16.11.2020.

Vasara pozitīvi ietekmējusi darba tirgu, bet rudens ir klāt

Foto: Shutterstock

Raugoties uz pašreizējo Covid-19 izplatību, kā ierobežošanai šī gada 9. novembrī valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija, runāt par uzlabojumiem darba tirgū var šķist neiederīgi. Tomēr, lai gan pandēmija darba tirgu kopumā, protams, ietekmējusi negatīvi, darba tirgus šai ietekmei pretojies cienījami.

Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotie dati liecina, ka bezdarba līmenis 3. ceturksnī samazinājies par 0.2 procentpunktiem salīdzinājumā ar iepriekšējo ceturksni, līdz 8.4%. Arī mēneša reģistrētā bezdarba dati uzrādīja kritumu.

Tomēr priecāties būtu pāragri, par ko liecina arī minimāls reģistrēto bezdarbnieku skaita kāpums nedēļā, kopš ārkārtējās situācijas izsludināšanas.

3. ceturksnī uzlabot nodarbinātību palīdzēja vairāku ierobežojumu mīkstināšana, kas ļāva atdzīvināt ekonomisko aktivitāti vasaras periodā un uzlabot iepriekš ļoti cietušo uzņēmumu un patērētāju noskaņojumu, kas gan joprojām nesasniedz pirmskrīzes līmeni. Sava artava bijusi arī valsts sniegtajiem atbalsta pasākumiem, kas palīdzēja saglabāt nodarbinātību un uzturēt uzņēmumu darbību īslaicīgās dīkstāves periodā. Šo svarīgi atzīmēt, jo, salīdzinot ar iepriekšējo finanšu krīzi, līdz šim uz bezdarba rādītājiem ir novērojams mazāks negatīvais efekts.

Tomēr, iestājoties rudenim un pieaugot slimības izplatībai, slimības iegrožošanai noteiktie ierobežojumi no jauna ierobežos ekonomisko aktivitāti, kas radīs jaunu satricinājumu arī darba tirgū. Īpaši smagi Covid-19 ierobežojošie pasākumi turpinās ietekmēt tādas nozares kā izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumi, māksla un izklaide, kā arī tiks ietekmēta tirdzniecības nozare. Jāatzīmē, ka arī bez ierobežojumiem – pie nekontrolētas slimības izplatības ekonomiskā aktivitāte tiktu kavēta, cilvēkiem slimojot un uzņēmumiem pārtraucot darbību karantīnu rezultātā.

Turpmākā situācijas attīstība lielā mērā atkarīga no tā, cik veiksmīgi izdosies ierobežot tālāko Covid-19 izplatību un vai būs nepieciešami papildu pasākumi. No vienas puses, valsts pašreiz apspriestie atbalsta pasākumi, piemēram, dīkstāves pabalsti ir mērķētāki un attiecas arī uz daļēju nodarbinātību pretstatā iepriekšējai ārkārtējai situācijai, kas var būt nozīmīgi nodarbinātības saglabāšanai ierobežojumu skartajās nozarēs. Turklāt šoreiz atbalsts paredzēts arī uzņēmumu apgrozāmiem līdzekļiem, kas kopā ar atbalstu darba algām var segt ievērojamu izmaksu daļu īslaicīgu ierobežojumu periodā. Tāpat uzņēmumi pavasarī jau uzkrājuši pieredzi, kas varētu ļaut vieglāk pielāgoties ierobežojumiem šoreiz.

No otras puses, uzņēmumu, kurus jau iepriekš smagi skāra ierobežojumi, finanšu resursi izsīkst. Novembrī, iestājoties ārkārtējai situācijai, kas liek atkārtoti ierobežot uzņēmējdarbības aktivitāti, daļai uzņēmumu var būt izdevīgi īslaicīgi pārtraukt darbību. Tāpat diez vai varam cerēt uz strauju normalizēšanos izmitināšanas nozarē, jo arī ārvalstīs slimība joprojām izplatās strauji. Tāpēc jārēķinās, ka daļa uzņēmumu visticamāk nepārdzīvos šo laiku un bezdarba līmenis nākamā gada pirmajos mēnešos pieaugs.

Ja slimības izplatību ierobežot neizdosies un situācija ieilgs, aizvien lielāku tautsaimniecības daļu un arī citas (ne tieši ierobežotās nozares) skars slimības izplatība un ierobežojumi. Tas prasītu arī papildu atbalsta pasākumus.

APA: Migale, A. (2020, 02. dec.). Vasara pozitīvi ietekmējusi darba tirgu, bet rudens ir klāt. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/4972
MLA: Migale, Anete. "Vasara pozitīvi ietekmējusi darba tirgu, bet rudens ir klāt" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 02.12.2020. <https://www.makroekonomika.lv/node/4972>.
Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up