11.11.2015.

Reeksporta novērtējums – palīgs iekšzemes norišu izpratnei

  • Līva Zorgenfreija

    Līva Zorgenfreija

    Latvijas Bankas ekonomiste
  • Santa Bērziņa

    Santa Bērziņa

    Latvijas Bankas ekonomiste

Reeksporta īpatsvars Latvijas preču eksportā pēdējos divos gados, salīdzinot ar laika periodu no 2005. līdz 2013. gadam, kad tas bija vidēji 28%, ir nedaudz palielinājies. Reeksporta klātbūtni ekonomikā un iekšzemē ražotā eksporta attīstību esam apskatījuši jaunākajā Latvijas Bankas izdotajā diskusiju materiālā "Evaluation of Latvia's Re-Exports Using Firm-Level Data" (Latvijas reeksporta novērtējums, izmantojot uzņēmuma līmeņa datus).

Šajā diskusiju materiālā reeksporta novērtēšanai pirmo reizi tika izmantota visdetalizētākā datu bāze, kāda pieejama par Latvijas ārējo tirdzniecību. Plašais datu klāsts kopā ar metodoloģijas uzlabojumiem sniedza iespēju novērtēt Latvijas reeksporta un iekšzemē ražotā eksporta attīstību ne tikai preču grupu, bet arī izcelsmes un galamērķa valstu dalījumā, kā arī ļāva aprēķināt reeksporta darbību pienesumu ekonomikā.

Reeksporta anatomija

2015. gada 1. pusgadā reeksporta īpatsvars ir bijis 35% no kopējā Latvijas eksporta [1]. Analizējot pa preču grupām, lielākais reeksporta īpatsvars ir saglabājies tajās pašās grupās, kur tas tika novērots 2005. - 2013. gadā – virs 50%, tas ir satiksmes līdzekļu, mehānismu un elektroiekārtu, plastmasas un minerālproduktu grupās. Savukārt mazākais reeksporta īpatsvars ir bijis koksnes produktu grupai – tikai tuvu 4%. Arī valstu ziņā situācija saglabājusies līdzīga kā iepriekš. Lielākais reeksporta īpatsvars eksportā ir uz Latvijas kaimiņvalstīm – Lietuvu un Igauniju. Ap 60% eksporta uz šīm valstīm ir reeksports. Reeksporta novērtējums ļauj skaidrāk izprast iekšzemē ražotā preču eksporta sniegumu un ietekmējošos faktorus.

Iekšzemē ražoto preču eksporta vājā snieguma nozīmīgs faktors – Krievijas sankcijas

Reeksporta klātbūtnes dēļ eksporta kopapjoma pārmaiņas neataino eksportam paredzēto iekšzemē ražoto preču eksporta attīstību. Reeksporta izslēgšana no eksporta kopapjoma ļauj labāk novērtēt dažādu ekonomisko šoku radīto iespējamo ietekmi uz iekšzemes tautsaimniecību.

Preču eksports Latvijā kopš 2013. gada attīstījies vāji. Lai gan 2014. gada 2.3% kāpums un 2015. gada 1. pusgada 3.0% pieaugums pašlaik valdošajos nelabvēlīgās ārējās vides apstākļos būtu vērtējams atzinīgi, tomēr aina  ar iekšzemē ražoto preču eksportu ir mazāk iepriecinoša. Iekšzemē ražoto preču eksports 2014. gadā jau uzrādīja kritumu, kas saglabājās šā gada 1. ceturksnī. Tas daļēji atspoguļoja Krievijas sankciju negatīvo efektu uz iekšzemē ražoto preču eksportu. Jāpiebilst, ka Krievijas sankciju skartie produkti galvenokārt ir iekšzemē ražoti, un šo produktu grupām novērota tikai neliela reeksporta klātbūtne.

Gan iekšzemē ražoto eksportu, gan reeksportu 2013. - 2015. gadā ietekmēja pieprasījuma kritums Krievijā un vājais pieprasījums arī vairākās citās Latvijai nozīmīgās partnervalstīs. Tomēr nelabvēlīgā ārējā vide minētajā periodā negatīvāk ir ietekmējusi iekšzemē ražoto produktu eksportu. To pēc Krievijas sankciju ieviešanas pastiprināja konkurences pieaugums pārtikas produktu tirgū un tam sekojošs cenu kritums reģionā, ko pastiprina Eiropas Savienības (ES) piena kvotu atcelšanas ietekme uz globālo piena cenu samazināšanos.

Dati rāda, ka 2. ceturksnī iekšzemē ražoto preču eksports ir izķepurojies un dod pozitīvu pienesumu preču eksporta izaugsmē.

 

Iekšzemē ražoto preču grupu eksporta attīstība nav viendabība – ir veiksmīgākas grupas

Priecē, ka koksne, kas satur vismazāko reeksporta komponenti, saglabā pozitīvu devumu. Šobrīd, lai gan atsevišķos šo preču noieta tirgos, piemēram, Zviedrijā, vērojama strauja būvniecības sektora izaugsme, tomēr citos noieta tirgos celtniecības attīstība lielākoties vērtējama kā nelabvēlīga.

Nozīmīgu pozitīvu devumu sniedz arī mehānismu un elektrisko iekārtu grupa. Tas apliecina, ka, neskatoties uz nozīmīgo reeksporta klātbūtni, šajā grupā darbojas uzņēmumi, kas iekšzemē ražo un spēj konkurēt ārējos tirgos.

Ķīmiskās rūpniecības, tostarp, farmācijas iekšzemē ražoto produktu eksports ir noturīgs, neskatoties uz NVS valstu, kas saskaras ar problēmām, tirgu nozīmi to eksportā. Tomēr arī farmācijas uzņēmumi ziņo par ieiešanu jaunos noieta tirgos, kas palīdz tiem sadalīt riskus.

Grupā "pārējie" – ir vairākas eksporta īpatsvarā nelielas grupas, kas šogad kopā uztur vērā ņemamu pozitīvo devumu. Tās ir tādas preču grupas kā papīrmasa un papīrs, optiskās ierīces, mēbeles u.c.

1. attēls. Iekšzemē ražoto preču eksporta gada pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un preču grupu devums tā pārmaiņās (procentu punktos)

Iekšzemē ražoto preču eksporta gada pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un preču grupu devums tā pārmaiņās (procentu punktos)

Avots. Autoru aprēķini

 

Vērtējot attīstību partnervalstu griezumā, redzams, ka viens no lielākajiem iekšzemē ražoto preču eksporta kritumiem ir virzienā uz Krieviju. Tas, kā jau minēts, saistāms ar šīs kaimiņvalsts vispārējo ekonomisko situāciju, kā arī sankcijām.

Palielinoties konkurencei reģionā, iekšzemē ražoto preču eksports krities uz Igauniju; 2015. gada 2. ceturksnī arī eksportā uz Lietuvu vērojams sarukums.

2.  attēls. Iekšzemē ražoto preču eksporta gada pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un galamērķu valstu devums tā pārmaiņās (procentu punktos)

 Iekšzemē ražoto preču eksporta gada pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu) un galamērķu valstu devums tā pārmaiņās (procentu punktos)

Avots. Autoru aprēķini

 

Iekšzemē ražoto preču eksports ievērojami audzis virzienā uz Lielbritāniju, kas saistāms ar 2014. gadā vēroto straujo celtniecības atkopšanos šajā partnervalstī un līdz ar to – pieprasījuma pieaugumu pēc koksnes produktiem un citiem būvniecībā izmantojamiem izstrādājumiem no Latvijas. Ļoti strauja celtniecības sektora izaugsme, sākot no 2014. gada, vērojama arī Zviedrijā, kas, visticamāk, ir viens no galvenajiem iemesliem iekšzemē ražoto preču eksporta pieaugumam uz šo valsti. Pēdējā laikā pieaudzis arī Latvijā ražoto preču eksports uz Dāniju, Spāniju, kā arī uz presē apspriestāko jauno eksporta galamērķi – Ķīnu. Pieauguma temps iekšzemē ražoto preču eksportam uz Ķīnu 2014. gadā un 2015. gada pirmajā pusē bija ap 30% – viens no labākajiem rezultātiem Latvijas lielāko partnervalstu vidū.

 

Reeksporta attīstība – pienesums tautsaimniecībai

Reeksporta dinamiskā attīstība pagājušā gadā (15% pieaugums) un šā gada pirmajā pusē (10%) ļauj domāt, ka pieprasījums, piemēram, pēc transporta, uzglabāšanas, loģistikas pakalpojumiem reeksporta nodrošināšanai, ir palīdzējis uzturēt Latvijas pakalpojumu nozaru izaugsmi, it īpaši, ņemot vērā iepriekšminētajā diskusiju materiālā veiktos novērtējumus par reeksporta uzcenojumiem iepriekšējos periodos. Šī analīze apliecina reeksporta darbību devuma pietiekami atzīstamo nozīmi Latvijas tautsaimniecībā.

Arī turpmāk sekosim līdzi un analizēsim preču eksporta un reeksporta vērtības attīstību. Katrā gadījumā iekšzemē ražoto preču eksporta izaugsmes atjaunošanās ļauj cerēt, ka pakāpeniskā Latvijas ražotāju pārorientēšanās no Krievijas tirgus uz prognozējamākiem tirgiem nesīs augļus un nodrošinās Latvijas ražotājiem ienākumus ārējos tirgos arī turpmāk.



[1] Reeksporta novērtēšanai 2014.–2015. gadam izmantojam diskusiju materiālā aprakstīto uzlaboto metodoloģiju, izņemot to, ka reeksporta īpatsvara eksportā novērtēšanai tiek izmatoti eksporta vērtības dati, nevis eksporta apjoma dati, jo uzņēmumu līmeņa apjoma dati par pēdējiem gadiem mums nav pieejami.

APA: Zorgenfreija, L., Bērziņa, S. (2019, 14. nov.). Reeksporta novērtējums – palīgs iekšzemes norišu izpratnei. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/245
MLA: Zorgenfreija, Līva. Bērziņa, Santa. "Reeksporta novērtējums – palīgs iekšzemes norišu izpratnei" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/245>.

Līdzīgi raksti

Up