22.12.2022.

Tērējam vairāk, bet atļaujamies mazāk?

Ilustratīvs attēls: maksājums ar karti
Foto: Shutterstock

Cilvēki visā pasaulē jau labu laiku dzīvo augstas inflācijas apstākļos. Inflācijas uzrāvienu pēc pandēmijas beigām vēl straujāku un noturīgāku padarīja Krievijas iebrukums Ukrainā un no tā izrietošā energoresursu pieejamības krīze. Latvija nav izņēmums.

Īsumā

  • Maksājumu karšu statistika liecina, ka eiro izteiksmē tērējam krietni vairāk, bet faktiski atļaujamies tikai nedaudz vairāk nekā pērn.

  • Iegādāto preču apjoma pieaugums sabremzējies ātrāk nekā iegādāto pakalpojumu apjoms.

  • Nākotnē gaidāms, ka, saglabājoties salīdzinoši augstai inflācijai, patērēto preču un pakalpojumu apjoms varētu samazināties

Degvielas cenas ir ievērojami augstākas nekā gada sākumā, kā arī pārtikas cenas ir būtiski kāpušas. Tāpat, iestājoties gada vēsākajam laikam, iedzīvotāji saskarsies ar arvien lielākiem komunālo pakalpojumu (īpaši apkures) rēķiniem. Rezultātā ekonomikas palēnināšanās ir teju neizbēgama – šī gada 3. ceturksnī, saskaņā ar Centrālās Statistikas pārvaldes novērtējumu iekšzemes kopprodukts (IKP) samazinājās par 0,4% attiecībā pret pērnā gada 3. ceturksni. Vai ekonomiskā bremzēšanās turpināsies arī gada noslēdzošajā ceturksnī? Vismaz daļēji uz šo jautājumu atbildi palīdz rast maksājumu karšu darījumu dati, kas ir pieejami ievērojami ātrāk nekā oficiālā statistika.

Maksājumu karšu darījumu dati

Latvijas Bankai ir pieejami maksājumu karšu darījumu dati no 2020. gada janvāra [1]. Analizējot patēriņa dinamiku, tiek izmantoti iekšzemes maksājumi ar kartēm, ko ir izsniegušas četras lielākās Latvijas komercbankas – Citadele, SEB, Swedbank un Luminor. Maksājumu karšu dati nosedz 98% no kopējiem maksājumu karšu darījumiem un aptver aptuveni vienu trešdaļu no kopējā privātā patēriņa. Laikam ejot un iedzīvotājiem arvien vairāk izmantojot maksājumu kartes (skaidras naudas vietā), šī datu kopa kļūs arvien noderīgāka un precīzāka, vērtējot iedzīvotāju patēriņa ieradumus.

Atļaujamies mazāk?

Salīdzinot gada pieaugumus patērēto preču un pakalpojumu apjomā [2] (pret atbilstošiem periodiem vienu gadu iepriekš), redzams ka 2021. gada beigās un 2022. gada sākumā bija novērojams apjomīgs aktivitātes pieaugums, ko galvenokārt var skaidrot ar patēriņa atkopšanos pēc Covid-19 ierobežojumiem 2020. gadā beigās 2021. gada sākumā.

Dati rāda, ka atšķirība starp pieaugumiem naudā un apjomā bija neliela, jo inflācija bija zemāka nekā pašlaik. Līdz ar Krievijas iebrukumu Ukrainā, un pieaugot enerģijas cenām, šī atšķirība kļuva arvien lielāka, veidojot plaisu starp pieaugumu iztērētā naudas apjomā un pieaugumu patērēto preču un pakalpojuma apjomā. Proti, tēriņi saglabājās visai augsti, bet preču un pakalpojumu apjoms, ko atļāvāmies, auga krietni lēnāk. Visizteiktāk tas redzams preču kategorijā, kur, neskatoties uz tēriņu pieaugumu 10-20% apmērā, reālais preču iegādātais preču apjoms pat samazinājās ( 1. attēls).
 

 

Analizējot preču kategorijas (2. attēls) detalizētāk, redzams, ka kritums preču patēriņa apjomā, ko var redzēt inflācijas koriģētos maksājumu karšu darījumos, ir sācies pavasarī ar patērētā degvielas apjoma kritumu. Piemēram, eiro izteiksmē 2022. gada jūnijā degvielas patēriņš pieauga par 38%, ja salīdzinām ar iepriekšējā gada jūniju, taču, ņemot vērā būtisko cenu pieaugumu, tas nozīmē, ka iegādātais degvielas apjoms ir pat samazinājies. Jāatzīmē, ka līdz ar degvielas cenu pakāpenisku mazināšanos, arī reālais iegādātais degvielas apjoms mazliet atkopjas, un oktobrī ir novērojams pat neliels pieaugums.

Te gan svarīgi piebilst, ka pērn oktobrī dzīvojām komandantstundas apstākļos, tāpēc diez vai šobrīd vērojamais pieaugums ir interpretējams kā signāls gaidāmam situācijas uzlabojumam. Pat pretēji – pašlaik iegādājamies tikai nedaudz vairāk degvielas nekā Covid-19 ierobežojumu laikā.

Cita preču kategorija, kur pieaugums patēriņa apjomā ir krasi zemāks nekā patēriņš eiro izteiksmē, ir pārtika [3] . Eiro izteiksmē oktobrī (pret iepriekšējā gada oktobri) izdevumi pārtikai pieauga par 27%, taču patērētais apjoms samazinājies par 2 procentiem. Tajā pašā laikā – apģērbu veikali un aptiekas, nav piedzīvojuši šādu patēriņa apjoma kritumu, un gada pieauguma tempi joprojām atrodas virs nulles atzīmes.

Covid-19 perioda ierobežojumiem bija negatīva ietekme gan uz preču, gan pakalpojumu patēriņu. Un, lai arī preces varēja iepirkt vai pasūtīt uz priekšu, pakalpojumus nebija iespējams izmantot apmēros, kādos bija pierasts pirms Covid-19 pandēmijas sākuma. Ar to arī skaidrojams daudz lielāks pieaugums pakalpojumu patēriņā 2022. gadā (pret 2021. gada atbilstošajiem mēnešiem). Eiro izteiksmē oktobrī pakalpojumu patēriņš pieauga par 41.7 procentiem, bet patērētais pakalpojumu apjoms bija 28.2 procenti (skat. 1. attēlu).
 

 

3. attēls. Preču patēriņa izdevumu struktūra 2022. gadā, %

 

Preču patēriņa izdevumu struktūra 2022. gadā, %
Avots: Latvijas Banka

Strauji pieaugot pārtikas un enerģijas cenām, varētu mainīties preču patēriņa struktūra. Piemēram, patērētāji varētu mainīt pārtikas groza sastāvu, nemainot naudas īpatsvaru, kas atvēlēta pārtikas iegādei, pārejot uz lētākām precēm.

Cita iespēja ir, nemainot pārtikas grozu, samazināt naudas daļu, ko atvēl citu preču iegādei. Pārbaudot otro hipotēzi, mēs aprēķinājām izdevumu struktūru precēm 2022. gadā, kuru iegādei pircēji izmanto maksājumu kartes (svarīgi atcerēties, ka maksājumu karšu darījumu dati attēlo apmēram vienu trešdaļu no kopējā privātā patēriņa; skat. 3. attēlu). Apmēram 30 % no kopējā preču patēriņa (eiro izteiksmē) tiek patērēti pārtikas veikalos. Arī 2021. gadā šis skaitlis bija aptuveni 30%, tātad pārtikas īpatsvars preču maksājumos pagaidām nemainās, bet potenciāli varētu pieaugt, ņemot vērā, ka tuvākajā laikā netiek gaidīts pārtikas cenu līmeņa samazinājums.

Noslēgumā

Maksājumu karšu dati dod iespēju operatīvi ieskatīties preču un pakalpojumu patēriņā, izdalot atsevišķas tirdzniecības vietu kategorijas, un līdz ar to sekot patērētāju pirkšanas uzvedībai. Pielietojot aktuālo preču un pakalpojumu inflāciju, mēs turpināsim sekot patēriņam, kas atspoguļots maksājumu karšu darījumos, gan eiro, gan apjoma izteiksmē.

Nākamajos četros mēnešos gaidāms, ka inflācija turēsies augstā līmenī un, neskatoties uz patēriņa pieaugumu eiro izteiksmē, patērētais preču un pakalpojumu apjoms varētu samazināties saistībā ar to, ka iedzīvotājiem turpinās sarukt Covid-19 laikā uzkrātie uzkrājumi un, iestājoties gada vēsajam laikam, tiks saņemti arvien lielāki komunālo pakalpojumu rēķini.

 

[1] Sabiedrībai ir iespējams sekot līdzi iknedēļas aktualitātēm maksājumu karšu darījumu jomā Latvijas Bankas interneta statistikas datubāzē (INTS; https://statdb.bank.lv/lb/Data/279).

[2] Preču un pakalpojumu apjomu iegūst, laika rindu deflējot ar atbilstošo patēriņa cenu indeksu. Augstas inflācijas apstākļos ir svarīgi pievērst uzmanību vērtībām apjomu izteiksmē (reālajā izteiksmē), jo eiro izteiksmē (nominālie dati) var turpināt augt inflācijas ietekmē. Tas ir – reālajā izteiksmē iedzīvotāji patērē mazāk, bet saistībā ar cenu celšanos, nominālie dati turpina savu kāpumu.

[3] Pārtikas veikalu kategorija ietver lielveikalus, piena un gaļas produktu veikalus, saldumu veikalus, konditorejas un citus pārtikas veikalus.

APA: Fadejeva, L., Briņķe, A. (2024, 16. apr.). Tērējam vairāk, bet atļaujamies mazāk?. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5795
MLA: Fadejeva, Ludmila. Briņķe, Anete. "Tērējam vairāk, bet atļaujamies mazāk?" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 16.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5795>.

Restricted HTML

Up