15.02.2012.

Sabalansētāka pēckrīzes ekonomika Latvijā – Eiropas Komisijas atzinums

Vakar (14.02.2012.) Eiropas Komisija (EK) ir nākusi klajā ar t.s. Brīdinājuma Mehānisma ziņojumu (Alert Mechanism Report). Tas ir ekonomikas pārvaldības ietvara sastāvdaļa un ietver makroekonomikas nesabalansētības uzraudzību, izmantojot agrīnās brīdināšanas sistēmu, kuras pamatā 10 makroekonomikas rādītāju tabula visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm. (Steidzīgā ikdienā to arī Latvijā ekonomisti nereti sauc angliskā saziņā lietotajā vārdā - par skorbordu/scoreboard, bet šajā tekstā īsuma labad saukšu par makrotabulu.)

Ar nelielu atkāpi par to, kas ir ES ekonomikas pārvaldības ietvars, kas stājies spēkā 2011.gada 13.decembrī. Tas sastāv no 2 pīlāriem: fiskālās uzraudzības un ekonomikas nesabalansētības uzraudzības. Fiskālās uzraudzības jomā jau bija izveidots mehānisms (Stabilitātes un izaugsmes pakts), kas tika atzīsts kā nepilnīgi efektīvs un it īpaši finanšu krīzes mācības pierādīja nepieciešamību to stiprināt (lai krīzes laikā būtiski nepasliktinātos valdību finanses un lai būtu iespēja ar valsts sektora līdzekļiem mazināt krīzes ietekmi). Tātad arī fiskālās uzraudzības ietvaru, par ko rakstījis mans kolēģis, pērnā gada nogalē pieņēma jaunā uzlabotā formā.

Bet šajā reizē par otro pīlāru – par ekonomikas nesabalansētības uzraudzību, kas ir pilnībā jauns ES ekonomikas pārvaldības ietvara elements. Tā ir kā viena no 6 ekonomikas pārvaldības likumdošanas aktu paketes (Eiropas ekonomiskās politikas vērotāju žargonā saukta par "sešpaku"/"six-pack") sastāvdaļām. Kāpēc tika izveidots vēl viens uzraudzības mehānisms? Finanšu krīze parādīja, ka Eiropai vajadzīgs mehānisms, kas ne tikai koncentrējas uz valsts budžeta politiku, bet arī uz makroekonomisko nesabalansētību. Turklāt, neskatoties uz ārēji veselīgiem fiskālajiem rādītājiem vairākās valstīs, nesabalansētība citos ekonomikas sektoros nesa līdzi arī nozīmīgus riskus fiskālajam sektoram. Lai gan abas - fiskālā (pārmērīga deficīta procedūra/Excessive Deficit Procedure) un makroekonomiskā uzraudzība (pārmērīgu makroekonomisko nesabalansētību procedūra/Excessive Imbalance Procedure) ir preventīva jeb profilaktiska rakstura, tomēr makrouzraudzība var dot ātrāku risku identificēšanu. Šeit jau balstoties uz pagātnes notikumiem ir vērts paskatīties, piemēram, uz Īrijas situāciju. Pirms krīzes valsts finanses izskatījās veselīgas, tomēr finanšu krīzei attīstoties, šīs valsts nopietnās makroekonomiskās nesabalansētības vairākās jomās noveda arī pie nopietnas fiskālās krīzes – strauji palielinoties fiskālajam deficītam, valdības parāds 3 gadu laikā pieauga par 68 procentu punktiem, nozīmīgi pārsniedzot 60% no IKP robežu.

1., 2. grafiks. Fiskālā bilance un valdības parāds Īrijā (% no IKP)

 Īrija: Fiskālā bilance (% no IKP)Īrija: Valdības parāds (% no IKP)

Par iekšējo un ārējo makroekonomisko nesabalansētību Īrijā jau pirms krīzes signalizēja vairāki šobrīd makrorādītāju tabulā  iekļautie rādītāji, piem., Īrijā, par pārmērīgu finanšu resursu ieplūdi ekonomikā liecināja privātā sektora kredītu pieaugums un nekustamā īpašuma cenu kāpums, finanšu sektora saistību pieaugums, savukārt par konkurētspējas pasliktināšanos norādīja vienības darbaspēka izmaksu pieaugums, reālā valūtas kursa vērtības palielināšanās un sekojošs eksporta tirgus daļu pasaules eksportā sarukums. Agrāki pasākumi šo makroekonomisko nesabalansētību mazināšanā, visticamāk, būtu mazinājuši arī krīzes ietekmi uz fiskālo situāciju un ekonomiku kopumā. Līdzīgi secinājumi izdarāmi arī par Latvijas piedzīvoto – straujās izaugsmes gadi un ekonomikas pārkaršana, kam sekoja nekustamo īpašumu burbuļa plīšana un ekonomikas korekcija, kas negatīvi ietekmēja arī valdības finanšu situāciju.

Atgriežoties pie vakar publicētajiem makrorādītāju tabulas datiem. EK dokumentā ir iezīmētas ekonomisko rādītāju vērtības, kas tiek uzskatītas par ilgtspējīgām. Tomēr, arī, ja valsts ekonomiskie rādītāji ir pārkāpuši šīs noteiktās sliekšņu vērtības, tas automātiski nenozīmē, ka valstī tiek konstatēta pārmērīga nesabalansētība. EK identificē valstis, kurās pastāv potenciāls pārmērīgas nesabalansētības risks, kam jāpievērš uzmanība un vajadzīga dziļāka analīze. Pēc diskusijām Eiropas Padomē un eiro grupā jeb eiro zonas valstu vadītāju sanāksmē EK nolems, kuru valstu ekonomikas skatīt padziļinātā analīzē (in-depth reviews ) un tikai pēc tam tiks nolemts, kurās valstīs ir jāierosina pārmērīgas nesabalansētības procedūra ar rekomendācijām un, ja valsts atkārtoti nepielieto koriģējošos pasākumus pēc noteiktā termiņa, tālāk jau ar soda sankcijām, kas gan ir saistošas tikai eiro zonas valstīm (0.1% no IKP). Ekonomikas rādītāju sliekšņu vērtības jāuztver tikai kā agrīnās brīdināšanas sistēma, lai pēc dziļākas analīzes noteiktu, vai nepieciešami pasākumi nesabalansētību būvēšanās novēršanai.

Pievēršoties tabulai par Latvijas rādītājiem, virkne ekonomikas rādītāju, kuri uzrādīja nesabalansētību pirmskrīzes gados (skat. makrorādītāju tabula 2001 - 2010), krīzes laikā gan globālās ekonomiskās vides izmaiņu ietekmē, gan valsts ekonomiskās politikas ietekmē ir uzlabojušies. Rādītāji par nesabalansētību ir vērtēti par 2010. gadu, jo par to ir pieejama informācija gada griezumā. Šis gads bija pēckrīzes gads, kad joprojām vērojama ekonomikas nelīdzsvarotību pielāgošanās. Latvijā 2010. gadā, kad jau bija atsākusies ekonomikas izaugsme, iepretim pirmskrīzes straujās, bet nesabalansētās izaugsmes periodam, 8 no 10 ekonomikas rādītājiem uzrāda, ka tautsaimniecība attīstās sabalansēti. Arī pēc pieejamajiem datiem par 2011. gadu, kad ir vērojama jau spēcīga izaugsme (5.4% 2011. gada pirmajos 9 mēnešos), pēc maniem aprēķiniem, rādītāju vērtībām nedaudz pamainoties, joprojām 8 rādītāji ir EK noteikto vērtību ietvaros, savukārt 2 joprojām degtu "sarkani". Kas ir šie 2 rādītāji, kas joprojām ir virs EK noteikto sliekšņu vērtības?

1. tabula. Makroekonomikas nesabalansētības procedūras rādītāji (scoreboard) par Latviju 2010. gadā

Makroekonomikas nesabalansētības procedūras rādītāji (scoreboard) par Latviju 2010. gadā 

Avots: Eiropas Komisija

Te jāatzīmē, ka mērķtiecīgas politikas rezultātā vai pārmaiņas ekonomiskajā vidē ātri var koriģēt tos rādītājus, kas ir t.s. plūsmu rādītāji jeb rādītāji par konkrētā perioda norisēm. Savukārt uzkrātie rādītāji jeb rādītāji, kurus nosaka ne tikai konkrētā perioda notikumi un lēmumi, bet arī tiek uzkrāta informācija par iepriekšējiem periodiem, tik ātri nekoriģējas. Tāpēc arī nerada izbrīnu, ka ārējo nesabalansētību raksturojošais rādītājs neto starptautisko investīciju bilance, izteikta pret IKP, ir krietni virs sliekšņu vērtības; kā arī iekšējo nesabalansētību raksturojošais rādītājs - bezdarba līmenis tuvojas, bet vēl atrodas virs sliekšņa vērtības. Uzreiz jāpiebilst, ka arī EK pēc scoreboarda rādītāju ekonomiskās interpretācijas uzskata, ka Latvijā (iepretim 12 citām ES valstīm) nav pārmērīgas nesabalansētības risks un ka nav nepieciešama tālāka padziļināta analīze.

Kāpēc šie divi iekšējās un ārējās nesabalansētības rādītāji tomēr ir virs EK noteiktajām vērtībām un kā tos vērtēt? Neto starptautisko investīciju bilance ietver starpību starp Latvijas ārējiem aktīviem, tātad ieguldījumiem ārvalstīs, un ārējām saistībām, tātad aizņēmumiem no ārvalstīm. Ārējās saistības ir gan parādu neradošās, kā, piemēram, ārvalstu tiešās investīcijas pašu kapitālā un reinvestētā peļņa, gan arī parādu radošās plūsmas, kas Latvijā lielā mērā atspoguļo pirmskrīzes novēroto pārmērīgo kreditēšanas bumu, kas tika finansēts no banku aizņēmumiem ārvalstīs (skat. grafikā – komponentē citi ieguldījumi – pasīvi).

3. grafiks. Starptautisko investīciju bilances posteņi un kopējā neto pozīcija (% no IKP; atlikumi)

Starptautisko investīciju bilances posteņi un kopējā neto pozīcija (% no IKP; atlikumi)

Tātad uzkrātos aizņēmumus tik ātri nevar nozīmīgi samazināt (citādi tas atstātu graujošu ietekmi uz ekonomiku) – šādi akumulējošās nesabalansētības ir jāmazina pakāpeniski, tāpēc SIB gadījumā, vērtējot makroekonomiskos procesus, svarīga ir šī rādītāja virzība. Latvijā neto SIB pret IKP vērtība samazinās (par 6.2 procentu punktiem no augstākā negatīvās vērtības 2009. gadā līdz -76.5% 2011. gada 3. cet.). Tas nozīmē, ka, lai gan valdības sektorā vēl palielinājās aizņemšanās, kas neļāva straujāk kristies šim rādītājam, privātajā sektorā vērojama parādu mazināšanās (deleveraging), kā arī ekonomikā vērojama izaugsme, kas palīdz nodrošināt šīs attiecības mazināšanos. Svarīgi arī analizēt, kas notiek ar parādu neradošajām plūsmām, t.i., to ĀTI daļa, kas neizmaina parādsaistības. ĀTI Latvijā 2011. gadā ir būtiski pieaugušas, palielinoties arī ieguldījumiem pašu kapitālā un reinvestētās peļņas veidā. Uz 2011. gada 3. ceturksni uzkrātās ĀTI Latvijā ir 48% no IKP, no kurām ¾ ir parādu neradošās plūsmas. Arī pēc ik gadu plūsmu datiem redzam (skat. 4. grafiku), ka ekonomikas izaugsmes gados noteicošās ieplūdes ir bijušas pašu kapitāla un reinvestētās peļņas veidā, un cits kapitāls, kas ir aizdevumi starp tiešajiem investoriem, nav bijuši nozīmīgākie. Neto SIB pārmaiņas, kas balstās uz ĀTI ieplūdēm Latvijā, nav uzskatāmas par nevēlamu efektu.

4. grafiks. Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā un to sadalījums pēc investīciju veida (% no IKP, plūsmas)

Ārvalstu tiešās investīcijas Latvijā un to sadalījums pēc investīciju veida (% no IKP, plūsmas) 

Otrs rādītājs, kas arī ir uzkrājošs rādītājs un turklāt ar nobīdi laikā rādītājs (lagging indicator) ir bezdarba līmenis. Straujā ekonomikas lejupslīde ar pieprasījumu kritumu un konkurētspējas uzlabošanai veiktie optimizācijas pasākumi veicināja strauju bezdarba kāpumu. Bezdarba līmenis ir svarīgs rādītājs, jo norāda uz ekonomikas pielāgošanās spējām, tomēr tas nevar tikt uzskatīts kā agrīnas brīdināšanas signāls, jo darbaspēka reakcija uz ekonomiskajiem šokiem ir ar nobīdi laikā. Tā, piemēram, Latvijā bezdarbs sasniedza augstāko līmeni tikai gadu pēc IKP krituma zemākā punkta (skat. 5. grafiku) un, ekonomikai ceturkšņa griezumā jau uzrādot pozitīvu kāpumu kopš 2009. gada 3. cet., bezdarba līmenis vēl turpināja augt.

5. grafiks. Darba meklētāju īpatsvars (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) un IKP pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Darba meklētāju īpatsvars (% no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem) un IKP pārmaiņas (% pret iepriekšējā gada atbilstošo periodu)

Šobrīd darba meklētāju līmenis Latvijā samazinās, bet vēl ir virs EK noteiktā sliekšņa. Samazinājums atspoguļo pakāpeniski līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos veidotās jaunās darba vietas. Tā, piemēram, kopš nodarbinātības pieauguma atsākšanās 2010. gada pavasarī, nodarbināto skaits līdz 2011. gada 3. cet. ir pieaudzis par 68.6 tūkst. saskaņā ar CSP darbaspēka apsekojuma datiem. Vai bezdarbs samazināsies zem makrorādītāju tabulā minētajiem 10% būs atkarīgs gan no cikliskās situācijas jeb tautsaimniecības izaugsmes iespējām, kas lielā mērā šobrīd ir atkarīga no ārējās vides un mūsu starptautiskās tirdzniecības partnervalstu attīstības, kā arī no t.s. strukturālā bezdarba – vai darbaspēka piedāvājums pēc kvalifikācijas atbildīs darbaspēka pieprasījumam, ko savukārt var ietekmēt valsts politikas instrumenti – īstermiņā – efektīvi aktīvās darba tirgus politikas pasākumi un ilgākā termiņā – zglītības sistēmas reformas.

Tātad secināms – lai arī Latvijas gadījumā ir "iedegušies sarkani" divi rādītāji un tie norāda uz akumulētu nesabalansētību, tomēr analīze parāda, ka būtībā nesabalansētība, kas ir augsta salīdzinājumā ar EK sliekšņu vērtībām, mazinās. Tas ir pareizais virziens, jo tas spēs nodrošināt noturīgu tautsaimniecības izaugsmi, kas vairs nebūtu tik jūtīga uz ekonomiska rakstura šokiem. Arī pēc EK vērtējuma Brīdinājuma Mehānisma ziņojumā Latvijā nav vērojams pārmērīgas makroekonomiskās nesabalansētības risks.

APA: Bērziņa, S. (2019, 14. nov.). Sabalansētāka pēckrīzes ekonomika Latvijā – Eiropas Komisijas atzinums. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/626
MLA: Bērziņa, Santa. "Sabalansētāka pēckrīzes ekonomika Latvijā – Eiropas Komisijas atzinums" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 14.11.2019. <https://www.makroekonomika.lv/node/626>.

Komentāri ( 1 )

  • zoss

    18.02.2012 20:14

    Labāk pastāsti, kas būs ar Krājbankas pārvaldīto otro un trešo pensiju līmeni

Up