"Zudusī desmitgade" Latvijas uzņēmumu kredītu tirgū: meklējot iemeslus

Pēdējo desmit gadu periodā Latvijas ekonomikas izaugsme ir bijusi samērā mērena: kopš 2015. gada vidējais gada pieauguma temps ir bijis ap 2.2 %. Tas joprojām ir vairāk nekā eirozonā vidēji (1.5 %), bet, salīdzinot ar iepriekšējo desmitgadi (no 2004. līdz 2014. gadam), tā ir par 0.5 procenta punktiem zemāka izaugsme. Saglabājoties šādiem zemākiem izaugsmes tempiem arī nākotnē, ienākumu līmeņa atšķirības ilgākā laika periodā kļūst ievērojamas: 20 gadu ilgā periodā tās var novest pie 10 % ienākumu līmeņa atšķirībām, bet 50 gadu periodā ienākumu līmeņa atšķirības, ko izsaucis ikgadējā izaugsmes tempa kritums par "nieka" pus procentu, pietuvojas 30 %.

Līdz ar to, lai izvairītos no ekonomiskās stagnācijas nākotnē, svarīgi saprast, kādi faktori ir bremzējuši straujāku ekonomikas attīstību līdz šim un kā šo nelabvēlīgo faktoru ietekmi mazināt. Acīmredzami, ka Latviju kā mazu un atvērtu ekonomiku salīdzinoši vairāk un biežāk ietekmē dažādi ārēji nelabvēlīgi šoki, kuru pēdējā laikā tiešām nav trūcis (Covid-19 pandēmija, Krievijas iebrukums Ukrainā, globālo enerģijas cenu svārstības utt.). Tomēr arī iepriekš Latvijas ekonomiku nelabvēlīgi ir ietekmējuši dažādi satricinājumi (piemēram, globālā finanšu krīze), bet, neskatoties uz to, ekonomiskās izaugsmes tempi bija straujāki.

Raugoties uz galvenajiem ilgtermiņa attīstību un izaugsmi noteicošajiem ekonomiskajiem faktoriem – darbaspēka un kapitāla pieejamību, kā arī tehnoloģisko progresu, Latvijai noteikti var atrast daudz darāmos darbus visās šajās jomās. Tomēr, no centrālās bankas skatu punkta, galvenais ir kapitāla un investīciju pietiekamība, kas ir cieši saistīta ar finanšu pieejamību uzņēmumiem. Turklāt arī valsts tehnoloģiskais progress ir cieši saistīts ar veikto investīciju apjomu. Arī šajā jomā veiktie pētījumi atklāj ciešu saiti starp banku izsniegtajiem kredītiem, finansējuma pieejamību, uzņēmumu investīcijām un, galu galā, – ekonomisko izaugsmi [1]. Tādējādi uzņēmumiem pieejamo kredītu apjoms ir nozīmīgs faktors, kas nosaka valsts izaugsmes potenciālu vidējā un ilgākā laika periodā. 

Kreditēšanas attīstība: kā Latvija izskatās uz citu Eiropas valstu fona?

Laika periodā kopš Latvijas pievienošanās eirozonai (2014. gada janvārī), uzņēmumiem izsniegto kredītu apjoms pret iekšzemes kopproduktu (IKP) ir konsekventi samazinājies, sasniedzot zemāko līmeni 2023. gadā – gandrīz trīs reizes zemāku līmeni kā 2014. gadā (1. attēls, labās puses grafiks). Ar šādu izsniegto kredītu/IKP attiecību Latvija pašlaik ierindojas starp eirozonas valstīm ar vismazāko izsniegto kredītu apjomu. Jāatzīst, ka arī pārējās eirozonas valstīs pēdējā desmitgadē nekāds lielais kreditēšanas bums nav novērojams, un izsniegto kredītu apjomam attiecībā pret kopējo valsts ekonomiku ir tendence mazināties, tomēr šis samazinājums Latvijā ir bijis ievērojami izteiktāks. 

Turklāt eirozonā kopumā kreditēšanu atbalstīja arī Eiropas Centrālās bankas (ECB) ieviestās nestandarta monetārās operācijas, kas ļāva kritiskākajā brīdī – 2020. un 2021. gadā – izsniegto kredītu apjomam pret IKP nostabilizēties un pat īslaicīgi pieaugt. Turpretī Latvijā šīm centrālās bankas atbalstošajām operācijām nebija būtiskas ietekmes uz kreditēšanas dinamiku [2].

Arī raugoties uz likmju dinamiku, redzama līdzīga aina. Latvijas uzņēmumiem izsniegto kredītu likmes visa perioda laikā ir bijušas starp augstākajām eirozonā. Turklāt arī brīžos, kad tika īstenota ārkārtīgi atbalstoša monetārā politika, kuras rezultātā naudas tirgus likmes ilgstoši atradās vēsturiski zemākajos līmeņos (dažbrīd pat negatīvā teritorijā), un vairumā eirozonas valstu kredītu likmes samazinājās, sekojot naudas tirgus tendencēm, Latvijā – gluži pretēji – izsniegto kredītu likmes turpināja pieaugt.

Šobrīd gan sāk parādīties arī dažas pozitīvas tendences: lai gan procentu likmes uzņēmumiem izsniegtajiem kredītiem Latvijā joprojām saglabājas augstā līmenī, izsniegto kredītu apjomu ziņā tālāk kritums kopš 2023. gada ir apstājies, un pēdējo divu gadu laikā ir vērojams kopējā banku izsniegto kredītu portfeļa kāpums.

Šāda situācija rada vairākus jautājumus: kāpēc kreditēšanas dinamika Latvijā atšķiras no eirozonas kopējās tendences? Vai iemesli galvenokārt meklējami kredītu pieprasījuma pusē (piemēram, uzņēmumu nevēlēšanās aizņemties vai vājais finanšu stāvoklis, kas neļauj aizņemties), vai galvenā loma ir kredītu piedāvājumam (piemēram, riska uztveres kāpums banku pusē vai pārāk stingrās banku darbību regulējošās prasības, kas ierobežo banku spējas piešķirt kredītus)? Vai zemākais punkts attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu jau ir sasniegts, un cik noturīga būs jaunā kreditēšanas pieauguma tendence?

Raugoties tikai uz kreditēšanas datiem, var labi redzēt attīstības tendences laika gaitā, bet ļoti bieži nav iespējams noteikt iemeslus, kāpēc šādas tendences ir radušās. Lai spētu izprast, kādi iemesli ir noteikuši novēroto attīstību, ir nepieciešams analizēt kreditēšanas dinamiku kopsakarībā ar pārējiem makroekonomiskajiem rādītājiem. Tam ir nepieciešams atbilstošs ekonomiskais modelis, kurā vienlaicīgi iespējams analizēt vairākas savstarpējas sakarības. Mums šāds modelis ir izveidots. 

Kāpēc kreditēšanas dinamika Latvijā atšķiras: ekonomiskā modeļa skatupunkts

Zinātniskā valodā to sauc par strukturālo vektoru autoregresijas (SVAR) modeli. Tā galvenā priekšrocība ir iespēja vienlaicīgi vērtēt visu ekonomisko mainīgo savstarpējo mijiedarbību (viens no galvenajiem ekonomiskās analīzes izaicinājumiem ir pareizi noteikt cēloņsakarības un to virzību: piemēram, ir zināms, ka kreditēšanas pieaugums pozitīvi ietekmē IKP, bet arī IKP kāpums izsauc kreditēšanas aktivizēšanos). Otra galvenā modeļa priekšrocība ir iespēja atsevišķi izdalīt jeb identificēt katra mainīgā ietekmējošos faktorus (šokus jeb būtiskas novirzes no līdzsvara stāvokļa) un turpmāk ļaut datiem pašiem "stāstīt stāstu". Lai gan modeli veido salīdzinoši neliels mainīgo skaits, tomēr tas diezgan labi spēj izskaidrot kreditēšanas dinamiku aizvadītajos gados gan Latvijā, gan eirozonā.

2. attēlā redzami rezultāti, kā modeļa identificētās kredītu piedāvājuma un kredītu pieprasījuma izmaiņas ietekmē gan kredītu cenas, gan apjomu un kā caur šīm kredītu cenu un apjomu izmaiņām tiek ietekmēta arī ekonomiskā aktivitāte [3]. 

Raugoties uz likmju reakciju, Latvijas gadījumā ir skaidri izteiktas lielākas absolūtās izmaiņas likmēs, reaģējot uz negatīvu pieprasījuma šoku, savukārt piedāvājuma šoka gadījumā likmju reakcija Latvijā ir aptuveni vienāda ar eirozonas vidējo, tomēr Latvijā ir augstāks šo likmju izmaiņu noturīgums laika periodā pēc šoka.

Tieši tāpat arī attiecībā uz izsniegto kredītu apjomu novērojams, ka pēc negatīva pieprasījuma un piedāvājuma šoka Latvijā banku reakcija uz šīm izmaiņām ir gan izteiktāka, gan laika gaitā noturīgāka.

Par ko liecina šāda dinamika? No vienas puses, tā apliecina banku sistēmas spēju elastīgi reaģēt uz ekonomiskās vides izmaiņām. Tomēr redzam arī, ka šāda attieksmes (un uzvedības) maiņa Latvijā saglabājas diezgan ilgi pēc tam, kad pats šoks ir izzudis vai ievērojami mazinājies. No šāda aspekta raugoties, bankas eirozonā ir ar īsāku "atmiņu" un ir gatavas ātrāk atsākt kreditēšanu, pat ja iepriekšējā pieredze nav bijusi labvēlīga. Latvijas gadījumā acīmredzot tikai spēcīga pozitīva šoka gadījumā ir cerības sagaidīt vispārējās piesardzīgās attieksmes operatīvu maiņu.

Interesanti, ka arī attiecībā uz kreditēšanas ietekmi uz ekonomisko izaugsmi saglabājas tendence, ka Latvijā tā ir ar laika ziņā noturīgāku ietekmi. Ja fakts, ka īstermiņa efekts no kreditēšanas uz IKP Latvijā ir zemāks nekā eirozonā vidēji, pārsteigumu neraisa (jo kopējais izsniegto kredītu apjoms pret IKP ir viens no zemākajiem starp visām eirozonas dalībvalstīm), tad šo negatīvās ietekmes noturību var būt ietekmējis fakts, ka Latvijā uzņēmumiem ir salīdzinoši maz iespēju iegūt papildu nepieciešamo finansējumu ārpus banku sistēmas. Tāpēc, ja Latvijā nav pieejams banku finansējums, tad, visticamāk, investīciju projekti netiks īstenoti vispār, nevis tiks finansēti caur citiem avotiem (piemēram, kapitāla tirgū). Tas izskaidro, kāpēc kreditēšanas piebremzēšanos Latvijas ekonomikā izjūtam sevišķi izteikti.

Jāatzīmē, ka šī ir tikai daļa (lai arī nozīmīgākā un interesantākā) no kopējā uzņēmumu kreditēšanas stāsta, jo šeit koncentrējamies tikai uz dažiem kreditēšanu ietekmējošiem faktoriem. Faktiski kreditēšanu ietekmē daudz plašāks faktoru kopums, un, tikai saliekot kopā visus šos faktorus un to ietekmes izmaiņas laika gaitā, varam iegūt pilnīgu novērtējumu. 

Kopējā faktoru ietekme

Turpinot analīzi, 3. attēlā redzama uzņēmumu kredītu apjoma vēsturiskā dekompozīcija, kura atspoguļo galveno makroekonomisko satricinājumu devumu rādītāja izmaiņās, sniedzot vairākas nozīmīgas liecības par uzņēmumu kreditēšanas attīstību Latvijā salīdzinājumā ar eirozonu.

Pirmkārt, redzams, ka kreditēšanas pieaugums saglabājas būtiski zem ilgtermiņa vidējās vērtības pat 15 gadus kopš lielās finanšu krīzes sākuma 2008. gadā. Otrkārt, Latvijā galveno negatīvo devumu ir sniedzis kredītu piedāvājuma šoks, t.i., banku sektoru raksturojošo faktoru satricinājumi. Eirozonas gadījumā tam ir būtiski mazāka loma, lielāku lomu spēlējot ar tautsaimniecības pieprasījuma pusi saistītiem faktoriem [4]. Treškārt, ja laika posmā pēc finanšu krīzes saistību apjoma un risku samazināšana no banku puses bija objektīvi nepieciešama un pat vēlama (līdzīga dinamika, lai gan mazāk izteikta, bija novērojama arī eirozonā kopumā), tad laika posmā pēc 2018. gada šāda izteikta kredītu piedāvājuma puses sašaurināšanās drīzāk liecina par ļoti konservatīvu riska tolerances līmeni no Latvijas banku puses, kas iezīmē arī ļoti atšķirīgu kreditēšanas dinamiku Latvijā un eirozonā.

Tomēr redzam arī, ka kritiskākais periods attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu Latvijā (un arī eirozonā) tika sasniegts 2023. gada beigās-2024. gada sākumā. Sākot ar 2024. gada otro pusi, situācija ir sākusi uzlaboties. Tas ir laiks, kad ECB Padome sāka mazināt likmes, un šoreiz (atšķirībā no iepriekšējās reizes, kad ECB Padome īstenoja ekspansīvu monetāro politiku), tam ir skaidri izteikta labvēlīga ietekme arī Latvijā. Turklāt redzam, ka banku piesardzība attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu pakāpeniski sāk mazināties, lai gan joprojām arī šeit vēl ir iespēja progresam.

Attiecībā uz kredītu pieprasījumu situācija pakāpeniski uzlabojas, lai gan jāatzīst, ka augstais nenoteiktības līmenis pašlaik neļauj būt pārāk lieliem optimistiem. Arī prognozējot Latvijas tautsaimniecības izaugsmi un attīstību, uz būtisku uzrāvienu privāto investīciju jomā vēl jāgaida.

Secinājumi

Saskaņā ar mūsu modeļa rezultātiem uzņēmumu kreditēšanā pēdējās desmitgadēs Latvijā ir bijuši divi būtiski kritumi, kad kreditēšanas tempi novirzījušies no vidējā līmeņa daudz būtiskāk nekā eirozonas valstīs kopumā:  proti, periodā pēc globālās finanšu krīzes un laika periodā pēc 2020. gada, savu zemāko vērtību sasniedzot 2022. gada pirmajā pusē, pēc Krievijas iebrukuma Ukrainā. Abos gadījumos banku sistēmas reakcija uz ekonomiskās vides izmaiņām bija jūtama un ilgstoša, ievērojami izteiktāka un ilgāka nekā negatīvā vērtējuma saglabāšanās bankās eirozonā. Tādējādi, balstoties uz modeļa rezultātiem, galvenais iemesls abās šajās epizodēs un galvenais faktors, kāpēc Latvijā kopējais banku kredītportfelis attiecībā pret kopējo ekonomisko aktivitāti samazinājās straujāk nekā citās eirozonas valstīs, ir bijusi banku izteikti piesardzīgā attieksme pret jaunu kredītu izsniegšanu jeb piedāvājuma puses faktori. Pēdējā laikā to papildina arī pieprasījuma kritums, kas saistīts ar vispārējās nenoteiktības pieaugumu un bažām par valsts nākotnes izaugsmes potenciālu.

Tomēr modelis norāda arī uz pozitīvām tendencēm, kas pašlaik ir izteikti redzamas arī vispārējā kreditēšanas statistikā. Banku piesardzība attiecībā uz kreditēšanu pakāpeniski mazinās, arī monetārā politika sniedz atbalstu kreditēšanai. Situācijā, ja esošais neskaidrības līmenis turpinātu mazināties un līdz ar to pieaugtu arī kredītu pieprasījums, nākotnē varētu raudzīties pat ar piesardzīgu optimismu – vismaz attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu.

Cik pamatots bijis iepriekšējais pesimisms attiecībā uz uzņēmumu kreditēšanu? Cik lielas ir cerības uz tendenču maiņu? Cik noturīgas būs šīs izmaiņas nākotnē? Un kā vislabāk veicināt kreditēšanu turpmāk? Šie jautājumi tika skatīti Latvijas Bankas 2025. gada tautsaimniecības konferencē. 

[1] Skat., piemēram, The Fed - Unpacking the Effects of Bank Credit Supply Shocks on Economic Activity vai https://www.nber.org/system/files/working_papers/w18890/revisions/w18890.rev0.pdf

[2] Working Paper 5/2023: IS THERE A PORTFOLIO REBALANCING CHANNEL OF QE IN LATVIA?

[3] Šoki ir normalizēti, lai to ietekme būtu salīdzināma starp Latviju un eirozonu.

[4] Kā minēts iepriekš, eirozonā banku lielāku piesardzību attiecībā pret kreditēšanu veiksmīgi risināja Eirosistēmas īstenotās ilgtermiņa aizdevumu operācijas jeb TLTRO. Redzams, ka eirozonas ietvaros tas ir ļāvis būtiski samazināt nelabvēlīgo kredītu piedāvājuma ietekmi uz kreditēšanas dinamiku. Latvijā banku pieprasījums pēc šīm operācijām bija salīdzinoši mazs.