023. gada sākumu, tad divas "septiņnieka" akcijas – "Nvidia" un "Meta" – ir uzrādījušas labākus rezultātus nekā Bitcoin (skat. 3. attēlu). 2025. gada beigās, 2026. gada sākumā notikušās Bitcoin cenas krituma epizodes laikā bija vērojams sudraba un zelta cenas pieaugums – investori pārgāja no riskantākiem uz drošākiem aktīviem, kurus simbolizē dārgmetāli; šī saikne bija īslaicīga, un ilgtermiņā saiknes starp šiem tirgiem nav. Zelta cenas pieaugumu 2025. gada beigās noteica liela ģeopolitiskā un ekonomiskā nenoteiktība, centrālo banku pieprasījums, ASV dolāra vājināšanās, augstākas inflācijas gaidas ASV nekā mērķa līmenis; mazāk izteikta bija zelta cenas pārmaiņu sakarība ar nominālajām un reālajām likmēm ASV, kas saglabājās augstākas nekā vidēji pēdējos desmit gados. Ar zeltu, kā arī visu ieguves rūpniecību ir varbūt pat ekonomiski interesantāks stāsts nekā ar Bitcoin, proti, ja zeltam un sudrabam ir augsta cena, vairāk raktuvju kļūst rentablas un "jārok dziļāk". Sudrabs ir viens no kritiskajiem materiāliem zaļajai pārejai, īpaši elektrifikācijā un saules enerģijā, tas ir efektivitātes metāls – bez tā tehnoloģijas darbojas sliktāk vai dārgāk.

Investori bieži vien skatās ne tikai uz aktīvu ienesīgumu, bet arī uz to cenas volatilitāti jeb svārstīgumu. 4. attēlā redzam, ka Bitcoin 90 dienu volatilitāte tikai vienā mazā laika nogrieznī pārsniedza visu "lieliskā septiņnieka" uzņēmumu akciju 90 dienu volatilitāti; ilgāku laiku līdere bija "Tesla", tomēr vidēji Bitcoin volatilitāte ir mazliet lielāka nekā visu "lieliskā septiņnieka" akciju vidējā volatilitāte. No tā var secināt, ka  ar mākslīgā intelekta attīstību saistītu uzņēmumu akcijas ir kļuvušas spekulatīvākas, tās spēcīgi reaģē uz jaunajām ziņām par mākslīgā intelekta attīstību un tirgus norisēm. Ar mākslīgā intelekta attīstību saistītu uzņēmumu akcijas ir potenciāli pārsteigumiem bagātākas nekā Bitcoin, bet ekstrēmu sistēmisku šoku ziņā Bitcoin stāsts var būt dramatiskāks (skat. 1. tabulu). Kriptoaktīviem joprojām ir biežāki vērtības 20-50 % apmērā kritumi un likviditātes jeb pircēju zudums.

1. tabula. Ar mākslīgā intelekta (AI) attīstību saistītu uzņēmumu akciju un Bitcoin risku salīdzinājums 

Dažādas institucionālo investoru aptaujas rāda, ka tie kriptoaktīvus redz kā vienu no top aktīvu klasēm, kurās ieguldīt, lai saņemtu augstāko riska koriģēto atdevi.  Institucionālajiem investoriem kriptoaktīvi arvien vairāk ir tajos pašos portfeļos, kur atrodas "lieliskā septiņnieka" akcijas, kas rada šo investoru sinhronāku reakciju abos šajos tirgos – kriptoaktīvi un minētās akcijas reizē tiek pirktas un reizē tiek pārdotas. 

Kā pēdējo Bitcoin pašreizējo cenu novērtēšanā varam aplūkot Bitcoin grafiku logaritmiskā skalā (skat. 5.attēlu).

Logaritmiskai skalai investori dod priekšroku, lai vērtētu ilgtermiņa ciklu. Vienāds vertikālais attālums nozīmē vienādu pieaugumu vai samazinājumu procentos, un tas ļauj uzskatāmāk salīdzināt ciklus, abstrahējoties no katra perioda Bitcoin vērtības. 5. attēlā redzams, ka Bitcoin ziemas pagaidām nav, pārāk neievērojams ir cenas kritums, izteikts procentos.

Kopumā pašreizējais Bitcoin cenas kritums samazina spekulācijas un pārmērīgu aizņemšanos, lai pirktu šo kriptoaktīvu. Kritums stabilizē cenu pirms nākamā pieauguma cikla. Pozitīvi ir tas, ka Bitcoin kritums ir diezgan izstiepts laikā, kas līdz šim ļāva investoriem pielāgoties un absorbēt zaudējumus. Tikai jāņem vērā, ka nākamajā ciklā kritums, izteikts ASV dolāros, nevis procentos, varētu būt vēl lielāks.

No otras puses, 5. attēls parāda Bitcoin attīstības 4 gadu ciklu, ko nosaka Bitcoin kodā iestrādātie noteikumi – ik pēc 4 gadiem tā racējiem bloka atlīdzība samazinās uz pusi. Dati liecina, ka 12-18 mēnešus pēc datuma, kad racēju atlīdzība samazinās uz pusi, notiek straujš Bitcoin cenas pieaugums, savukārt vēlāk notiek straujš Bitcoin cenas samazinājums jeb Bitcoin ziema. It kā jau zināma notikumu secība, teorētiski to vajadzētu iecenot, bet Bitcoin cenu vēsturiskais grafiks neliecina par visa efekta iecenošanu.

ETF, par to nākamajā sadaļā, palielina Bitcoin pieprasījuma elastību, institucionālie investori ir mazāk emocionāli, tiem ir ilgāks investīciju horizonts, un tie mazāk izmanto riska sviras efektus. Pagaidām mēs atrodamies pārāk tuvu 20.04.2024., kad notika ceturtā atlīdzības samazināšana uz pusi, bet tā kā jaunais Bitcoin piedāvājums samazinās, nav garantijas, ka cikla svārstības neatkārtosies identiski. Analītiķu aprēķini rāda, ka 2026. gada sākumā Bitcoin ieguves vērtība ir 87 tūkst. ASV dolāru (6), savukārt 5. attēlā redzams, ka Bitcoin cena minētajā laika posmā noslīdēja līdz apmēram 60 tūkst. ASV dolāru. Šie 87 tūkst. ASV dolāru ir vidējā pašizmaksa industrijā, savukārt analītiķi norāda, ka Bitcoin rakšanas izmaksas pa valstīm var atšķirties pat 240 reizes, Eiropā vairākumā valstu rakšanas izmaksas ir 200-300 tūkst. ASV dolāru par vienu Bitcoin (7). Lielie racēji var turpināt rakt pat tad, ja tas vairs nav izdevīgi, jo viņiem ir iegādātas pietiekoši dārgas iekārtas un infrastruktūra. Visticamāk, Bitcoin cena nākotnē augs, kā arī tirgus daļas lielums kriptoaktīvu  tirgū ir vērtība pati par sevi. 

2. tabula. Bitcoin racēju atlīdzības samazināšanās uz pusi pirmie četri datumi 

3.2. Bitcoin ETF – samērā jauns instruments

ETF ir ieguldījumu fondi, kuri tiek tirgoti fondu biržās. Lielākā daļa Bitcoin spot (balstās uz tagadnes, nevis nākotnes Bitcoin cenām, fonds nopērk un glabā īstu Bitcoin) ETF ir pasīvi, t.i., tie vienkārši seko Bitcoin cenu dinamikai, bet fonds neveic tirdzniecību, īstenojot kādu savu stratēģiju, tikai izpilda dalībnieku pieprasījumus pirkt vai pārdot. Pasīvajiem Bitcoin ETF savukārt ir mērenas komisijas maksas – jālieto vārds "mērenas", jo zemākas komisijas maksas ir akciju indeksu ETF.

ETF, kas balstās uz Bitcoin spot cenu, parādījās salīdzinoši nesen, jo tiem vajadzēja saņemt atļauju no finanšu tirgus uzraugiem, kuriem savukārt ir svarīga investoru aizsardzības nodrošināšana, īpaši gadījumā, kad ir diskutējama Bitcoin fundamentālā vērtība. Pašlaik lielākais šāds fonds iShares Bitcoin Trust ETF (IBIT) sāka savu darbību 2024. gada janvārī. 6. attēls ļauj secināt, ka periodā no pērnā novembra līdz šī gada februārim notika līdzekļu aizplūde no Bitcoin spot lielākajiem fondiem un liela daļa investoru pašlaik ir "mīnusos". Tajā pašā laikā, pēc Bloomberg datiem, Bitcoin cenas krituma par 50 % laikā ETF īpašnieki pārdeva tikai 6 % no sava portfeļa (8). Savukārt marta pirmajā dekādē jau bija novērojamas ieplūdes Bitcoin ETF fondos.

Bitcoin spot ETF ir padarījis Bitcoin pieejamu pensiju fondiem, bankām, konservatīviem investoriem – tiem, kas, iespējams, nekad neatvērtu kriptoaktīvu maku. Kaut arī šis aktīvs ir "pieradināts", tas joprojām ir trausls, par to liecina lielie cenas kritumi un svārstības.

3.3. Bitcoin integrācija finanšu infrastruktūrā  

Pēdējo mēnešu laikā finanšu ziņās var lasīt par Bitcoin lomas nostiprināšanos finanšu sistēmā. Piemēram, kāda banka ziņoja, ka mājokļa kredīta kvalificēšanās procesa laikā ļaus izmantot kriptoaktīvus, lai arī kriptoaktīvu novērtējumam tiks piemērots līdz pat 50 % liels diskonts. Kāds cits tirgus dalībnieks gatavoja pirmo publisko obligāciju emisiju, kurai kā nodrošinājums tiek izmantoti Bitcoin aizdevumi, te gan radās mazas aizķeršanās Bitcoin vērtības samazinājuma dēļ. Vēl bija ziņas, ka konkrētas bankas sāk piedāvāt institucionālajiem investoriem un turīgiem privātajiem klientiem kredītus, kas tiek nodrošināti ar Bitcoin.
Vairākas lielās bankas piedāvā kriptoaktīvu glabāšanas un brokeru pakalpojumus, tirgo kriptoaktīvu atvasinātos instrumentus. Dažas maksājumu sistēmas ļauj izmantot kriptoaktīvus maksājumiem.

Šie piemēri liecina, ka kriptoaktīvi arvien biežāk tiek integrēti finanšu pakalpojumu nodrošināšanā, taču jāizprot, ka šis aktīvs ir ar daudz lielākiem riskiem nekā citi aktīvi, kam jāpievērš pienācīga uzmanība. Kriptoaktīvu plašāka izmantošana ļaus mazināt to cenu kritumu spot tirgū – jo plašāka un daudzveidīgāka ir aktīva izmantošana, jo stabilāks kļūst pieprasījums un cena mazāk atkarīga tikai no spekulācijas. Ilgtermiņa investori nereaģēs tik bieži un nepārdos savus aktīvus, kā to darītu spekulatīvie investori, un tas stabilizēs cenu.

Kriptoaktīvu plašāka izmantošana ir arī atbalsts jaunajai paaudze. Pētījumi rāda, ka jaunā paaudze ("Gen Z" un mileniāļi) parasti izturas pret Bitcoin un citiem kriptoaktīviem pozitīvāk un izmanto tos biežāk nekā vecākā paaudze.

4. Bitcoin cenas krituma ietekme uz finanšu sistēmu un ekonomiku

Finanšu tirgus dalībnieki vienmēr vērtē iespējamo krīžu pārneses ietekmi uz citiem sektoriem. Vai pašreizējais kriptoaktīvu tirgus attīstības līmenis un pēdējos mēnešos pieredzētais cenu kritums  rada iemeslu bažām?

Kā jau secinājām, salīdzinājumā ar akciju un obligāciju tirgu, kā arī banku aktīviem kriptaktīvu tirgus joprojām ir relatīvi mazs.

Kādi ir galvenie pārneses kanāli? Banku tiešā ekspozīcija kriptoaktīvos ir samērā ierobežota, jo regulatori daudzās valstīs ir noteikuši kapitāla prasības kriptoaktīvu aktīviem. Tajā pašā laikā bankas var  izsniegt kredītu kriptouzņēmumiem vai investoriem un riski var materializēties caur kredītkvalitāti.

Investoru riski paaugstinās, ja investors: 

• aizņemas, lai pirktu kriptoaktīvus,
• izmanto kriptoaktīvus kā nodrošinājumu (tos ieķīlājot), lai saņemtu kredītu,
• izmanto strukturētos produktus (izmanto sviras mehānismu, rada netiešu kredītrisku, sarežģītas aktīvu savstarpējās saistības).

Noskaņojums kriptoaktīvu tirgū var ietekmēt citus finanšu aktīvu segmentus, piemēram, straujš Bitcoin cenas kritums var signalizēt par riska neuzņemšanās periodu un var samazināt arī pārējo aktīvu cenas. Pētījumi akcentē, ka starp Bitcoin un tradicionālajiem tirgiem var būt lead–lag (iniciatora un sekotāja) attiecības, bet tās nav viennozīmīgas vai stabilas, no kā var secināt, ka Bitcoin nepārņem tirgus "iekustinātāja" lomu, kad pārējie aktīvi tam seko (9, 10).

Vēsturiski Bitcoin svārstību amplitūda parasti ir bijusi izteiktāka nekā tradicionālajam akciju tirgum, un kopā ar faktu, ka Bitcoin tiek tirgoats 24/7, tas var radīt maldīgu uzskatu, ka Bitcoin ir aktīvs-iniciators, kurš iesāk ciklu.

Nav novērots, ka mazāks tirgus vadītu lielāku, tomēr 2007. un 2008. gadā augsta riska hipotekāro kredītu tirgus bija tikai 1.1 trlj. ASV dolāru apjomā (11), un ASV akciju tirgus bija gandrīz 17 reizes lielāks, bet tik un tā mazākais tirgus radīja lielu negatīvu šoku pasaules finanšu tirgiem. Tas nozīmē, ka arī kriptoaktīvu tirgus to potenciāli kādreiz nākotnē var izdarīt. 

Nav precīzas statistikas par to, cik lielā apjomā Bitcoin tiek pirkts par aizņemtiem līdzekļiem vai cik ir aizdevumu ar kriptoaktīviem kā nodrošinājumu. Pēc vietnes gate.com datiem Bitcoin nākotnes līgumu atvērtā pozīcija 2026. gada sākumā bija 75.5 mljrd. ASV dolāru. Tajā pašā laikā CNN ziņās pavīdēja informācija, ka, Bitcoin piedzīvojot kritumu 2. februārī, 24 stundu laikā tika (pamatā automātiski) likvidētas atvērtās pozīcijas 2.5 mljrd. ASV dolāru apjomā, kurās tika izmantots sviru mehānisms. Atvērtā pozīcija, ja tā notiek ar sviru, savā ekonomiskajā būtībā ir aizņemšanās. Piemēram, ja investoram ir 1000 ASV dolāru un tas izmanto sviru 1:5, tad investors var nopirkt/pārdot aktīvu 5000 ASV dolāru vērtībā, kur 4000 ASV dolāru ir aizņemtie līdzekļi. Ja par 5000 ASV dolāru nopirktais aktīvs savā vērtībā samazinās līdz 4000 ASV dolāru, tiek pazaudēti 1000 ASV dolāri, kas bija investora paša līdzekļi, un tirgus uzturētājs prasa investoram iemaksāt papildus naudu (ķīlu) – tas ir tā saucamais maržas pieprasījums (margin calls), lai varētu uzturēt atlikušos aktīvus 4000 ASV dolāru apjomā. Ja nauda netiek iemaksāta, tirgus uzturētājs pozīciju slēdz un investoram vairs nav atklātās pozīcijas.

Coinbase 2026. gada pārskatā norādīts, ka tīri spekulatīvās (bez hedžēšanas) pozīcijas 2025. gada vasaras beigās sasniedza ap 10 % no visām pozīcijām, bet 2025. gada beigās tās jau samazinājās līdz tuvu 4 % (1).

Šie skaitļi un statistikas neesamība vai aplēšu trūkums kādos kriptoaktīvu tirgus segmentos ļauj secināt, ka 2026. gada sākumā nav bažu, ka situācija kriptoaktīvu, tai skaitā Bitcoin tirgū, var radīt finanšu sistēmas satricinājumus. Savukārt ar mākslīgā intelekta attīstību saistīto uzņēmumu akcijas dzīvo savu, paralēlu stāstu. 

Noslēguma secinājumi

Pēdējos mēnešos bija novērojams Bitcoin cenas kritums, bet tas nav dramatisks.

Pie notikušā kriptoaktīvu cenu krituma un pašreizējā kriptoaktīvu tirgus attīstības un apjomu līmeņa finanšu sistēmas riski ir mazi, tiek ietekmēti atsevišķi finanšu tirgus dalībnieki, bet skaļu maksātnespējas gadījumu nav.

Raugoties no visas esošās finanšu sistēmas perspektīvas, patlaban Bitcoin attīstība ir vēl agrīnā stadijā, šis kriptoaktīvs vēl nav plaši akceptēts finanšu sistēmā, tomēr progress notiek un Bitcoin nozīme turpinās augt. Akceptēšana finanšu sistēmā visdziļākajā nozīmē būtu, ja, piemēram, bankas piedāvātu Bitcoin kontus, maksājumu pakalpojumu sniedzēji ļautu norēķināties ar Bitcoin, uzņēmumi pieņemtu Bitcoin kā maksāšanas līdzekli, Bitcoin tiktu izmantots kā nodrošinājums finanšu darījumos, centrālās bankas turētu arī Bitcoin rezerves un tie būtu standarta pakalpojumi, nevis izņēmuma gadījumi. 

Atšķirībā no iepriekšējiem Bitcoin cenas krituma periodiem, tagad ir ieviesti Bitcoin spot  ETF, uzlabota infrastruktūra un ir lielāka institucionālo investoru iesaiste, kas ļauj Bitcoin būt "spēcīgākam" nekā iepriekš.

Tomēr joprojām ir atvērts jautājums par Bitcoin fundamentālo cenu, kas nozīmē lielas volatilitātes iespējamību nākotnē.

Bitcoin vairs nav unikāls svārstīgākais riskantais aktīvs, tas kļuvis par vienu no makro riska aktīviem , savukārt  ar mākslīgā intelekta attīstību saistītu uzņēmumu akcijas ir kļuvušas spekulatīvākas.
Centrālo banku monetārās politikas transmisija pieaug Bitcoin cenas krituma apstākļos, jo vairāk investoru atgriežas depozītu un obligāciju tirgū, palielinot likviditāti un spēcinot monetārās politikas transmisiju.
Naudas aizplūšanu no Bitcoin tirgus labi parāda Bitcoin spot ETF naudas aizplūdes un dati par atklāto Bitcoin pozīciju aizvēršanu.

Bitcoin cenas samazinājums caur negatīvo bagātības efektu (negative wealth effect jeb situācija, kad cilvēki tērē mazāk, jo aktīvu vērtības krituma dēļ viņiem šķiet, ka turība samazinājusies) darbojas līdzīgi kā centrālo banku procentu likmju celšana, kad iedzīvotāji vairāk krāj un mazāk tērē.

Atšķirīgs jautājums ir finanšu stabilitātes riski, pagaidām izskatās, ka Bitcoin cenas samazinājums pēdējos mēnešos strādā kā automātisks risku mazinātājs finanšu sistēmā bez pārneses ietekmes.

Literatūra

1. Coinbase: 2026 Crypto Market Outlook.
https://downloads.ctfassets.net/k3n74unfin40/rmATDHYWNtdxmeLGypfqm/1ab6…
2. Consumer Delinquencies Hit Highest Level In Nearly A Decade. Credit and Collection News: 10.02.2026.
https://www.creditandcollectionnews.com/consumer-delinquencies-hit-high…
3. Cryptocurrency Prices Today By Market Cap. Forbes: 11.03.2026.
https://www.forbes.com/digital-assets/crypto-prices/
4. Total Market Value of the U.S. Stock Market. Siblis Research. 
https://siblisresearch.com/data/us-stock-market-value/
5. US Treasury Securities Statistics. SIFMA:  06.03.2026.
https://www.sifma.org/research/statistics/us-treasury-securities-statis…
6. IMF: Global Market Monitor. 09.02.2026.
https://www.imfconnect.org/content/dam/imf/News%20and%20Generic%20Conte…
7. Liam Miller. Electricity Costs to Mine 1 Bitcoin at Home, Around the World. NFT Evening: 03.02.2025.
https://nftevening.com/bitcoin-mining-cost/
8. Parshwa Turakhiya. Bitcoin ETFs See $616M Inflows—So Why Is BTC Stuck Below $70,000? Benzinga: 10.02.2026. 
https://www.benzinga.com/crypto/cryptocurrency/26/02/50516259/bitcoin-e…
9. Rubaiyat Ahsan Bhuiyan, Afzol Husain, Changyong Zhang. A wavelet approach for causal relationship between bitcoin and conventional asset classes. Resources Policy: Volume 71, June 2021. 
https://www.sciencedirect.com/science/article/abs/pii/S0301420720309995
10. Panpan Wang, Xiaoxing Liu, Sixu Wu. Dynamic Linkage between Bitcoin and Traditional Financial Assets: A Comparative Analysis of Different Time Frequencies. Entropy: October 2022.
https://www.mdpi.com/1099-4300/24/11/1565
11. Martin Hellwig. Systemic Risk in the Financial Sector: An Analysis of the Subprime-Mortgage Financial Crisis. Max Planck Institute: 2008/43.
https://www.coll.mpg.de/53191/2008_43online.pdf