Vai Ēģipte mums ir tikai C un D vitamīnu avots?
Vai politiskā un ar to saistītā ekonomiskā nestabilitāte Ēģiptē – valstī, kura neierindojas pat Latvijas nozīmīgāko eksporta partnervalstu divdesmitniekā un uz kuru Latvijas eksports sastāda vien 0.7% no kopējā eksporta pērn1, būtu ekonomiskās analīzes vērta?
Janvāra nogalē aizsākušies nemieri Ēģiptē plaši zināmi ar tūristu, t.sk. Latvijas tūristu, atsaukšanu no atpūtas vietām. Latvijas iedzīvotājiem braucienu skaits uz Ēģipti ir bijis vien ap 1-2% no ceļojumu kopskaita ar izteiktu braucienu skaita kritumu krīzes laikā (no vidēji gadā ap 19 tūkst. 2006-2009, līdz vien 4 tūkst. 2009. gadā). Viennozīmīgi, ka tūristi pārorientēsies uz citām atpūtas vietām, un, lai arī nesaņemot Ēģiptes saules sniegto D vitamīnu, tas jūtami neietekmēs šo nelielās cilvēku grupas labsajūtu. Preču imports no Ēģiptes ir pavisam niecīgs (ap 0.06% no visa importa), un puse no Ēģiptes preču importa nebūt nav ražošanai nepieciešamas izejvielas vai pirmās nepieciešamības patēriņa preces – tie ir citrusaugļi. Tātad importa pārtraukumi no Ēģiptes mums lielākoties nozīmē tikai C un D vitamīnu pieejamības sarukumu. Protams, jau vērojama netiešā ietekme - nemieri Ēģiptē kā nozīmīgā naftas ieguves un tās transportēšanas valstī ir izraisījuši globālu naftas cenu pieaugumu, kas nenoliedzami skar arī Latvijas ekonomiku. Bez tā ir vērts ielūkoties, ko mums Ēģipte nozīmē kā eksporta partnervalsts.
Tātad statistika: Eksportētās produkcijas vērtība uz Ēģipti ir strauji pieaugusi un pērn 11 mēnešos salīdzinājumā ar šādu periodu gadu iepriekš pat dubultojusies (iespējams uz cenu rēķina), sasniedzot 29 milj. latu – tā ierindojoties 23 vietā starp mūsu eksporta partnervalstīm. Vai tas ir nenozīmīgi? – jāpiemin, ka tā pārsniedz eksporta vērtību uz vairākām ES valstīm, piem, Čehiju, Ungāriju, Slovākiju, u.c., kur ES integrācijas ietvaros varētu būt izveidojusies ciešāka ekonomiskā sadarbība. Tā ir otra lielākā Latvijas eksporta partnervalsts Āfrikas kontinentā un sastāda piektdaļu no turp pārdotās preču vērtības 2010. gadā.
Vai 29 miljonu latu gadā (kas ir 0.2% no IKP) var kā jūtami atspoguļoties Latvijas ekonomikā – te jāaplūko, ko mēs eksportējam uz šo valsti. Latvijas eksporta struktūrā uz Ēģipti izteikti (89%) dominē tāda eksporta grupa kā zāģmateriāli – tātad saistīts ar kokrūpniecības nozari. Atgādinājumam - koksne un tās izstrādājumi dod piektdaļu Latvijas eksporta ienākumus, un zāģmateriāli ir trešdaļa no eksportētās produkcijas koksnes grupā. Ēģiptes tirgus, aizņemot 10% no zāģmateriālu noieta tirgus, kopā ar Vācijas tirgu ir otrais nozīmīgākais zāģmateriālu (skat. 1. grafiku) noieta tirgus pēc Lielbritānijas.
1. grafiks. Latvijas zāģmateriālu eksports sadalījumā pa valstīm (% no kopskaita) 2010. gada 11 mēnešos
Operējot ar statistikas datiem, vienlaikus jau presē izskanējuši arī nozares pārstāvju izteikumi (piem., Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektora, arī zāģmateriālu ražotnes „Kurekss” ģenerāldirektora) par Ēģiptes nemieru negatīvo ietekmi uz uzņēmumu darbību un kokrūpniecības nozari, kas vien apliecina, ka "sausie" statistikas dati atspoguļo atsevišķo uzņēmumu realitāti. Atvērts, protams, ir jautājums, cik ilgi pārtrūks (vai cik ātri atgūsies) sadarbība ar Ēģiptes uzņēmumiem, vai arī cik ātri Latvijas uzņēmumi spēs pārorientēties uz citiem noieta tirgiem. Tomēr šis ieskats statistikā apliecina, ka politiski izraisītās ekonomiskās nestabilitātes norises arī šķietami nenozīmīgā eksporta partnervalstī var būt vērā ņemams riska faktors kādai ekonomikā svarīgai jomai.
Vēlos informēt, ka tekstā:
«… …»
Jūsu interneta pārlūkā saglabāsies tā pati lapa
Komentāri ( 2 )
Tiešām interesanti, ka Ēģipte ir otrā lielākā noieta vieta Latvijas zāģmateriālu eksportam. Atliek tikai cerēt, ka tā kā zāģmateriāli ir izejvielas nevis patēriņa prece, to imports ir mazāk atkarīgs no plašas sabiedrības noskaņojuma. Un vēl – lai gan Ēģiptei ir liela nozīme Latvijas zāģmateriālu eksportā, Latvijai laikam ir maza daļa Ēģiptes kopējā zāģmateriālu importā, tas nozīmē, ka Latvijas uzņēmumi varētu noturēt eksporta apjomus ja būs konkurētspējīgāki par saviem konkurentiem.
Vēl, es domāju, der papētīt, cik ir kopējais Ēģiptes zāģmateriālu un tālākas pārstrādes produktu imports - cik lielu eksporta tirgu zaudēja mūsu galvenie konkurenti (Zviedri, Somi, Krievi). Jo saražotie zāģmateriāli kautkur ir jārealizē, līdz ar to notiek cenu dempings un cita veida akcijas (AlJazeera sižets), lai izspiestu no tirgus Latvijas produktus tai pašā Lielbritānijā.