Eiro loma globālajā finanšu krīzē

2009. gada 8. aprīlī

Kāda likumsakarību ķēde radīja pasaules un Eiropas finansēs pašreizējo situāciju? Kāda tā ir eiro zonā un ārpus tās? Kādus lēmumus šai ziņā pieņem centrālās bankas, valdības, bankas? Kas liek Zviedrijai, Dānijai, Centrālajai un Austrumu Eiropai un pat valstīm, kas nav Eiropas Savienībā, aktīvāk domāt par pievienošanos eiro zonai? Ko īsti dod vienota valūta finanšu krīzes apstākļos?

Daudzas pasaules, tostarp Eiropas bankas saskārušās ar problēmām, gandrīz visās valstīs tām palīdzību sniedz valdības no budžeta līdzekļiem. Uzņēmējiem darbaspēka trūkuma vietā stājies finansējuma trūkums. Ekonomikai vajadzīga papildu likviditāte, kas caur bankām nonāktu uzņēmumos un mājsaimniecībās. Ziņas par eiro zonas valstu - tostarp lielo ekonomiku, kas varētu vilkt uz priekšu pārējās - attīstību joprojām nav iepriecinošas. Taču eiro zonas valstis, tostarp jaunpienācējas Malta, Slovākija, novērtē vienotās valūtas priekšrocības, un arī ārpusē esošās aktivizējušas plānus iestāties eiro zonā.

Ar pētījumu uzstājas

Elmārs Zakulis, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes Finanšu tirgus analīzes daļas vadītājs

Sarunas dalībnieki

Zigurds Vaikulis, "Parex Asset Management" Tirgus analīzes daļas vadītājs	Andris Strazds, Rīgas Ekonomikas augstskolas lektors	Roberts Stafeckis, Vācijas-Baltijas tirdzniecības kameras Igaunijā, Latvijā, Lietuvā Latvijas biroja vadītājs

Moderators

Uldis Rutkaste, Latvijas Bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītāja vietnieks

Dalība tikai ar ielūgumiem.
Informācija pa tālruni 6702 2384