12.09.2023.

Vairāk nekā 100 miljonu ietaupījums topošajiem pensionāriem

  • Kārlis Ločmelis
    Latvijas Bankas ekonomists
Ilustratīvs attēls ģimene pastaigā
Foto: LETA

Īsumā

  • Kopš 2018. gada pensiju 2. līmeņa komisijas maksas griestu samazinājums topošajiem pensionāriem ļāvis ietaupīt vairāk nekā 200 milj. eiro.

  • Latvijas Banka izstrādājusi priekšlikumu grozījumiem Valsts fondēto pensiju likumā; tiek rosināts noteikt, ka pastāvīgās komisijas maksas griesti būtu atkarīgi no kopējiem pārvaldnieka pārvaldībā esošajiem pensiju 2. līmeņa aktīviem, ievērojot regresivitātes principu – jo lielāki aktīvi, jo mazāka pastāvīgā komisija.

  • Latvijas Bankas rosinātie grozījumi topošajiem pensionāriem ļautu ietaupīt vairāk nekā 100 milj. eiro nākamo 10 gadu laikā.

Pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju komisijas maksu veido divas daļas – (1) pastāvīgā un (2) mainīgā (sk. 1. att.). Pastāvīgās komisijas maksas maksimālais ierobežojums ir 0.6 % gadā no pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa aktīviem, ja tie nepārsniedz 300 milj. eiro, bet par katru nākamo eiro pārvaldīšanā – 0.4 %. Pārvaldītājam par izcilu ieguldījuma plāna daļas vērtības pieaugumu ir arī iespēja saņemt atlīdzības mainīgo daļu [1].

 

 

2018. gadā tika grozīts Valsts fondēto pensiju likums, kas paredzēja samazināt pārvaldīšanas komisiju maksu griestus, kā arī tika pārskatīta kārtība, kādā ieguldījumu pārvaldnieks uzskaita, aprēķina un ietur atlīdzības mainīgo daļu. Šīs izmaiņas topošajiem pensionāriem ļāva ietaupīt vairāk nekā 200 milj. eiro pēdējo piecu gadu laikā (sk. 2. att.).

 

 

Kopš 2018. gada, kad tika samazināti pensiju 2. līmeņa komisiju griesti, uzkrāto līdzekļu vērtība ir gandrīz dubultojusies – no 3.3 mljrd. eiro līdz 5.7 mljrd. eiro 2022. gada beigās. Šajā pašā laika periodā no jauna veikto iemaksu apmērs ir 3 mljrd. eiro. Kopā ar jau akumulētajām iemaksām šīs iemaksas veido stabilu un zema riska ienākumu bāzi, no kuras pārvaldītāji aprēķina pastāvīgo komisijas maksu. Ņemot vērā šo pensiju 2. līmeņa aktīvu kāpuma tendenci, nemainot maksimālās pastāvīgās komisijas maksas aprēķina metodi, pensiju 2. līmeņa pārvaldītāju ienākumi nākotnē būtiski augs neatkarīgi no ieguldījumu plānu atdeves rādītājiem (sk. 3. att.).

 

 

Lielākā daļa pārvaldītāju, kas pārvalda pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānus, izmanto likumā noteiktos maksimālos pastāvīgās komisijas maksas griestus. Tādējādi, nemainot pastāvīgās komisijas maksas griestu aprēķina metodi, Latvijā pastāvīgā komisijas maksa gadā varētu saglabāties 0.4 % apmērā (sk. 3. att.), nesamazinoties pie tālāka uzkrātā pensiju 2. līmeņa ieguldījumu plānu kopējā apjoma pieauguma. Turklāt šīs izmaksas varētu nekad nesasniegt tik zemas ieguldījumu pārvaldīšanas izmaksas kā vairumā citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) valstu (sk. 4. att.).

 

 

Latvijas Banka rosina grozīt Valsts fondēto pensiju likumu, lai apjoma radītā ietaupījuma efektu pastāvīgi un automātiski ietvertu pensiju 2. līmeņa pastāvīgās komisijas maksas griestos. Latvijas Banka piedāvā noteikt maksimālo pastāvīgo komisijas maksu 0.6 % apmērā par pirmajiem pārvaldītajiem pensiju 2. līmeņa 100 milj. eiro, piemērojot 7.5 % samazinājumu maksimālajai pastāvīgajai komisijas maksai par katriem nākamajiem pārvaldīšanā esošajiem pensiju 2. līmeņa 100 milj. eiro, līdz tiek sasniegti 0.15 % no pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem [2].

Piedāvātie grozījumi galvenokārt paredz samazināt pārvaldītāju ienākumu pieauguma tempu, jo to izmaksas nepieaug proporcionāli ienākumiem (sk. 5. att.). Pamatojoties uz pašreiz novērotajām tendencēm, pastāvīgā komisijas maksa pakāpeniski samazinātos līdz 0.2 % gadā no aktīviem. Latvijas Bankas piedāvātie grozījumi Valsts fondēto pensiju likumā topošajiem pensionāriem ļautu ietaupīt vairāk nekā 100 milj. eiro nākamo desmit gadu laikā. Ietaupījums palielinās līdz šim uzkrāto kapitālu, jo arī tiks ieguldīts finanšu tirgos par labu pensiju 2. līmeņa dalībniekiem. Šī iniciatīva sekmēs iedzīvotāju pensiju 2. līmeņa uzkrājumu palielināšanos, nabadzības riska samazināšanos un palielinās ienākumu aizvietojamības koeficientu, personām aizstājot darba atalgojumu ar pensiju.

 

 

Regresivitātes princips tiek pielietots arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras (VSAA) veiktajos atskaitījumos, ko tā ietur, lai apkalpotu pensiju 2. līmeņa dalībnieku kontus, uzturētu informācijas sistēmas un veiktu citas nepieciešamās administratīvās darbības. Šos atskaitījumus VSAA ietur no katra dalībnieka veiktās iemaksas, nevis no kopējā uzkrātā kapitāla, kā to dara pārvaldītāji. Neskatoties uz šo atšķirību, VSAA ik gadu ir pakāpeniski samazinājusi atskaitījuma likmi. Piemēram, 2013. gadā atskaitījuma likme bija 0.37 %, bet 2023. gadā – vien 0.13 % no katras iemaksas. Tādējādi Latvijas Bankas piedāvātā iniciatīva iet roku rokā ar VSAA piemēroto atskaitījumu samazināšanas praksi, atbalstot pensiju 2. līmeņa dalībnieku uzkrātā kapitāla taupīgu pārvaldīšanu un mērķim atbilstošu vairošanu.

Šāda pastāvīgās komisijas aprēķina metode pie augošiem aktīviem pārvaldīšanā palielinās iespēju pārvaldītājiem nopelnīt atlīdzības mainīgo daļu, jo virspeļņa tiek rēķināta no ieguldījuma plāna daļas vērtības izmaiņām pēc pastāvīgās komisijas maksas uzkrāšanas un izmaksas.

Ceru, ka Saeima atbalstīs Latvijas Bankas piedāvātos grozījumus Valsts fondēto pensiju likumā, lai samazinātu nabadzības risku valstī nākotnē.

 

[1] Vairāk informācijas pieejams Ministru kabineta noteikumos Nr.765 "Kārtība, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājs aprēķina maksājumu par ieguldījumu plāna pārvaldi, un kārtība, kādā tiek veikta minētā maksājuma uzskaite un ieturēšana"

[2] Detalizētāk ar Latvijas Bankas piedāvātajiem grozījumiem komisijas maksu griestu noteikšanā var iepazīties Latvijas Bankas vēstulē Labklājības ministrijai

APA: Ločmelis, K. (2024, 30. may.). Vairāk nekā 100 miljonu ietaupījums topošajiem pensionāriem. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/6107
MLA: Ločmelis, Kārlis. "Vairāk nekā 100 miljonu ietaupījums topošajiem pensionāriem" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 30.05.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/6107>.
Up