17.08.2021.

Situācija darba tirgū turpina būt nevienmērīga

Pavārs gatavo ēst, ilustratīvs attēls
Foto: LETA

Saslimstības rādītāji mazinājās, iestājoties siltajam laikam. Tas ļāvis mīkstināt ierobežojumus pavasara/vasaras periodā. Rezultātā ekonomiskā aktivitāte otrajā ceturksnī spēji atguvusies, kas atspoguļojies arī bezdarba līmeņa kritumā. Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) darbaspēka apsekojuma dati par 2. ceturksni liecina, ka faktiskā bezdarba līmenis sarucis līdz 7.9%.

 

Sava loma pašreiz vērojamajā bezdarba līmeņa samazinājumā ir arī sezonālajiem faktoriem – aizsākusies lauksaimniecības darbu sezona un aktivizējusies vietējā tūrisma aktivitāte. Tāpat var viennozīmīgi apgalvot, ka valsts atbalsta pieejamība mazināja bezdarba kāpumu krīzes laikā.

Darbinieku ilgstoša atrašanas dīkstāvē noteica ekonomiski neaktīvo iedzīvotāju skaita palielināšanos gada sākumā.

Tomēr jau otrajā ceturksnī daļa iedzīvotāju atgriezušies savās darba vietās, papildinot nodarbināto rindas.

Jūnijā valsts atbalsta pasākumiem algu subsīdiju un dīkstāves pabalstu veidā beidzoties, varam gaidīt tālāku iedzīvotāju atgriešanos ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū. Tomēr nodarbinātības kāpums, neņemot vērā dīkstāvē esošo darbinieku atgriešanos, tuvākajos mēnešos var nebūt ļoti spējš, sākotnēji straujāk augot nostrādāto stundu skaitam. To nosaka gan bažas par epidemioloģiskās situācijas attīstību, iestājoties rudenim, kas var kavēt darbinieku pieņemšanu nozarēs, kurās pastāv draudi saskarties ar jauniem ierobežojumiem, gan disbalanss starp darbaspēka pieprasījumu un piedāvājumu.

Aktuālo vakanču skaits aug (Nodarbinātības valsts aģentūras dati), liecinot par ekonomiskās aktivitātes atkopšanos. Tomēr daļā Covid-19 krīzes skarto profesiju grupu, kurās nodarbināto skaits, salīdzinot ar 2019. gada 4. ceturksni (pirms krīzes), ievērojami samazinājies, piemēram, pakalpojumu un tirdzniecības darbinieki, kalpotāji, aktuālo vakanču skaits atpaliek no pirms krīzes līmeņa.

Eiropas Komisijas publicētie noskaņojuma rādītāji par jūlija mēnesi norāda uz piesardzības palielināšanos, īpaši patērētāju vidū.

Tostarp ievērojami augušas patērētāju bezdarba gaidas, ko iespējams skaidrot ar bažām par atkārtotu vīrusa uzliesmojumu un ekonomiskās situācijas pasliktināšanos, rudenim iestājoties.  Tomēr šis pesimisms šķiet pārspīlēts. Reģistrētā bezdarba līmenis turpina samazināties, audzis arī uzņēmēju īpatsvars, kuri norāda darbaspēka trūkumu kā nozīmīgu uzņēmējdarbības aktivitāti ierobežojošu faktoru. Arī uzņēmēju nodarbinātības gaidas saglabājušās virs ilgtermiņa vidējā līmeņa, kas liecina par zināmu potenciālu nodarbinātībai palielināties. Tiesa - arī šeit iezīmējas iepriekš minētās atšķirības nozaru vidū – nodarbinātības pieaugumu sagaida uzņēmēji apstrādes rūpniecībā un būvniecībā, kamēr pakalpojumos un tirdzniecībā norāda uz līdzšinējās situācijas saglabāšanos.

Tuvojoties rudenim, aktīvāk dzirdami brīdinājumi par jauna Covid-19 viļņa iespējamību, kas jau aizsācies vairākās Eiropas valstīs. Ņemot vērā zemo vakcinācijas aptveri Latvijā, nevaram justies pasargāti, un tas atstās pēdas gan uz iedzīvotāju, gan ekonomikas veselības rādītājiem. Tomēr līdz šim uzkrātā pieredze un pielāgošanās spēja visticamāk palīdzēs nepieļaut spēju bezdarba līmeņa kāpumu.

APA: Migale, A. (2021, 24. sep.). Situācija darba tirgū turpina būt nevienmērīga. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5288
MLA: Migale, Anete. "Situācija darba tirgū turpina būt nevienmērīga" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.09.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5288>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:
  • Login via Draugiem

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up