10.01.2022.

Tūrismā turpinās "sasalums", tomēr cerīgs skats uz nākotni

Doma laukums un 4 tūristi
Foto: Shutterstock

Gadu mija ir brīdis, kad mēdzam atskatīties uz aizvadītajā gadā paveikto, piedzīvoto un sasniegto, kā arī pasapņot par to, ko vēlamies sasniegt nākamajā gadā. Šoreiz par to, kā klājies Latvijas un globālajai tūrisma nozarei un ko tai sola nākotne.

Īsumā

  • Pēdējo divu gadu periodā tūristu skaits Latvijā ir būtiski sarucis;

  • Covid-19 raksturīga plaša ģeogrāfiskā izplatība, kas būtiski ietekmē nozari;

  • Pandēmijas laikā Latvija ar zemo vakcinācijas līmeni un augstiem Covid-19 saslimstības un mirstības rādītājiem pamazām zaudē savu pievilcību ārvalstu tūristu acīs;

  • Papildu problēmas rada ceļošanas noteikumu biežā maiņa un situācijas neprognozējamība;

  • Latvijā nozarei palīdz "Baltijas burbulis" un vietējais tūrisms;

  • Problēmas vērojamas tūrisma nozares uzņēmumu finanšu veselības situācijā;

  • Covid-19 krīzes rezultātā radušies jauni, interesanti tūrisma produkti;

  • Pandēmijas laiks ieviesis būtiskas izmaiņas tūristu uzvedībā un pieprasījumā;

  • Covid-19 pandēmija nozīmē vēsturiski ilgāko, plašāko un dziļāko krīzi pasaules tūrisma industrijā;

  • Tūrismam šobrīd aktuāli pielāgoties jau esošajai situācijai, nevis plānot pēc-pandēmijas dzīvi.

Nu jau gandrīz divus gadus pasaule dzīvo Covid-19 pandēmijas ēnā. Diemžēl, kā liecina Pasaules Veselības organizācijas pētījumi un jaunākā informācija par vīrusa izplatību, globālās pandēmijas beigas mēs varam tik drīz arī nesagaidīt. Tūrisms bija pirmā un viena no visvairāk skartajām nozarēm, diemžēl arī 2021. gadā "melnā svītra" turpinājās – būtiski sarūkot tūristu skaitam, arī tūrisma nozarē¹ strādājošo skaits ievērojami samazinājies, vairums uzņēmumu strādā ierobežotos apstākļos un piedāvā vien daļu pakalpojumu.

Tūrisms pagaidām labāk "izdzīvo" Latvijas reģionos un lauku teritorijās

2020. gada vasarā, pēc diezgan veiksmīgas Covid-19 pandēmijas pirmā viļņa pārvarēšanas, Latvijas tūrisma nozares pārstāvji nākotnē raudzījās ar cerībām un vēl 2021. gada sākumā plānoja tūrisma attīstību ar plus zīmi.

Tomēr nākas atzīt, ka šobrīd kopumā tūrisma nozare vairāk līdzinās krastā izskalotai zivij, kura cīnās par izdzīvošanu, bet vēl cer ja ne gluži uz paisumu, tad uz to, ka vējš atpūtīs kādu vilni, ar kuru varēs tikt atpakaļ jūras ūdens plašumos.

Lai gan kopš 2021. gada maija tūrisma nozares¹ apgrozījuma rādītājos ir manāms uzlabojums, 2021. gada septembrī tas joprojām bija tālu no pirms-pandēmijas līmeņa. Attiecīgi izmitināšanas nozarē kritums bija par 42% salīdzinājumā ar 2020. gada janvāri, bet ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu sniedzējiem samazinājums bija par 44% (skat. 1. att.)

1. attēls. Pakalpojumu nozaru uzņēmumu produkcijas apgrozījuma indeksi (2015=100, sez.izl.)

Pakalpojumu nozaru uzņēmumu produkcijas apgrozījuma indeksi
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Covid-19 krīze tūrisma mītnes nav skārusi vienādi – ir uzņēmēji, kas arī šajā laikā spēj atrast veidus, kā pielāgoties un piesaistīt tūristus, neciešot lielus zaudējumus, ir tādi, kuri pārstrukturējuši savu darbību un krīzi pārcieš, ienākumus ģenerējot ar cita veida uzņēmējdarbību, bet ir tādi, kuri darbību tūrisma nozarē pārtraukuši uz laiku vai pilnībā.

2. attēls. Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits (tūkst.)

Latvijas viesnīcās un citās tūristu mītnēs apkalpoto personu skaits
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

2021. gada 9 mēnešos Latvijas tūristu mītnēs apkalpots 1 miljons ārvalstu un vietējo viesu, kas ir par 18.7% mazāk nekā 2020. gada attiecīgajā periodā (skat. 2. att.). 2021. gada vasaras mēnešos, tāpat kā gadu iepriekš, tūristu aktivitāte nedaudz atjaunojās līdz ar ierobežojumu mīkstināšanu, tomēr tā bija vājāka nekā 2019. gadā (skat. 3. attēlu).

3. attēls. Apkalpoto personu skaits dalījumā pa tūrisma mītnēm (tūkst.)

Apkalpoto personu skaits dalījumā pa tūrisma mītnēm
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Aktuālākie un pieprasītākie tūrisma pakalpojumi Latvijā bija un joprojām ir nelielas naktsmītnes un ēdināšana, mierīga atpūta dabā – pastaigas, pirts un SPA pakalpojumi – viss, kas saistīts ar veselīgu dzīves veidu, nošķirtību un dabu. Lai sekmētu vietējā tūrisma attīstību un pievilcību arī pandēmijas laikā, Latvijā 2020. gadā izveidoti vairāki jauni tūrisma produkti – piemēram, tūrisma maršruti "Militārais mantojums", "Sidra ceļš", "Maizes ceļš", "Aizraujošs ceļojums piļu un muižu parkos", "Mežtaka", "ZTornis", "Sajūtu čiekuri", "Gardēžu tūrisma ceļš", "Taste Hanseatica", "Lost in Latgale Kayaking" u.c. Šie tūrisma produkti gan vairāk ir tendēti uz vietējo iedzīvotāju auditoriju un viesiem no tuvējām kaimiņvalstīm.

Savukārt darījumu un pasākumu tūrisma nišā pandēmijas ietekmē ir radusies hibrīdpasākumu jeb digitālu pasākumu nišas uzņēmējdarbība, kur pasākuma organizēšana notiek klātienē, bet skatītāji un lektori var pieslēgties tiešsaistē.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, 2021. gada pirmajos 9 mēnešos Latvijas iedzīvotāju skaits, kas izmantoja viesnīcu un citu tūristu mītņu piedāvātos pakalpojumus, saruka par 5% salīdzinājumā ar 2020. gada analogu laika periodu.

Vājāka vietējā tūrisma aktivitāte tieši no Latvijas iedzīvotāju puses skaidrojama:

  • ar vakcinācijas progresu (visticamāk, Latvijas iedzīvotāji drošāk jūtas citās valstīs, kur sasniegts augstāks vakcinācijas līmenis);
  • saslimšanas gadījumu mazināšanos vairākās ārvalstīs;
  • vēlmi izrauties no ikdienas;
  • cilvēku gatavību doties tālākos un eksotiskākos ceļojumos, realizējot neīstenotā patēriņa radītos uzkrājumus iepriekšējā gadā;
  • radusies iespēja apmeklēt valstis ar mazākiem ierobežojumiem izklaidei;
  • aktīvākie ceļotāji jau 2020. gada vasarā apceļoja dzimto zemi un 2021. gadā viņu interese par Latvijas apceļošanu mazinājās.

Tūrisma nozares finanšu veselība mazina cerības par strauju atgūšanos pēc saslimstības rādītāju samazināšanās

Pandēmijas ietekmē vairums tūrisma nozares uzņēmumu turpina ciest zaudējumus, pasliktinot šo nozaru uzņēmumu finanšu noturību un turpmāko potenciālu, t.sk., piemēram, spēju uzņemties parādsaistības, investēt, augt un attīstīties.

4. attēls. Tūrisma nozares uzņēmumu rentabilitāte un neto apgrozījums

Tūrisma nozares uzņēmumu rentabilitāte un neto apgrozījums
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Vasaras mēneši tūrisma nozarei arī 2021. gadā, tāpat kā 2020. gadā, bija atelpas brīdis, kad sezonālā tūrisma aktivitāte, vīrusa izplatības mazināšanās un mērenāki ierobežojumi ļāva nedaudz uzlabot arī nozares 3. ceturkšņa finanšu rādītājus. Uzlabojumu galvenokārt noteica lielāks uzņēmumu apgrozījums gan izmitināšanā, gan ceļojumu biroju un tūroperatoru darbībā, kas pārsniedza 2020. gada 3. ceturkšņa apgrozījumu, bet būtiski atpalika no pirms-pandēmijas līmeņa (skat. 4. att.).

Latvijas iedzīvotāju pieaugošā vēlme doties ceļojumos ārpus Latvijas robežām ļāvusi būtiskāk uzlabot tieši ceļojumu un tūroperatoru birojiem finanšu veselību, savukārt izmitināšanas nozares uzņēmumu finanšu jauda turpina pasliktināties.

Diemžēl vīrusa izplatībai atkārtoti pieaugot un paplašinoties ierobežojumiem, spiediens uz tūrisma nozares uzņēmumu finansēm tikai palielinās un bez mērķēta valsts atbalsta nozarei neiztikt.

Pandēmijas laikā Latvijas tūrismu stutē "Baltijas burbulis"

Covid-19 pandēmija ir ieviesusi nopietnas korekcijas ne tikai ārvalstu tūristu plūsmā, bet arī struktūrā. Pirms pandēmijas 2018. un 2019. gadā ārvalstu tūristu īpatsvars veidoja 69% no kopējā tūristu skaita Latvijā, bet pandēmijas laikā šis rādītājs nokrita līdz 32% no kopējā tūristu skaita.

5. attēls. Viesu skaits tūrisma naktsmītnēs (tūkst.) un ārvalstu viesu struktūra pa valstīm (%)

 Viesu skaits tūrisma naktsmītnēs (tūkst.) un ārvalstu viesu struktūra pa valstīm (%)
Avots: Centrālā statistikas pārvalde

Pirms pandēmijas Latvijas ārvalstu viesu galvgalī bija Krievijas un Vācijas ceļotāji, bet pēdējo divu gadu laikā mūsu tūrisms pamatā balstījies uz vietējiem un Lietuvas un Igaunijas viesiem. 2021. gada vasarā igauņu interese par Latviju mazinājusies, savukārt pieaugusi vāciešu vēlme apmeklēt Latviju, un 9 mēnešos viesu skaits no Vācijas apsteidzis iebraucēju skaitu no Igaunijas (skat. 5. attēls).

Izejošais tūrisms dažus mēnešus uzelpo, bet ienākošais tūrisms joprojām pieslēgts "pie sistēmas"

Vasaras otrajā pusē nedaudz atkopās tā Latvijas tūrisma industrijas daļa, kas plāno braucienus uz ārzemēm, kas arī atspoguļojās labākos ceļojumu biroju un tūrisma operatoru apgrozījuma rādītājos (skat. 1. att.), savukārt ārvalstu tūristu uzņemšana Latvijā būtiski sarukusi un 2021. gadā izmitināšanas nozares apgrozījums vidēji nozarē saglabājies nemainīgs kopš 2020. gada vasaras.

Ienākošais tūrisms šobrīd līdzinās novārgušam slimniekam, kas pieslēgts pie sistēmām ar zālēm dzīvības uzturēšanai (valsts pabalstiem) un guļot sapņo, ka reiz atkal varēs iet, skriet un dejot (uzņemt tūristus no visas pasaules).

6. attēls. Braucieni, milj. eiro

Braucieni, milj. eiro
Avots: Latvijas Banka

Pēc otrā saslimstības pieauguma viļņa un ierobežojumu mīkstināšanas Latvijas viesnīcas faktiski varēja atsākt darboties tikai no 2021. gada jūlija. Augustā un septembrī viesnīcās bija vērojams pieprasījuma pieaugums, tomēr kopējais tūristu skaits bija nesalīdzināmi mazāks salīdzinājumā ar laiku pirms Covid -19 pandēmijas un pat 2020. gadu (par 23%).

Lai gan ārvalstu tūristi kopš vasaras varēja teorētiski apmeklēt Latviju un var ierasties mūsu valstī joprojām, tomēr tā vairāk ir teorija (ierobežojumu atcelšana), nevis faktiskais tūristu skaita pieaugums. Latvija kā tūrisma galamērķis 2021. gadā nebija ārvalstnieku sarakstos vairāku iemeslu dēļ:

  • iebraucējiem grupās nebija iespējams piedāvāt nekādus pakalpojumus, jo ekskursijas un ēdināšana grupām praktiski nebija iespējama;
  • Latvija bija valsts ar salīdzinoši zemu vakcinācijas aptveri, augstu mirstību un ceļošanai nedrošu vidi.

Rudenī pasliktinoties epidemioloģiskajai situācijai un paplašinot ierobežojumus, ienākošā tūrisma nozarei zem Ziemassvētku eglītes atlika gaidīt tikai valsts atbalstu. Labāki rezultāti varētu būt izejošam tūrismam.

Vēsturiska krīze pasaules tūrisma industrijai

Covid-19 pandēmijai ir postoša ietekme uz tūrisma nozari ne tikai Latvijā, bet visā pasaulē (skat. 7. att.). Pēc Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) aplēsēm, tūrisma nozarē (izmitināšanā un ceļojumu biroju, tūrisma operatoru rezervēšanas pakalpojumu sniegšanā) zaudēti apmēram 100–120 miljoni tiešo darbavietu, bet, ņemot vērā tūrisma ciešo saikni ar citām nozarēm (ēdināšanu, kultūru, tirdzniecību, transportu), starptautisko ceļotāju skaita sarukums 2020. gadā pasaules iekšzemes kopproduktam radījis aptuveni 2.4 triljonu ASV dolāru zaudējumus. Ļoti ticams, ka līdzīgi rezultāti bijuši arī 2021. gadā.

7. attēls. Starptautiskā tūrisma gada izmaiņas pasaulē no 2000. līdz 2020. gadam un 2021. gada prognožu scenāriji, %

Starptautiskā tūrisma gada izmaiņas pasaulē no 2000. līdz 2020. gadam un 2021. gada prognožu scenāriji
Avots: Pasaules Tūrisma organizācija, * salīdzinājumā ar 2019. gada 9 mēnešiem
1. scenārijs pēc 2021. gada jūlija datiem
2. scenārijs pēc 2021. gada septembra datiem

    2020. gadā pandēmijas ietekmē daudzās valstīs ārvalstu tūristu skaits samazinājās par 80–90%. Savukārt 2021. gada sākums lielākajai daļai tūrisma galamērķu bija vēl sliktāks – vidēji kritums pasaulē par 88%, salīdzinot ar pirmspandēmijas līmeni. Kā liecina PTO dati, pēc vājās 2021. gada pirmās puses starptautiskais tūrisms vasaras sezonā manāmi atjaunojās, īpaši Eiropas valstīs. 3. ceturksnī starptautiskā tūrisma "atdzīvošanos" noteica pieaugošā ceļotāju pārliecība saistībā ar straujo vakcināciju progresu un ieceļošanas ierobežojumu atvieglošanu daudzos galamērķos. Arī Eiropas Savienībā (ES) ieviestais digitālais Covid-19 sertifikāts būtiski palīdzēja atvieglot brīvu pārvietošanos ES.

    2021. gada 3. ceturksnī atsevišķos reģionos bija vērojams relatīvs uzlabojums, piemēram, Eiropā un Amerikā, kur ieceļotāju skaits attiecīgi saruka par 53% un 60%, salīdzinot ar 2019. gada 3. ceturksni, bet Āzijas un Klusā okeāna reģiona valstīs ieceļotāju skaits samazinājās par 95%, jo daudzi galamērķi joprojām bija slēgti tūrisma ceļojumiem. Tikmēr Āfrikā un Tuvajos Austrumos 3. ceturksnī reģistrēts attiecīgi 74% un 81% kritums, salīdzinot ar 2019. gadu šo pašu periodu.

    Saskaņā ar PTO informāciju no lielākajiem tūrisma galamērķiem labākos rezultātus 2021. gada 3. ceturksnī uzrādīja Horvātija (-19%), Meksika (-20%) un Turcija (-35%). Lai gan dažos pasaules reģionos, piemēram, Dienvideiropā un Vidusjūras reģionā, Karību jūras reģionā, Ziemeļamerikā un Centrālamerikā, 2021. gada pirmajos 9 mēnešos ieceļotāju skaits faktiski pieauga virs 2020. gada līmeņa, tomēr kopējais starptautisko ceļotāju skaits pasaulē joprojām ir par 76% mazāks par pirmspandēmijas līmeni (skat. 8. att.).

    8. attēls. Ārvalstu tūristu skaita gada izmaiņas dažādos pasaules reģionos, %

    Ārvalstu tūristu skaita gada izmaiņas dažādos pasaules reģionos
    Avots: PTO, * salīdzinājumā ar 2019. gadu

    Tāpat PTO dati liecina, ka, pateicoties iedzīvotāju uzkrājumiem un pieprasījuma kāpumam, būtiski pieauguši ārvalstu ceļotāju tēriņi – no vidēji 1000 ASV dolāriem katram tūristam 2019. gadā līdz 1300 ASV dolāriem 2020. gadā, un 2021. gadā tie jau varētu būt pārsnieguši 1500 ASV dolārus, kas ir pozitīvi tūrisma galamērķu valstu ekonomikām. Jāatzīmē gan, ka lielākus izdevumus nosaka arī ilgāka uzturēšanās tūrisma mītnēs un pieaugošās transporta un izmitināšanas cenas.

    PTO ir izveidojusi jaunu "Globālā tūrisma atveseļošanās izsekotāju" (Tourism Recovery Tracker), kurā apvienota dažādu starptautisku un privātu platformu un datu informācija, apkopojot galvenos tūrisma aktivitātes raksturojošos indikatorus pa mēnešiem, reģioniem un apakšreģioniem, tādējādi ļaujot reāllaikā salīdzināt nozares atveseļošanos visā pasaulē.

    Potenciālo tūristu aktivitāti un sagaidāmo tūrismu plūsmu iespējams prognozēt pēc cilvēku intereses par naktsmītnēm un lidojumiem. PTO apkoptie indikatori par pasaules tendencēm tūrismā liecina, ka arī pandēmijas laikā saglabājas sezonalitātes faktori, tomēr Covid-19 ietekmē tie vairs nav tik izteikti. Covid-19 saslimstības pieaugums šā gada vasarā nav mazinājis cilvēku interesi par ceļošanu (skat. 9. att.). Iespējams, tas saistīts ar cilvēku lielāku drošības sajūtu, palielinoties vakcinācijas iespējām, bet jau nākošie saslimstības kāpumi arvien negatīvāk ietekmē cilvēku vēlmi ceļot.

    9. attēls. Globālā tūrisma indikatori

    Globālā tūrisma indikatori
    Avots: PTO

     

    Covid-10 pandēmijas laika ceļotāja profils

    Tūrisma nozare pamazām mēģina pielāgoties Covid-19 pandēmijas radītajām pārmaiņām, tomēr paralēli tam arī ceļotāju profils un uzvedība ir mainījusies. "Jauno normālo" raksturo šādas pazīmes:

    Tuvāk. Daudzās valstīs iekšzemes tūrisms ir uzrādījis pozitīvu izaugsmi un jaunu produktu rašanos, jo daudzi cilvēki izvēlas īsākus un tuvākus ceļojumus. Ceļotāji šobrīd labprāt dodas nakšņot un atpūsties netālu no mājām.

    Veselība. Galvenās patērētāju bažas šobrīd ir saistītas ar epidemioloģisko drošību.

    Daba. Daba, lauku tūrisms un ceļojumi ar privātajiem transportlīdzekļiem ir kļuvuši par populāru ceļojumu izvēli ceļošanas ierobežojumu un brīvdabas piedzīvojumu meklējumu dēļ.

    Pēdējā minūte. Būtiski palielinājies pēdējā brīža rezervāciju skaits, kas saistīts ar pandēmiju saistīto notikumu nepastāvības un ceļošanas ierobežojumu lielās mainības dēļ.

    Gados jauni ceļotāji ar mugursomu. Pandēmijas ietekmē tūrismā ir vērojamas būtiskas demogrāfiskās izmaiņas: ceļojumu atjaunošanās ir bijusi straujāka tieši gados jaunāku cilvēku vidū, kas izvēlas fiziski aktīvākus un izmaksu ziņā lētākus ceļojumus. Pirms-pandēmijas laikā lielāko tūristu īpatsvaru veidoja gados vecāki cilvēki, kas arī tērēja vairāk.

    Atbildība. Ilgtspējība, autentiskums un lojalitāte šobrīd raksturīga vairumam ceļotāju, jo arvien lielāka nozīme tiek piešķirta pozitīvai ietekmei uz tūrisma galamērķa valsts vietējās kopienas dzīvesveidu un sadzīvi, kā arī vairāk tiek meklēts autentiskums.

    Tūrismu sagaida lēns un nevienmērīgs atveseļošanās temps

    Neskatoties uz labākiem rezultātiem 2021. gada 3. ceturksnī, tūrisma industrijas atveseļošanās temps joprojām ir ļoti lēns un nevienmērīgs visos pasaules reģionos, kas saistīts ar atšķirīgiem starpvalstu pārvietošanās ierobežojumiem, vakcinācijas rādītājiem un ceļotāju iespējām un vēlmēm. PTO un tūrisma nozares pārstāvji, prognozējot starptautiskās tūristu plūsmas atgriešanos 2019. gada līmenī, sagaida, ka tas varētu notikt ne ātrāk par 2024. gadu.

    Kā galvenie šķēršļi ātrākai tūrisma industrijas izaugsmei tiek minēti:

    • mainīgie ceļošanas ierobežojumi;
    • lēnā vīrusa ierobežošana;
    • potenciālo ceļotāju ienākumu samazināšanās;
    • nedrošība nepastāvīgo un starp valstīm atšķirīgo lēmumu dēļ;
    • vājāka valstu ekonomiskā izaugsme.

    Ceļojumi pamazām jau ir pielāgoti Covid-19 pandēmijas ieviestajiem ierobežojumiem, kā arī daudzviet pasaulē pieaudzis iekšzemes ceļojumu skaits, taču tas nespēj kompensēt ārvalstu  tūristu kritumu tajā valstīs, kur ekonomiskā izaugsme ir atkarīga no starptautiskā tūrisma rādītājiem. Iespējams, tuvākajā nākotnē tūristu skaits valstīs ar augstu vakcinēto cilvēku īpatsvaru palielināsies ātrāk nekā tajās valstīs, kur vakcinācijas aptvere ir zema, bet, ņemot vērā, ka pasaulē vispārēja un plaša vakcinācija pret Covid-19 uzsākta tikai no 2021. gada, pagaidām tiešu sakarību ar vakcinācijas aptveri tūrisma galamērķa valstī un ārvalstu tūristu skaita samazināšanos vēl nav iespējam noteikt (skat. 10. att.).

    10. attēls. Vakcinācijas īpatsvars un ārvalstu tūristu skaita izmaiņas janvārī-septembrī, 2021. gads

    Vakcinācijas īpatsvars un ārvalstu tūristu skaita izmaiņas janvārī-septembrī, 2021. gads
    Avots: PTO, Our World in Data. Pilnībā vakcinēti cilvēki (uz 100 pers.) no 01.09.2021 līdz 30.11.2021.
    * salīdzinājumā ar 2019. gadu

    Neskatoties uz nesenajiem uzlabojumiem, nevienmērīgie vakcinācijas rādītāji visā pasaulē un jaunas Covid-19 mutācijas var negatīvi ietekmēt jau tā lēno un trauslo tūrisma nozares atveseļošanos. Pandēmijas izraisītā ekonomiskā spriedze vairākās valstīs varētu ietekmēt arī ceļojumu pieprasījumu, ko pasliktina naftas un citu energoresursu cenu pieaugums.

    Vidējā termiņā pielāgošanās, ilgtermiņā jauni izaicinājumi

    Pandēmijas laiks ir apliecinājis, ka tūristu vēlme ceļot nekur nav pazudusi un ceļošana kā neatņemama dzīves sastāvdaļa, brīvā laika pavadīšanas un atpūtas iespēja nav izzudusi.

    Kaut arī esam daudzmaz pielāgojušies, Covid-19 turpina un kādu laiku vēl turpinās ietekmēt mūsu ikdienu, t.sk. tūrisma nozares rādītājus. Ja pirms gada tūrisma nozares pārstāvji cītīgi strādāja pie "pēc-pandēmijas plāna", tad pašlaik jau ir skaidrs, ka vismaz vidējā termiņā par visiem 100% mēs neatgriezīsimies pirms-pandēmijas līmenī vēl ilgi. Visticamāk, tūrisma nozari sagaida pavisam jauna situācija, kurā vairs nebūs viss tā, kā bija iepriekš, jo pasaule jau tagad ir mainījusies. Tūrismam šobrīd aktuāli pielāgoties jau esošajai situācijai ar "jauno normālo", nevis plānot pēc-pandēmijas dzīvi.

    Tūrisma pastāvēšanai svarīgi turpināt nodrošināt vienlīdzīgu piekļuvi vakcinācijai, saskaņot ceļošanas procedūras vismaz Eiropas valstu starpā, izmantot digitālos vakcinācijas sertifikātus, lai atvieglotu mobilitāti.

    Starptautiskā tūrisma atjaunošanās pasaulē lielā mērā būs atkarīga no koordinētas sadarbības starp valstīm attiecībā uz ceļošanas ierobežojumiem, saskaņotiem drošības un higiēnas protokoliem, efektīvas saziņas un valstu sekmēm Covid-19 izplatības ierobežošanā.

    Raugoties tālākā nākotnē, joprojām saglabājas cerības uz "pēc-krīzes" dzīvi, kas arī pasaules tūrismam nesīs ne mazums jaunus izaicinājumus, jo pēc pandēmijas daudzas no vecajām iestrādēm vairs nedarbosies kā līdz šim:

    • tūristu plūsmas regulēšana vadošajās tūrisma galamērķu valstīs;
    • drošības standarti;
    • tūrisma nozares digitalizācija;
    • kvalificētā darba spēka atgriešana;
    • jauni risinājumi konkurētspējas veicināšanai;
    • pandēmijas laikā ieviesto ieradumu saglabāšana (piemēram, darījumu un pasākumu tūrisma sektorā konferenču rīkošana ar digitāliem risinājumiem lielākas auditorijas nodrošināšanai);
    • tehnoloģiju un augsta satura kvalitātes nodrošināšana tiešsaistes pasākumos.

    Latvijas tūrisma nozares nākotne un izaicinājumi būs cieši saistīti ar globāliem procesiem Covid-19 vīrusa izplatības ierobežošanā, pieejamo cilvēkresursu, digitalizāciju, tuvējo kaimiņu vēlmes viesoties Latvijā un mārketinga aktivitātēm Latvijas popularizēšanā.

    Avoti

    Centrālās statistikas pārvaldes dati

    Latvijas Bankas Maksājumu bilances dati

    "Tūrisms Latvijā cauri gadsimtiem", Biznesa augstskola, LIAA, 2021

    UNWTO Tourism Data Dashboard

    Our world in data

    How are countries supporting tourism recovery?/ UNWTO Briefing Note - Tourism and Covid, Issue 1, June 2020

    Covid-19 and tourism: an update / UNCTAD

    Global tourism sees upturn in Q3 but recovery remains fragile /UNWTO, 28 November 2021

    World Tourism Barometer, Vol. 19, Issue 5, September 2021

    Tenerifes tūrisma mācība. Kā no nulles ceļotāju pandēmijas karstumā atgriezties pie miljoniem? Delfi Bizness, 12.11.2021

    Influenceri, jauni objekti un iniciatīvas. Kā pandēmijas laikā Latvija vilinājusi ceļotājus? Delfi Plus, 18.10.2021

    Rekordi un tad šoks; pēc pandēmijas tūrisma nozarē visi neatgriezīsies Delfi Bizness, 17.12.2020.

    Tūrisms Covid-19 dēļ šogad zaudēs 1,77 triljonus Diena, 30.11.2021.

    Kādas ir 2021. gada un pandēmijas tūrisma tendences? Apollo.lv, 28.06.2021.

    Tūrisma nozare ir pierādījusi savu dzīvotspēju Dienas Bizness (db.lv), 09.07.2021.

    11 veiksmīgākie jaunie tūrisma produkti Latvijā Delfi Turismagids.lv, 27.10.2020.

    APA: Pelēce, D. (2022, 27. jan.). Tūrismā turpinās "sasalums", tomēr cerīgs skats uz nākotni . Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5461
    MLA: Pelēce, Daina. "Tūrismā turpinās "sasalums", tomēr cerīgs skats uz nākotni " www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 27.01.2022. <https://www.makroekonomika.lv/node/5461>.
    Vai izmanto sociālā profila pasi:

    Restricted HTML

    Up