01.03.2021.

Vidējās darba samaksas pieaugums turpinājies arī Covid-19 apstākļos

Foto: Shutterstock

Covid-19 izraisītās krīzes ietekmē ekonomiskā aktivitāte 2020. gadā samazinājās, tomēr vidējā darba samaksa ir augusi straujāk nekā prognozēts. Vidējā bruto darba samaksa palielinājusies par 6.2%, salīdzinot ar 2019. gadu - liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) apkopotā informācija.

Straujāks darba samaksas pieaugums pērn bija vērojams privātajā sektorā. Lielākais pozitīvais devums bija tādām nozarēm kā informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) un profesionālie, zinātniskie un tehniskie pakalpojumi, kas arī krīzes apstākļos uzrādīja stabilu atalgojuma kāpumu. Vidējā darba samaksa auga arī sabiedriskajā sektorā, palielinoties atalgojumam, piemēram, veselības aprūpē.

Situācija ievērojami atšķiras no iepriekšējās finanšu krīzes 2008. gadā, kuras laikā vidējā darba samaksa samazinājās.

Privātajā sektorā atalgojuma pieaugums saglabājās noturīgāks, jo Covid-19 radītais šoks ekonomikai vismaz sākotnēji bija vērtējams kā īslaicīgāks, ļaujot meklēt citas alternatīvas atalgojuma samazināšanai.

Arī valsts atbalstam bijusi pozitīva ietekme, vismaz daļēji kompensējot zaudējumus īslaicīga apgrozījuma krituma periodā. Savukārt sabiedriskajā sektorā situācija atšķiras ar to, ka iepriekšējās krīzes laikā nebija iespējams aizņemties starptautiskajos finanšu tirgos, tāpēc notika valsts budžeta konsolidācija. Tās rezultātā tika mazinātas algas šajā sektorā strādājošajiem, kas nav raksturīgs Covid-19 krīzei.

Līdzīgi kā varēja novērot nodarbinātības datos, arī darba samaksas dinamikā vērojamas atšķirības nozaru griezumā. Ražojošajās nozarēs situācija bija stabilāka, jo to attīstību mazāk ietekmēja Covid-19 izraisītās tautsaimniecības svārstības. Tikmēr krīze smagāk skārusi pakalpojumu nozares, kuru darbība būtiski cietusi no mobilitātes ierobežojumiem.  Lai gan vidējā darba samaksa samazinājusies tikai izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu un transporta nozarē, darba samaksas fonds, kas atspoguļo arī nostrādāto stundu un nodarbināto skaita pārmaiņas, tāpat uzrāda kritumu mākslas un izklaides, kā arī citu pakalpojumu nozarē (ietilpst, piemēram, frizieru un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzēji). Tā kā atalgojums šajās nozarēs jau pirms krīzes bija zem valsts vidējā līmeņa, iespējama ienākumu nevienlīdzības palielināšanās.

Šogad, Covid-19 krīzei ieilgstot, no vienas puses, darba samaksas pieaugumu bremzēs vājāka ekonomiskā situācija. Tāpat liels darbaspēka piedāvājums ierobežos uzņēmēju vēlmi strauji palielināt atalgojumu. No otras puses, minimālās algas palielināšana no 430 līdz 500 eiro, kā arī jau pielemtais pedagogu un mediķu algu pieaugums radīs spiedienu uz algām. Būtisks faktors, kas ietekmēs atalgojuma dinamiku šajā gadā, būs Covid-19 kontroles un atbalsta pasākumu efektivitāte, kas noteiks tautsaimniecības atgūšanās tempu, tādējādi ietekmējot arī situāciju darba tirgū.

APA: Migale, A. (2021, 15. apr.). Vidējās darba samaksas pieaugums turpinājies arī Covid-19 apstākļos. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5134
MLA: Migale, Anete. "Vidējās darba samaksas pieaugums turpinājies arī Covid-19 apstākļos" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 15.04.2021. <https://www.makroekonomika.lv/node/5134>.

Komentāri ( 1 )

  • Vada

    01.03.2021 17:33

    Vēl nepieredzētajām un īslaicīgajām, vienreizējām piemaksām ārkārtas apstākļos nevajadzētu ietekmēt vidējā rādītāja aprēķinu. Cerams ka metodoloģija nošķir šīs izmaksas, kas iziet "ārpus rāmjiem".

Vai izmanto sociālā profila pasi:

Restricted HTML

Image CAPTCHA
Up