27.10.2017.

Strukturālās pārmaiņas banku sektorā sagriež virpulī datus, bet nemaina tendences

Foto: Shutterstock
Banku sektorā notikušo pārmaiņu rezultātā septembrī ir būtiski mainījies iekšzemes nefinanšu uzņēmumiem izsniegto kredītu portfelis.

Kādai komercbankai, nododot daļu sava korporatīvā kredītportfeļa ārvalstu mātes bankas rīcībā, kopējais kredītu atlikums samazinājies, un arī tā gada pārmaiņu temps atgriezies negatīvajā sektorā.

Latvijas tautsaimniecību šīs pārmaiņas gan nav iespaidojušas, jo saņemtos kredītus uzņēmumi turpina izmantot, veicinot tālāku ekonomikas izaugsmi. Savukārt, ja  iepriekšminētās strukturālās pārmaiņas neņem vērā, tad kredīti gada skatījumā būtu turpinājuši augt. Banku piesaistītie noguldījumi septembrī saruka, jo uzņēmumi savos banku kontos uzkrājumus ir samazinājuši, bet mājsaimniecības, tieši otrādi, tos ir palielinājušas.

Lai gan kopējais un nefinanšu sabiedrībām izsniegto kredītu atlikums formāli saruka, mājsaimniecībām izsniegtie aizdevumi septembrī palielinājās (par 0.5%, t.sk. patēriņa kredīti par 0.6%; gada pārmaiņu temps attiecīgi ir bijis -0.4% un +4.9%).

Banku piesaistītie iekšzemes noguldījumi septembrī samazinājās par 1.8%. Nefinanšu uzņēmumu noguldījumi saruka par 6.0%, savukārt mājsaimniecību noguldījumi pieauga par 1.5% (gada kāpuma temps attiecīgi 1.5% un 8.5%).

Noguldījumiem samazinoties, saruka arī Latvijas devums eiro zonas kopējā naudas rādītājā M3 (par 2.0%; gada pieauguma temps 0.6%). Eiro zonas rezidentu Latvijas kredītiestādēs veiktie noguldījumi uz nakti samazinājās par 2.7%, bet noguldījumi ar noteikto termiņu līdz diviem gadiem pieauga par 3.8% un noguldījumi ar brīdinājuma termiņu par izņemšanu - par 0.3%.

 

Noguldījumu gada pārmaiņas (%)

Noguldījumu gada pārmaiņas (%)
Avots: Latvijas Banka

 

Šā gada pēdējā ceturksnī un arī 2018. gadā noguldījumu dinamika saglabās līdzšinējās tendences – mērenu kopējo kāpumu veidos augošās darba samaksas un rūkošā bezdarba veicinātais mājsaimniecību uzkrājumu stabilai pieaugums. Savukārt uzņēmēju noguldījumi būs svārstīgāki.

Mājsaimniecību kreditēšanā, iespējams, atgriezīsies izaugsmes tendence.

To sekmēs gan patērētāju noskaņojuma uzlabošanās un kopumā labvēlīgā ekonomiskā situācija, gan nekustamā īpašuma tirgus aktivizēšanās.

Pozitīvs ieguldījums joprojām būs arī ALTUM mājokļu atbalsta programma, kuru oktobrī Ministru kabinets papildinājis ar atbalstu jaunajiem speciālistiem līdz 35 gadu vecumam. Arī uzņēmumu kreditēšanā portfeļa līmenis nedaudz augs, jo investīciju nepieciešamība ražošanas jaudu palielināšanai un valsts atbalsta instrumenti mazā biznesa kreditēšanai varētu dot noteiktu grūdienu arī šajā kreditēšanas jomā.

APA: Purviņš, V. (2018, 24. jun.). Strukturālās pārmaiņas banku sektorā sagriež virpulī datus, bet nemaina tendences. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/3950
MLA: Purviņš, Vilnis. "Strukturālās pārmaiņas banku sektorā sagriež virpulī datus, bet nemaina tendences" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 24.06.2018. <https://www.makroekonomika.lv/node/3950>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up