03.01.2023.

Zibmaksājumi – drīzumā obligāti un pieejami visā Eiropā

Ilustratīvs attēls: Eiropas Komisijas runas tribīne
Foto: Alexandros Michailidis / Shutterstock.com

2022. gada 26. oktobrī Eiropas Komisija (EK) pieņēma tiesību akta priekšlikumu par zibmaksājumiem eiro, lai šo inovatīvo, bet Latvijā jau tik ierasto maksājumu veidu – zibmaksājumus – padarītu pieejamus ikvienam iedzīvotājam un uzņēmumam, kam ir bankas konts Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas (EEZ) valstīs. Priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, ka zibmaksājumus eiro valūtā ir iespējams veikt visā ES par pieņemamu cenu, droši un bez šķēršļiem.

Ar šo priekšlikumu EK groza un modernizē 2012. gada Regulu par vienoto eiro maksājumu telpu (SEPA). Regulas mērķis ir nodrošināt ES mēroga zibmaksājumu shēmu, proti, pārrobežu zibmaksājumu nodrošināšana ES un EEZ bankām būs obligāta.

Zibmaksājumi ir būtiskākais tehnoloģiskais jauninājums maksājumu jomā. Tie ļauj veikt maksājumus sekunžu laikā, 24 stundas diennaktī, 7 dienas nedēļā, arī svētku un brīvdienās.

Zibmaksājumi paver plašākas iespējas bankām un finanšu tehnoloģiju uzņēmumiem izstrādāt jaunus risinājumus POI (point of interaction) gan fiziskajās tirdzniecības vietās, gan e-komercijas darījumos, piemēram, izmantojot mobilo maksājumu lietotnes viedtālruņos.

Attiecībā uz eiro zibmaksājumiem Regulas grozījumos ir noteiktas četras prasības:

  • zibmaksājumu vispārēja pieejamība, paredzot pienākumu ES maksājumu pakalpojumu sniedzējiem, kuri jau piedāvā kredīta pārvedumus eiro, noteiktā laikposmā sākt piedāvāt arī zibmaksājumus;
  • zibmaksājumu pieejamība cenu ziņā, paredzot par pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem nodrošināt, ka cena, ko iekasē par zibmaksājumiem eiro, nepārsniedz cenu, ko iekasē par tradicionālajiem kredīta pārvedumiem eiro;
  • palielināt uzticēšanos zibmaksājumiem, nosakot pakalpojumu sniedzējiem pienākumu pārbaudīt atbilstību starp maksātāja norādīto bankas konta numuru (IBAN) un saņēmēja vārdu vai nosaukumu, pirms maksājuma veikšanas brīdinot maksātāju par iespējamu kļūdu vai krāpšanu;
  • zibmaksājumu apstrādei jānodrošina, ka maksājumi tiek atteikti tiem, kas iekļauti sankciju sarakstos. Sankciju pārbaudi vairs nebūs nepieciešams veikt katram maksājumam, tā vietā maksājumu pakalpojumu sniedzējiem jāpārbauda klienti konta atvēršanas brīdī, kā arī vismaz reizi dienā jāpārbauda, vai konta īpašnieks nav iekļauts sankciju sarakstā.

Šis ir nozīmīgs notikums Eiropas mērogā, bet Latvijā zibmaksājumi jau kopš 2017. gada ir ierasta ikdienas lieta, ko piedāvā gandrīz visas lielākās komercbankas. Latvija bija pirmā eiro zonas valsts, kura ieviesa zibmaksājumus, un varam būt gandarīti, ka mūsu piemēram, lai arī ar kavēšanos, bet seko arī citas Eiropas valstis. Mūsu patērētājiem tas būs ieguvums – zibenīgi maksājumi būs iespējami ne tikai starp Latvijas komercbanku klientiem, bet arī skaitot un saņemot naudu no citām valstīm.

Pašlaik virknē lielo Eiropas valstu ar zibmaksājumu ieviešanu iet kūtri. Mums tik pierastā maksājumu veikšana sekunžu laikā citviet ir vai nu ļoti dārga (ir valstis, kur zibmaksājumi tiek piedāvāti kā paaugstinātas maksas (premium) serviss par attiecīgu cenu – līdz pat 30 eiro par maksājumu), vai arī šāds pakalpojums nav pieejams vispār. Patlaban tikai 11% no visā eiro zonā veiktajiem eiro maksājumiem ir zibmaksājumi, savukārt 70 miljonu maksājumu kontu eiro zonā vispār nav pieejas sūtīt vai saņemt zibmaksājumus.

Regula nosaka pienākumu maksājumu pakalpojumu sniedzējiem pārbaudīt, vai konta numurs atbilst saņēmēja vārdam un uzvārdam. Līdz šim šī prasība nebija obligāta, līdz ar to tika izpildīti kļūdaini maksājumi, maksājuma veicējam ievadot nepareizu konta numuru, kā arī netika pienācīgi ierobežota krāpniecisku darbību īstenošana.

Runājot par sankciju aspektu, jāpiemin, ka līdz šim sankciju pārbaužu dēļ tika atteikti līdz pat 9.4% pārrobežu maksājumu, tomēr pēc tam izrādījies, ka 99.8% no šiem atteikumiem bijuši nepamatoti. Jaunais regulējums nosaka, ka sankciju pārbaudi nebūs nepieciešams veikt katram maksājumam, bet gan tā būs veicama reizi dienā, tādējādi atvieglojot arī komercbanku darbu.

Eiropas inovatīvo maksājumu vilciens beidzot ir iekustējies. Zibmaksājumu esamība nozīmē plašākas iespējas citām maksājumu inovācijām un pakalpojumiem. Piemēram, Latvijā jau kādu laiku pieejams arī Zibsaišu reģistrs, kas ļauj nosūtīt maksājumus, nenorādot saņēmēja konta numuru, bet gan tikai mobilā tālruņa numuru. Kopā ar zibmaksājumu zibsaite padara maksāšanas pieredzi daudz ātrāku un ērtāku, nezaudējot drošību Latvija un arī pārējās Baltijas valstis maksājumu attīstības jomā ir vismaz pussoli priekšā pārējām eiro zonas valstīm, un plānojam turpināt šo dinamiku, piemēram, ieviešot zibprasījumus (https://www.bank.lv/darbibas-jomas/maksajumu-sistemas-uzdevumi/zibprasijumi), kas palīdzēs uzņēmējdarbībā.

 

 

APA: Grīnvalde, E. (2024, 26. apr.). Zibmaksājumi – drīzumā obligāti un pieejami visā Eiropā. Ņemts no https://www.makroekonomika.lv/node/5800
MLA: Grīnvalde, Edīte. "Zibmaksājumi – drīzumā obligāti un pieejami visā Eiropā" www.makroekonomika.lv. Tīmeklis. 26.04.2024. <https://www.makroekonomika.lv/node/5800>.

Restricted HTML

Up